Laboratorijas darbiniece, foto no arhīva

Ekonomists paskaidroja, kāpēc Latvijai vislabākā ir Zviedrijas pieredze cīņā ar Covid-19

97
(atjaunots 19:21 12.11.2020)
No pirmdienas valstī spēkā stājies ārkārtējās situācijas režīms, noteikti spēcīgi ierobežojumi. Pazīstamais ekonomists Jānis Ošlejs tomēr neuzskata to par optimālu risinājumu. Pēc viņa domām, saprātīgāks ir "zviedru modelis".

RĪGA, 12. novembris — Sputnik. Ekonomists, uzņēmuma "Primekss" īpašnieks un vadītājs Jānis Ošlejs uzskata, ka pastāv četras iespējamās stratēģijas cīņā ar Covid-19, stāsta Freeсity, atsaucoties uz Neatkarīgo.

Četri cīņas modeļi

1) Taivānas stratēģija, kad netiek veidots "lokdauns", bet ļoti intensīvi tiek apkarots katrs vīrusa parādīšanās gadījums. Visi lieto maskas, visiem regulāri mēra temperatūru sabiedriskajās vietās, un ikviena vīrusa parādīšanos drastiski apkaro. Ārkārtīgi stingri izolācijas pasākumi visiem, kas bijuši ar vīrusa nēsātāju kontaktā. Tajā pašā laikā ekonomika netiek apstādināta. Rezultātā Taivānā ir ļoti zema saslimstība.

2) Ķīnas stratēģija, kad pilnībā aizver ciet visu pilsētu, kā tas bija Uhaņā. Mēnesi nekas nedarbojas, neviens nekur nepārvietojas. Kad vīruss izbeidzas, tad pilsētu atver un ekonomika atsāk darbu.

3) Eiropas stratēģija, kad uztaisa "lokdaunu", tad to atceļ, un tad atkal ievieš no jauna. Notiek nebeidzama ekonomikas ņurcīšana.

4) Zviedrijas pieeja. Viņi ļauj slimībai izskriet caur populāciju, veidojot aizsardzības mehānismus vieglākā veidā.

"Analizējot statistikas datus, redzam, ka divas no šīm metodēm ir sekmīgas. Arī Ķīnas metode ir sekmīga, bet tā ir tik drastiska, ka Latvijā mēs to nevaram realizēt. Sekmīga ir Taivānas metode, un kā mēs to redzam tagad ‒ arī Zviedrijas metode, jo, ja paskatāmies gadā kopā nomirušo cilvēku skaitu, tad Zviedrijā šogad mirušo skaits ir zems. Šogad ir trešais zemākais nomirušo skaits Zviedrijas vēsturē, savukārt septembrī ir fiksēts zemākais mirušo skaits, kopš vispār notiek šāda uzskaite. Es Zviedriju arī labāk zinu, jo darba darīšanās tur esmu ļoti bieži. Redzu, ka zviedru sabiedrības atbalsts šai politikai ir ļoti augsts. Šobrīd aptaujas rāda, ka ap 80% zviedru atbalsta šo pieeju.

Tam, ka Zviedrijas pieeja ir izrādījusies sekmīga, ir divi iemesli. Pirmkārt, tas, ka tā ir ilgtspējīga. Cilvēki netiek raustīti ar dažādām, bieži vien pretrunīgām prasībām. Visi, kas var strādāt attālināti, strādā no mājām.

© Sputnik / Алексей Сухоруков

Maksimāli tiek sargāti cilvēki gados. Rezultātā mirušo skaits gada griezumā ir zems. Kā liecina dati, Covid otrajā vilnī mirstības līmenis saslimušo vidū ir daudz zemāks. Pagaidām nav skaidrs, kāpēc tas tā ir, bet tas ir vērojams gandrīz visās valstīs, arī Zviedrijā. Neesmu epidemiologs, nevaru pateikt, kas ir mainījies, bet vēroju datus, un tie par to liecina. Tas, ka slimības gaita otrajā vilnī norit vieglākā formā, nozīmē to, ka lielāka saslimstība neizraisa medicīnas sistēmas pārslodzi. Zviedrijā pēc strauja mirušo skaita pieauguma pavasarī, tas ir atgriezies normas robežās."

Zviedrijas galvenais ekonomists zina, kas darāms

Latvijā "zviedru modeli" vērtē kritiski – jo stingrāki ierobežojumi, jo labāk, un katru, kas šo viedokli apstrīd, sāk izsmiet. Ošlejs turpināja:

"Pašā sākumā arī es neatbalstīju Zviedrijas pieeju un uzskatīju, ka tā ir riskanta, bet, laikam ejot, ir redzams, ka šī pieeja ir atmaksājusies. Zviedrijā pirmajos divos mēnešos bija samērā daudzi cilvēki, īpaši vecāka gada gājuma, kas nomira, un izskatījās, ka šī politika ir bīstama, izraisa mirstības paaugstināšanos, bet gada griezumā ir redzams, ka šī politika nav izraisījusi lielāku mirstību. Dati rāda, ka tā ir bijusi sekmīga. Arī Zviedrijā sākumā šī politika tika uztverta daudz asāk. Bija daudz rakstu presē, kas to kritizēja, bet, laikam paejot, arī attieksme mainījās.

Arī mūsu politiķiem un mums pašiem jāskatās plašāk. Nevar optimizēt visu vienam mēnesim. Jāskatās gada griezumā kopējā mirstība. Nepieciešams nodrošināt, ka dzīve turpinās. Notiek arī citas lietas, par kurām jādomā.

Piemēram, Latvijā par 10% ir krities medikamentu patēriņš, to, kuri obligāti jālieto pēc sirds operācijām. Tas nozīmē, ka mums ir samazinājies sirds operāciju skaits. Diez vai ir uzlabojusies sirds veselība. Vienkārši mazāk veic operācijas tiem, kam tas ir vajadzīgs. Bet viņi taču arī ir cilvēki, kuri mums jāglābj.

Ir arī citi slimnieki, ne tikai ar Covid slimojošie. Nesen lasīju OECD pētījumu, kurš liecina, ka bērniem, kuri šogad netiek uz skolu, tas atstās sekas [viņu zināšanu līmenī] uz visu mūžu, un prognozējamais ienākums samazināsies par 3% visa mūža garumā. Tas patiesībā ir ļoti daudz, un mums par to ir jādomā. Mēs, protams, nevaram to darīt uz mirstības palielinājuma rēķina, tāpēc arī es sākumā biju pret Zviedrijas modeli, bet, redzot, ka tas ir sekmīgs gada griezumā, tagad to atbalstu. Es arī saprotu stingrā "lokdauna" ieviesējus un viņu pārliecību, ka tādā veidā viņi glābj cilvēku dzīvības. Taču Zviedrijas piemērs rāda, ka tas nav jādara, obligāti ieviešot "lokdaunu".

Gribu vēl piemetināt, ka zviedru galvenais epidemiologs Anderss Tegnels ir ļoti labi izglītots un viņam ir milzīga darba pieredze epidēmiju apturēšanā. Viņš ir daudz strādājis Āfrikā un Āzijā, tajā skaitā ar ļoti bīstamiem vīrusiem, un to viņš ir darījis ilgstoši, gadu desmitiem. Līdz ar to viņam ir unikāla pieredze, ka jādara tas, ko var uzturēt ilgtspējā, kas ir uzturams. Nu nevar cilvēki sēdēt gadu "lokdaunā". Ja sākumā bija šaubas par viņa metodes efektivitāti, tad tagad dati liecina, ka tā strādā, un arī Latvijai vajadzētu apsvērt šo ceļu. Vismaz vajadzētu par to runāt. Tajā pašā laikā noteikti gribu uzsvērt, ka visus aicinu ļoti atbildīgi izturēties pret savu veselību, lietot maskas, pildīt visu, ko valdība nosaka, kustēties, lietot vitamīnus, veselīgu pārtiku un rūpēties par savu imūnsistēmu, jo šis vīruss nav nekas tāds, par ko vajadzētu jokoties. Bet neredzu arī, ka šis vīruss būtu kaut kas tāds, kura dēļ būtu jāslēdz ciet ekonomika. Zviedrijas piemērs rāda, ka to darīt nedrīkst."

97
Tagi:
ekonomika, Latvija, koronavīruss, Zviedrija
Tukša klases telpa

Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"

3
(atjaunots 08:59 05.12.2020)
1.-4. klašu audzēkņi varētu pāriet pie attālinātajām mācībām, ja parlaments neapstiprinās prasības par masku valkāšanu, paziņoja Ilga Šuplinska.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Ja Saeima noraidīs valdības prasību uzdot skolēniem un skolotājiem valkāt maskas mācību iestādēs un Covid-19 izplatība valstī pieaugs, valdība varētu pieņemt lēmumu par attālinātām mācībām 1.-4. klašu audzēkņiem, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, vēsta Press.lv.

1. decembrī valdība pieņēmusi lēmumu par sejas masku obligāto valkāšanu 1.-4. klašu audzēkņiem, kuri pagaidām vēl mācās klātienē. 3. decembrī Saeimas spīkere Ināra Mūrniece paziņoja, ka Saeima varētu neapstiprināt valdības lēmumu par masku valkāšanu jaunāko klašu skolēniem.

Ilga Šuplinska norādīja, ka norma par sejas masku valkāšanu bērniem mācīu iestādēs izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Savienības pieredzi, kur masku valkāšanu skolās oktobra sākumā ieviesa vairākas valstis.

Pirms nedēļas masku valkāšana bija obligāta 17 valstīm no 30 ES un EEZ valstīm. Deviņās valstīs maskas ir obligātas no sešu gadu vecuma, sešās – no 13 gadu, bet vēl divās – no 4 gadu vecuma. Šuplinska paziņoja, ka masku valkāšana skolās ne tikai skolotājiem, bet arī skolēniem lielākajā daļā ES valstu nodrošinājusi Covid-19 izplatības samazinašanos.

Ministre atzīmēja, ka janvārī IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sameklēs līdzekļus masku iepirkumiem skolēniem un skolotājiem.

Tāpat ministrija iesaka tādus drošības pasākumus skolās, kā nodarbību skaita samazināšana, mūzikas un sporta nodarbību organizēšana attālinātā režīmā, daļēji attālināto mācību modeļa ieviešana un klašu sadalījums grupās.

Iepriekš sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss bija publicēta petīcija "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" par obligātā masku režīma atcelšanu jaunāko klašu skolēniem. Vienas dienas laikā tā saņēma vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu. Petīcijas iesniegšanai Saeimā pietiek ar 10 tūkstošiem.

3
Tagi:
Ilga Šuplinska, skola, izglītība
Pēc temata
Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku
Īsta segregācija: nabadzīgās ģimenes nevar atļauties tālmācības
Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām
Skolas palikušas aci pret aci ar pandēmiju: kāpēc ministrei laiks demisionēt
cietums

Pēc iziešanas brīvībā notiesātie vēlas atkal atgriezties cietumā

12
(atjaunots 08:27 05.12.2020)
Pēc soda izciešanas 7% ieslodzīto valstī paliek bez pajumtes un atkal atgriežas cietumos.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Pēc soda izciešanas daudzi iedzīvotāji atkārtoti pastrādā noziegumus, lai nokļūtu atpakaļ cietumā, jo cita mājokļa viņiem nav, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure atklāja radio Baltkom ēterā.

Viņa konstatēja, ka no 3150 ieslodzītajiem, kuri atbrīvojušies 2019. gadā, 241 cilvēkam (7,6% no kopskaita) nebija deklarētas darba vietas.

"Ar šo problēmu saskaras visas cietumu sistēmas. Daļai ieslodzīto nekad nav bijis pastāvīgas dzīvesvietas brīvībā. Viņi to sen ir zaudējuši un nespēj problēmu atrisināt," uzsvēra Spure.

IVP vadītāja piezīmēja, ka Latvijā nav efektīvas sistēmas bijušo ieslodzīto adaptācijai, tāpēc daudzi brīvībā iznākušie cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas vēlāk atkal pastrādā noziegumus, lai atkal nokļūtu cietumā.

"Tā ir īpaši liela problēma tagad, pandēmijas laikā. Mēs saprotam, ka 241 cilvēks aiziet un viņiem nav jumta virs galvas, nav iztikas līdzekļu. Pirmā doma: varbūt atgriezties cietumā? Tur es esmu savējais, mani tur pieņem, ēdina. Tomēr mūsu cietumi nekādi nespēj izstrādāt konkrētu sistēmu tādu personu atbalstam, lai pēc viņu iziešanas brīvībā samazinātu atkārtotas noziegumu pastrādāšanas risku," viņa pastāstīja.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem līdera vietas ES ieslodzīto skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju: Lietuvā – 232 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Igaunijā – 207, Latvijā 193, taču vidējais skaits ES – 116 ieslodzītie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pie tam Latvija nespēj sarūpēt normālus dzīves apstākļus sodu izcietušajiem ieslodzītajiem, lai arī pēdējo desmit gadu laikā viņu skaits ir divkārt samazinājies – no 7 tūkstošiem līdz 3500 cilvēkiem.

Covid-19 pandēmijas laikā situācija ir vēl saasinājusies. 13. novembrī Rīgas Centrālcietumā tika izsludināta karantīna, ko vēlāk pagarināja līdz 14. decembrim – testēšanas gaitā Covid-19 fiksēts 65 ieslodzītajiem un 10 cietuma darbiniekiem.

12
Tagi:
cietums, Latvija
Pēc temata
Valsts kontrole: miljoniem eiro ieslodzīto uzturēšanai tiek tērēti velti
Cik izmaksā viens ieslodzītais Latvijā
Kauns pa visu pasauli: Latvijai varētu likt slēgt cietumu