Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, foto no arhīva

Latvijas premjerministrs pieļāvis ārkārtējās situācijas ierobežojumu pārmaiņas

39
(atjaunots 17:20 12.11.2020)
Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pieļāva, ka ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību ieviestie ierobežojumi, iespējams tiks grozīti.

RĪGA, 12. novembris — Sputnik. Galvenais princips pašreizējā situācijā – darīt visu, lai apturētu koronavīrusa izplatību Latvijā, apgalvoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Telekanāla TV3 raidījumā "900 sekundes" politiķis pieļāva, ka ārkārtējās situācijas režīma laikā ieviestie ierobežojumi, iespējams, tiks mainīti, tomēr grozījumi būs minimāli, raksta BВ.lv.

Īpašu uzmanību Kariņš veltīja tam, ka lēmums par ierobežojumu ieviešanu nebija politisks. Ieviestos pasākumus ierosināja eksperti. Ja sabiedrība pretosies, vīruss pārņems Latvija.

Pie tam Kariņš uzsvēra: valsts veselības aprūpes sistēma jau ir pārslogota. Viņš uzskata, ka vīruss ir jāaptur, citādi situācija būšot pavisam citāda.

Atgādināsim, ka no 9. novembra valstī darbojas ārkārtējās situācijas režīms, kura laikā, cita starpā, aizliegti arī skaistumkopšanas salonu pakalpojumi, izņemot frizētavas. Runājot par ierobežojumiem, Kariņš atbildēja arī uz jautājumu par to, kāds ir viņa viedoklis par parakstu vākšanu portālā Manabalss.lv — par skaistumkopšanas salonu darbības ierobežojumu atcelšanu.

Iniciatīva aizliegt lielāko daļu skaistumkopšanas pakalpojumu izskanējusi no Slimību profilakses un kontroles centra puses. Argumenti ir vienkārši: pakalpojumi tiek sniegti ciešā saskarē, var ilgt vērā ņemamu laiku, tāpēc risks pieaug. Turklāt skaistumkopšanas salonos tiekas cilvēki no dažādiem "sociālajiem burbuļiem". MK argumentiem piekrita. Tomēr pakalpojumi turpinās – pagrīdē.

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija sūdzas, ka valdība no jauna pieņēmusi lēmumu steigšus, neapspriežoties ar nozari. Nav saprotams, kāpēc atļauts strādāt frizieriem, lai arī matu griešana vai bārdas kopšana var būt gana ilgstoša, toties aizliegti citi pakalpojumi.

Asociācija uzsvēra, ka meistarus piespiež strādāt nelegāli, jo daudziem tas ir vienīgais ienākums. Risku rada arī tas, ka šajos apstākļos nav iespējams kontrolēt procedūru kvalitāti un sanitāro normu ievērošanu.

SPKC ir zināms par skaistumkopšanas pagrīdes pakalpojumiem, taču organizācija cer uz meistaru un klientu apzinību. Pārkāpējus atklās Valsts policija, likumsargi sola reaģēt uz visiem izsaukumiem un novērtēt visus gadījumus individuāli.

39
Tagi:
ārkārtējā situācija, Krišjānis Kariņš, Latvija
Pēc temata
Nēsāt vai nenēsāt? Ārsts pastāstīja, cik lielā mērā maska pasargā no Covid
Cīņā ar Covid-krīzi Latvija izrādījusies skopākā starp Baltijas valstīm
Cilvēki steiguši paballēties: slimnīcas gaida Covid-19 pacientu pieplūdumu
Pat pēc saaukstēšanās: zinātnieki noskaidroja, kā var izveidoties antivielas pret Covid-19
Pēcoperācijas palāta slimnīcā

Veselības ministrija palielinājusi gultasvietu skaitu Covid-19 pacientiem

5
(atjaunots 09:06 05.12.2020)
Plānveida pakalpojumu ierobežošana slimnīcās devusi iespēju atbrīvot 157 gultasvietas Covid-19 pacientiem, informē Veselības ministrija.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Covid-19 pacientu ārstēšanai paredzēto gultasvietu skaits slimnīcās palielināts aptuveni līdz 800, Latvijas televīzijā informēja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis.

12. novembrī veselības ministre Ilze Viņķele konstatēja, ka maksimālais Covid-19 pacientiem paredzētais gultasvietu skaits, kura apstākļos nav vajadzības nopietni ierobežot veselības aprūpes plānveida pakalpojumus, valstī sasniedz 450-500 vietas.

Divas nedēļas vēlāk premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka Covid-19 pacientiem piemēroto gultasvietu skaits palielināts līdz 595 vietām. Dažas dienas vēlāk Viņķele pastāstīja, ka slimnīcās pieejamas jau 633 gultasvietas Covid-19 pacientu ārstēšanai.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu slimnīcās uz laiku ierobežota plānveida pakalpojumu sniegšana stacionārā un dienas stacionārā. Dūrītis uzskata, ka tādējādi tiks sarūpētas papildu 157 vietas Covid-19 pacientiem.

Vienlaikus notiek pārrunas ar slimnīcām, piemēram, Balvos, ko būtu iespējams iesaistīt Covid-19 pacientu kompšanā, tātad pieejamo vietu skaitu varētu vēl palielināt. Atgādināsim, ka Balvu slimnīcā līdz 14. decembrim slēgta dzemdību nodaļa pēc Covid-19 uzliesmojuma darbinieku vidū).

Dūrītis pastāstīja, ka VM šobrīd aktīvi izstrādā Covid-19 testēšanas iespēju paplašināšanas mehānismus, it īpaši brīvdienās, kad testu skaits ir mazāks.

Viņš nenoliedza, ka nākotnē valstī, iespējams, tiks paredzēti vēl stingrāki ierobežojumi, un paziņoja: patlaban ir ļoti svarīgi, lai cilvēki ievērotu ieviestos drošības pasākumus, lai izvairītos no tādas nepieciešamības.

Galvenais, pēc viņa domām, ir dabūt vakcīnas pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā, ka pēdējā laikā dubultojies mirušo Covid-19 slimnieku skaits.

5
Tagi:
veselības aprūpes sistēma, Veselības ministrija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem
Politologs: Kariņa konflikts ar Viņķeli iesēja paniku sabiedrībā
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir uzsāktas 600 lietas par ierobežojumu pārkāpumiem
Latvijas slimnīcas vēl spēj uzņemt pacientus: Viņķele par hospitāli Ķīpsalā
Tukša klases telpa

Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"

3
(atjaunots 08:59 05.12.2020)
1.-4. klašu audzēkņi varētu pāriet pie attālinātajām mācībām, ja parlaments neapstiprinās prasības par masku valkāšanu, paziņoja Ilga Šuplinska.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Ja Saeima noraidīs valdības prasību uzdot skolēniem un skolotājiem valkāt maskas mācību iestādēs un Covid-19 izplatība valstī pieaugs, valdība varētu pieņemt lēmumu par attālinātām mācībām 1.-4. klašu audzēkņiem, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, vēsta Press.lv.

1. decembrī valdība pieņēmusi lēmumu par sejas masku obligāto valkāšanu 1.-4. klašu audzēkņiem, kuri pagaidām vēl mācās klātienē. 3. decembrī Saeimas spīkere Ināra Mūrniece paziņoja, ka Saeima varētu neapstiprināt valdības lēmumu par masku valkāšanu jaunāko klašu skolēniem.

Ilga Šuplinska norādīja, ka norma par sejas masku valkāšanu bērniem mācīu iestādēs izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Savienības pieredzi, kur masku valkāšanu skolās oktobra sākumā ieviesa vairākas valstis.

Pirms nedēļas masku valkāšana bija obligāta 17 valstīm no 30 ES un EEZ valstīm. Deviņās valstīs maskas ir obligātas no sešu gadu vecuma, sešās – no 13 gadu, bet vēl divās – no 4 gadu vecuma. Šuplinska paziņoja, ka masku valkāšana skolās ne tikai skolotājiem, bet arī skolēniem lielākajā daļā ES valstu nodrošinājusi Covid-19 izplatības samazinašanos.

Ministre atzīmēja, ka janvārī IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sameklēs līdzekļus masku iepirkumiem skolēniem un skolotājiem.

Tāpat ministrija iesaka tādus drošības pasākumus skolās, kā nodarbību skaita samazināšana, mūzikas un sporta nodarbību organizēšana attālinātā režīmā, daļēji attālināto mācību modeļa ieviešana un klašu sadalījums grupās.

Iepriekš sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss bija publicēta petīcija "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" par obligātā masku režīma atcelšanu jaunāko klašu skolēniem. Vienas dienas laikā tā saņēma vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu. Petīcijas iesniegšanai Saeimā pietiek ar 10 tūkstošiem.

3
Tagi:
Ilga Šuplinska, skola, izglītība
Pēc temata
Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku
Īsta segregācija: nabadzīgās ģimenes nevar atļauties tālmācības
Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām
Skolas palikušas aci pret aci ar pandēmiju: kāpēc ministrei laiks demisionēt