Eiro

Cīņā ar Covid-krīzi Latvija izrādījusies skopākā starp Baltijas valstīm

27
(atjaunots 11:34 11.11.2020)
Latvijas IKP straujā lejupslīde šī gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm, iespējams, saistīta ar mājsaimniecību nepietiekamu atbalstu, jo pat dīkstāves atbalstos varasiestādes izmaksājušas 2,5 reizes mazāk nekā plānoja.

RĪGA, 11. novembris — Sputnik. Latvijas ekonomika vēl nav paguvusi nostāties uz kājām pēc Covid-19 pirmā viļņa, bet tagad jāstājas pretī vēl vienai ārkārtējai situācijai gada laikā. Izšķiroša nozīme būs valdības palīdzībai tiem, kas cieš visvairāk, un ir svarīgi izvērtēt agrāko pieredzi. Lai arī politiķi uzskata, ka veiksmīgi tikuši galā ar infekcijas pirmo vilni, skaitļi rāda, ka Latvijas ekonomika cietusi stipri vairāk nekā kaimiņi, stāsta raidījums De facto telekanālā LTV.

2020. gada otrajā ceturksnī, kad stājās spēkā stingrākie ierobežojumi, Lietuvas iekšzemes kopprodukts nokrita par 4,6%, Igaunijā – par 6,2%, Latvijā – par 8,6%. Latvijā vairāk nekā kaimiņiem kritās privātais patēriņš. Latvijas Banka pieļāva, ka vismaz daļēji tas saistīts ar MK vājāko atbalstu mājsaimniecībām.

Septembra sākumā Latvija bija izmaksājusi naudu mājsaimniecību ienākumu saglabāšanai 0,3% apmērā no IKP, Igaunijā – 0,8%, Lietuvā – 0,9%. Tā vietā lielākas summas tika atvēlētas finanšu instrumentiem uzņēmumiem.

"Tas, kas varbūt to īstermiņa šoku ekonomikai vairāk mīkstina, ir atbalsts mājsaimniecībām. Un te mēs, salīdzinoties ar Baltijas valstīm, redzam, ka mums gan dīkstāves pabalstu izmaksātais apjoms, gan arī citu pabalstu mājsaimniecībām apjoms bija mazāks nekā kaimiņvalstīs," pauž Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Viņš paskaidroja, ka mājsaimniecību ienākumu sarukums nekavējoties ietekmējis ekonomiku, jo samazinājušies to izdevumi.

Fiskālās disciplīnas padome bija pārsteigta par to, cik maz izmaksāts sociālajos pabalstos saistībā ar Covid-19. Dīkstāves pabalstos no plānotajiem 134,6 miljoniem eiro izmaksāja 58,4 miljonus.

Vasarā situācija uzlabojās: IKP kritums 3. ceturksnī pret to pašu periodu pērn Latvijā vairs nebija tik straujš: -3,1%. Tiesa, Lietuvā kritums bija vēl zemāks: -1,7%. Bezdarbs, kas jūnijā pieauga līdz 2016. gada līmenim, gada otrajā pusē pakāpeniski samazinājās. 13,7 tūkstoši, kas reģistrējās bezdarbniekos pavasarī, rudenī ir iekārtojušies darbā, apliecina Nodarbinātības valsts aģentūrā. Tieši to pēdējā laikā bieži atkārto "Jaunās Vienotības" politiķi – ka Latvija noturējusi zemu bezdarbu, kas pirmo reizi ilgu gadu laikā bijis zemāks nekā Igaunijā.

Ekonomisti piekrīt, ka bezdarbs ir labs rādītājs, taču ne vienīgais. Krīzes visvairāk skartajās nozarēs – aviācijā, ēdināšanā, izmitināšanā – bija straujš algu kritums. Daudzus atlaistos atpakaļ tā arī nepieņēma.

Piemēram, pasākumu rīkotāji vasarā tā arī nespēja atkopties. Latvijas Pasākumu producentu asociācijā stāsta, ka, aptaujājot lielākos biļešu tirgotājus, secinājuši, ka šogad pārdoti 20% biļešu no gada normas. Vasarā daļu ierobežojumu atcēla, tomēr pasākumu nebija daudz. Tagad – jauni ierobežojumi. Nozares pārstāvji uzskata, ka valdības atbalsts zaudējumus nesedz.

"Tā sajūta, ka vasarā viss notika, ka vasarā bija pasākumi, tas neatspoguļo realitāti. Jā, bija pasākumi trīsdesmit cilvēkiem, piecdesmit cilvēkiem. Šajā vasarā pasākumi nav bijuši," nosaka asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis.

"Ir jābūt citiem palīdzības mehānismiem kompānijām, kuru darbība ar Covid-19 ir nevis ierobežota, bet apstādināta. Mūsu kritums jau nav neveiksme biznesā vai nepārdomāti biznesa lēmumi. Nē, mūsu krituma iemesls ir valdības pieņemtie ierobežojumi," uzsvēra Guntis Ērglis-Lācis.

Daudzus ierobežojumus nepavada valsts kompensācijas.

"Šobrīd mēs redzam, ka ir skartas tieši pakalpojuma nozares – sporta norises, kultūras pasākumi, privātie pasākumi. Ir vesels uzņēmumu un mājsaimniecību klāsts, kurus ierobežojumi skar tiešā mērā. Tas, ko mēs varam mācīties no pavasara, šajā situācijā kādam labāk iedot par daudz, neieviešot pārāk stingrus nosacījumus, nekā kādu aizmirst," uzskata Latvijas Bankas ekonomists Vilerts.

Aizvadītajā nedēļā pēc ilga pārtraukuma sapulcējās finanšu ministra Reira vadītā darba grupa uzņēmēju un nodarbināto atbalstam. Tā izlēmusi tuvākajās nedēļās atjaunot dīkstāves pabalstus skartajām nozarēm.

Reirs pēc ceturtdienas valdības sēdes apliecināja, ka uzņēmumi varēs pabalstus kombinēt – gan noteikt pilnīgu dīkstāvi, gan samazināt darba apjomu. "Atšķirībā no iepriekšējā perioda, mēs domājam arī par palīdzību uzņēmumiem, jo neviens nav atcēlis komunālos maksājumus, neviens nav atcēlis īres maksas," sacīja finanšu ministrs.

Reirs gan nav gatavs no budžeta pilnībā kompensēt darba nespējas lapas, ko prasa uzņēmēji un Ekonomikas ministrija. Tā vietā tiek piedāvāts no valsts puses apmaksāt pirmo dienu un pēc tam slimošanu no desmitās dienas.

27
Tagi:
pabalsts, IKP, ekonomiskā krīze, koronavīruss, Baltija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (762)
Pēc temata
Ārkārtējā situācija Latvijā: jauni ierobežojumi un atbalsta programma
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Ķērās pie vecā: Ministru kabinets izsvītroja no likumprojekta pabalstu aprēķina metodiku
Rīgas panorāma

Tukšums ir sliktāks par zagšanām: kāpēc veikali aiziet no Rīgas centra

10
(atjaunots 16:29 02.12.2020)
Saskaņā ar pētījuma datiem, 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā samazinājies par 40%, cilvēki izvēlas pārcelties uz piepilsētām, kur ir mierīgāk un ērtāk, – šis ir viens no vairākiem veikalu skaita samazināšanās faktoriem pilsētas centrā, kādi tad ir citi iemesli.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ielu tirdzniecības plātību segments Rīgā nav attīstīts, un tirdzniecības ielas nav iekārtotas, par to teikts Colliers Baltics pētījumā, raksta db.lv.

Taču tieši nelieli veikali un kafejnīcas daudzās Eiropas pilsētās rada neatkārtojamu kolorītu.

Vairums starptautisko apģērbu un apavu veikalu tīklu pārvākušies uz tirdzniecības centriem, retos gadījumos saglabājot reprezentatīvos veikalus pilsētas centrā. Turklāt banku filiāles un telekomunikāciju pakalpojumu operatori praktiski pilnībā ir atteikušies no tirdzniecības Rīgas centrā.

"Centrbēdzes" iedzīvotāji

Saskaņā ar statistikas datiem, pēdējo 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā ir samazinājies par 40%. Vairums iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi galvaspilsētas piepilsētās, centrā atgriežoties uz darbu, pēc dievkalpojumiem vai kultūras pasākumiem.

Šī tendence un cilvēku ieradumi arī ietekmējuši operatoru un zīmolu darbību, kuri ir pārstāvēti pilsētas centrā.

Pēdējos gados ielu tirdzniecības platības aktīvi izmanto nelieli pārtikas un diennakts veikali, kā arī kafejnīcas, kur pārsvarā piedāvāja kafiju un konditorejas izstrādājumus. Bieži vien tie atradās visdzīvākajās centra ielās. Covid-19 izraisīto ierobežojumu dēļ iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas iepirkties nelielos veikalos netālu no mājām vai Internetā.

Nedz tūristu, nedz darbinieku

"Palielinoties iepirkšanās internetā popularitātei, tirdzniecības sektors strauji mainās. Lai klienti izvēlētos apmeklēt veikalus, tiem ir jāpiedāvā unikāls produkts, ātri un ērti pieejams pakalpojums vai jāsniedz īpašas emocijas. Veikaliem pilsētas centrā gan Rīgā, gan arī citviet Eiropā ar pielāgošanos veicas grūtāk. Agrāk cilvēku plūsmu nodrošināja gan centrā iedzīvotāji, gan tie kas apmeklēja centru ikdienā dēļ darba, mācībām, vai citiem pakalpojumiem. Pandēmijas laikā dažādu luksusa preču veikaliem, kafejnīcām, restorāniem, bāriem, veselības un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem nemaz neklājas viegli. Mazie Vecrīgas veikali cieš īpaši smagus zaudējumus, jo tūristu plūsma gandrīz ir izsīkusi," pastāstīja brokeru aģentūras Colliers Baltics vadītājs Ēriks Bergmans.

