IQOS produkcija, foto no arhīva

Neatkarīgā deputāte apsūdz politiķus tabakas lobēšanā

35
(atjaunots 13:46 15.11.2020)
No kurienes nāk un par ko liecina ierosinājums pacelt Latvijā akcīzi karsējamai tabakai par aptuveni 190%.

RĪGA, 15. novembris – Sputnik. Neatkarīgā Saeimas deputāte Ļubova Švecova vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar lūgumu izskatīt iespējamu korupciju un ietekmes tirgošanu valdības koalīcijā. Par to vēsta Freesity.lv ar atsauci uz izdevumu Neatkarīgā, kuram Švecova pastāstīja par situāciju intervijā.

Ož pēc tabakas

"Astotā novembra TV3 raidījumā "Nekā personīga" tika demonstrēts sižets par vairāku Saeimas deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem paaugstināt akcīzes nodokli karsējamajai tabakai par aptuveni 190 procentiem tuvāko trīs gadu laikā. Sižeta gaitā raidījuma veidotāji intervēja Saeimas deputāti I. Indriksoni, kura atzina, ka patiesais priekšlikuma sagatavotājs un virzītājs ir Ministru prezidenta padomnieks Imants Parādnieks. Šī priekšlikuma gadījumā bija skaidrs, ka deputātiem nav izpratnes par priekšlikumu, kuru paši parakstījuši, bet gan viņi, gan Parādnieks centās slēpt, no kurienes tas nāk, lai gan tas bija acīm redzams no "Japan Tobacco" demonstrētās prezentācijas.

Kā zināms, pirms neilga laika (2020. gada septembrī - oktobrī) tabakas izstrādājumu ražotājs "Japan Tobacco International" ar sava algotā konsultanta jeb lobētāja Armanda Gūtmaņa starpniecību organizēja īpašas tikšanās ar Ministru prezidenta padomnieku I. Parādnieku un vairākiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem. Analizējot kopumā to likumdošanas pakotni, kas nāk kopā ar budžeta grozījumiem un attiecas uz akcīzes nodokļa palielinājumu, es izpētīju šos materiālus un uz savu secinājumu bāzes sagatavoju savu iesniegumu KNAB. Es salīdzināju materiālu, kuru pirms neilga laika (2020. gada septembrī - oktobrī) sagatavoja tabakas izstrādājumu ražotājs "Japan Tobacco International", ar Saeimas deputātu I. Indriksones, E. Zālītes-Grosas, I. Dūrīša, E. Teirumnieka, A. Skrides un I. Ikstenas iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojektam "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" un likumprojektam "Par valsts budžetu 2021. gadam" un secināju, ka tie ir praktiski identiski.

Tāpēc man ir pamatotas aizdomas, kuras es arī izklāstīju savā iesniegumā KNAB, par iespējamu korupciju vai politiskas ietekmes tirgošanu kontekstā ar tiem priekšlikumiem, kurus iesniedza jau nosauktie deputāti. Kā es noprotu, Finanšu ministrija arī bija ļoti kritiska attiecībā par tik krasu nodokļu palielinājumu, taču koalīcijas politiķi to neņēma vērā.

Manuprāt, Ministru kabinets un valdošie politiķi atbalstīja tieši šo priekšlikumu, jo tā bija daļa no kopējas vienošanās. Pirms tam tika iesniegti JKP deputāta Eglīša priekšlikumi par ievērojamu akcīzes nodokļa pieaugumu azartspēlēm. Lai nepalielinātu akcīzes nodokli azartspēlēm, starp divām valdības partijām tika panākta vienošanās, ka tiks krasi palielināts akcīzes nodoklis tikai karsējamai tabakai.
Tāpēc es aicinu KNAB izvērtēt, vai I. Parādnieka un "Japan Tobacco International" pārstāvju darbībās varētu būt saskatāmas krimināli sodāmas darbības. Protams, ir vērts to analizēt kontekstā ar JKP rīcību, jo arī JKP atbalstīja radikālu akcīzes celšanu karsējamajai tabakai."

Lobētāji ir NVO, tai skaitā "Delna"

Pēc Švecovas sacītā, ja šādu praksi var nodēvēt par lobēšanu, tai paliek rūgta pēcgarša.

"Vispirms jāsaka, ka pēc būtības lobija organizācijas jeb lobisti ir gan Sabiedrība par atklātību "Delna", gan Latvijas Ārstu biedrība, gan lauksaimnieku organizācija, gan pacientu organizācijas, gan mednieku un makšķernieku biedrība, gan Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Rūpniecības tirdzniecības kamera u.c," atzīmē deputāte.

Viņa uzsver, ka šādām nevalstiskām organizācijām Latvijā ir piešķirtas visplašākās dalības iespējas gan likumu, gan lēmumu pieņemšanas procesā. Cita lieta – profesionāla lobēšana, lobēšana kā apmaksāts darbs vai pakalpojums, kuru sniedz personas vai uzņēmumi. Deputāte atzīmē, ka personīgi ir saskārusies gan ar gadījumiem, kad piesaista NVO, gan ar profesionāliem lobētājiem.

"Gribu teikt, ka latviešu valodā pareizāk būtu lietot terminu "interešu pārstāvniecība", kas ir precīzāks un korektāks un kuram nav negatīva sociālā uzslāņojuma. Tādējādi lobēšana jeb interešu pārstāvniecība ir jebkura normāla demokrātiska lēmumu pieņemšanas procesa sastāvdaļa. Terminoloģiski forma "interešu pārstāvniecība" laikam būtu korektāka. Manuprāt, svarīgākais jautājums politiķiem ir zināt, vai, pieņemot lēmumu, tas notiek kādas interešu grupas labā vai arī tiek ievērotas visas sabiedrības intereses un vai tiek ņemti vērā arī citu institūciju ieinteresēto pušu viedokļi?" uzskata Švecova.

Pēc viņas domām, piedāvājumi otrā budžeta lasījuma procesā – tas ir veids, kā panākt sev izdevīgus likumu grozījumus bez pilnvērtīgas analīzes un diskusijām, jo atliek tikai viens lasījums. Diskusijas un lēmumu pieņemšana notika slēgtā koalīcijas sēdē, par ko sabiedrībai tapa zināms tikai nākamajā dienā.

Šāda prakse ir pamats milzīgai plaisai un neuzticībai starp valsti un sabiedrību, norāda deputāte. Tas ir jāmaina un ir jābeidz šī prakse. Valdība vārdiski deklarē, ka strādā pie nodokļu reformas, dara to gandrīz gadu, un tagad nedēļas laikā pieņem radikāli nekonsekventu lēmumu.

Salīdzinājumam – akcīze alkoholam tika samazināta pavasarī, lai tā cena būtu zemāka, nekā Igaunijā, bet tagad tabakai esam gatavi palielināt gandrīz uz pusi vairāk, nekā Lietuvā un Igaunijā.

Kādus draudus rada politiskais tirgus koalīcijā

Politiskais tirgus koalīcijā ir daudz bīstamāks visai sabiedrībai, jo dēļ tā zūd uzticība gan politiķiem, gan valdībai, gan visai valsts politiskajai sistēmai, uzskata Švecova.

"Es esmu par uzņēmēju iesaisti lēmumu pieņemšanā, bet tas ir jādara caurspīdīgi, godīgi, dodot visiem vienlīdzīgas iespējas un ieklausoties racionāli pamatotos argumentos. Šis gadījums parāda tikai to, ka pētījumiem, konferencēm, vēstulēm un diskusijām nav nozīmes, svarīgi ir atrast īsto cilvēku, kurš visu nokārtos. Kā deviņdesmitajos... Ļaunākais ir tas, ka minētais priekšlikums par akcīzes nodokļa paaugstināšanu ne tikai nedos plānoto fiskālo efektu jeb papildu pienesumu valsts budžetā - naudu, kas ir nepieciešama onkoloģijas slimnieku aprūpei, bet būs ar mazāku devumu nekā opozīcijas deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Viktora Valaiņa un Vjačeslava Dombrovska piedāvātie priekšlikumi," secina Švecova.

35
Tagi:
akcīzes nodoklis, tabaka, Ļubova Švecova
Birojs, foto no arhīva

Uzņēmumu pārvākšanās no Baltkrievijas uz Latviju ir meli? Raksta latviešu mediji

16
(atjaunots 12:43 18.04.2021)
Versija: baltkrievu uzņēmumu skaits Latvijā ir liels, taču tie baidās atklāt savus nosaukumus.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Pērnā gada septembrī valdības līmenī tika plaši rakstīts par 12 uzņēmumiem no Baltkrievijas, kuri it kā esot pieņēmuši lēmumu pārcelties uz "demokrātisko Latviju" no savas "totalitārās dzimtenes". Tagad, pēc pusgada kļuvis skaidrs, ka šī "lielā pārvākšanās" bijusi tikai pasaka.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) nespēj nosaukt ne vienu vienīgu baltkrievu uzņēmumu, kurš tiešām būtu pārcēlies uz Latviju, apliecina portāls Pietiek.

