Ziemassvētku tirgus Domu laukumā, foto no arhīva

Jaunais gads Latvijā tiek atcelts: veselības ministre pateica, ka svinību nebūs

26
(atjaunots 15:50 15.11.2020)
Simtiem cilvēku šogad neizies ielās, lai svinētu Ziemassvētkus un Jauno gadu. Covid-19 ievieš savas korekcijas Latvijas iedzīvotāju dzīvēs.

RĪGA, 15. novembris – Sputnik. Latvijas Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele brīdināja, ka nav vērts gaidīt Latvijā masveida svinības un izklaides programmas Ziemassvētkos un Jaunajā gadā, vēsta Bb.lv.

Viņķele atzīmē, ka, pat ja atlikušajās nedēļās izdosies stabilizēt situāciju ar Covid-19 saslimstību Latvijā un pat ja jaunu inficēšanās gadījumu skaits ies mazumā, ierobežojošos pasākumus neatcels.

Ministre aicināja Latvijas iedzīvotājus samierināties ar jauno realitāti un pavadīt svētkus ģimenes lokā.

Tajā pašā laikā Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs iesaka vairāk atrasties svaigā gaisā, ievērojot sociālo distanci. Vai arī biežāk vērt vaļā logus un vēdināt telpas.

​Ārkārtējās situācijas režīms Latvijā tika ieviests 9. novembrī un būs spēkā vismaz līdz 6. decembrim.

Saskaņā ar aktuālākajiem SPKC datiem, kopējais Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits kopš pandēmijas sākuma ir sasniedzis 10 547.

26
Tagi:
ārkārtējā situācija, koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Staro mājās: festivāls "Staro Rīga" ir pārcelts
"Nāciet un tirgojiet": viesnīca Hotel Roma atvērusi terasi amatniekiem
Policija lūdz rīdziniekus Lāčplēša dienā palikt mājās
Neviens neteica, ka nedrīkst: latviešu elite taisnojas par "Rīgas balli"
Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs ar budžeta projektu 2021. gadam

Ekonomikas brīnuma gaidās: Saeima apstiprināja 2021. gada budžetu

3
(atjaunots 17:40 03.12.2020)
Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 2021. gada budžetu – spriežot pēc skaitļiem un paziņojumiem, tas būs krīzes gads; pie tam, trešā daļa parlamenta atteicās atbalstīt valsts galveno finanšu likumu.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas budžeta ienākumi ir apstiprināti 9,58 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Budžeta ienākumu samazinājums, salīdzinājumā ar 2020. gadu, sastāda 328 miljonus eiro, savukārt izdevumi palielinājušies par 744 miljoniem eiro. Budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no IKP.

Būtībā, budžetu var iedalīt divās pamatdaļās. Pirmkārt, pozitīvā, sociālā. Šeit budžets iznācis salīdzinoši neslikts (to atzīst pat Saeimas opozīcija). Papildu 183 miljoni eiro piešķirti medicīnas iestāžu darbinieku atalgojuma palielināšanai. Pieaugs arī skolotāju algas. Nākamgad šim mērķim papildus atvēlēti 33,3 miljoni eiro, savukārt 2022. gadā un sekojošajos gados – 49,1 miljons eiro. Papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā piešķirts garantēto minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai valstī, 70,7 miljonus eiro novirzīs minimālo pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu paaugstināšanai.

Budžeta mīnusi, protams, skar tā ienākumu daļas veidošanu.. Pirmkārt, iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadalījuma izmaiņas, kurš tradicionāli veidoja pašvaldību ienākumu galveno daļu. Valdība novirzījusi valsts budžetā 5% šī nodokļa ienākumu, tādējādi, saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem, pašvaldības 2021. gadā pazaudēs aptuveni 90 miljonus eiro. Pieaugušo prasību fonā attiecībā uz sociālo atbalstu iedzīvotājiem un vispārējā ekonomikas krīzes stāvokļa fonā – pašvaldībām faktiski atņemta ievērojama daļa līdzekļu, kuri bija nepieciešami šo uzdevumu risināšanai. Savukārt pašvaldību budžetu izdevumu daļas sociālo izmaksu ziņā, tieši pretēji, ir pieaugušas. Jā, pašvaldībām palielināja attīstības aizdevumu saņemšanas kvotas (tā izlēma valdība), taču kredītus kaut kad nāksies atmaksāt.

