Deputāts Aldis Gobzems, foto no arhīva

Deputāts Gobzems atzīts par vainīgu deputāta ētikas pārkāpumā

34
(atjaunots 19:29 12.11.2020)
Saeima atzinusi par vainīgu ētikas pārkāpumā deputātu Aldi Gobzemu un pat izdomājusi viņam sodu, tomēr Gobzems nolēmis atmaksāt.

RĪGA, 13. novembris — Sputnik. Saeimas deputāti beidzot atrisinājuši svarīgu jautājumu – kā sodīt kolēģi, "koviddisidentu" Aldi Gobzemu, kurš publiski ieteicis nenēsāt maskas un ilustrējis savu aicinājumu ar personīgu piemēru, vēsta BВ.lv.

Turklāt neatkarīgais deputāts asi kritizējis valdības soļus Covid-19 pandēmijas kontekstā – bieži viņš tos uzskata par absurdiem, pārsvarā ieviestiem ar mērķi iebiedēt iedzīvotājus, nevis efektīvi ierobežot infekcijas izplatību un atbalstīt ekonomiku šajā sarežģītajā periodā.

Galu galā oktobra beigās deputātu uzaicināja apmeklēt Ētikas komisijas sēdi, kas ierosināja lietu pret Gobzemu, jo deputāts, iespējams pārkāpis ētiku, aicinot nepildīt valstī pieņemtos likumus.

Politiskajās aprindās tika aktīvi apspriests jautājums, vai aicinājumu neizmantot aizsargmaksas var uzskatīt par likumpārkāpumu. Vēl vairāk, vai iespējams tādus aicinājumus uzskatīt par huligānismu un piespriest atbilstošu sodu tiem, kuri izplata tamlīdzīgu viedokli.

Rezultātā lielākā daļa Saeimas Mandātu un ētikas komisijas locekļu atzina Gobzemu par vainīgu deputāta ētikas pārkāpumā. Neatkarīgajam deputātam izteikta rakstiska piezīme.

Tāpat kā iepriekš, Gobzems paziņoja, ka parādā nepaliks. Viņš apņēmies tuvākajā laikā iesniegt minētajā komisijā iesniegumu par viņa kolēģu, citu deputātu pieļautajiem pārkāpumiem.

Cita starpā, par Saeimas lēmumu atteikties atcelt obligātās iepirkuma komponentes aprēķina mehānismu līdz 2019. gada 31. martam (šis uzcenojums elektroenerģijas rēķinos būtiski palielina elektrības cenas patērētājiem). Viņš pārmet kolēģiem to, ka jau vairākus gadus Saeima atsakās izpidīt likumā paredzēto prasību par algu palielināšanu veselības aprūpes nozares darbiniekiem.

Un vēl viena interesanta detaļa – izrādās, skarbie apsūdzētāji paši var pārkāpt noteikumus. Gobzems apliecināja, ka pieķēris partijas "Attīstībai/Par!" deputātus, sēžam plecu pie pleca bez maskām, kad bija izslēgta kamera. Tiklīdz kamera atsāka darbu, viņi maskas uzlikuši, apgalvoja Gobzems un norādīja, ka apstiprinās informāciju ar atbilstošiem fotomateriāliem.

34
Tagi:
maska, Saeima, Aldis Gobzems
Pēc temata
Iedzīvotāji pieprasa bezmaksas maskas
Bez maskas veikalā neielaist: ko Latvijas iedzīvotāji domā par režīma pastiprināšanu
Divās Latvijas pilsētās sejas maskas mazturīgajiem izsniegs bez maksas
Policijas funkcijām ir jābūt apmaksātām: veikali nevēlas uzraudzīt sejas masku režīmu
Tukša klases telpa

Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"

3
(atjaunots 08:59 05.12.2020)
1.-4. klašu audzēkņi varētu pāriet pie attālinātajām mācībām, ja parlaments neapstiprinās prasības par masku valkāšanu, paziņoja Ilga Šuplinska.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Ja Saeima noraidīs valdības prasību uzdot skolēniem un skolotājiem valkāt maskas mācību iestādēs un Covid-19 izplatība valstī pieaugs, valdība varētu pieņemt lēmumu par attālinātām mācībām 1.-4. klašu audzēkņiem, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, vēsta Press.lv.

1. decembrī valdība pieņēmusi lēmumu par sejas masku obligāto valkāšanu 1.-4. klašu audzēkņiem, kuri pagaidām vēl mācās klātienē. 3. decembrī Saeimas spīkere Ināra Mūrniece paziņoja, ka Saeima varētu neapstiprināt valdības lēmumu par masku valkāšanu jaunāko klašu skolēniem.

Ilga Šuplinska norādīja, ka norma par sejas masku valkāšanu bērniem mācīu iestādēs izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Savienības pieredzi, kur masku valkāšanu skolās oktobra sākumā ieviesa vairākas valstis.

Pirms nedēļas masku valkāšana bija obligāta 17 valstīm no 30 ES un EEZ valstīm. Deviņās valstīs maskas ir obligātas no sešu gadu vecuma, sešās – no 13 gadu, bet vēl divās – no 4 gadu vecuma. Šuplinska paziņoja, ka masku valkāšana skolās ne tikai skolotājiem, bet arī skolēniem lielākajā daļā ES valstu nodrošinājusi Covid-19 izplatības samazinašanos.

Ministre atzīmēja, ka janvārī IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sameklēs līdzekļus masku iepirkumiem skolēniem un skolotājiem.

Tāpat ministrija iesaka tādus drošības pasākumus skolās, kā nodarbību skaita samazināšana, mūzikas un sporta nodarbību organizēšana attālinātā režīmā, daļēji attālināto mācību modeļa ieviešana un klašu sadalījums grupās.

Iepriekš sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss bija publicēta petīcija "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" par obligātā masku režīma atcelšanu jaunāko klašu skolēniem. Vienas dienas laikā tā saņēma vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu. Petīcijas iesniegšanai Saeimā pietiek ar 10 tūkstošiem.

3
Tagi:
Ilga Šuplinska, skola, izglītība
Pēc temata
Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku
Īsta segregācija: nabadzīgās ģimenes nevar atļauties tālmācības
Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām
Skolas palikušas aci pret aci ar pandēmiju: kāpēc ministrei laiks demisionēt
cietums

Pēc iziešanas brīvībā notiesātie vēlas atkal atgriezties cietumā

13
(atjaunots 08:27 05.12.2020)
Pēc soda izciešanas 7% ieslodzīto valstī paliek bez pajumtes un atkal atgriežas cietumos.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Pēc soda izciešanas daudzi iedzīvotāji atkārtoti pastrādā noziegumus, lai nokļūtu atpakaļ cietumā, jo cita mājokļa viņiem nav, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure atklāja radio Baltkom ēterā.

Viņa konstatēja, ka no 3150 ieslodzītajiem, kuri atbrīvojušies 2019. gadā, 241 cilvēkam (7,6% no kopskaita) nebija deklarētas darba vietas.

"Ar šo problēmu saskaras visas cietumu sistēmas. Daļai ieslodzīto nekad nav bijis pastāvīgas dzīvesvietas brīvībā. Viņi to sen ir zaudējuši un nespēj problēmu atrisināt," uzsvēra Spure.

IVP vadītāja piezīmēja, ka Latvijā nav efektīvas sistēmas bijušo ieslodzīto adaptācijai, tāpēc daudzi brīvībā iznākušie cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas vēlāk atkal pastrādā noziegumus, lai atkal nokļūtu cietumā.

"Tā ir īpaši liela problēma tagad, pandēmijas laikā. Mēs saprotam, ka 241 cilvēks aiziet un viņiem nav jumta virs galvas, nav iztikas līdzekļu. Pirmā doma: varbūt atgriezties cietumā? Tur es esmu savējais, mani tur pieņem, ēdina. Tomēr mūsu cietumi nekādi nespēj izstrādāt konkrētu sistēmu tādu personu atbalstam, lai pēc viņu iziešanas brīvībā samazinātu atkārtotas noziegumu pastrādāšanas risku," viņa pastāstīja.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem līdera vietas ES ieslodzīto skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju: Lietuvā – 232 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Igaunijā – 207, Latvijā 193, taču vidējais skaits ES – 116 ieslodzītie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pie tam Latvija nespēj sarūpēt normālus dzīves apstākļus sodu izcietušajiem ieslodzītajiem, lai arī pēdējo desmit gadu laikā viņu skaits ir divkārt samazinājies – no 7 tūkstošiem līdz 3500 cilvēkiem.

Covid-19 pandēmijas laikā situācija ir vēl saasinājusies. 13. novembrī Rīgas Centrālcietumā tika izsludināta karantīna, ko vēlāk pagarināja līdz 14. decembrim – testēšanas gaitā Covid-19 fiksēts 65 ieslodzītajiem un 10 cietuma darbiniekiem.

13
Tagi:
cietums, Latvija
Pēc temata
Valsts kontrole: miljoniem eiro ieslodzīto uzturēšanai tiek tērēti velti
Cik izmaksā viens ieslodzītais Latvijā
Kauns pa visu pasauli: Latvijai varētu likt slēgt cietumu