Kūkas, foto no arhīva

Salstam uz ielas: Jūrmalas iedzīvotāju šokē rindas pie veikaliem

52
(atjaunots 15:25 15.11.2020)
Latvijā ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību ieviesto ierobežojumu dēļ pircēji ir spiesti salt rindās pie veikalu durvīm. "Kāpēc valdība neatbild ar savām algām?"

RĪGA, 15. novembris – Sputnik. Bb.lv redakcija saņēmusi vēstuli no sadusmota pircēja. Viņš stāsta, ka ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību Latvijā ieviesto ierobežojumu dēļ cilvēki salst uz ielas rindās pie veikaliem.

Aculiecinieks no Jūrmalas stāsta par Dubultu konditoreju, kur iekšā laiž tikai pa sešiem cilvēkiem. Beigās pie konditorejas durvīm veidojas rindas no tiem, kas vēlas iekļūt veikalā, bet ir spiesti gaidīt.

Turklāt, kā norāda vēstules autors, šādas rindas viņš ir redzējis arī pie citām tirdzniecības vietām.

"Kas tad būs, kad temperatūra noslīdēs zem nulles?" vaicā aculiecinieks.

Pēc viņa sacītā, ziemā šādās ielu rindās pircēji saķers saaukstēšanos un citas slimības.

Ieiet kafejnīcā pasildīties nedrīkst, norāda aculiecinieks, jo iestādes baidās no sodiem kā no uguns un tirgo tikai un vienīgi līdzņemšanai.

Jūrmalas iedzīvotājs ir sašutis par to, ka vasaras periodā Latvijas valdība nav spējusi izdomāt ierobežojumus, kuri neapdraud cilvēku komfortu un veselību.

"Vai tad nebija skaidrs, ka rudenī koronavīruss pastiprināsies, kā arī pamodīsies citas sezonālas slimības? Kurš tad nesīs atbildību par ieviešamajiem pasākumiem un cilvēku veselību? Kāpēc valdība neatbild ar savām algām atkarībā no rezultātiem, bet gan tikai un vienīgi ceļ tās – krīzē, uz mūsu rēķina!" uzdod jautājumu viņš.

Tāpat sadusmotais pircējs atgādina, ka no jaunā 2021. gada pacels daļu nodokļu, tostarp pašnodarbināto un mikrouzņēmumu nodokli. Un, viņaprāt, iznāk, ka Latvijas iedzīvotājus ne vien neciena, bet jau atklāti laupa, kamēr citu ES valstu varasiestādes izmaksā lielus dīkstāves pabalstus, un tik grūtos laikos pat nedomā pacelt nodokļus cilvēkiem.

Sašutums sabiedrībā pieaug. Iepriekš Latvijas iedzīvotājs ieraudzīja veikalā paziņojumu cilvēkiem vecumā virs 60 gadiem. Tirdzniecības tīkls PROMO Cash&Carry palūdza pensionārus neapmeklēt veikalus. "Vai neesam aizgājuši par tālu?" uzdeva lakonisku jautājumu vīrietis.

Savukārt veikalu apsargi sūdzas par to, ka viņiem uzbrūk pircēji, kuri nesaprot, kādēļ viņiem obligāti ir jālieto sejas aizsargmaskas.

Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks stāstīja, ka sabiedrībā aug agresijas līmenis, jo cilvēki ir morāli noguruši un zaudējuši orientierus. Tagad viņi izgāž dusmas uz apsargiem veikalos, kuru uzdevums cita starpā ir kontrolēt masku režīma ievērošanu.

Veselības ministre Ilze Viņķele savā Twitter mikroblogā publicēja paziņojumu par to, ka atbildību par epidemioloģisko normu ievērošanu veikalos nes pārdevējs.

52
Tagi:
koronavīruss, Jūrmala, Latvija, veikals
Pēc temata
Cilvēki salst lietū pie veikalu ieejām: Danusēvičš asi kritizē pasākumus pret COVID-19
Izgāž dusmas uz apsargiem: veikaliem uzbrūk agresīvi pircēji
Bez maskas veikalā neielaist: ko Latvijas iedzīvotāji domā par režīma pastiprināšanu
Prezidents Egils Levits un viņa dzīvesbiedre Andra Levite, foto no arhīva

Latvijas Saeima nolēma nepalielināt algu valsts prezidentam

2
(atjaunots 13:01 01.12.2020)
Izpildot prezidenta Egila Levita lūgumu, Saeimas deputātu vairākums pieņēma lēmumu nepaaugstināt algu valsts vadītājam.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas Saeima pieņēma lēmumu likumprojektā par vidējā termiņa budžetu 2021., 2022. un 2023. gadam nepaaugstināt prezidenta algu. Iespējams, analoģisks piedāvājums Saeimai būs jāizskata arī apspriežot valsts budžetu 2021. gadam, vēsta tvnet.lv.

Turklāt tika pieņemts lēmums, ka netiks palielināti Prezidenta kancelejas, premjerministra un ministru reprezentācijas izdevumi.

Iepriekš Latvijas Prezidenta kanceleja palūdza Saeimas Budžeta un finanšu komisijai nepalielināt algu Egilam Levitam 2021. gadā. Attiecīgā vēstule tika nosūtīta komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija 13. novembra sēdē atbalstīja Latvijas Valsts kancelejas finansējuma palielināšanu 2021. gadā. Komisijas locekļi nolēma, ka Latvijas prezidenta alga var pieaugt līdz 6 260 eiro, savukārt viņa reprezentācijas izdevumi – līdz 1 252 eiro. Lai gan sākotnēji valsts budžeta likumprojekts 2021. gadam paredzēja, ka izmaksas prezidenta algai nepārsniegs 5 960 eiro mēnesī, savukārt ikmēneša reprezentācijas izmaksas nepārsniegs 1 192 eiro.

Komisijas lēmums par prezidenta algas palielināšanu izraisīja lielu ažiotāžu, to nosodīja gan opozīcijas deputāti, gan arī parasti Latvijas iedzīvotāji.

Pēc tam Prezidenta kanceleja nosūtīja komisijai vēstuli, kurā bija teikts, ka koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze negatīvi ietekmējusi finanšu stāvokli Latvijā, tādēļ prezidenta algu ir ieteicam saglabāt esošajā līmenī. Dokumentā teikts, ka arī pats Levits tam piekrīt.

Kopš 2017. gada Latvijas prezidenta alga katru gadu ir palielinājusies: no 4 561 eiro 2017. gadā līdz 5 121 eiro 2018. gadā, pēc tam līdz 5 520 eiro 2019. gadā un 5 960 eiro 2020. gadā.

2
Tagi:
alga, prezidents, Egils Levits
Pēc temata
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Latvijas prezidentam pacels algu? Levits varētu saņemt vairāk nekā 7500 eiro
Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas
Starptautiskā izstāde Baltic beauty

Skaistumkopšanas industrijas pārstāvji par tikšanos ar Viņķeli: mūs nesadzirdēja

7
(atjaunots 23:38 30.11.2020)
Sakarā ar valdības nevēlēšanos rast kompromisu skaistumkopšanas nozares pārstāvji būs spiesti vērsties Tiesībsarga birojā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Skaistumkopšanas industrijas pārstāvju tikšanās ar veselības ministri Ilzi Viņķeli nav nesusi nekādus rezultātus, pastāstīja Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas vadītāja Sabīne Ulberte telekanāla RigaTV24 ēterā.

Pagājušajā nedēļā skaistumkopšanas industrijas pārstāvji sarīkoja protesta akciju pie Ministru kabineta ēkas: valdība aizliedza viņiem strādāt, taču neparedzēja kompensāciju mehānismu.

Pēc Ulbertes sacītā, esošajā situācijā skaistumkopšanas nozare izrādījusies paralizēta.

"Es jūtu, cik lielu atbildību nozares pārstāvji lolo uz šo tikšanos, taču diemžēl man ir jāsaka, ka mēs netikām sadzirdēti. Saruna bija emocionāla. Mūsu industrija nav ierobežota, tā ir slēgta. Ja runa būtu tikai par ierobežojumiem, mums nebūtu nepieciešama šī tikšanās. Lai visi saprot – esmu par ierobežojumiem. Šajā situācijā tie ir nepieciešami, turklāt strikti. Taču tiem ir jābūt sabiedrībai saprotamiem, skaidri aprakstīties un kontrolējamiem. Un izpildāmiem," sacīja Ulberte.

Pēc viņas teiktā, sakarā ar valdības nevēlēšanos rast kompromisu skaistumkopšanas nozares pārstāvji būs spiesti vērsties Tiesībsarga birojā.

Viņķele intervijā atzina, ka cilvēkiem "nav skaidrības, no kā viņi dzīvos, jo pretī nav piedāvāts kompensējošais mehānisms", un bez tā skaistumkopšanas meistari aiziet pagrīdē. Pēc viņas sacītā, pārrunas par atbalsta mehānismiem notiek pārāk smagi, "jo šī fiskālās disciplīnas ietvara sajūta, ka ir jātaupa nauda, joprojām ir ļoti dzīva". Viņa uzsvēra, ka Ekonomikas ministrijai ir jāpiedāvā atbalsta mehānismi, un atgādināja, ka pagājušajā nedēļā diskusija par šo jautājumu valdībā ilga vairāk nekā piecas stundas.

7
Tagi:
Latvija, Ilze Viņķele
Pēc temata
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām
"Saņēmām tikai rēķinus": viesnīcas vadītāja par valsts atbalstu
Latvijas valdība sola neatkārtot kļūdas: nauda būšot