RĪGA, 12. novembris — Sputnik. Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš iepazīstināja ar LU un "Latvijas Mobilā telefona" kopīgi veikto iedzīvotāju uzvedības analīzi, stāsta Latvijas avīze. Pētījuma gaitā tika analizēta LMT un Slimību profilakses un kontroles centra sniegtā informācija. Speciālisti salīdzināja iedzīvotāju aktivitāti dažādos laika periodos un mēģināja noteikt sakarības starp iedzīvotāju aktivitāti un epidemioloģisko situāciju Latvijā.

Klīst pa tirdzniecības centriem

© Sputnik / Sergey Melkonov

Atvedīs no Maskavas! Latvijā ārkārtējā situācija, bet Dombrava atkal krīt panikā

Dekāns atzīmēja, ka valsts ievestie ierobežojumi un ārkārtējā situācija nenesis rezultātu, kas stabilizēja situāciju koronavīrusa pirmā viļņa laikā. Iemesls ir vienkāršs: iedzīvotāji tagad izturas pavisam citādi. Aktivitāte martā bija daudz mazāka salīdzinājumā ar to, kas bija vērojama septembrī un oktobrī.

"Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju neievēro piesardzību, un viņu aktivitāte šoruden ir atgriezusies līmenī, kādā tā bija pirms Covid-19 krīzes," konstatēja Bērziņš.

"LMT" prezidents Juris Binde pastāstīja, ka veikts liela apjoma darbs, pētnieki modelējuši lielo datu modeli, lai varētu veikt liela apjoma datu apstrādi, to nododot atbildīgajām institūcijām, kas izstrādā stratēģiju un plānus cīņai ar Covid-19.

Pēc viņa domām, salīdzinot situāciju Rīgā 24. martā, kad Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija, ar situāciju 27. septembrī, redzams, ka notikušas nozīmīgas iedzīvotāju aktivitātes izmaiņas. Būtiski pieaugusi aktivitāte izglītības un zinātnes iestādēs, mazumtirdzniecības vietās un ārstniecības iestādēs. Savukārt samazinājusies aktivitāte galvaspilsētas dzīvojamajos rajonos. Tirdzniecības centru apmeklējums atgriezies līdz rādītājiem pirms pandēmijas un atbilst rādītājiem par aktivitāti šajā periodā pirms gada.

"Tāpēc vēlos aicināt Latvijas iedzīvotājus arvien aktīvāk izmantot tirgotāju piedāvātās iespējas iepirkties digitālajā vidē," norādīja Binde.

Vai gaidāmi atvieglojumi

© Sputnik / Евгений Одиноков

Nēsāt vai nenēsāt? Ārsts pastāstīja, cik lielā mērā maska pasargā no Covid

Iepriekš jau vēstīts, ka, pēc Veselības ministrijas galvenā infekcijas slimību speciālista Ugas Dumpja domām, par zināmiem ierobežoju atvieglojumiem būs iespējams runāt, kad Covid-19 izplatība samazināsies trīskārt.

No 9. novembra Latvijā ieviests ārkārtējās situācijas režīms, kas paredz virkni ierobežojumu. Dumpis uzskata, ka tie ir atbilstoši situācijai un infekcijas izplatību izdosies ierobežot, ja cilvēki tos ievēros. Speciālists uzsvēra, ka ātrs efekts nav gaidāms – tas būs redzams ne ātrāk kā pēc divām nedēļām, un nevajag brīnīties, ja šonedēļ Covid-19 gadījumu skaits pieaugs – tas būtu likumsakarīgi.

RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Pirms dažiem gadiem mēs stāstījām par Baltijas jūras biedējošo noslēpumu un Artūra Plotnieka ekoloģiskās organizācijas "Latvijas zaļais krusts" (vēlāk tā nomainīja nosaukumu – kļuva par "Zaļo tiltu") darbību. Tagad tēmu atkal nāksies turpināt.

Pirmkārt, jau beidzies termiņš, pēc kura nepieciešams atslepenot informāciju par to, kur tieši un ko Baltijas jūrā pēc Otrā pasaules kara nogremdējušas antihitleriskās koalīcijas valstis. Otrkārt, patlaban gandrīz visu Eiropas valstu mediji stāsta, kā valsti, kas nepiedalās gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbos, neļauj normāli strādāt Krievijai un valstīm, kas uzņēmušās līgumsaistības.

© Sputnik / Евгения Новоженина

Zāles jūru neārstē: Baltijas jūras iemītniekiem nepieciešama palīdzība

Rodas jautājums – vai tādi uzbrukumi gāzesvadam var apdraudēt Baltijas jūras ekoloģiju? Ja sāksies diversijas un gāzesvadu uzspridzinās, izprovocējot ķīmisko ieroču iniciāciju Baltijas dzīlēs? Iespējams, nejauši, iespējams – ne, taču visas diversijas notiek tajās Baltijas zonās, kur apglabāto ķīmisko ieroču apjoms ir īpaši liels, piemēram, pie Bornholmas salas.

Ar šo un citiem jautājumiem Sputnik Latvija korespondents vērsās pie ekoloģiskās organizācijas "Zaļais tilts" vadītāja Artūra Plotnieka.

Pēc viņa domām, provokatīvie uzbrukumi gāzesvada celtniekiem organizēti ar absolūti politiskiem (tātad ekonomiskiem) mērķiem. Ekoloģijas jautājumi ir tikai sīknauda politiskajās spēlēs. Atliek vien padomāt par to, kāpēc 2000. gados dažas valstis Baltijas krastos vispār atcerējās, ka tās dzīlēs ir ķīmiskie ieroči? Atbilde ir acīmredzama – Baltijas valstu amatpersonas par to atcerējās vien tad, kad noskaidrojās: gāzesvada atzarojumi uz tām nevedīs.

"Pirms tam mūsu organizācija vairāk nekā desmit gadus ierosināja republiku vadībām izveidot pastāvīga monitoringa dienestu, lai kontrolētu ūdens kvalitātes izmaiņas un grunts piesārņojumu zonās, kur ķīmisko ieroču ir īpaši daudz. Zināms, ka liels daudzums ķīmisko ieroču Baltijā nogremdēti kā pagadās: to vienkārši izmeta pār bortu (nenonākot ieplānotajā kvadrātā), piemēram, vētru laikā. Tātad mēs kopā ar žurnālistiem daudzkārt vērsāmies pie toreizējā Latvijas prezidenta, pie Baltijas valstu aizsardzības ministriem, vides aizsardzības ministriem, kā arī pie bruņoti spēku komandieriem, taču neviens ne dzirdēt negribēja par ķīmisko ieroču problēmu. Toties visi gluži kā atmodās, kad noskaidrojās, ka gāzesvads no Krievijas neieies, piemēram, Latvijā. Tad visi korī ierunājās par ķīmiskajiem ieročiem cerībā, ka tas varētu kaut kādā veidā Krievijai apgrūtināt projekta "Ziemeļu straume 2" īstenošanu," pastāstīja Plotnieks.

Taču, viņš atzīmēja, 2017. gadā beidzās slepenības termiņš, un rietumvalstīm, kas piedalījās ķīmisko ieroču apglabāšanā, vajadzēja atklāt informāciju par to, kādās zonās tie nogremdēti un kas tieši guļ dzīlēs.

Pārsvarā tās ķīmiskos ieročus Baltijā nogremdēja rietumvalstis, antihitleriskās koalīcijas locekles, piemēram, ASV, paskaidroja Plotnieks. Taču, pēc viņa vārdiem, informācija no rietumvalstīm vēl aizvien nav pieejama. Savukārt Krievija no savas puses informāciju jau sen ir atklājusi, uzsvēra Plotnieks.

© Sputnik / Игорь Зарембо

Neēd, bīstami: Baltijas zivju organismā konstatētas nāvējošas vielas

Pie tam viņš norādīja, ka HELCOM – Helsinku Baltijas jūras vides aizsardzības komisija (Baltic Marine Environment Protection Commission, The Helsinki Commission, HELCOM) klusē, gluži kā jūras ūdeni mutē ieņēmusi, it kā nebūtu nekādu problēmu un jautājumu. Pat projekts "Grēta Tūnberga" nav teicis ne vārda par Baltijas ekoloģiju (ķīmiskajiem ieročiem tās dzīlēs), un tas ir ļoti dīvaini.

"Jā, tiem, kas iecerējuši diversijas, atsevišķi var teikt: ja minēto diversiju laikā tiks pārrauts gāzesvads un pat nogremdēts viens no kuģiem, kas veic būvdarbus, protams, nekā laba nav. Taču pie tam jāņem vērā, ja šausmīgas ekoloģiskās nelaimes nebūs. Un nedomāju, ka tādas aktivitātes rezultātā uz virsmas var notikt kaujas indīgo vielu izmeši no jūras dzīlēs apglabātajiem ķīmiskajiem ieročiem," uzsvēra Plotnieks.