Lāčplēša dienas zemūdens akmeņi

202
(atjaunots 18:26 11.11.2020)
Latvijas vēsturnieks Vlads Bogovs pastāstīja, kāpēc Latvijā izgudroja tādus svētkus kā Lāčplēša diena.

RĪGA, 11. novembris — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Lāčplēša diena, ko svin 11. novembrī, tiek uzskatīta par nacionālajiem svētkiem. Bet kā šo dienu uztvert, piemēram, Latvijā dzīvojošajiem krieviem un ebrejiem? Ko svin paši latvieši? Par Lāčplēša dienas zemūdens akmeņiem Sputnik Latvija korespondentam pastāstīja vēsturnieks Vlads Bogovs.

Īsteno latviešu rindās

Pēc Bogova vārdiem, 1920. un 1930. gados nacionālās minoritātes Latvijā pret Lāčplēša dienu bija visnotaļ lojālas un atbalstīja latviešus viņu nacionālajos centienos. Tie bija diezgan mierīgi laiki līdz 1930. gadu vidum, kamēr premjerministrs Ulmanis nesāka lakstoties ap Hitlera režīma idejām.

Jaunajā Latvijā nacionālās minoritātes pārsvarā neuzskata Lāčplēša dienu par saviem svētkiem, un galvenokārt tāpēc, ka Latvija neuzskata viņus par "saviem" cilvēkiem. Runa ir pat tiem, kuri būvējuši jauno Latviju. Tas ir zināms, un nav nekāds noslēpums, norāda vēsturnieks.

Bogovs skaidro, ka jaunā Latvija izaugusi galvenokārt no latviešu emigrantu aprindām, kuru kodolu sastādīja Otrajā pasaules karā izdzīvojušie leģionāri, no LPSR aizbēgušie "meža brāļi" un policijas soda bataljonu locekļi. Šie no Padomju Latvijas aizbēgušie personāži Rietumu specdienestu rokās kļuva par ideāliem ieročiem pret visu, kas saistīts ar Padomju Savienību.

"Militārie noziedznieki apmetušies gan rietumvalstīs, gan aiz okeāna, un aukstajā karā gados viņus labprāt izmantoja Rietumu specdienestu pārstāvji, lai vieglāk un prasmīgāk sagrābtu un notvertu republikas pamatiedzīvotāju prātus, kuri "cieta okupantu jūgā", kas rusificēja viņu dzimto Latviju. Citiem vārdiem sakot, līdz 1934. gadam Latvija bija daudz draudzīgāka citu tautību pārstāvjiem, jo īpaši – krieviem un ebrejiem, ne pilnā mērā, protams, bet tomēr ne tāda, kā jaunā Latvija, kurai mīļš viss, kas nāk no rietumiem, bet viss austrumos piederēja tikai "vatņikiem" un "kolorādiem"," skaidro vēsturnieks.

Taču, Bogovs atzīmē, runājot par vienu no Lāčplēša dienas galvenajiem varoņiem – Oskaru Kalpaku, jāpatur prātā, ka arī viņš bija īsts "kolorāds" – Georga ordeņa kavalieris, kurš lepni valkāna Georga lenti un runāja krieviski, jo bija krievu armijas virsnieks. Starp citu, mazliet vēlāk viņa ordeni kautrīgi nomainīja uz citu - Lāčplēša ordeni, kurš pat neeksistēja Kalpaka dzīves laikā.

Kurš pret kuru cīnījās?

"Pašlaik titulnācijas pārstāvji, kuri ne īpaši labi mācījušies vēsturi, mēdz teikt, ka 1919. –20. gados drosmīgie latvieši cīnījās pret krieviem, pret vāciešiem, vai pret visiem kopā. Patiesībā jau nemaz tik varonīgi nebija. Vācu karaspēka kā tāda, tolaik te nepavisam nebija, palika tikai 8. Vācijas armijas karavīru brīvprātīgās vienības, kuras atradās šajā teritorijā pēc vienošanās ar Antanti. Palika nedaudz vācu karavīru (Vācija, kā zināms, kapitulēja Pirmajā pasaules karā), lai novērotu situāciju teritorijā, kas jebkurā brīdī varētu kļūt strīdīga, un, ja nepieciešams, šos veidojumus bija domāts izmantot, piemēram, pret boļševikiem. Šajā teritorijā tolaik bija ļoti spēcīgas sociāldemokrātu, proti boļševiku pozīcijas," stāsta Bogovs.

