Situācija neuzlabosies: iedzīvotāji vairs netic Covid-19 nestajām briesmām
(atjaunots 16:07 12.11.2020)
Speciālisti atzīmē, ka pēdējos mēnešos iedzīvotāju aktivitāte būtiski pieaugusi un pietuvojusies rādītājiem periodā pirms pandēmijas. Tamlīdzīgs noskaņojums neļaus uzlaboties epidemioloģiskajai situācijai. Vai tiešām cilvēki Latvijā vairs nebaidās?RĪGA, 12. novembris — Sputnik. Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš iepazīstināja ar LU un "Latvijas Mobilā telefona" kopīgi veikto iedzīvotāju uzvedības analīzi, stāsta Latvijas avīze. Pētījuma gaitā tika analizēta LMT un Slimību profilakses un kontroles centra sniegtā informācija. Speciālisti salīdzināja iedzīvotāju aktivitāti dažādos laika periodos un mēģināja noteikt sakarības starp iedzīvotāju aktivitāti un epidemioloģisko situāciju Latvijā.
Klīst pa tirdzniecības centriem
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Dekāns atzīmēja, ka valsts ievestie ierobežojumi un ārkārtējā situācija nenesis rezultātu, kas stabilizēja situāciju koronavīrusa pirmā viļņa laikā. Iemesls ir vienkāršs: iedzīvotāji tagad izturas pavisam citādi. Aktivitāte martā bija daudz mazāka salīdzinājumā ar to, kas bija vērojama septembrī un oktobrī.
"Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju neievēro piesardzību, un viņu aktivitāte šoruden ir atgriezusies līmenī, kādā tā bija pirms Covid-19 krīzes," konstatēja Bērziņš.
"LMT" prezidents Juris Binde pastāstīja, ka veikts liela apjoma darbs, pētnieki modelējuši lielo datu modeli, lai varētu veikt liela apjoma datu apstrādi, to nododot atbildīgajām institūcijām, kas izstrādā stratēģiju un plānus cīņai ar Covid-19.
Pēc viņa domām, salīdzinot situāciju Rīgā 24. martā, kad Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija, ar situāciju 27. septembrī, redzams, ka notikušas nozīmīgas iedzīvotāju aktivitātes izmaiņas. Būtiski pieaugusi aktivitāte izglītības un zinātnes iestādēs, mazumtirdzniecības vietās un ārstniecības iestādēs. Savukārt samazinājusies aktivitāte galvaspilsētas dzīvojamajos rajonos. Tirdzniecības centru apmeklējums atgriezies līdz rādītājiem pirms pandēmijas un atbilst rādītājiem par aktivitāti šajā periodā pirms gada.
"Tāpēc vēlos aicināt Latvijas iedzīvotājus arvien aktīvāk izmantot tirgotāju piedāvātās iespējas iepirkties digitālajā vidē," norādīja Binde.
Vai gaidāmi atvieglojumi
©
Sputnik / Евгений Одиноков
Iepriekš jau vēstīts, ka, pēc Veselības ministrijas galvenā infekcijas slimību speciālista Ugas Dumpja domām, par zināmiem ierobežoju atvieglojumiem būs iespējams runāt, kad Covid-19 izplatība samazināsies trīskārt.
No 9. novembra Latvijā ieviests ārkārtējās situācijas režīms, kas paredz virkni ierobežojumu. Dumpis uzskata, ka tie ir atbilstoši situācijai un infekcijas izplatību izdosies ierobežot, ja cilvēki tos ievēros. Speciālists uzsvēra, ka ātrs efekts nav gaidāms – tas būs redzams ne ātrāk kā pēc divām nedēļām, un nevajag brīnīties, ja šonedēļ Covid-19 gadījumu skaits pieaugs – tas būtu likumsakarīgi.
Latvijas Saeima nolēma nepalielināt algu valsts prezidentam
(atjaunots 13:01 01.12.2020)
Izpildot prezidenta Egila Levita lūgumu, Saeimas deputātu vairākums pieņēma lēmumu nepaaugstināt algu valsts vadītājam.RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas Saeima pieņēma lēmumu likumprojektā par vidējā termiņa budžetu 2021., 2022. un 2023. gadam nepaaugstināt prezidenta algu. Iespējams, analoģisks piedāvājums Saeimai būs jāizskata arī apspriežot valsts budžetu 2021. gadam, vēsta tvnet.lv.
Turklāt tika pieņemts lēmums, ka netiks palielināti Prezidenta kancelejas, premjerministra un ministru reprezentācijas izdevumi.
Iepriekš Latvijas Prezidenta kanceleja palūdza Saeimas Budžeta un finanšu komisijai nepalielināt algu Egilam Levitam 2021. gadā. Attiecīgā vēstule tika nosūtīta komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram.
©
CC BY 2.0 / Marco Verch
Saeimas Budžeta un finanšu komisija 13. novembra sēdē atbalstīja Latvijas Valsts kancelejas finansējuma palielināšanu 2021. gadā. Komisijas locekļi nolēma, ka Latvijas prezidenta alga var pieaugt līdz 6 260 eiro, savukārt viņa reprezentācijas izdevumi – līdz 1 252 eiro. Lai gan sākotnēji valsts budžeta likumprojekts 2021. gadam paredzēja, ka izmaksas prezidenta algai nepārsniegs 5 960 eiro mēnesī, savukārt ikmēneša reprezentācijas izmaksas nepārsniegs 1 192 eiro.
Komisijas lēmums par prezidenta algas palielināšanu izraisīja lielu ažiotāžu, to nosodīja gan opozīcijas deputāti, gan arī parasti Latvijas iedzīvotāji.
Pēc tam Prezidenta kanceleja nosūtīja komisijai vēstuli, kurā bija teikts, ka koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze negatīvi ietekmējusi finanšu stāvokli Latvijā, tādēļ prezidenta algu ir ieteicam saglabāt esošajā līmenī. Dokumentā teikts, ka arī pats Levits tam piekrīt.
Kopš 2017. gada Latvijas prezidenta alga katru gadu ir palielinājusies: no 4 561 eiro 2017. gadā līdz 5 121 eiro 2018. gadā, pēc tam līdz 5 520 eiro 2019. gadā un 5 960 eiro 2020. gadā.
Skaistumkopšanas industrijas pārstāvji par tikšanos ar Viņķeli: mūs nesadzirdēja
(atjaunots 23:38 30.11.2020)
Sakarā ar valdības nevēlēšanos rast kompromisu skaistumkopšanas nozares pārstāvji būs spiesti vērsties Tiesībsarga birojā.RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Skaistumkopšanas industrijas pārstāvju tikšanās ar veselības ministri Ilzi Viņķeli nav nesusi nekādus rezultātus, pastāstīja Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas vadītāja Sabīne Ulberte telekanāla RigaTV24 ēterā.
Pagājušajā nedēļā skaistumkopšanas industrijas pārstāvji sarīkoja protesta akciju pie Ministru kabineta ēkas: valdība aizliedza viņiem strādāt, taču neparedzēja kompensāciju mehānismu.
Pēc Ulbertes sacītā, esošajā situācijā skaistumkopšanas nozare izrādījusies paralizēta.
"Es jūtu, cik lielu atbildību nozares pārstāvji lolo uz šo tikšanos, taču diemžēl man ir jāsaka, ka mēs netikām sadzirdēti. Saruna bija emocionāla. Mūsu industrija nav ierobežota, tā ir slēgta. Ja runa būtu tikai par ierobežojumiem, mums nebūtu nepieciešama šī tikšanās. Lai visi saprot – esmu par ierobežojumiem. Šajā situācijā tie ir nepieciešami, turklāt strikti. Taču tiem ir jābūt sabiedrībai saprotamiem, skaidri aprakstīties un kontrolējamiem. Un izpildāmiem," sacīja Ulberte.
Pēc viņas teiktā, sakarā ar valdības nevēlēšanos rast kompromisu skaistumkopšanas nozares pārstāvji būs spiesti vērsties Tiesībsarga birojā.
Viņķele intervijā atzina, ka cilvēkiem "nav skaidrības, no kā viņi dzīvos, jo pretī nav piedāvāts kompensējošais mehānisms", un bez tā skaistumkopšanas meistari aiziet pagrīdē. Pēc viņas sacītā, pārrunas par atbalsta mehānismiem notiek pārāk smagi, "jo šī fiskālās disciplīnas ietvara sajūta, ka ir jātaupa nauda, joprojām ir ļoti dzīva". Viņa uzsvēra, ka Ekonomikas ministrijai ir jāpiedāvā atbalsta mehānismi, un atgādināja, ka pagājušajā nedēļā diskusija par šo jautājumu valdībā ilga vairāk nekā piecas stundas.
Igaunijā vecāko klašu skolēni pamet mācības pēc pārejas pie tālmācībām
(atjaunots 00:26 01.12.2020)
Līdz gada beigām ģimnāziju audzēkņi divos Igaunijas apriņķos mācīsies tikai attālināti Covid-19 izplatības dēļ.RĪGA, 01. decembris – Sputnik. Igaunijas valdība nolēma no 30. novembra ieviest tālmācības visiem ģimnāziju audzēkņiem Harju (galvaspilsētas) un Austrumviru apriņķī, kurus visvairāk skārusi Covid-19 pandēmija, vēsta ERR.
Pašlaik ir atbalstīts viens izņēmums: klātienes konsultācijas atļauts rīkot tiem, kas ziemā kārto starptautiskos eksāmenus svešvalodā. Iespējams, nākamnedēļ atļaus klātienes mācības nelielās apriņķa ģimnāzijās, kur vecākajās klasēs bieži vien mācās mazāk nekā 10 cilvēki.
"Attiecībā uz vienlaicīgām mācībām klātienē un attālināti – es nedomāju, ka tas ir iespējams, jo dekrēts tomēr ir pieņemts līdz 10. janvārim. Kā mēs redzam, Eiropā koronavīrusa saslimstības līmenis ir daudz augstāks un dzīve "slēdzas ciet". Protams, mēs iespēju robežās cenšamies "turēt dzīvi atvērtu", taču kaut kur mums ir jāsamazina kontakti," saka izglītības un zinātnes ministrs Jāks Ābs (Centra partija).
Tomēr galvaspilsētas Lāsnamē ģimnāzijas direktors Deniss Presņecovs uzskata, ka tālmācības slikti ietekmēs skolēnus. Viņš atgādināja, ka pēc pavasara karantīnas daži absolventi pameta mācības, un ir pārliecināts, ka attālinātais režīms daudzus ir izsitis no sliedēm.
"Mācību stunda tiešsaistē nesniedz to efektivitāti," pārliecināts viņš. Pēc viņa sacītā, visvairāk tas skar tādu priekšmetu apgūšanu kā igauņu valoda un matemātika.
Ābs atgādināja, ka lēmumam ieviest tālmācības ģimnāziju skolēniem ir jāsamazina skolēnu kontakti. Saskaņā ar ierēdņu vērtējumu, tas veicina Covid-19 izplatības samazināšanos.
Taču Presņecovs atbildēja, ka daudzi izlaiduma klašu skolēni jau strādā, un darbā joprojām turpinās kontaktēt ar citiem cilvēkiem.
Tallinas varasiestādes cer, ka valdība atļaus galvaspilsētas skolām kombinēt mācības klātienē un attālināti.
©
Sputnik / Anton Unitsyn
"Mēs neesam pret attālinātām mācībām, taču mēs uzskatām, ka ir jāsaglabā arī saprātīga pieeja, kas sniegtu bērniem iespēju nākt uz skolu, saņemt mācības klātienē, palikt skolas uzraudzībā un saglabāt saikni ar skolotājiem," paskaidroja Tallinas mērs Mihails Kilvarts (Centra partija). "Diemžēl politiskā sistēma ir izveidota tā, ka pat ar divu ministru viedokli nepietiek tam, lai tiktu pieņemts lēmums valdības līmenī. Tur, kur ir koalīcija, un valdībā mums ir koalīcija, lēmumi tiek pieņemti ar trīs partiju konsensu, un tas bieži vien paredz apspriešanu, kompromisu meklējumus un rezultātā lēmumus, kuri bieži vien neapmierina nevienu."
Aizritējušajā diennaktī Igaunijā tika veikti 3934 koronavīrusa testi, no kuriem pozitīvi izrādījušies 256, jeb 6,5%. Diennakts laikā Covid-19 radīto komplikāciju dēļ miruši 6 cilvēki.
Saskaņā ar Veselības departamenta 30. novembra rīta datiem, ar Covid-19 stacionēto skaits ir 203 cilvēki. Kumulatīvā saslimstība pēdējo 14 dienu laikā palielinājusies līdz 335,75 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.