Debašu laikā opozīcijas deputāti sniedza skaitļus: iedzīvotāju dzīves līmenis Rīgā sastāda 110% no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā, savukārt Latgalē tie ir tikai 40%. Pašvaldību diskriminācijas turpinājums vedīs pie tālākas cilvēku aizplūšanas no reģioniem uz galvaspilsētu, savukārt pie pirmās iespējas – no galvaspilsētas uz ārzemēm.

ES karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Vēl viens globāls mīnuss – nodokļu reforma, kuru iecerējusi valdība, atkal jau, krīzes gadā. Mikrouzņēmumu darbība faktiski tiek ierobežota līdz minimāli iespējamajam līmenim, pašnodarbinātās personas, lai arī ir nodrošinātas ar sociālo apdrošināšanu, taču ir apliktas ar nodokļu iemaksām sociālajā budžetā. Pluss – minimālās algas palielināšana no 1. janvāra no 430 līdz 500 eiro. Lielām kompānijām un valsts ierēdņiem tas, neapšaubāmi, ir pluss (ņemot vērā, ka par 1% samazinās sociālā nodokļa likme), taču mazajam biznesam, sevišķi reģionos, tas nozīmēs nodokļu palielinājumu, turklāt ne vienmēr iespējamu samaksāt. Maksimālais neapliekamais minimums, starp citu, palielināts no 250 līdz 300 eiro mēnesī.

No 1. janvāra izmaiņas ir gaidāmas arī citos nodokļos. Palielināsies akcīze tabakas izstrādājumiem. Paaugstināta transporta nodokļa likme uzņēmumiem, spriežot pēc visa, transporta nodoklis pieaugs arī privātpersonām. Toties tikt saglabāta pievienotās vērtības nodokļa likme Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām.

Nedaudz optimisma – jau nākamgada, kā paredzēts budžetā, Latvijas ekonomika atkal sāks augt. IKP ir jāpalielinās par 5,1% 2021. gadā, savukārt sekojošajos divos gados pieaugums tiek prognozēts 3% apmērā gadā.

Uzstājoties parlamentā ar runu, kura bija veltīta budžeta pieņemšanai, premjerministrs Krišjānis Kariņš salīdzināja "koronakrīzi" ar tādiem vēsturiskiem notikumiem, kā Latvijas neatkarības iegūšana vai iestāšanās NATO. Pēc premjera domām, gūstot pieredzi pirmā, pavasara Covid-19 viļņa laikā, valdība šobrīd ir izstrādājusi efektīvu ekonomikas (un iedzīvotāju) atbalsta sistēmu. Galvenais kritērijs uzņēmumiem – apgrozījuma kritums 20% apmērā novembrī, salīdzinājumā ar trim iepriekšējiem mēnešiem, un, atšķirībā no "pavasara viļņa", nav svarīgi, kādā nodokļu režīmā strādā uzņēmējs. Saskaņā ar premjera vērtējumu, pirmajā dīkstāves, algu līdzfinansējuma un apgrozījuma uzturēšanas pabalstu pieteikšanas dienā tos iesniedza gandrīz 700 uzņēmumu.

Galvanais jautājums: kad beigsies ierobežojošie pasākumi, kuri bremzē ekonomiku? Saskaņā ar premjerministra izteiktajām prognozēm, tas ir atkarīgs no tā, cik ātri izdosies saņemt vakcīnu pret Covid-19: "Latvija ir rezervējusi vakcīnas no vairākiem ražotājiem. Ir rezervēts tik plašs loks, jo nezinām, kuras vakcīnas saņems atļaujas. Bet tās, kuras saņems, esam rezervējuši. Mūsu mērķis būtu vakcinēt visus Latvijas iedzīvotājus par velti… Taču nāksies paskatīties uz nākotni. Mums būs grūti turpmākie 6-9 mēneši, ir šādi aprēķini. Kamēr vakcīnas izstrādās, kamēr tās apstiprinās, kamēr tās tiks izplatītas visā Eiropā, kamēr spēs vakcinēt visus iedzīvotājus, paies aptuveni šāds laiks – no 6 līdz 9 mēnešiem. Tas nozīmē, ka mums jāgatavojas drošības pasākumus ievērot vismaz līdz vasaras vidum."

Premjers uzsvēra reformu turpināšanas svarīgumu – gan nodokļu, gan administratīvi teritoriālās, gan izglītības reformas, tostarp no Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanas viedokļa reģionā. Tiesu reforma, sadarbība ar NATO, infrastruktūras projektu nozīme (tai skaitā Rail Baltica – lielākais, pēc premjera teiktā, projekts finansējuma apjoma ziņā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas brīža) – visi šie jautājumi paliek valdības prioritātes.

Nevar neatzīmēt pašu deputātu reakciju uz premjerministra runu. Vērtējumu spektrs bijis plašs – no pateicības paušanas valdībai par teicami padarītu darbu līdz asai kritikai.

To vidū, kas pateica premjerministram paldies, lai cik dīvaini tas nebūtu, bija opozīcijā esošās Zaļās un zemnieku savienības deputāts Māris Kučinskis, Kariņa priekšgājējs premjerministra amata. "Tikai bijušie premjeri saprot to darbu apjomu un atbildības līmeni, kurš pastāv, un valdības vadītāju… Un tikai pašreizējā premjerministra spējas sabalansēt dažādus politiskos spēkus koalīcijā ļāva valdībai joprojām pastāvēt," atzīmēja Kučinskis.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja premjeram uz to, ka budžeta apspriešanas gaitā valdības koalīcija trīs reizes samazināja debašu laiku, un viņam jau sāka rasties bažas, ka nākamgad deputātiem vispār mikrofonu: "Es jūsu vietā noteikti nepieļautu šādu praksi."

IQOS produkcija, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Vēl viens Dombrovska komentārs skāra valdības pieņemtos "uzlabotos" dīkstāves pabalstus. Jo valdības apstiprinātā "rudens" pabalstu programma – tas ir tas pats, ko parlamenta opozīcija piedāvāja jau pavasarī, kritizējot neefektīvo sistēmu, kuru toreiz piedāvāja valdība. "Tas ļauj domāt, ka valdība pēc pusgada atbalstīs arī tos grozījumus, kurus opozīcija šobrīd piedāvāja 2021. gada budžetam," ironiski secināja politiķis.

Deputāts no "Saskaņas" Igors Pimenovs atzīmēja, ka, lai gan premjers Kariņš savā runā arī sola ekonomikas brīnumu Latvijā, tomēr skaitļi liecina par pretējo. Saskaņā ar deputāta aprēķiniem, lai Latvija panāktu vidējo dzīves līmeni Eiropā, ekonomiskajai izaugsmei ir jābūt 7% gadā. Lai to panāktu, ir nepieciešamas ikgadējas investīcijas 2,7 miljardu eiro apmērā. Taču šobrīd, pēc Pimenova sacītā, vērojama tikai un vienīgi privāto investīciju aizplūšana no valsts ekonomikas.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola ieteica premjerministram aizdomāties par to, ka pieņemto nodokļu izmaiņu dēļ desmitiem tūkstošu cilvēku Latvijā nākamgad paliks bez darba, un valdība būs spiesta meklēt izejas iespējas no sarežģītās sociālās situācijas valstī.

Deputāts Aldis Gobzems pieņēma, ka premjers vienkārši nesaprot, kas patiesībā notiek valstī. Politiķis atgādināja, ka pavasarī un vasarā Kariņš kopā ar veselības ministri Ilzi Viņķeli lepojās, "kādi mēs esam čempioni cīņā ar koronavīrusu", un te pēkšņi notiek "sabrukums medicīnā" 500 aizņemtu gultasvietu slimnīcās dēļ. Gobzems pavaicāja: ko tad valdība darīs reāla mēra gadījumā, piemēram, vai ja sāktos karš?

2021. gada budžeta pieņemšana Saeimai prasījusi vēsturiski rekordlielu laika daudzumu. Darbs pie dokumentu paketes sākās 23. novembrī, kopumā Saeimai bija nepieciešamas 78 stundas, lai izskatītu 142 grozījumu. Turklāt neviens no Saeimas opozīcijas iesniegtajiem piedāvājumiem neguva valdības koalīcijas deputātu atbalstu.

3
Tagi:
budžets, IKP
Pēc temata
FM bremzē pensijas pielikumu tiem, kuri aizgājuši pelnītā atpūtā pēc 2012. gada
Lai nebūtu jānogriež algas: Rīga meklē iespējas ietaupīt 20 miljonus eiro
Pasaules diktāts latviešu valodā

Latviski bez kļūdām: cik cilvēku tika galā ar diktātu latviešu valodā

5
(atjaunots 17:40 03.12.2020)
Kļuvuši zināmi VI Pasaules diktāta latviešu valodā rezultāti, kuru lielākoties rakstīja daiļā dzimuma pārstāves.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Septītajā novembrī notika VI Pasaules diktāts latviešu valodā, kuru sarīkoja Interneta platformā Raksti.org, vēsta Mixnews.lv.

Kā var secināt pēc nosaukuma, diktātu varēja uzrakstīt ikviens cilvēks, jebkurā pasaules malā. Kopumā tika uzrakstīti 2457 darbi. Turklāt 83% diktāta dalībnieku bija sievietes.

Pēc pārbaudes rezultātiem, tikai 4 cilvēki spējuši uzrakstīt diktātu bez kļūdām. Trīspadsmit darbos bija pieļauta viena kļūda. No šiem 17 darbiem 16 uzrakstīja Latvijas iedzīvotāji un vienu – Luksemburgas iedzīvotājs.

Visus, kas uzrakstīja diktātu bez kļūdām vai ar vienu kļūdu, saņēma vērtējumu "teicami". Teicamnieku vidū ir trīs skolnieces vecumā no 14 līdz 17 gadiem un divas 60 gadus vecas sievietes.

Tāpat ir zināms, ka 249 dalībnieki pieļāva no 2 līdz 5 kļūdām savos diktātos. Vēl 805 cilvēki, kuri uzrakstīja darbus, kļūdījās no 6 līdz 10 reizēm.

No 11 līdz 20 kļūdām pieļāva 1050 cilvēki, 237 cilvēki – 21-30 kļūdas, 47 cilvēki kļūdījās 41-50 reizes, 24 cilvēki kļūdījās 51 un vairāk reižu.

Viens no dalībniekiem pieļāva 139 kļūdas.

Organizatori izrēķināja vidējo kļūdu skaitu diktātā. Tas sastādīja 13 – vidēji pa 4 pareizrakstības un 9 interpunkcijas kļūdām.

Darbu skaits bija mazāks, teicamnieku skaits – lielāks

Iepriekšējo – V Pasaules diktātu latviešu valodā, – kurš tika rīkots 2019. gada 9. novembrī, "teicami" uzrakstīja 20 no 2042 dalībniekiem, jeb 0,98%.

Seši diktāti tika uzrakstīti bez kļūdām, savukārt 14 – ar vienu kļūdu. Visi "teicamnieku" darbi tika uzrakstīti Latvijā, 10 – Internetā (8 – Rīgā, pa vienam – Kuldīgā un Kārķos), un 10 – klātienē: 4 – Liepājā, 3 – Ventspilī, pa vienam – Rīgā, Jelgavā un Valmierā. Vienus no labākajiem darbiem uzrakstīja 17 gadus jauns vidusskolnieks un 73 gadus veca pensionāre.

Vidējais kļūdu skaits, rēķinot uz katru darbu, sastādīja 18: 8 pareizrakstības un 10 interpunkcijas kļūdas. Maksimālais kļūdu skaits, kas tika pieļauts vienā darbā, bija 239. Pārbaudei netika pieņemti 34 darbi, jo bija uzrakstīti tikai daļēji. Diktāta garums sastādīja 300 vārdus. Jaunākajam diktāta dalībniekam bija 8 gadi, vecākajam – 74.

5
Tagi:
latviešu valoda
Pēc temata
Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei
Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā