IQOS produkcija, foto no arhīva

Neatkarīgā deputāte apsūdz politiķus tabakas lobēšanā

33
(atjaunots 13:46 15.11.2020)
No kurienes nāk un par ko liecina ierosinājums pacelt Latvijā akcīzi karsējamai tabakai par aptuveni 190%.

RĪGA, 15. novembris – Sputnik. Neatkarīgā Saeimas deputāte Ļubova Švecova vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar lūgumu izskatīt iespējamu korupciju un ietekmes tirgošanu valdības koalīcijā. Par to vēsta Freesity.lv ar atsauci uz izdevumu Neatkarīgā, kuram Švecova pastāstīja par situāciju intervijā.

Ož pēc tabakas

"Astotā novembra TV3 raidījumā "Nekā personīga" tika demonstrēts sižets par vairāku Saeimas deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem paaugstināt akcīzes nodokli karsējamajai tabakai par aptuveni 190 procentiem tuvāko trīs gadu laikā. Sižeta gaitā raidījuma veidotāji intervēja Saeimas deputāti I. Indriksoni, kura atzina, ka patiesais priekšlikuma sagatavotājs un virzītājs ir Ministru prezidenta padomnieks Imants Parādnieks. Šī priekšlikuma gadījumā bija skaidrs, ka deputātiem nav izpratnes par priekšlikumu, kuru paši parakstījuši, bet gan viņi, gan Parādnieks centās slēpt, no kurienes tas nāk, lai gan tas bija acīm redzams no "Japan Tobacco" demonstrētās prezentācijas.

Kā zināms, pirms neilga laika (2020. gada septembrī - oktobrī) tabakas izstrādājumu ražotājs "Japan Tobacco International" ar sava algotā konsultanta jeb lobētāja Armanda Gūtmaņa starpniecību organizēja īpašas tikšanās ar Ministru prezidenta padomnieku I. Parādnieku un vairākiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem. Analizējot kopumā to likumdošanas pakotni, kas nāk kopā ar budžeta grozījumiem un attiecas uz akcīzes nodokļa palielinājumu, es izpētīju šos materiālus un uz savu secinājumu bāzes sagatavoju savu iesniegumu KNAB. Es salīdzināju materiālu, kuru pirms neilga laika (2020. gada septembrī - oktobrī) sagatavoja tabakas izstrādājumu ražotājs "Japan Tobacco International", ar Saeimas deputātu I. Indriksones, E. Zālītes-Grosas, I. Dūrīša, E. Teirumnieka, A. Skrides un I. Ikstenas iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojektam "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" un likumprojektam "Par valsts budžetu 2021. gadam" un secināju, ka tie ir praktiski identiski.

Tāpēc man ir pamatotas aizdomas, kuras es arī izklāstīju savā iesniegumā KNAB, par iespējamu korupciju vai politiskas ietekmes tirgošanu kontekstā ar tiem priekšlikumiem, kurus iesniedza jau nosauktie deputāti. Kā es noprotu, Finanšu ministrija arī bija ļoti kritiska attiecībā par tik krasu nodokļu palielinājumu, taču koalīcijas politiķi to neņēma vērā.

Manuprāt, Ministru kabinets un valdošie politiķi atbalstīja tieši šo priekšlikumu, jo tā bija daļa no kopējas vienošanās. Pirms tam tika iesniegti JKP deputāta Eglīša priekšlikumi par ievērojamu akcīzes nodokļa pieaugumu azartspēlēm. Lai nepalielinātu akcīzes nodokli azartspēlēm, starp divām valdības partijām tika panākta vienošanās, ka tiks krasi palielināts akcīzes nodoklis tikai karsējamai tabakai.
Tāpēc es aicinu KNAB izvērtēt, vai I. Parādnieka un "Japan Tobacco International" pārstāvju darbībās varētu būt saskatāmas krimināli sodāmas darbības. Protams, ir vērts to analizēt kontekstā ar JKP rīcību, jo arī JKP atbalstīja radikālu akcīzes celšanu karsējamajai tabakai."

Lobētāji ir NVO, tai skaitā "Delna"

Pēc Švecovas sacītā, ja šādu praksi var nodēvēt par lobēšanu, tai paliek rūgta pēcgarša.

"Vispirms jāsaka, ka pēc būtības lobija organizācijas jeb lobisti ir gan Sabiedrība par atklātību "Delna", gan Latvijas Ārstu biedrība, gan lauksaimnieku organizācija, gan pacientu organizācijas, gan mednieku un makšķernieku biedrība, gan Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Rūpniecības tirdzniecības kamera u.c," atzīmē deputāte.

Viņa uzsver, ka šādām nevalstiskām organizācijām Latvijā ir piešķirtas visplašākās dalības iespējas gan likumu, gan lēmumu pieņemšanas procesā. Cita lieta – profesionāla lobēšana, lobēšana kā apmaksāts darbs vai pakalpojums, kuru sniedz personas vai uzņēmumi. Deputāte atzīmē, ka personīgi ir saskārusies gan ar gadījumiem, kad piesaista NVO, gan ar profesionāliem lobētājiem.

"Gribu teikt, ka latviešu valodā pareizāk būtu lietot terminu "interešu pārstāvniecība", kas ir precīzāks un korektāks un kuram nav negatīva sociālā uzslāņojuma. Tādējādi lobēšana jeb interešu pārstāvniecība ir jebkura normāla demokrātiska lēmumu pieņemšanas procesa sastāvdaļa. Terminoloģiski forma "interešu pārstāvniecība" laikam būtu korektāka. Manuprāt, svarīgākais jautājums politiķiem ir zināt, vai, pieņemot lēmumu, tas notiek kādas interešu grupas labā vai arī tiek ievērotas visas sabiedrības intereses un vai tiek ņemti vērā arī citu institūciju ieinteresēto pušu viedokļi?" uzskata Švecova.

Pēc viņas domām, piedāvājumi otrā budžeta lasījuma procesā – tas ir veids, kā panākt sev izdevīgus likumu grozījumus bez pilnvērtīgas analīzes un diskusijām, jo atliek tikai viens lasījums. Diskusijas un lēmumu pieņemšana notika slēgtā koalīcijas sēdē, par ko sabiedrībai tapa zināms tikai nākamajā dienā.

Šāda prakse ir pamats milzīgai plaisai un neuzticībai starp valsti un sabiedrību, norāda deputāte. Tas ir jāmaina un ir jābeidz šī prakse. Valdība vārdiski deklarē, ka strādā pie nodokļu reformas, dara to gandrīz gadu, un tagad nedēļas laikā pieņem radikāli nekonsekventu lēmumu.

Salīdzinājumam – akcīze alkoholam tika samazināta pavasarī, lai tā cena būtu zemāka, nekā Igaunijā, bet tagad tabakai esam gatavi palielināt gandrīz uz pusi vairāk, nekā Lietuvā un Igaunijā.

Kādus draudus rada politiskais tirgus koalīcijā

Politiskais tirgus koalīcijā ir daudz bīstamāks visai sabiedrībai, jo dēļ tā zūd uzticība gan politiķiem, gan valdībai, gan visai valsts politiskajai sistēmai, uzskata Švecova.

"Es esmu par uzņēmēju iesaisti lēmumu pieņemšanā, bet tas ir jādara caurspīdīgi, godīgi, dodot visiem vienlīdzīgas iespējas un ieklausoties racionāli pamatotos argumentos. Šis gadījums parāda tikai to, ka pētījumiem, konferencēm, vēstulēm un diskusijām nav nozīmes, svarīgi ir atrast īsto cilvēku, kurš visu nokārtos. Kā deviņdesmitajos... Ļaunākais ir tas, ka minētais priekšlikums par akcīzes nodokļa paaugstināšanu ne tikai nedos plānoto fiskālo efektu jeb papildu pienesumu valsts budžetā - naudu, kas ir nepieciešama onkoloģijas slimnieku aprūpei, bet būs ar mazāku devumu nekā opozīcijas deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Viktora Valaiņa un Vjačeslava Dombrovska piedāvātie priekšlikumi," secina Švecova.

33
Tagi:
akcīzes nodoklis, tabaka, Ļubova Švecova
Eiro

Ieguldījumu un aktīvu apjoms audzis, peļņa kritusies: kas notiek Latvijas bankās

7
(atjaunots 12:37 05.12.2020)
Finanšu nozares asociācija iepazīstināja ar atskaiti par Latvijas banku darbības rādītājiem 2020. gada pirmo trīs ceturkšņu laikā.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Šī gada deviņu mēnešu laikā piecas Latvijā strādājošās bankas cietušas zaudējumus, lielākos – banka Citadele. Pie tam banku aktīvu kopējais apjoms pieaudzis par 3%, ieguldījumu apjoms – par 3,1%, liecina Finanšu nozares asociācijas dati, vēsta Baltic Course.

Zaudējumi un peļņa

Šī gada deviņu mēnešu laikā bankas Citadele zaudējumi sastādījuši 24,451 milj. eiro. Ar zaudējumiem strādāja arī Industra Bank (4,041 milj. eiro), PrivatBank (3,698 milj. eiro), Baltic International Bank (1,179 milj. eiro) un Expobank (978 800 eiro).

Lielāko peļņu starp bankām Latvijā šī gada deviņu mēnešu laikā guvusi Swedbank - 59,913 milj. eiro (-28,1%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn). SEB banka peļņa sastādījusi 28,285 milj. eiro (-25,1%).

Asociācijas dati neietver informāciju par "Rietumu banku" – tā nav apvienības loceklis, tomēr, saskaņā ar bankas publicētajiem datiem, tās peļņa deviņu mēnešu laikā sastādījusi 18,108 milj. eiro – par 12,1% mazāk nekā 2019. gada janvārī – septembrī. Šie dati ierindo Rietumu banku trešajā vietā saņemtās peļņas ziņā.

Rigensis Bank peļņa šī gada deviņu mēnešu laikā sastādīja 6,352 milj. eiro (+52,4%), LPB Bank peļņa - 4,734 milj. eiro (-4,3%).

Signet Bank peļņa - 618 800 eiro (+14,2%), "Reģionālā investīciju banka" peļņa - 1,96 milj. eiro (- 48,4%), savukārt BlueOrange Bank peļņa - 2,991 milj. eiro (-34,9%).

Kopumā Latvijas bankas sektora peļņa 2020. gada deviņu mēnešu laikā sastādījusi 107,495 milj. eiro – par 45,8% mazāk nekā gadu iepriekš.

Aktīvi

Latvijas banku aktīvu kopējais apjoms šī gada deviņu mēnešu laikā audzis par 3%, jeb par 703,002 milj. eiro, un septembra beigās sastādīja 23,906 miljardus eiro.

Aktīvu apjomu ziņā pirmo vietu ieņem Swedbank, kuras aktīvi septembra beigās sastādīja 7,327 miljardus eiro (+24,3%).

Otro vietu aktīvus ziņā ieņēma banka Citadele ar aktīviem 4,253 miljardu eiro apmērā (+ 21,1%), trešo vietu – SEB banka, kuras aktīvi sasnieguši 4,175 miljardus eiro (+5,2%)

Aktīvu apjoms šī gada deviņu mēnešu laikā audzis arī BlueOrange Bank, Rigensis Bank, Signet Bank, Expobank.

Aktīvu apmērs deviņu mēnešu laikā sarucis Luminor Bank filiālei Latvijā – par 16,1%, līdz 3,552 miljardiem eiro. Strauji sarucis OP Corporate Bank filiāles aktīvu apjoms – par 43,8%, līdz 414,552 milj. eiro.

Turklāt sarucis "Reģionālās investīciju bankas" Baltic International Bank, LPB Bank, Industra Bank un PrivatBank  aktīvu apjoms.