Liela pārvākšanās? Nē, liels blefs

Uz lūgumu sniegt informāciju par to, cik no pērn septembrī minētajiem 12 Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri esot pieņēmuši lēmumu pārcelties uz Latviju, šobrīd darbojas Latvijā vai vismaz ir sākuši pārcelšanos, LIAA nevarēja atbildēt, tāpat kā pastāstīt, kādi ir šo uzņēmumu nosaukumi, kādas nozares, kādās pilsētās tie sākuši darbību un cik cilvēkus nodarbina. Un vēl: vai ir pieņemti reāli atvieglojumi darba atļauju saņemšanai cilvēkiem no Baltkrievijas?

Tomēr LIAA apgalvo, ka kopš 2020. gada septembra lēmumu par pārcelšanos uz Latviju vai paplašināšanos esot pieņēmuši nu jau 17 Baltkrievijas uzņēmumi, kuri pārsvarā pārstāvot tehnoloģiju nozari. Esot plānots, ka "pārskatāmā periodā" tiks izveidotas vismaz 1000 jaunas darba vietas.

Šā gada janvārī LIAA apgalvoja, ka jau februārī tā plānojot informēt sabiedrību par divu jaunu Baltkrievijas uzņēmumu ienākšanu Latvijā: "Abi uzņēmumi būs nostabilizējušies Latvijā un veikuši visas administratīvās procedūras, lai pilnvērtīgi uzsāktu savu darbību. Viens no uzņēmumiem plāno radīt 200 jaunas darbavietas un pārstāv nišas patērētājam zināmu pasaules līmeņa zīmolu, otrs uzņēmējs ir pārvedis no Baltkrievijas uz Latviju savu galveno darbinieku komandu, aptuveni 15 cilvēku sastāvā un kopumā plāno Latvijā nodarbināt līdz 100 cilvēkiem, tostarp aicinot darbā vietējos speciālistus."

LIAA klāsta, ka darba atļaujas un citi ar migrāciju saistīti jautājumi Baltkrievijas uzņēmumu pārstāvjiem esot kārtoti saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu regulējumu, vienkārši paātrinot dokumentu izskatīšanas procedūras. Darba atļaujas Baltkrievijas uzņēmumu pārstāvjiem tika izsniegtas uz ES zilās kartes pamata augsti kvalificētiem speciālistiem, vai tā sauktās jaunuzņēmumu vīzas, ja uzņēmums kvalificējās "Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma" prasībām.

Taču februāris sen pagājis, bet nevienu baltkrievu uzņēmumu, kurš tiešām būtu pārcēlies uz Latviju, LIAA nosaukt nespēj. Aģentūra apgalvo, ka tā vairākkārt esot lūgusi Baltkrievijas uzņēmumiem – LIAA klientiem, kuri pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz Latviju, atļauju publiskot šo uzņēmumu vārdus, tomēr "šobrīd drošības apsvērumu dēļ neviens uzņēmums tam nav piekritis".

LIAA pūlas norādīt uz faktu, ka Lursoft apkopotajā statistikā par 2020. gadā reģistrētajiem uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu varot redzēt, ka laika periodā no 2020. gada augusta beigām, kad LIAA sāka uzrunāt Baltkrievijas uzņēmumus, Latvijā ir reģistrējušies vairāk nekā 11 tādi uzņēmumi, proti, ne visi izmantojuši aģentūras atbalstu.

Patiesībā Lursoft dati rāda kaut ko pavisam citu: 2020. gada janvārī bija 875 Latvijā reģistrēti uzņēmumi ar baltkrievu investoru, bet gadu vēlāk – vairs tikai 837, savukārt baltkrievu tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā gada laikā bija sarukušas par aptuveni miljonu eiro, līdz 10,45 miljoniem eiro, stāsta portāls Pietiek.

16
Tagi:
mediji, Latvija, Uzņēmēji, Baltkrievija
Pēc temata
Nosovičs paskaidroja, kādēļ Lietuvai būs grūti pārvilināt baltkrievu IT speciālistus
Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību
Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju
Vecrīgas panorāma, foto no arhīva

Izmirs visi un latviešu valoda nebūs vajadzīga?

