Liepājas metalurgs

Lēti pārdošu krāsni! Valsts vēl pūlas pārdot "Liepājas metalurga" krāsni

39
(atjaunots 17:16 10.11.2020)
Aizvadītās nedēļas nogalē Latvija izsludināja izsoli, kurā mēģinās pārdot metāla "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni. Par 4,3 miljoniem eiro tiek piedāvāta manta, par ko valsts samaksājusi 67,5 miljonus eiro.

RĪGA, 10. novembris — Sputnik. Latvijas valsts dabūja krāsni, izsniedzot kredītgalvojumu privātam uzņēmumam "Liepājas metalurgs" (LM). Attiecīgo dokumentu 2009. gada 30. decembrī parakstīja Valda Dombrovska pirmās valdības finanšu ministrs Einars Repše.

Ķīlā valsts saņēma visu uzņēmumu un uzņēmuma īpašnieku Sergeja Zaharjina un Iļjas Segala solījumus dot darbu tūkstošiem liepājnieku, maksāt nodokļus, dzīt uz augšu kravu apgrozījumu Liepājas ostā un Latvijas iekšzemes kopproduktu utt. No tā visa valsts reāli ir dabūjusi uzņēmuma mantu kopā ar zaudējumiem un citām problēmām, ko radīja un joprojām rada šīs mantas pārņemšana, uzturēšana un realizācija, izdevumā Neatkarīgā stāsta žurnālists Arnis Kluinis.

Metalurģijas flagmaņa bojāeja

Valsts palīdzēja LM iegādāties jauno krāsni laikā, kad pasaules ekonomikas 2008. gada krīze bija uzskatāmi parādījusi no padomju laikiem mantotās krāsns nederību konkurētspējīgas produkcijas ražošanai, klāsta Arnis Kluinis. Pēc ilgiem strīdiem, tukšiem solījumiem un juridiskiem trikiem uzņēmumu 2013. gada 12. novembrī nācās atzīt par maksātnespējīgu.

Noskaidrojās, ka uzņēmuma kopējie parādi pārsniedz 200 miljonus latu (nepilnus 300 milj. eiro). Tur bija galvojuma un nodokļu parādi valstij, aizņēmumi bankās, neizmaksātas algas, neapmaksāti rēķini par elektrību, dabasgāzi un metāllūžņiem u.tml. Grūti iedomāties, kā šādi parādi var rasties bez uzņēmuma īpašnieku ļaunprātības. Viņu darbības izmeklēšana bez īpašiem rezultātiem ilga vairāk nekā astoņus gadus.

Palika cerība, ka, pārdodot jauno krāsni, izdosies segt lielāko daļu zaudējumu, ko uzņēmuma izputēšana nodarījusi valstij un sabiedrībai. Versiju par vērtīgo krāsni apstiprināja tas, ka atradās divi pretendenti, kas vēlējās izpirkt LM Un atsākt kausēšanu līdz ar dažādu metāla apstrādi, kas jau bija attīstīta LM.

Eināra Repšes mantinieks – Andris Vilks 2014. gada 3. novembrī paziņoja, ka LM esot "ļoti labs piemērs, kā no gandrīz bezcerīgas situācijas Latvijā iespējams reanimēt vienu no lielākajiem valsts uzņēmumiem"; "tā ir ļoti vērtīga un paliekoša pieredze, kas parāda, ka Latvijā var izdarīt ļoti sarežģītas lietas" utt. Līdzīgu viedokli paudusi arī premjerministre Laimdota Straujuma: "Ceru un ticu, ka izdosies atjaunot gan uzņēmuma labo slavu, gan arī nodokļu maksājumus Latvijas valstij."

Dubulta likvidācija

Valsts pārdeva LM Ukrainas uzņēmumam "KVV Group". Ar izkārtni "KVV Liepājas metalurgs" tas tiešām iekūra metālkausēšanas krāsni, taču drīz paziņoja par tās darba apturēšanu. Līdz 2016. gada 1. februārim "KVV Liepājas metalurgs" turpināja nevis tērauda kausēšanu, bet citos metalurģijas uzņēmumos izkausētā metāla velmēšanu. Galu galā tiesa bija spiesta pasludināt "KVV Liepājas metalurgu" par maksātnespējīgu tāpat, kā "Liepājas metalurgu".

Juridiski tie ir divi dažādi uzņēmumi likvidācijas procesos, kas ne vienā, ne otrā gadījumā nav beigušies. LM maksātnespējas administrators kopš 2013. gada ir Haralds Velmers, bet "KVV Liepājas metalurgam" nomainījušies trīs administratori. Tagadējā administratore Argita Jaunsleine plāno procesu pabeigt nākamajā gadā. Nosacījums procesa pabeigšanai ir atlikušo "KVV Liepājas metalurga" īpašumu pārdošana, kas, pretēji cerētajam, nenotika šogad un var ievilkties arī nākamgad. Savukārt H. Velmers nevar pabeigt LM maksātnespējas procesu pirms vairāku lietu izskatīšanas tiesās.