Piektā daļa veikalu stāv tukši

Pētījuma autori nonāca pie secinājuma, ka īres maksa par ielu tirdzniecību Rīgā pēdējos gados samazinās, un tiek gaidīts, ka Covid-19 iespaidā samazināšanās būs vēl straujāka. Pašlaik brīvo telpu daļa Rīgas centrālajā daļā ir ļoti augsta – aptuveni viena piektā daļa visu telpu stāv tukšas.

Ņemot vērā Covid-19 cilni un ieviestos ierobežojumus, Colliers pētījuma autori secina, ka tuvākajā nākotnē situācija neuzlabosies.

10
Tagi:
Rīga, veikals
Pēc temata
"Triju trešdaļu sabiedrība": kāpēc nabagie Latvijā paliek nabagi
"Bomžu pilsēta": rīdziniekus šokē jaunais lietoto apģērbu veikals
Latvija pārvēršas par lietoto apģērbu atkritumu poligonu
"Veiksmes stāsts": rīdziniekus šokē kārtējais lietotu apģērbu veikals
Ilze Znotiņa

Nevajag daudz liecinieku un ekspertīžu: Latvijā grib ātri tiesāt par naudas atmazgāšanu

22
(atjaunots 16:21 02.12.2020)
Žurnālistu rīcībā nonācis slepena Finanšu izlūkošanas dienesta semināra ieraksts, kurā tiesnešiem skaidroja, ka procesi naudas atmazgāšanas lietās ir jāveic ātri, atturoties no liela skaita liecinieku pieaicināšanas un apjomīgu ekspertīžu nozīmēšanas.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Latvijai ir svarīgi, lai tiesu procesi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās būtu ātri, taču tiesneši var nonākt strupceļā, ja izsauks daudz liecinieku un nozīmēs apjomīgas ekspertīzes, pastāstīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa tiesībsargu mācību seminārā, raksta db.lv.

Šo apmācību Finanšu izlūkošanas dienests aizvadīja oktobra beigās. Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, prokurori un tiesneši diskutēja par bāziskajām problēmām izmeklēšanā un tiesvedībās naudas atmazgāšanas lietās.

FID norāda, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana ir valsts prioritāte. Visbiežāk šādu pārkāpumu risks ir saistīts ar citiem noziegumiem, pirmām kārtām ar korupciju, kukuļņemšanu, izvairīšanos no nodokļu samaksas, akcīzes preču un narkotisko vielu nelegālo apriti, kā arī ar noziegumiem pret īpašumu.

Praksē notiek situācijas, kad FID, izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu domas par pietiekamu pierādījumu apjomu naudas atmazgāšanas lietās atšķiras.

"Es ceru, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācijas jomā jūs ļoti lielā, teiksim, tādā strupceļā iebrauksiet, ja sāksiet, piemēram, aicināt uz tiesu milzīgu daudzumu, teiksim, lieciniekus vai sāksiet prasīt kaut kādas milzīgi lielas apjomīgas ekspertīzes, kas ir, protams, jādara, ja mēs runājām par apsūdzībām," saka Znotiņa semināra videoierakstā, kurš nonācis žurnālistu rokās.

Pēc Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas domām, šajos jautājumos ir ļoti svarīgi, lai tiesas process notiek ātri.

"Lai ne tikai, no vienas puses, mēs izņemtu no apgrozības, no ekonomikas nelegālus līdzekļus, bet arī tādēļ, ka tas ir, protams, ļoti nopietns apdraudējums un tāds ierobežojums no cilvēktiesību viedokļa tai personai, kuru mēs turam aizdomās un kuras līdzekļus mēs aizturam," paskaidroja Znotiņa.

Viņa uzskata, ka ir jāstrādā ātri un efektīvi, izmantojot visus tos instrumentus, kuri citās valstīs ir atzīti par iespējamiem. Viņa uzskata, ka pateicoties tam citās valstīs naudas atmazgāšanas apkarošanas temats nav tik problemātisks kā Latvijā.

Plašāku skaidrojumu Finanšu izlūkošanas dienests nesniedza, taču paskaidroja ka šis seminārs bijis paredzēts konkrētai auditorijai – izmeklētājiem, specdienestu pārstāvjiem, prokuroriem un tiesnešiem. Apmācības tika organizētas dienesta vajadzībām, lai apspriestu problemātiskos izmeklēšanas un kriminālvajāšanas jautājumus, nodrošināt pieredzes apmaiņu. Mācību materiāli, ieskaitot prezentācijas un lektoru uzstāšanās, satur ierobežotas piekļuves informāciju, tai skaitā tiesībsargājošo iestāžu dienesta informāciju, tādēļ FID arī nevēlas sniegt plašākus komentārus par šo tēmu un lektoru konkrētajiem paziņojumiem.

22
Tagi:
Finanšu izlūkošanas dienests, nauda
Pēc temata
Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā
Beneficiārs – lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība
Tirgot ar Latviju nevēlas, taču brauc: ministrs pastāstīja, kas piesaista ārzemju biznesu
Apturēt "Vasiļisas lāstu": bankas piedāvā finanšu sektora "kapitālremonta" remonta plānu