33
(atjaunots 12:42 18.04.2021)
Latvijā palicis tik vien tautas, cik pēdējo reizi bija reģistrēts pēc Otrā pasaules kara beigām. Demogrāfi prognozē katastrofu.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Līdz 2021. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā sarucis tiktāl, ka demogrāfi situāciju salīdzina ar cilvēku skaitu pēc Otrā pasaules kara drausmīgajiem notikumiem. 2021. gada februāra sākumā valstī dzīvojuši 1 891 300 cilvēku, raksta Press.lv.

Demogrāfu prognozes ir drūmas – katru dienu Latvijā kļūst par 47 cilvēkiem mazāk. Perspektīvas nav nekādas iepriecinošās. Eksperti aplēsuši, ka tādos tempos līdz 2103. gadam valstī nepaliks neviena.

Patiesībā tas nemaz nav tik ilgs laiks. Vai tiešām nepaies ne gadsimts, un latviešu valoda nevienam vairs nebūs vajadzīga?

Eksperti atzīmēja, ka demogrāfijas uzplaukums Rīgā bija vērojams 1990. gadā, kad valstī dzīvoja 2 668 140 cilvēki.

2021. gadā Latvijā gaidāma iedzīvotāju skaitīšana. Pēdējā bija pirms 10 gadiem – toreiz speciālisti apstaigāja mājas un aptaujāja ar interneta starpniecību. Tagad iedzīvotājus saskaitīs saskaņā ar 40 dažādiem datora reģistriem, kas ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras utt. rīcībā.

Tautas skaitīšana Latvijā

Pirmā tautas skaitīšana pēc neatkarīgās Latvijas Republikas dibināšanas notika 1920. gada 14. jūnijā. Tolaik Latvijā dzīvoja 1 596 131 cilvēks.

Pēc tam tautas skaitīšanas notika reizi piecos gados -1925., 1930. un 1935. gadā. Savukārt 1943. gadā vācu okupācijas režīms organizēja savu skaitīšanu, taču oficiālā statistika šos rezultātus neatzīst, jo tie neietvēra karavīrus, karagūstekņus un ebrejus.
Pēc Otrā pasaules kara tautas skaitīšana PSRS republikās notika 1959., 1970., 1979. un 1989. gg. To gaitā saņemtie dati pārsvarā tika izmantoti plānošanas vajadzībām.

Pēc neatkarības atjaunošanas tautas skaitīšana Latvijā organizēta divas reizes – 2000. un 2011. gadā. Iedzīvotāju skaita aprēķināšanai 2011. gadā tika izmantota jauna tehnoloģija – iedzīvotājiem tika dota iespēja aizpildīt anketas internetā.

33
Tagi:
demogrāfija, Latvija
Pēc temata
Demogrāfs: šogad dzimstība Latvijā varētu uzstādīt jaunu antirekordu
Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ
Demogrāfs: tāda ir dzīve – mēs novecojam
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam
Cietums Guantanamo.

Slepenais moku objekts. Vai tiks slēgts baismīgākais cietums ASV

0
(atjaunots 13:10 18.04.2021)
Darbu pārtraucis viens no Guantanamo cietuma slepenajiem blokiem – "Nometne Nr. 7". Ilgu laiku nevienam nebija ne jausmas par to, kas tur notika. Tiesībsargi bija šausmās, kad uzpeldēja informācija.

Starptautiskās organizācijas pieprasīja slēgt iestādi, kurā par terorismu aizdomās turamos spīdzina bez tiesas un izmeklēšanas. Džo Baidens sola likvidēt bēdīgi slaveno iestādi, tomēr tas nav viegls uzdevums. Par to, kādas šausmas valda Guantanamo, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Īpaši slepens

"Nometne Nr. 7", pazīstama arī kā "Platīna nometne" radās 2006. gadā. Tajā notiekošo turēja noslēpumā. 14 gadus vēlāk korpuss noplucis, un arestantus pārveda uz "Nometni Nr. 5", lai "uzlabotu ēku ekspluatācijas efektivitāti".