Attiecībā uz "KVV Liepājas metalurgu" turpinās vēl ne lietas izskatīšana, bet gatavošanās izskatīt "KVV Group" un "KVV Liepājas metalurga" īpašnieka Jevgeņija Kazmina prasību pret Latvijas valsti Pasaules bankas paspārnē Vašingtonā (ASV) ierīkotajā Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes). Prasītājs uzskata, ka Latvijas valsts viņu apkrāpusi, pārdodot ne tikai finansiāli bankrotējušu, bet tehniski nelietojamu uzņēmumu kā īstu uzņēmumu. Viņš prasa atpakaļ pirmās iemaksas Latvijas valstij par uzņēmumu un prasa kompensēt izdevumus par veltīgajiem mēģinājumiem iekurināt brāķa krāni u.tml. Šo prasību summa sasniedz aptuveni 30 miljonus eiro. gatavošanās velkas jau gadus trīs, un šomēnes pienāks kārtējais termiņš lietas izskatīšanai, kas atkal varētu nenotikt.

Par metāllūžņu cenu

Nav saprotams, kāpēc piedāvātās metālkausēšanas krāsns reālā vērtība būtu lielāka par metāllūžņu vērtību, no kuras vēl jāatskaita krāsns izjaukšanas izmaksas. Tas būtu brīnišķīgs pārsteigums, ja izsoles rezultāti pierādīs ko citu.

Diez vai vispār kādreiz izdosies līdz galam aprēķināt zaudējumus, kādi radušies, sacīsim, kopš brīža, kad E. Repše parakstīja galvojumu LM. Skaidrs, ka simtus miljonus eiro tie veido, secināja Neatkarīgā.

39
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Nosaukta kompānija, kas gatava nopirkt visus Liepājas metalurga aktīvus
Lietuvai varētu parādīties savs "Liepājas Metalurgs": SDG nogalina "Achema" rūpnīcu
Lielākā afēra Latvijā: kā OIK grauj valsts ekonomiku
Vai Liepājas ostai nāksies piedzīvot Ventspils un Rīgas likteni: valdībā notiek strīdi
Eiro

Vidējā alga Latvijā palielinājusies par 64 eiro: kāpuma un krituma novērtējums nozarēs

7
(atjaunots 15:32 02.12.2020)
Vidējā alga Latvijā pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī sastādījusi 1147 eiro, savukārt uz rokām – 844 eiro.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Vidējā alga Latvijā pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī sastādīja 1147 eiro, kas ir par 5,9%, jeb par 64 eiro, vairāk, nekā analoģiskā periodā 2019. gadā, liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapā.

Privātajā sektorā vidējā alga pieaugusi par 7,1%, līdz 1144 eiro, publiskajā sektorā – par 3,3%, līdz 1160 eiro.

Eiro
© Sputnik / Алексей Сухоруков

Valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, valsts un pašvaldību uzņēmumi, vidējā alga pirms nodokļu samaksas sastādīja 1125 eiro, kas ir par 4,1% vairāk, nekā pērnā gada trešajā ceturksnī.

Vidējā alga uz rokām 2020. gada trešajā ceturksnī sastādīja 844 eiro, kas ir par 6% vairāk, nekā pirms gada.

2020. gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni, vidējā mēnešalga pirms nodokļu samaksas par 1,6% samazinājusies transporta un uzglabāšanas nozarē, līdz 1063 eiro, par 0,3% – tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, līdz 786 eiro.

Citās nozarēs vidējā alga gada laikā ir pieaugusi. Tostarp citu pakalpojumu jomā (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība, privāto un sadzīves priekšmetu remonts, ķīmisko tīrītavu pakalpojumi, frizētavu, kosmētiskie, apbedīšanas un citi pakalpojumi) izaugsme sastādījusi 14,8%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,1%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 10.1%, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 10%.

CSP atzīmē, ka vidējās algas izmaiņas ietekmē ne vien darbinieku algas palielināšanās vai samazināšanās un nodokļu izmaiņas, bet arī strukturālas izmaiņas darba tirgū.

Sakarā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, nodarbināto skaits valstī, kas tika pārrēķināti uz pilnu slodzi, trešajā ceturksnī ir samazinājies, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, par 25,4 tūkstošiem, jeb 3,3%. Samazinājums novērots visās nozarēs, izņemot informācijas un komunikācijas pakalpojumus, izglītību, veselības un sociālo aprūpi, kur darbinieku skaits ir palielinājies.

Trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu samaksas pārsniedza vidējo rādītāju valstī finanšu un apdrošināšanas nozarē – 2121 eiro, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē – 1842 eiro, enerģētikas nozarē – 1455 eiro, valsts pārvaldē – 1386 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – 1346 eiro, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 1315 eiro, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 1223 eiro, celtniecībā – 1172 eiro, ūdensapgādes, atkritumu izvešanas un sanācijas pakalpojumu nozarē – 1163 eiro.

Viszemākā alga bijusi tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas nozarē – 786 eiro, izglītībā – 906 eiro, citu pakalpojumu nozarē – 933 eiro.

Latvijas reģionu vidū vidējā mēnešalga pirms nodokļu samaksas 2020. gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar 2019. gada trešo ceturksni, visievērojamāk pieaugusi galvaspilsētas reģionā (+7,4%) un Zemgalē (+6,6%). Vislēnākā vidējās mēnešalgas izaugsme bijusi Kurzemē (+3,8%).

Rīgā vidējā alga pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī bijusi visaugstākā – 1279 eiro, strādājot pilnu slodzi, savukārt Latgalē – viszemākā, šeit tā sastādīja 802 eiro, jeb 62,7% no vidējās algas Rīgā.

7
Tagi:
alga, Latvija
Pēc temata
"Pirmais Latvijas kosmonauts": prezidents Levits pasmīdinājis Twitter lasītājus
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": kā Saeima apstiprina budžetu
No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi
Pūce

Katram deputātam deva divas VIP caurlaides: "Pūces shēma" izrādījusies ierasta lieta

14
(atjaunots 15:15 02.12.2020)
Bijušais Rīgas vicemērs Druvis Kleins nesaprot, kāpēc Rīgas stāvvietu VIP caurlaides dēļ, kura nonāca ministra Pūces rīcībā, izcēlās tāds troksnis – gan koalīcijā, gan opozīcijā deputāti gadiem ilgi atdeva savas stāvvietu atļaujas savu partiju vajadzībām.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Katru gadu katram Rīgas domes deputātam izsniedz divas bezmaksas stāvvietu caurlaides, viena no kurām tiek nodota partijas vadībai, paziņoja intervijā izdevumam Neatkarīgā bijušais Rīgas vicemērs, bijušais pašvaldības deputāts no Jaunās konservatīvās partijas Druvis Kleins.

Kleins nesaprot, no kurienes radies tāds troksnis saistībā ar caurlaidi, kura nonāca bijušā ministra Jura Pūces rīcībā, ja politiķi gadiem ilgi ir saņēmuši šādu bonusu, un visi, kuri to izmantoja, lieliski zināja, ka to izmanto ne tikai deputāti, bet gan plašāks personu loks. Par to, ka Pūce izmantoja svešu "Rīgas satiksmes" VIP caurlaidi Rīgas stāvvietām un grasījās to darīt arī jaunā Rīgas domes sasaukuma laikā, iepriekš pastāstīja bijušais deputāts no "Latvijas attīstībai" Māris Mičerevskis. Juris Pūce sākumā centās noliegt viņa paziņojumus, taču pēc tam atzinās, ka ir samelojis, un demisionēja.

Dodiet divas

"Tur viss notika brīvi, un tas jau nu galīgi nevienam nebija noslēpums. Viss, ko Mičerevskis publiski pateica par atļaujām, visiem jau gadiem bija zināms," atzīmēja Kleins.

Pēc viņa sacītā, shēma strādāja smalkāk, nekā stāstīja Mičerevskis.

"Katram deputātam tika izsniegta viena deputāta autostāvvietas karte. Tā ļauj bez maksas novietot automašīnu speciālā deputātiem paredzētā stāvvietā aiz Rīgas domes ēkas. Ja šajā stāvvietā kādam auto nebija logā deputāta kartes, pašvaldības policija izrakstīja soda kvīti.

Šo karti varēja ielikt auto logā arī tad, ja auto noparkots jebkurā "Rīgas satiksmes" stāvvietā visā pilsētas teritorijā. Kontrolieri, ieraugot šādu karti logā, soda kvīti neizrakstīja," pastāstīja bijušais Rīgas vicemērs.

Tāpat deputāts saņēma abonementu "Rīgas satiksmes" stāvvietām, kuru drīkstēja izmantot tikai "Rīgas satiksmes" stāvvietās, bet ne deputātu stāvvietā aiz Rīgas domes. Ja policija redzēja šajā stāvvietā automobili bez deputāta kartes, bet ar "Rīgas satiksmes" abonementu, tā izrakstīja naudas sodu. Kleins paskaidroja, ka kāda bijusi domes vadības nostādne.

"Sanāca tā, ka vienam deputātam tika izsniegtas divas kartes. Parasti visas partijas saviem deputātiem pieprasīja, lai vienu no šīm kartēm atdod atpakaļ partijas vajadzībām," paziņoja Kleins.