Pēc viņa vārdiem, Latvijas oficiālās vēstures koncepcijā pastāv jēdziens "1918. -1920. gadu atbrīvošanas karš". Bet nav skaidrs, kurš no kā un ko te atbrīvoja. Vai latvieši no latviešiem?

Nacionālistiski noskaņotie latvieši cīnījās par Latvijas brīvību ar citu politisko uzskatu latviešiem. Padomju Latvijas armijas pamatā bija sarkano latviešu strēlnieku vienības, tajā dienēja brīvprātīgie no vietējo iedzīvotāju vidus. Pēc Padomju Latvijas nodibināšanas šeit dažu mēnešu laikā izdevās izveidot divas divīzijas ar vairāk nekā 25 tūkstošiem cīnītāju.

"Labāk jau būtu nosaukuši lietas īstajos vārdos – pilsoņu karš. Tajā pašā laikā plosījās pilsoņu karš Krievijā. Taču Krievijā tas ir pilsoņu karš, bet Latvijā nez kāpēc – "atbrīvošanās". No vienas puses te bija latvieši, kuri cīnījās vāciešu pusē, no otras – latvieši sarkano latviešu strēlnieku rindās, bet neviens nevienu neatbrīvoja, varbūt tikai no politiskajiem uzskatiem, ar laides sitieniem…" konstatēja Bogovs.

Vēsturnieks atzīmēja, ka 11. novembrī, kā ierasts, skolēnus uzņem Jaunsardzē Rīgas centrā pie Oskara Kalpaka pieminekļa – viņu uzskata par pirmās latviešu armijas varoni, lai gan viņš ne dienu nav cīnījies latviešu armijas rindās, jo viņu kļūdas pēc noslepkavoja paši latvieši, vēl pirms Latvijas armijas izveidošanas, kad pastāvēja tikai brīvprātīgi plukatu veidojumi vācu armijas sastāvā.

Mīti un leģendas par "brīvību"

Tolaik šajā teritorijā savas intereses bija gan vāciešiem, gan angļiem, gan krieviem, bet latvieši mētājās no vienas puses uz otru. Latvijas oficiālās vēstures lapās ir tāda rindkopa: vienā no cīņām par Rīgu ar vācieša fon der Golca karavīriem varonīgā latviešu armija ieņēma aizsardzības pozīcijas Juglā, proti, vienkārši nodeva pilsētu un aizmuka ārpus tās.

Kad fon der Golca karaspēks, labi apmācīts Pirmā pasaules kara kaujās, tuvojās Rīgai 1919. gada oktobra sākumā, lai pārvietotu karavīrus no Rīgas stacijas uz Petrogradu – palīgā Judeničam, Latvija viņu vispār neinteresēja. Pēkšņi tie paši Ulmanim (angļu bandinieks) pakļautie brīvprātīgie nolēma pieteikt viņam karu.

"Pastāv tēze "par brīvību vienmēr jākaro". Bet par Latviju nosauktajā teritorijā jau no XII gadsimta nebija, ar ko karot "par brīvību". Vietējās Baltijas ciltis šajā procesā nekad nav piedalījušās. Patrioti nesaprot – kā tas ir, ja gandrīz tūkstoš gadus neviens no viņiem nav cīnījies "par brīvību". Baltu ciltis dzīvoja pirmatnējā kopienā ar ģints iekārtu un tā turpinājās gandrīz tūkstoš gadu – līdz pat XX gadsimta sākumam, tā arī neizejot nevienu nācijas veidošanās posmu, piemēram, saskaņā ar Ļeva Gumiļova etnoģenēzes teoriju. Tāpēc Latvijā parādās tādi svētki kā 11. novembris – no urrā-patriotiskiem mītiem un leģendām sacepta Lāčplēša diena, lai būtu ar ko lepoties," secināja Bogovs.

202
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Ne lāčplēši, bet čeburaškas: psihoanalītiķis par latviešu varoņiem
Latvijas armijas Rudens diena
Mūsu mazais Lāčplēsis: kā Latvija stiprina NATO, un kas sasmīdināja amerikāņus
Jevgēņijs Primakovs

Jevgēņijs Primakovs: Latvijai ir jāatbild par žurnālistu tiesību pārkāpumiem

6
(atjaunots 12:20 05.12.2020)
Latvijas varasiestāžu darbības – klasisks žurnālistu vajāšanas gadījums. Cits traktējums šajā situācijā nav iespējams, uzsvēra Rossotrudņičestvo vadītājs Jevgēņijs Primakovs.

RĪGA, 5. decembris – Sputnik. 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē. VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

Politiskais un sabiedriskais darbinieks, Krievijas tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītājs Jevgēņijs Primakovs apliecināja starptautiskajai ziņu aģentūrai Sputnik, ka federālā aģentūra to atbalstīs.

"Piedāvāju kolēģiem Sputnik "Rossotrudņičestvo" atbalstu. Esam gatavi iesniegt nepieciešamās prasības un dokumentus starptautiskajās organizācijās, lai noskaidrotu, kāda ir Eiropas Savienības dalībvalsts pozīcija jautājumā par nekaunīgo vārda brīvības tiesību pārkāpumu un žurnālistu vajāšanu par viņu profesionālo darbību," teica Primakovs.

Viņš uzsvēra, ka "Rossotrudņičestvo" ir bijusi, ir un būs Sputnik pusē, tāpat kā krievvalodīgo kolēģu – žurnālistu pusē.

"Latvijas varastiestāžu darbības ir klasiska žurnālistu vajāšana pēc profesijas pazīmes. Cits traktējums te nav iespējams," secināja Primakovs.

Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja Latvijas VDD darbības un raksturoja to kā "demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļa paušanas brīvības pārkāpuma kliedzošu piemēru". Resors uzsvēra, ka tā ir soda akcija, "kas neatstāj ne mazākās šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobo zemtekstu".

Примаков: Латвия должна ответить за нарушение прав журналистов
6
Tagi:
Jevgēņijs Primakovs, žurnālists, Drošības dienests, Latvija
Pēc temata
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Astoņas stundas: aizturētie Baltnews žurnālisti pastāstīja par nopratināšanām
"Visus neiesēdināsiet": LKS organizēja piketu pret žurnālistu aizturēšanu
VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti
LDz

"Latvijas Dzelzceļa" peļņa sastādījusi nulli eiro

8
(atjaunots 09:52 05.12.2020)
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa šī gada deviņos mēnešos sastādījusi nulli eiro, pērn šādā periodā bija zaudējumi 2,2 miljonu eiro apmērā; jūlijā Satiksmes ministrija piešķīra LDz 27,236 miljonus eiro finanšu stabilitātes nodrošināšanai.

RĪGA, 5. decembris – Sputnik. "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums šī gada deviņos mēnešos sastādījis 103,839 miljonus eiro, kas ir par 25,5% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn. Kompānijas peļņa atskaites periodā ir vienāda ar nulli, atšķirībā no zaudējumiem pagājušajā gadā, vēsta LDz.

LDz apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos bija 139,589 miljoni eiro, savukārt zaudējumi sastādīja 2,2 miljonus eiro.

Kompānijas finanšu atskaitē teikts, ka "Latvijas Dzelzceļš" turpināja darbu pie prioritātēm, kuras tika nospraustas pagājušā gada pēdējā ceturksnī, – efektivitātes celšana, organizatorisko, tehnoloģisko un biznesa procesu pārskatīšana, izmaksu samazināšana, konkurētspējas un stabilas koncerna darbības nodrošināšana nākotnē.

Dažādu ekonomisku un ģeopolitisku procesu dēļ šī gada pirmajos trijos ceturkšņos kravu apgrozījuma krituma tendence, kura iezīmējās 2019. gadā, turpinājās, situāciju pasliktināja koronavīrusa pandēmija, teikts LDz vadības paziņojumā.

"Latvijas Dzelzceļa" kravu pārvadājumu apjoms 2020. gada deviņos mēnešos samazinājies par 14,192 miljoniem tonnu, jeb par 44,9%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn, kad tika pārvadāti 31,634 miljoni tonnu kravu. Importa kravas sastādīja 69,5% no kopējā pārvadājumu apjoma, jeb 12,124 miljonus tonnu. Tas ir par 52,1% mazāk, nekā LDz pārvadāto importa kravu pērnā gada deviņos mēnešos.

Šogad deviņos mēnešos pa Latvijas dzelzceļiem visvairāk pārvests naftas un naftas produktu – 24,3% no kopējā kravu apjoma, akmeņogļu īpatsvars bija 20,1%. Minerālmēsli sastādīja 10,1% no kopējā kravu pārvadājumu apjoma, lopbarība – 7,8%, graudi – 5,5%, koksne un tās izstrādājumi – 8,8%, pārējo kravu īpatsvars – 23,4%.

Pasažieru pārvadājums šī gada deviņos mēnešos samazinājies par 28,1%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu 2019. gadā, līdz 10,214 miljoniem pasažieru.

Ņemot vērā samazinājušos pārvadājumu apjomu, "Latvijas Dzelzceļš" noslēgs šo gadu ar zaudējumiem, teikts atskaitē. Kompānija nespēs nodrošināt finanšu līdzsvaru, jo tai nav ienākumu visu infrastruktūras uzturēšanas izdevumu segšanai.

Šajā sakarā Satiksmes ministrija piešķīra "Latvijas Dzelzceļam" 27,236 miljonus eiro. Turklāt Ministru kabinets nolēma palielināt kompānijas pamatkapitālu par 32,422 miljoniem eiro.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.

Tostarp LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

8
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena
Polijas karogs

Nauda par demokrātiju. Pie novedīs Polijas un Ungārijas sabotāža

0
(atjaunots 12:28 05.12.2020)
Saskaņā ar likuma virsvaras principu, ES pamatā ir cieņa pret cilvēku, brīvību, demokrātiju, līdztiesību un cilvēktiesībām, arī pret minoritāšu pārstāvjiem. Varšavai un Budapeštai šajā ziņā ir grūtības.

Pasaules veselības organizācija brīdina: pēc Jaunā gada svētkiem Eiropa saskarsies ar trešo koronavīrusa vilni. Brisele jau no pirmā viļņa laikiem nespēj apstiprināt ekonomiskā atbalsta pasākumus un Eiropas Savienības budžetu. Finansiālā palīdzība saistīta ar noteikumiem, kam nepiekrīt Polija un Ungārija. Kur meklējams sabotāžas iemesls? Par to portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Eiropas oligarhija

"Mēs nepakļausimies šantāžai," paziņoja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. Pēc viņa domām, partneri ES nodarbojas ar izspiešanu.

ES karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Viņam piebalso Ungārijas prezidents Viktors Orbans. "Kad budžetu apstiprinās, nebūs vairs nekādu šķēršļu, kas neļautu šantažēt tos, kuri nepiekrīt migrantu politikai," viņa teikt citēja aģentūra MTI.

Jūlijā ES apstiprināja Eiropas budžetu 2021.-2027. gg. par 1,85 triljoniem eiro, kā arī vienojās par ekonomikas atbalsta pasākumu komplekstu 750 miljardu apmērā. Līdzekļu saņemšanas noteikumos nekas nav teikts par bēgļu uzņemšanu. Taču problēmu rada cits, tikpat nopietns punkts – naudas piešķiršanu Brisele saista ar demokrātisko standartu ievērošanu.

Polijai un Ungārijai tas šķiet par daudz, jo par tiem Briselei regulāri rodas pretenzijas pret Varšavu un Budapeštu. "Mēs sakām "jā" Eiropas Savienībai, taču "nē" – tam, ka mūs grib sodīt kā bērnus, - poļu viedokli skaidroja Moraveckis. – Organizācija, kurā Eiropas oligarhija sit vājākos, nav tā savienība, kurā mēs iestājāmies."

Abas valstis no kopējās kases saņem vērā ņemamus līdzekļus. 2018. gadā Ungārija saņēma sešus miljardus eiro, Polija – divarpus reizes vairāk. Koronakrīzes periodā palīdzība nāks par labu, tomēr poļi un ungāri pat nedomā piekāpties.

Vērtības piespiedu kārtā

Iepriekš alianse necentās saistīt kopā materiālās un politiskās vērtības. Saskaņā ar likuma virsvaras principu, ES pamatā ir cieņa pret cilvēku, brīvību, demokrātiju, līdztiesību un cilvēktiesībām, arī pret minoritāšu pārstāvjiem". Bloka dalībnieki iebilst pret diskrimināciju, atbalsta toleranci, taisnīgumu, vīriešu un sieviešu līdztiesību. Pārkāpumus soda ar sankcijām.

Varšavai un Budapeštai šajā ziņā ir grūtības. Abu Austrumeiropas valstu valdībām pārmet labējo populismu, spiedienu pret tiesu sistēmu un presi.

Pēdējos gados izcēlusies virkne skandālu. 2018. gadā Polijas prezidents Andžejs Duda neļāva nosaukt valsts teritorijā izveidotās nacistiskās nometnes par poļu nometnēm, kā arī pārmest poļiem dalību holokaustā. Pēc tam ES vairākkārt kritizēja reformu, kas pakļaus tiesu varu Polijā izpildvarai – tā uzskata reformas pretinieki.

Oktobrī Polijā sākās plašas demonstrācijas pret abortu aizliegumu. Pēc būtības, jaunais likums neļauj pārtraukt grūtniecību pat embrija neārstējamas vai nopietnas saslimšanas gadījumā.

Vienlaikus žurnālisti Ungārijā sudzas par cenzūru, parlaments liedzis transpersonām tiesības mainīt dokumentos ziņas par dzimumu, kas norādīts pēc dzimšanas. Viktoram Orbanam jau sen pārmet centienus pastiprināt prezidenta varu un vājināt parlamenta lomu. Brisele uzskata, ka politiķis rīkojas autoritatīvi.

Polija un Ungārija savas intereses nostāda pāri Eiropas kopējām interesēm, un viņu partneri par to ir sašutuši. Tāpat kā pārējās Višegradas grupas valstis – Slovākija un Čehija – tās apstrīdēja migrantu uzņemšanas kvotas un pārkāpa budžeta disciplīnu, lai arī abu saņemtās dotācijas ir vienas no lielākajām ES.

Nav īstais laiks veto

Tomēr Vācijas kanclere Angela Merkele pieprasa tālākas pārrunas. "Vienprātība par budžetu ir, tās nav tikai jautājumā par likuma virsvadību," viņa paskaidroja. Tiesa, pagaidām nav saprotams, ko darīt ar dumpiniekiem. Vācu politiķe atteicās no spekulācijām par šo tēmu.

Par notiekošo noskaitušies Merkeles kolēģi ES vadībā. Vācijas Eiropas lietu ministrs Maikls Rots norādīja, ka "tagad nav īstais laiks veto, ir jārīkojas saliedēti".

"Visu interesēs ir ātrāk atrisināt problēmu. No tā ir atkarīgas darba vietas," konstatēja EK priekšsēdētāja vietnieks, Nīderlandes ārlietu ministrs Franss Timermans.

Francijas Eiropas lietu ministrs Klemāns Bons paziņoja, ka jautājumā par demokrātijas standartu ievērošanu kompromiss nav pieļaujams. "Kā ārkārtas līdzekli mēs izskatām tālāko lēmumu pieņemšanu bez Polijas un Ungārijas dalības," viņš piedraudēja.