Speciālais cietums atrodas jūras kara bāzē Guantanamo līcī Kubā. ASV BS militārpersonas, kas to vada, nesniedz ziņas par jaunajās kamerās izvietoto ieslodzīto skaitu. Iepriekš izskanēja informācija, ka "Nometnē Nr. 7" turot 17 noziedzniekus, bet kopā iestādē "mīt" 40 cilvēki.

Тюрьма в Гуантанамо
AP / Ben Fox
Cietums Guantanamo.

Cietuma pastāvēšanas laikā – 19 gados – tajā pabijuši gandrīz 800 cilvēki, arī astoņi Krievijas pilsoņi, ko turēja aizdomās par sakariem ar "Al Kaida" un "Taliban" (Krievijā un vairākās citās valstīs – ar likumu aizliegtas teroristiskas organizācijas).

Pirms Guantanamo daudzi pabijuši "melnajās vietās" – CIP slepenajos cietumos. Ne vienmēr viņi zināja, par ko viņus apsūdz. Saprata vien, ka viņus tur aizdomās par sakariem ar teroristiem un grib izsist pēc iespējas vairāk vērtīgas informācijas.
Darba metodes par humānām nekādi nevar saukt – tas jau sen radījis starptautisko organizāciju bažas. "Terorisma draudi ir plaši visā EDSO teritorijā, arī vairākos konfliktu reģionos. Tomēr cilvēktiesību ievērošana nav izvēles jautājums, tā ir juridiska saistība," atgādināja Eiropas drošības un sadarbības organizācija, kritizējot Guantanamo.

Nesen britu aktieris Benedikts Kamberbēčs, kurš tēloja vienu no galvenajām lomām "Mauritānietis" par Guanatanamo kļūdaini nokļuvušu cilvēku, pastāstīja: viņš ir gatavs lūgt Baidenu slēgt cietumu.

Ar viduslaiku metodēm

Metodes, ar kuru palīdzību amerikāņu varasiestādes cīnās pret terorismu, izpelnījušās plašu uzmanību. Pirms gada psihologs, kurš piedalījās CIP nopratināšanas programmas izstrādē, pastāstīja, ka arestanti spīdzināti, līdz devuši liecības, pēc tam mocības turpinājās – bija jāpārliecinās, vai viņi nav samelojuši. Un tas viss – ar Džordža Buša administrācijas Tieslietu ministrijas atbalstu.

Ноги заключенного в кандалах в тюрьме Гуантанамо
AFP / PAUL J. RICHARDS
Važās iekaltas ieslodzītā kājas Guantanamo cietumā

Viens no pirmajiem nopratināšanas pēc jaunās shēmas pārcieta pakistānis Zeins al Abidins Muhameds Huseins. Taču aizdomas par to, ka viņš ir augstu stāvošs "Al Kaidas" loceklis un saistīts ar 2001. gada teroraktiem, bija kļūdainas. CIP slepenajos cietumos Huseins pavadīja četrus gadus, apsūdzību viņam neizvirzīja. Spriežot pēc izmeklēšanas dokumentiem, - pat neplānoja.

Pakistānis atainoja pārciesto. Ar daiļradi cietumā nodarboties aizliegts, ilustrācijas viņš radīja speciāli sava advokāta Marka Danbes pārskatam "Kā Amerika spīdzina" – par metodēm darbā ar īpaši bīstamiem noziedzniekiem.

Ļoti izplatīta mocība, ko Huseins pārcieta 83 reizes, ir spīdzināšana ar ūdeni, pazīstama jau kopš spāņu inkvizīcijas laikiem. Kailu gūstekni sasien un nogulda, seju pārklāj ar audumu, pēc tam lej virsū ūdeni tā, lai cilvēkam šķistu, ka viņš tūlīt noslīks.

Vēl viena informācijas izspiešanas metode – "stresa poza": piestiprināt delmus pie sienas virs galvas tā, lai arestants stāvētu uz pirkstgaliem. Tādā stāvoklī viņu tur stundām ilgi. Pēc tam nopratināšana turpinās. Dažkārt ieslodzīto vienkārši sasēja embrija pozā un pieslēdza ar važām pie restēm.

Lai nopratināmais zaudētu orientāciju, viņu ar pakausi trieca pret betona sienu. Huseins atcerējās – pēc tādiem sitieniem viņš uz brīdi zaudēja redzi un krita. Pēc tam procedūru atkārtoja. Pie tam CIP psihologs apgalvoja, ka tādu darbību mērķis ir vienkārši apmulsināt, - ja arestantam sagādā sāpes, darbinieks "kaut ko dara nepareizi".

Тюрьма в Гуантанамо. Блок Лагерь 6
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo. Bloks "6.nometne"

Aizdomās turamos varēja iesēdināt lielos un mazos krātiņos. Lielajā viņi sēž uz taburetes, nevarēdami piecelties. Mazajā – gulēja sarāvušies. Reizēm tajos ielaida kukaiņus. Pakustēties un ieņemt daudzmaz ērtu pozu neizdevās. Huseins stāstīja, ka stundām ilgi sēdējis krātiņos un gandrīz nepārtraukti kliedzis no sāpēm un krampjiem muskuļos.

CIP skaidroja: lai ieslodzītais "pievērstos notiekošajam, nevis sava ideoloģijai", viņam neļāva gulēt. Horizontālā stāvokli sasēja tā, lai aiz sāpēm nebūtu iespējams iemigt. Huseins mocījās divas, pat trīs nedēļas no vietas. "Šķita, tas ilgst veselu mūžību, - viņš teica. – Reizēm tomēr iemigu, un tad sargs aplēja mani ar ūdeni."

Mēģinājums kaulus nelauž

"Nometnes Nr.7" likvidācija vēl nenozīmē, ka Guantanamo tiek slēgta. To solīja jau Baraks Obama, taču viņa plāniem pretojās Kongress, kurā republikāņi bija vairākumā.

Desmit gadus vēlāk Donalds Tramps parakstīja rīkojumu, saskaņā ar kuru valdība atteicās likvidēt cietumu. Tagad Obamas idejas atgriezusies Baidena administrācija – tūlīt pēc viņa stāšanās amatā Baltais nams paziņoja, ka Guantanamo darbība tiks revidēta un iestādi slēgs tuvākajos četros gados.

Тюрьма в Гуантанамо
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo.

Pārbaudēs piedalīsies vairāki resori, arī Tieslietu ministrija un Aizsardzības ministrija, ziņoja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki. Viņa pastāstīja miglaini: "Mūsu tālāko soļu apspriešanā jāpiedalās virknei darbinieku no dažādām organizācijām."

Pagaidām Baidena komanda nav sniegusi nekādu konkrētu informāciju. Arestantus varētu repatriēt vai sameklēt viņiem cietumus citās valstīs. Pārrunas šajā jautājumā reiz organizēja Valsts departamenta speciālais pārstāvis Guantanamo lietās – tādu amatu ieviesa Obama. Tramps to likvidēja, bet Baidens, domājams, atjaunos, uzskata informēti avoti. Vienlaikus iespējams, ka Pentagons pārskatīs ieslodzīto lietas, lai noskaidrotu, vai viņi rada reālus draudus.

Pie tam Obamas laiku problēma nekur nav pazudusi, un Baidenam, domājams, tāpat Kongress stāsies pretī. Kad jaunais aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņoja, ka administrācija centīsies panākt cietuma slēgšanu, Pārstāvju palātā ar protestu nāca klajā republikāņi – kara veterāni.

"Ja mēs atbrīvosim Guantanamo, viņi kļūs par varoņiem, zvaigznēm islāmistu-ekstrēmistu pasaulē. Amerikai tas radīs vēl lielākus draudus," uzskata Afganistānas veterāns, kongresmenis Maiks Volcs.

Neskatoties uz tiesībsargu pūlēm un Baidena iniciatīvu, pretinieku argumenti var gūt virsroku. Deviņiem arestantiem Guantanamo jau izvirzītas apsūdzības vai pat pasludināts spriedums. Viens no pazīstamākajiem ir Halids Šeihs Mahameds. Militārā komisija lēma, ka viņš ir vainīgs 11. septembra teroraktu organizācijā, kas aiznesa triju tūkstošu amerikāņu dzīvības. Vēl 20 ieslodzītos uzskata par pārāk bīstamiem, lai izlaistu. Baidenam un viņa komandai nāksies pārliecināt amerikāņus, kuri tik drīz vis neaizmirsīs 2001. gada traģiskos notikumus. Vai jaunajam prezidentam izdosies noskaņot sabiedrību sev par labu? Tas vēl nav zināms.

0
Tagi:
cietums, ASV
Pēc temata
Slepenais cietums Mariupoles lidostā: tirgošanās ar ieslodzītajiem
Nenotveramais Džo: Lietuva nevar sameklēt prasītāju lietā par CIP cietumu