Pēc viņa sacītā, "jauno konservatoru" frakcijas vadītājs Jānis Ozols skaidroja deputātiem, ka kartes ir nepieciešamas Saeimas deputātu palīgiem, lai viņi varētu nolikt mašīnas pie parlamenta ēkas.

Bija arī tādi deputāti, kuriem vispār nebija nepieciešama stāvvieta, un viņi atdeva abas caurlaides partijai.

"Šī bija gadiem strādājoša sistēma. Kurš lika savu mašīnu domes vai "Rīgas satiksmes" stāvvietās, kurš nelika, to neviens nevarēja izkontrolēt.

Gada sākumā domes sekretariātā paprasīja mašīnas numuru, kuru sekretariātā piereģistrēja. Ja brauci ar divām mašīnām varēji abu mašīnu numurus piereģistrēt. Automašīnu numuri palika tikai un vienīgi sekretariāta reģistrā. Uz izsniegtajām kartēm tie neparādījās.

Abas kartes izsniedza reizē. Tas skaitījās deputāta komplekts. Tā kā automašīnu numuri nebija ne uz vienas kartes, tās ikviens varēja izmantot," paziņoja Druvis Kleins.

Polišinela noslēpums

"Viss manis iepriekš stāstītais nav nekāds noslēpums. To visi zina. Tādēļ ir dīvaini klausīties Mičerevski stāstām par kartēm kā par kādu izņēmumu vai sensāciju. Tā bija sistēma, kuru izmantoja gan pozīcija, gan opozīcija.

Tas, ka ministrs šīs kartes lieto ‒ tā ir nekaunība. Dīvaini, ka ministrs karti prasījis deputātam. Ja no ministra puses nāk uzdevums deputātam ‒ dabū man karti ‒, tas izklausās aizvainojoši. Ministrs taču varēja zvanīt (mēram Mārtiņam) Staķim un viņam šo karti prasīt, nevis Mičerevski trobelēt. Tādā veidā man karte nekad nav prasīta.

Taču, ja kartes lieto ierindas ļaudis, piemēram, deputātu palīgi ‒ es viņus saprotu. Viņi par saviem 600 eiro mēnesī nevar atļauties automašīnu novietot Vecrīgā.

No mūsējiem tie, kuri reti braukāja pa Rīgu, partijai atdeva "Rīgas satiksmes" karti. Tie, kuri braukāja uz visādām komisijām, kur bija auto jānovieto dažādās pilsētas vietās, tie atdeva deputāta karti un sev atstāja "Rīgas satiksmes" karti.

Man jau nedaudz jocīgi likās, ka tā dara arī partija, kurai ir ļoti svarīga tieši tiesiskuma līnija. Bet, ja tā dara, tad dara, nu ko tur vairs. Kopumā, kad tas viss notika pirms partijām piešķirtā valsts finansējuma, arī man tas šķita pareizi. Pēc finansējuma piešķiršanas gan kļuva savādi. Par valsts piešķirto naudu partija varēja pati nopirkt piecas vai desmit stāvvietu kartes.

Kad pametu partiju, uzrakstīju iesniegumu, ka man šī karte palikusi frakcijā, un tad man piešķīra citu karti. Pēc tam jau man vairs neviens neprasīja neko atdot," pastāstīja Kleins.

14
Tagi:
Juris Pūce
Pēc temata
Toties ir autostāvvietas caurlaide: Twitter pasmējās par Rīgas izpilddirektora algu
Ministru Pūci "nodevušais" deputāts deva mājienu, ka daudz zina par to, kā laupa Latviju

Paldies Krievijai: Karabahā darbu atsāk skolas un slimnīcas

0
(atjaunots 17:48 02.12.2020)
Kalnu Karabahas iedzīvotāji tiecas pēc iespējas ātrāk atgriezties pie mierīgas dzīves, Krievija aktīvi piedalās neatzītās republikas atjaunošanā.

Stepanakertā skolās atsākas mācību process, tāpat darbu atsācis vietējais dzemdību nams, kurā pēc kara uzņemtas pirmās dzemdētājas. Neatzītās Kalnu Karabahas rebulikas galvaspilsētā jau pilnā ritmā notiek mierīga dzīve. Cilvēki atgriežas savās mājās, strādā veikali, kursē sabiedriskais transports, var staigāt pa pilsētas ielām, nebaidoties par savu drošību. Arī citās apdzīvotās vietās tiek strādāts pie civilās infrastruktūras atjaunošanas. Lielā mērā tas notiek pateicoties Krievijas miernešiem, kuri dara visu, kas ir viņu spēkos, lai vietējie iedzīvotāji spētu pēc iespējas drīzāk atgriezties pie ierastās dzīves.

0
Tagi:
Kalnu Karabaha, Krievija