Saimniecības preču veikals Depo

Lieli saimniecības preču un mēbeļu veikali Latvijā pārtrauc darbu brīvdienās

49
(atjaunots 14:20 14.11.2020)
Pēc konsultācijas ar epidemiologiem valdība pieņēma lēmumu ierobežot saimniecības preču un mēbeļu veikalu darbu tirdzniecības centros; kurus veikalus šis lēmums skars vispirms.

RĪGA, 14. novembris – Sputnik. Ministru kabinets valdības ārkārtējā sēdē piektdien, 13. novembrī, pieņēma lēmumu ierobežot lielu un tirdzniecības centros izvietotu saimniecības preču un mēbeļu veikalu darbu, raksta jauns.lv. Lēmums stājas spēkā no sestdienas, 14. novembra, līdz ārkārtējās situācijas režīma beigām Latvijā.

Tiek precizēts, ka ar to tiek domāt veikali un tirdzniecības centri, kuru tirdzniecības platība pārsniedz 10 tūkstošus kvadrātmetrus, kura ir paredzēta pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai, kā arī telpas, kurās atsevišķās vietās strādā ne mazāk par 10 tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

Šāda prasība tika izstrādāta sadarbībā ar epidemiologiem. Ņemot vērā pieaugušo Covid-19 gadījumu skaitu, tika pieņemts lēmumus ieviest papildu ierobežojumus. Saskaņā ar speciālistu rekomendācijām, tika pieņemts lēmumus izslēgt veikalus, kuri tirgo virtuves lietas, mēbeles un gaismekļus, no veikalu saraksta ar pirmās nepieciešamības precēm, kuriem ir atļauta tirdzniecība brīvdienās un svētku dienās.

Tātad veikali Jysk, Cenuklubs.lv un citi nevarēs strādāt brīvdienās un svētku dienās, toties tādi veikali, kas tirgo higiēnas preces, kā, piemēram, Drogas, turpinās savu darbu. Tāpat tiks slēgti veikali Depo, K-Senukai, Kurši, IKEA un citi ar kopējo tirdzniecības platību virs 10 000 kvadrātmetru.

Tiek ziņots, ka brīvdienās un svētku dienās turpinās darbu veikali, kuri tirgo pirmās nepieciešamības preces: pārtikas veikali, aptiekas, zooveikali, optikas veikali, higiēnas preču veikali. Netiks slēgti arī veikali, kuri tirgo telekomunikācijas preces un pakalpojumus.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas iedzīvotājus šokēja sludinājums uz kāda no PROMO Cash&Carry tīkla veikaliem. Tirdzniecības tīkls iesaka neapmeklēt veikalus cilvēkiem vecumā virs 60 gadiem. Sociālo tīklu lietotāji aktīvi reaģēja uz šo paziņojumu.

49
Tagi:
koronavīruss, Latvija, veikals
Pēc temata
Izgāž dusmas uz apsargiem: veikaliem uzbrūk agresīvi pircēji
Bez maskas veikalā neielaist: ko Latvijas iedzīvotāji domā par režīma pastiprināšanu
Ieeja veikalā bez ratiem vai groza ir aizliegta: Rimi un Maxima ieviesa jaunus noteikumus
Policijas funkcijām ir jābūt apmaksātām: veikali nevēlas uzraudzīt sejas masku režīmu

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

25
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

25
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

30
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

30
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem