Baltkrievijas protestu akcijas dalībnieki, foto no arhīva

Eksperts: baltkrieviem šķita, ka Latvijā ir labi, tagad strebj putru ar lielu karoti

129
(atjaunots 15:50 12.11.2020)
Stāsts par baltkrievu pārvākšanos uz Latviju vismaz kādam palīdzēs tikt vaļā no mīta par lieliskajiem Rietumiem.

RĪGA, 12. novembris – Sputnik. Saskaņā ar Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko rīcībā esošo informāciju, uz Latviju aizbraukušie baltkrievi dzīvo "kaut kādā rezervācijā par divarpus dolāriem dienā". "Kur ir miljoniem, ko solīja, vai vismaz tūkstošiem dolāru?" taujāja Baltkrievijas prezidents.

Cilvēki, kas no Baltkrievijas devās uz Latviju, pieļāva kļūdu pašos pamatos, kad sāka protestēt, bet viena kļūda novedusi pie nākamās, atzīmēja Reģionālo problēmu institūta ģenerāldirektors Dmitrijs Žuravļovs.

"Latvijā pat vietējiem iedzīvotājiem neklājas labi, neskatoties uz valsts piederību Eiropas Savienībai. Nav nekāds brīnums, ka baltkrievi, ieradušies Latvijā, ir smagā stāvoklī. Viņiem nedos darba atļauju – darba nepietiek arī savējiem," Žuravļovs konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Pēc viņa vārdiem, atbraukušie Baltkrievijā dzīvoja ar ilūziju, ka dzīve Rietumos ir ļoti laba, un viņi dzīvos kā Rietumos, ja pārbūvēs Baltkrieviju.

"Un te nu viņi ir nokļuvuši Rietumos un strebj to "labo" ar lielu karoti. Daudzi negrib aptvert, ka mīts par lieliskajiem Rietumiem ir tikai mīts. Tāpēc jau tas pastāv, lai tam ticētu. Stāsts par baltkrievu pārvākšanos uz Latviju vismaz kādam palīdzēs tikt vaļā no mīta par lieliskajiem Rietumiem," uzsvēra Žuravļovs.

Politologs piezīmēja, ka bagātajā Eiropā ne baltkrievus, ne ukraiņus neviens negaida – tur uzņem bēgļus no Tuvajiem Austrumiem, pie tam tikai ideoloģisku apsvērumu dēļ.

"Bagātā Eiropa nemaz nav tik bagāta, kā šķiet, - to būtu labi apjēgt liberāli noskaņotajiem baltkrievu inteliģences pārstāvjiem," secināja Dmitrijs Žuravļovs.

Protesti Baltkrievijā sākās pēc prezidenta vēlēšanām, kad opozīcija paziņoja: tā nepieņemot balsojuma rezultātus. Baltijas valstis aktīvi iesaistījās baltkrievu opozicionāru liktenī un solīja patvērumu visiem, kas vēlēsies pamest republiku. Mediji vēsta, ka bēgļa statusu Latvijā saņēmis 21 Baltkrievijas pilsonis.

129
Tagi:
emigrācija, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Latvijas attieksme pret Baltkrievijas bēgļiem: karsti apskāva, tikai nemīlēja
Nariškins: uz Baltkrievijas Rietumi izmēģina Krievijas "sašūpošanas" metodes
Politologs pastāstīja, kas jāgaida pēc Baltkrievijas opozīcijas izgāšanās
Baltkrievijā aprok zemē krāsaino revolūciju

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

24
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

24
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

28
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

28
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem