Skolniece, foto no arhīva

Īsta segregācija: nabadzīgās ģimenes nevar atļauties tālmācības

45
(atjaunots 11:49 13.11.2020)
Skolu vajadzībām paredzēto datoru centralizētā iepirkuma process ir ievilcies, un pa šo laiku padziļinās tehnoloģiskā plaisa starp ģimenēm ar atšķirīgiem ienākumiem.

RĪGA, 13. novembris — Sputnik. Latvijas Pašvaldību savienība konstatējusi, ka attālināts mācību process joprojām nav pieejams daudzām maznodrošinātajām ģimenēm, norāda Latvijas radio.

Attālināti patlaban mācās 7. līdz 12. klašu skolēni. Pirms dažām nedēļām Izglītības un zinātnes ministrija vienojusies par datoru iepirkumu, taču konkrētu laiku, kad skolām un skolēniem tehnoloģijas piegādās, vēl nenosauc.

Šajā laikā skolēni no maznodrošinātām ģimenēm nevar mācīties. Saldus novada sociālā dienesta speciāliste Antra Jansone pastāstīja, par 9. klases skolnieci, kam ir tikai mobilais tālrunis.

"Vaicāju viņai, kāpēc viņa nepieslēdzas mācībām un nepilda uzdevumus. Viņa stāsta, ka nav tādas iespējas, viņa nevar pieslēgties attālināti un nevar arī ar viņai pieejamo telefonu nosūtīt šos mācību darbus.

Runāju arī ar vecākiem, kas atzina, ka viņiem nav iespējas nopirkt datoru vai planšeti un nodrošināt pieslēgumu," stāstīja Antra Jansone.

Viņa atzina, ka no pavasara tehnoloģiskais nodrošinājums ir uzlabojies, tomēr joprojām ir ģimenes, kam nav iespēju nodrošināt kvalitatīvas mācības šajos apstākļos.

Dažkārt atbalstu sniedz labdarības organizācijas, jo datoru iepirkumi skolu apgādei ir ievilkušies.

Līdzīgas problēmas apstiprināja arī Rēzeknes novada sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale.

"Jāsaka godīgi, ka pa šo īso laiku kopš iepriekšējās ārkārtējās situācijas šīm ģimenēm materiālā situācija nav uzlabojusies. Tiesa gan, šobrīd šīs apmācības notiek posmā no 7. līdz 12. klasei attālināti, un mazi bērni ir skolā, kas mazina spriedzi un vajadzību pēc ierīcēm. Taču kopumā, protams, to pietrūkst, lai daudzbērnu ģimenēs visi bērni varētu mācīties," stāstīja Strankale.

Pašvaldību savienības padomniece Izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure skaidroja, ka arī kopumā pašvaldībās joprojām daudzām ģimenēm un skolām ir problēmas ar stabilu interneta pieslēgumu, kā arī ar datortehnikas nodrošinājumu.

Aptaujas rezultāti rāda, ka nepietiekams interneta ātrums mācību procesa nodrošinājumam ir gandrīz 19% skolēnu, nepietiekams tehnoloģiju nodrošinājums – 21% skolēnu. Nepieejamais tehnoloģiskais nodrošinājums apgrūtina darbu 11% pedagogu.

"Šī digitālā plaisa Covid-19 apstākļos kļūst arvien lielāka. Proti, ģimenēm ar augstākiem ienākumiem izglītības pieejamība paaugstinās. Savukārt ģimenēm, kurām nav šo tehnoloģiju, tā pazeminās. Rezultātā notiks reāla skolēnu un galu galā arī sabiedrības segregācija,'' prognozēja Dundure.

Daudzas pašvaldības meklē risinājumus, taču finansējums ir nepietiekams. Dundures ir pārliecināta, ka par šo jautājumu jārūpējas valstij, tomēr patlaban tas uzkrauts pašvaldību plecos.

"Jāatceras, ka pašvaldībām nākamā gada budžets samazināsies par vairāk nekā 90 miljoniem, piemēram, Latgalē tas samazinājums ir pat aptuveni 8%. Un pašvaldībām šīs iespējas būtiski samazināsies.

Taču, ja valsts līmenī nosaka ārkārtas situāciju un attālinātas mācības, tad arī valsts līmenī jābūt finansējumam iedalītam, lai palīdzētu tehniku iegādāties vismaz tām ģimenēm, kurām tas nav iespējams," uzsvēra Dundure.

Septembrī valdība piešķīra Izglītības un zinātnes ministrijai 3,9 miljonus eiro skolu tehnoloģiskā nodrošinājuma uzlabošanai. Plānots, ka kopumā datorus saņems vairāk nekā 400 skolas. Tomēr IZM nenosauc precīzu termiņu, kad tas notiks, vien apgalvo, ka līdz gada beigām jautājums tikšot risināts.

"Mūsu Informācijas tehnoloģiju nodrošinājuma nodaļa minēja, ka datoru iepirkumi skolām notiks pakāpeniski, tiklīdz kā privātie partneri spēs fiziski tos piedāvāt, tā mēs arī to nogādāsim skolām. Es saprotu, ka tur ir kopumā tirgū izveidojies portatīvo datoru deficīts," skaidroja IZM valsts sekretārs Jānis Volberts.

Volberts norādīja, ka IZM panākusi vienošanos ar vairākiem tehnoloģiju uzņēmumiem un mobilo tīklu operatoriem par jaudīgāka interneta pieslēgumu skolās attālākos reģionos un tam plānots prasīt papildu finansējumu.

Pagaidām Pašvaldību savienība veic detalizētu aptauju par tehnoloģiskā nodrošinājuma vajadzībām ģimenēs un skolās.

45
Tagi:
nabadzība, attālinātās mācības, Latvija
Pēc temata
Cipule: pavasarī bija pavisam cita situācija
Liepājas skolas nelabprāt pāriet pie tālmācībām
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Satriecoši SKDS aptaujas rezultāti Latvijā: 44% respondentu vēlas "Sputnik V"

22
(atjaunots 13:07 07.03.2021)
Latvijas iedzīvotājiem izrādījies svarīgi, kādā valstī ražota vakcīna koronavīrusa profilaksei. Vēl vairāk: noskaidrojies, ka daudzi vēlas, lai šī valsts būtu Krievija.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Sabiedriskās domas pētījumu aģentūra SKDS iztaujāja Latvijas iedzīvotājus par to, kāda ir viņu attieksme pret vakcīnām. Aptauja notika 19.-23. februārī internetā starp 1005 valsts iedzīvotājiem 19-75 gadu vecuma grupā. Rezultāti izrādījušies ļoti interesanti, vēsta Mixnews.lv.

Noskaidrojies, ka 23% iedzīvotāju vēlas, lai viņiem būtu iespēja izvēlēties, kāda ražotāja vakcīnu injicēt. Atgādināsim, ka pagaidām Latvijā piegādā Pfizer/BioNTech, AstraZeneca un Moderna ražotos preparātus. Izvēlēties, kādu vakcīnu saņemt, nav iespējams.

44% respondentu norādīja, ka būtu devuši priekšroku Krievijas vakcīnai "Sputnik V". 30% vēlas vakcīnu Comirnaty no Pfizer/BioNTech, 19% vēlas Moderna un tikai 6% ir gatavi vakcinēties ar AstraZeneca preparātu, ko februārī saņēma valsts augstākās amatpersonas.

Tāpat noskaidrojies, ka iedzīvotāji pievērš uzmanību vakcīnu sastāvam: 16% aptaujāto akcentēja šo aspektu. Pie tam 10% respondentu atzīmēja, ka uzticas matricas RNS (mRNS) tehnoloģijai, 5% atzina: viņiem šķiet svarīgi, lai vakcīna nebūtu izstrādāta ar mRNS tehnoloģiju palīdzību. Vēl 2% aptaujāto paziņoja, ka vēlas vakcinēties ar pašu dārgāko preparātu. 1% respondentu, gluži pretēji, gatavi uzticēties pašai lētākajai vakcīnai. 10% respondentu bija citi kritēriji, ko viņi nenorādīja.

Piemēram, 20% aptaujāto atzīmēja, ka vakcīnu aspektā viņiem ir svarīgi tikai tas, lai tā būtu atbilstoši pārbaudīta un apstiprināta, taču nav svarīgi, kāda tieši tā ir. 28% respondentu paziņoja, ka vispār nevēlas vakcinēties.

"Sputnik V" drīz būs ES?

Laikā, kad Latvija stāsta par problēmām vakcīnu piegādes jautājumā, un Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča paziņoja, ka vismaz līdz marta beigām Latvijā sagaidāms ass vakcīnu deficīts, pie reģistrācijas sliekšņa ES jau stāv Krievijā izstrādātā "Sputnik V".

Krievijas tiešo investīciju fonds atklāja, ka Eiropas zāļu aģentūrā (EMA) sākusies Covid-19 profilaksei izstrādātās Krievijas vakcīnas reģistrācijas dosjē secīgā ekspertīze.

Atgādināsim rezultātus, ko februāra sākumā publicēja zinātniskais žurnāls Lancet: "Sputnik V" efektivitāte sastāda 91,6%, humorālā imūnā atbilde veidojusies vairāk nekā 98% brīvprātīgo vakcīnas grupā, šūnu imūnatbilde – 100%. Nopietnu nevēlamo parādību līmenis pēc vakcinācijas ar "Sputnik V" sastādīja 0,27%.

Iepriekš Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts paziņoja, ka pēc tam, kad Krievijas "Sputnik V" reģistrēs ES, Latvija būs gatava izmantot šo vakcīnu.

22
Tagi:
vakcīna, Sputnik V, aptauja, SKDS
Pēc temata
Vēl viena ES valsts lūdz Krieviju piegādāt "Sputnik V": pie Putina vērsies Zēmans
Krievijas pretinieki baidās no "Sputnik V" panākumiem
Kā "Sputnik V" iekaro pasauli un kāpēc ASV neļauj saviem diplomātiem vakcinēties
Krievijā kliedēja baumas par "Sputnik V" reģistrāciju Eiropas Savienībā
Covid-19 ekspress tests, foto no arhīva

Covid-19 statistika: 322 jauni gadījumi, 8 cilvēki miruši

11
(atjaunots 15:54 07.03.2021)
Latvijā ar koronavīrusa infekciju kopumā saslimis 90 331 cilvēks, 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju: 461,9.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Pēdējo 24 stundu laikā Latvijā ir veikti 5 226 Covid-19 izmeklējumi, fiksēti 322 jauni gadījumi, 8 cilvēki ir miruši, ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Tādējādi pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 6,2%

Četri mirušie bija vecuma grupā no 70 līdz 79 gadiem, vēl četri — no 80 līdz 89 gadiem.

Kopumā pandēmijas laikā Latvijā tika atklāts 90 331 Covid-19 gadījums.

Iepriekš ziņots, ka Gulbenes un Balvu novados otrdien, no 9. līdz 12. martam tiks organizētā pūļa testēšana ar Covid-19 siekalu testiem.

Pašvaldībā precizēja, ka šādā veidā vēlas noteikt infekcijas perēkļus. Pateicoties testēšanas apjoma palielināšanai, iespējams novērtēt koronavīrusa izplatības apjomu reģionā.

Šo novadu iedzīvotāji varēs nodot analīzes līdz 12. martam, turklāt bez maksas. Testēšanas rezultāts būs gatavs jau pēc 24 stundām.

11
Tagi:
SPKC, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
"Vakcīnas var droši apvienot ar alkoholu": Manavakcina.lv tvīts radījis skandālu
Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā
"Tur ir trakomāja": Paulu pārdomāja vakcinēt februārī
Koronavīruss: salīdzinām "Sputnik V", "Pfizer" un citas vakcīnas pret Covid-19
Vīrietis ar koferi, foto no arhīva

Lido nezināmā virzienā: aviokompānija Austrālijā pārdod "noslēpumainos reisus"

0
(atjaunots 13:24 07.03.2021)
Austrālijas aviokompānija laidusi apgrozībā reisus pēc aviolidojumu "un nekurieni" piemēra, tikai Austrālijā plāno pārdot biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem".

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Aviokompānija Austrālijā nolēmusi izklaidēt cilvēkus, kuri ilgu laiku iztikuši bez ceļojumiem, un pārdod biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem", stāsta RIA Novosti.

Pasažieri, pērkot biļeti uz tādu reisu, nezinās, kurp viņi lido. Zināms tikai tas, ka lidojums paredzēts kontinenta robežās, jo starptautiskās robežas ir slēgtas.

Kopā plānoti trīs šādi lidojumi ar lidmašīnām Boeing 737. Lidmašīnas izlido no Brisbenes, Sidnejas un Melburnas lidostām 27. martā, 18. aprīlī un 1. maijā.

Biļetes iespējams rezervēt jau no 4. marta. Zināms, ka lidojumu mērķis būs ārpus lielajām pilsētām.

Šī nav pirmā "noslēpumaino ceļojumu" pieredze austrāliešu aviopārvadājumiem. 90. gados tūristi lidostā tieši tāpat saņēma biļeti uz jebkuru regulāru reisu, nonāca pie mērķa, kur pavadīja veselu dienu, bet pēc tam lidoja atpakaļ.

Arī šoreiz pie mērķa tūristus gaidīs dažādas izklaides, un viņi nezinās, kādi pasākumi gaidāmi. Rezervējot biļeti viņi var cerēt tikai uz nelieliem mājieniem par to, ko ņemt līdzi bagāžā.

Latvijā tas jau ir bijis

Tādus pašus avioreisus jau pērnā gada oktobrī mēģināja ieviest citu valstu, arī Latvijas aviokompānijas. Tikai pārlidojumi bija plānoti bez pieturvietām. Saskaņā ar plāniem lidmašīnām vajadzēja lidot virs valsts vai tās kaimiņvalstu teritorijām un atgriezties izlidošanas punktā.

Tādi reisi kļuva visai populāra. Piemēram, ziņots, ka StarLux Airlines, piedāvājot biļetes, izpārdeva visas 188 vietas piecu minūšu laikā.

Rīgā "lidojumus uz nekurieni" piedāvāja tūrisma aģentūra Balt-Go. Reisa Rīga-Rīga ieplānotais ilgums – 1 stunda un 25 minūtes. Pasažieriem piedāvāja speciālu ēdienkarti ar ēdienu no 1937. gada pavārgrāmatas, ekskursijas vadītāja lomā bija aktieris Andris Bulis.

0
Tagi:
lidojumi, Austrālija
Pēc temata
Rīga pievienojās pilsētu sarakstam, no kurām ir iespējams "aizlidot uz nekurieni"
Izbeidziet izvazāt Covid-19 pa pasauli: PVO aicina kārtīgi apdomāt ceļojumu nepieciešamību
Aicinām nekur nebraukāt: valdība ierobežojusi iebraukšanu un izbraukšanu
Ielaiž, bet uzliek sodu: jebkurš ES pilsonis drīkst ieceļot Latvijā bez svarīga iemesla