"Gan situācija ir sarežģīti risināma, gan budžeta saskaņošana bija grūta, - sarunā ar RIA Novosti konstatēja Sanktpēterburgas universitātes profesore, politoloģijas zinātņu doktore Nataļja Jerjomina. – Tagad rit pārrunas ar Poliju un Ungāriju. Acīmredzot, viņi mēģinās izkaulēt finansiālā atbalsta garantijas."

ES nevar pastāvēt bez pieņemta budžeta – apstāsies darbs visos politikas virzienos, norādīja Jerjomina. "Cietīs arī paši šantāžisti, tas ir, Ungārija un Polija," viņa piezīmēja.

Notiekošais var sāpīgi skart Vācijas prestižu, kas šogad ieņem priekšsēdētāja vietu savienībā, atgādināja Krievijas zinatņu akadēmijas Eiropas institūta Politiskās integrācijas centra vadītāja Ludmila Babiļina. Tomēr, ja ES ir "plāns B" gadījumam, ja budžeta nebūs, ar ekonomiskās palīdzības paketi klāsies daudz grūtāk. "Ja daudzgadu budžets netiks saskaņots līdz Jaunajam gadam, finansējumu katram 2021. gada mēnesim aprēķinās saskaņā ar vienu divpadsmito daļu no 2020. gada cipariem. Bet tāds variants nozīmē, ka papildu fonds ekonomikas atjaunošanai nestāsies spēkā. Tad pandēmijā nopietni cietušajām valstīm klāsies smagi," viņa paskaidroja.

Tomēr, pretēji publikācijām medijos un populistiski noskaņotu politiķu izteikumiem, jautājums par Polijas un Ungārijas izstāšanos no ES nav cilāts. "Tāds solis nav izdevīgs ne vienai, ne otrai pusei. Pie tam tas ir neprāts – to skaidri demonstrēja pārrunas Brexit jautājumā, - uzskata Babiļina. – Tomēr pretrunas starp Varšavu, Budapeštu un Briseli ir principiālas, un būs grūti tās ātri atrisināt."

Konflikti blokā nav nekāds retums, atgādināja Jerjomina. Tomēr tagad runa ir par politiskām domstarpībām, ne finansiālām. "Principu un vērtību sadursme – tā ir nopietna problēma. Rodas slēdziens par "nopietnu slimību" ES – nav solidaritātes tālākam ceļam. Pagaidām kompromisu vēl atrod, taču jau ir iezīmētas robežas tā meklējumiem. Tas ietekmē ES imidžu un statusu," uzsvēra eksperte.

Sods būs

ES dola darīt visu iespējamo, lai līdz gada beigām pieņemtu budžetu. Bet pēc tam nāks sods par šantāžu. "Pēc kaut kāda laika Brisele patiešām var ieviest sankcijas, piemēram, atņemt abām nepaklausīgajām valstīm balsstiesības padomē," konstatēja Jerjomina.

Tomēr Ludmila Babiļina atzīmēja, ka ietekmes instrumentu nav daudz. "Visdrīzāk, ES mīkstinās noteikumus," viņa uzskata. 2015. gadā alianses līderi piekāpās Polijai un Ungārijai jautājumā par migrantu uzņemšanas kvotām. Kopš tā laika nav nekādu instrumentu, kas ļautu tās saukt pie kārtības.

Taču tagad Eiropas Parlaments pieturas pie stingras pozīcijas. Tomēr Polijai un Ungārijai ir piekritēji – tās atbalsta Slovēnija. Lai nu kā, budžetu pieņemts, vēl ir dažas nedēļas līdz Ziemassvētku brīvdienām. Bet galvenais jautājums – kurš piekāpsies – pagaidām palicis neatbildēts.

0
Pēc temata
ES līderi turpinās apspriest antikrīzes fondu
Ir budžets: ES līderiem izdevies vienoties
Sabrukums ir neizbēgams. Kāpēc ES tik kaismīgi strīdējās par palīdzību vājajiem
Ja neklausīsi, naudu nedabūsi: ES vēlas izdomāt jaunu maksājumu kārtību