Asociācijas atskaitē nav atspoguļoti Rietumu bankas rezultāti. Tā informēja, ka aktīvi minētajā laika posmā sarukuši par 10,7%, līdz 1,535 miljardiem eiro, tātad banka ierindojas piektajā vietā aktīvu apjoma ziņā.

Ieguldījumi

Ieguldījumu apjoms Latvijas bankās šī gada septembra beigās sasniedzis 17,739 miljardus eiro, par 3,1% vairāk nekā 2019. gada beigās.

Lielāko apjomu ieguldījumu piesaistījusi Swedbank - 5,488 miljarda eiro (-12,4%, salīdzinājumā ar 2019. gada nogali).

Banka Citadele piesaistījusi ieguldījumus 3,298 miljardu eiro apmērā (+10,9%), bet SEB banka – 3,225 miljardu eiro apmērā (+4,1%).

2020. gada deviņu mēnešu laikā ieguldījumu apjoms pieaudzis arī BlueOrange Bank, Rigensis Bank, Baltic International Bank, Signet Bank.

Sarucis ieguldījumu apjoms Luminor Bank filiālē Latvijā (-7,2%), Reģionālajā investīciju bankā (-22,5%), Industra Bank (-13,9%), PrivatBank (-12,9%), LPB Bank (-13,6%), OP Corporate Bank filiālē Latvijā (-84,1%) un Expobank (-8,9%).

Saskaņā ar asociācijas datiem, šī gada septembra beigās uzņēmumu ieguldījumi Latvijas bankās sastādīja 7,193 miljardus eiro, bet privātpersonu ieguldījumi - 9,871 miljardus eiro.

Rietumu bankas dati statistikā nav iekļauti.

7
Tagi:
Latvija, statistika, bankas
Pēc temata
Analītiķis: Latvijas skaistā dzīve ir beigusies, palikušas tikai šprotes
Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Latvijas Banka pauž optimismu: krīzes pīķis ir pārvarēts
Jevgēņijs Primakovs

Jevgēņijs Primakovs: Latvijai ir jāatbild par žurnālistu tiesību pārkāpumiem

12
(atjaunots 12:20 05.12.2020)
Latvijas varasiestāžu darbības – klasisks žurnālistu vajāšanas gadījums. Cits traktējums šajā situācijā nav iespējams, uzsvēra Rossotrudņičestvo vadītājs Jevgēņijs Primakovs.

RĪGA, 5. decembris – Sputnik. 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē. VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

Politiskais un sabiedriskais darbinieks, Krievijas tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītājs Jevgēņijs Primakovs apliecināja starptautiskajai ziņu aģentūrai Sputnik, ka federālā aģentūra to atbalstīs.

"Piedāvāju kolēģiem Sputnik "Rossotrudņičestvo" atbalstu. Esam gatavi iesniegt nepieciešamās prasības un dokumentus starptautiskajās organizācijās, lai noskaidrotu, kāda ir Eiropas Savienības dalībvalsts pozīcija jautājumā par nekaunīgo vārda brīvības tiesību pārkāpumu un žurnālistu vajāšanu par viņu profesionālo darbību," teica Primakovs.

Viņš uzsvēra, ka "Rossotrudņičestvo" ir bijusi, ir un būs Sputnik pusē, tāpat kā krievvalodīgo kolēģu – žurnālistu pusē.

"Latvijas varastiestāžu darbības ir klasiska žurnālistu vajāšana pēc profesijas pazīmes. Cits traktējums te nav iespējams," secināja Primakovs.

Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja Latvijas VDD darbības un raksturoja to kā "demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļa paušanas brīvības pārkāpuma kliedzošu piemēru". Resors uzsvēra, ka tā ir soda akcija, "kas neatstāj ne mazākās šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobo zemtekstu".

Примаков: Латвия должна ответить за нарушение прав журналистов
12
Tagi:
Jevgēņijs Primakovs, žurnālists, Drošības dienests, Latvija
Pēc temata
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Astoņas stundas: aizturētie Baltnews žurnālisti pastāstīja par nopratināšanām
"Visus neiesēdināsiet": LKS organizēja piketu pret žurnālistu aizturēšanu
VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti