"Bezizeja un izmisums": NMPD atteicies vest pensionāru uz slimnīcu

59
(atjaunots 16:54 10.11.2020)
Ātrās palīdzības brigāde trīs reizes atteikusies nogādāt slimnīcā smagi slimu pensionāru; tuviniekiem radies iespaids, ka ārsti tagad rūpējas tikai par Covid-19 slimniekiem.

RĪGA, 10. novembris — Sputnik. Rīdziniece savā lapā Facebook pastāstīja, kādā bezizejas situācijā nokļuvusi – jau vairāk nekā nedēļu viņa cenšas panākt smagi slima tuvinieka hospitalizāciju, taču visi viņas lūgumi ir noraidīti. 

Zīmīgi, ka ne veselības ministre Ilze Viņķele, ne Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule, kas pievienojās diskusijā pēc emocionālās publikācijas, tomēr nespēja palīdzēt nelaimīgajam sirmgalvim saņemt veselības aprūpi.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
© Sputnik / Sergey Melkonov

"Mūsu ģimene nokļuvusi sarežģītā situācijā. Saslimuši tuvinieki, sirmgalvju pāris. Viņai – 80 gadi, diagnosticēta Pārkinsona slimība, un patlaban pilnībā zudušas kustību funkcijas, sācies spēcīgs kāju iekaisums. Viņam – 74 gadi, arī viņam ir autoimūna slimība, tāpēc sākusies ādas slimība, ko mēnesi ārstēja mājās pēc dermatologa ieteikumiem.

Pēdējo divu nedēļu laikā viņa stāvoklis aizvien pasliktinājās, un no pirmdienas arī viņš vairs neceļas un nekustas. Ādas stāvoklis ir kritisks: tā plīst, asiņo, āriene rada šausmas. Pēdējās divas dienas vairs neuzņem šķidrumu, vērojams absolūts vājums, slikta reakcija.

Izsaucām ātro palīdzību, hospitalizāciju noraidīja. Izsaucām ģimenes ārsti, kas izrakstīja nosūtījumu uz slimnīcu un pati izsauca ātro palīdzību. Saņēma atteikumu," raksta rīdziniece Ļosja Kozinda.

Viņa pastāstīja, ka lūgums nogādāt slimnieku slimnīcā noraidīts arī pēc dermatologa vizītes, kas apstiprināja – pacients jāarstē stacionārā.

"Noformējām dermatologa mājas vizīti, viņa apstiprināja, ka ārstēšana un stāvokļa atvieglošana iespējama tikai stacionārā, jo vajadzīga hormonu terapija, tā jānovēro slimnīcā. Parakstīja slēdzienu. Vakar es atkal izsaucu ātros, atkal saņēmu atteikumu un pārmetumu: viņi saprot, ka mēs esot noguruši un vienkārši gribot viņu nogrūzt slimnīcai. Mēs vairs nevaram cerēt atvieglot ciešanas cilvēkam un sniegt medicīnisko palīdzību, kas viņam ļoti vajadzīga," sūdzējās autore.

Pēc autores domām, rodas iespaids, ka tagad mediķi ārstē tikai tos, kas slimi ar Covid-19, tāpēc viņas onkuļa perspektīvas ir skumjas.

"Ja tagad neizdosies viņu iekārtot slimnīcā, manam onkulim draud dzīvam sapūt paša gultā. Šonedēļ esmu apzvanījusi visas slimnīcas, bija ilgas sarunas ar mediķiem, visur – strupceļš. Nodaļas ir slēgtas, ārstē tikai slimniekus ar Covid-19. Savas ģimenes spēkiem katru dienu no rīta līdz vakaram (aizbraucam tikai naktī) kopjam sirmgalvjus. Liels paldies draugu draugiem, kuri strādā veselības aprūpē un visiem spēkiem cenšās mums palīdzēt!

Bet kas īsti notiek?! Vai patiešām mēs savas valsts acīs esam mēslu kaudze? Apziņa, ka nenākas cerēt ne uz kādu atbalstu, ja tu neesi saslimis ar Covid-19, - rada dziļas skumjas. Bezizeja un izmisums. Acīmredzot, lai cik sāpīgi būtu to aptvert, drīz vien ziņās par mirušajiem no koronavīrusa būs arī mans tuvinieks..." konstatēja Ļosja Kozinda.

Ministre: painteresējieties sociālajā dienestā

Publikācija rosināja emocionālu diskusiju, kurā lasītāji iesaistīja pat veselības ministri Ilzi Viņķeli un Neatliekamā medicīniskās palīdzības dienesta direktori Lieni Cipuli.

Pēc lūguma palīdzēt veselības ministre apliecināja, ka slimnīcu nodaļas nav slēgtas, tomēr ieteica vērsties sociālajā dienestā un saņemt informāciju par paliatīvo apkopi.

"Šeit pieejama informācija par paliatīvās aprūpes iespējām, ieskaitot mājas aprūpi. Pēc jūsu apraksta, ieteiktu sazināties ar pašvaldības sociàlo dienestu, kuriem varētu būt specifiskāka informācija. Slimīcu nodaļas nav slēgtas Covid dēļ un Paiders noteikti nav avots, ko citēt. Bet varētu būt, ka hronisko slimnieku uzņemšana šobrīd ir ierobežotāka," atbildēja veselības ministre Ilze Viņķele.

Lietotāji atzīmēja, ka sociālais dienests jau ir informēts, pensionārus apmeklē sociālais darbinieks. Taču viņi nav mediķi. Situācija nonākusi strupceļā, slimnieks nevar saņemt kvalificētu medicīnisko aprūpi. Tuvinieki ir izmisuši, jo redz cilvēka ciešanas un nespēj viņam palīdzēt.

"Ira, ko lai dara? Ja ministrs vai viņa palīgs nezina, kā palīdzēt, sūta uz vietni... to vietni un socdienestus jau ir krustām šķērsām izstaigājuši. Nekādas jēgas, visur atrunas. Covid-19 dēļ..." bija sašutusi Marija Jahimoviča.

Nespēja palīdzēt arī NMPD direktore Liene Cipule.

"Diemžēl nē. Jo nevaru pēc šiem datiem uzmeklēt iespējamo izsaukumu, ja tāds ir bijis. Neiespējami izklausās, ka dienests atteicis stacionēšanu ar ģimenes ārsta nosūtījumu un pieteikumu. Un visbeidzot - katru dienu stacionējam tikai ap 30 pacientus, kam ir apstiprināts COVID-19 vai aizdomas par to. Pārējie izsaukumi tiek veikti pie pacientiem ar visdažādākajām diagnozēm un stacionēti tiek 400+. Ja problēma reāla, jāgaida iesniegums vai sūdzība, kurā varu atpazīt izsaukumu," atbildēja Liene Cipule.

59
Tagi:
Ilze Viņķele, NMPD
Pēc temata
Ļoti daudz "smagu pacientu": iedzīvotāji noved sevi līdz pēdējam pandēmijas dēļ
"Nav naudas – mirsti nost": rīdziniece saņēmusi rēķinu par ātrās palīdzības izsaukšanu
Izmeta no slimnīcas uz ielas: stāsts par Ogres priestera aiziešanu viņsaulē

Latvijas dzelzceļš "apēdis" visu valsts naudu un atlaidis tūkstoti cilvēku

17
(atjaunots 16:31 04.03.2021)
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.

Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.

Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.

Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).

Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.

2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.

Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

17
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām

"Laikam vainīgs esmu es un krievi": Ušakovs par 20 transporta pieturu pazušanu Rīgā

21
(atjaunots 16:22 04.03.2021)
Tuvākajā laikā Rīga var zaudēt aptuveni simt pieturas, privāta uzņēmuma īpašumu, kurš tās uztur uz sava rēķina un par to izvieto reklāmu.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. Rīgā demontētas aptuveni 20 sabiedriskā transporta pieturas, tuvākajā laikā tāds liktenis var skart vēl vairākus desmitus būvju. Iemesls – īpašnieks un Rīgas būvvalde nav saskaņojuši savas darbības – vairākus gadus nav izdevies noregulēt objektu statusu, kam beidzies ekspluatācijas un reklāmas izvietošanas laiks, vēsta Latvijas televīzija.

Citu starpā pazudušas nojumes Rušonu un Šķirotavas pieturās. "Vispirms bija sarkanbaltas lentes. Nākamajā dienā pieturas vairs nebija. Kas nebija kārtībā? Droši vien, bija avārijas stāvoklī. Tikai tā var nodomāt," stāsta Ķengaraga iedzīvotāja Ņina.

Pilsētā demontētas jau aptuveni 20 nojumes. Transporta uzņēmums "Rīgas satiksme" uz LTV7 jautājumu atbildēja, ka iemesli viņiem nav zināmi – pieturas nav viņu ziņā. Pieturu pazušanas iemeslus varēja paskaidrot tikai Rīgas būvvalde. Izrādījies, ka nojauktās pieturas ir uzņēmuma JCDecaux īpašums. Tās uzstādītas jau 2000. gadu sākumā. Firmai pieder apmēram 600 pieturas Rīgā, kura tās uztur uz sava rēķina, un par to izvieto reklāmu, nomaksājot atbilstošu nodokli.

Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns paziņoja, ka kompānijai beidzies atļaujas termiņš reklāmas izvietošanai, tāpēc, acīmredzot, tā nolēmusi demontēt nojumes.

Taču, lai likumīgi demontētu nojumes, ar būvvaldi jāsaskaņo atbilstošus dokumentus, informēja Butāns. Viņš piezīmēja, ka dokumenti nav saņemti, tāpēc pagaidām citu pieturu demontāža apturēta.

Savukārt "JCDecaux Latvija" direktore Jeļena Brokāne pastāstīja, ka runa ir nevis par reklāmas izvietošanas atļauju, bet gan par to, ka pieturām jau 2016. gadā beidzies ekspluatācijas termiņš. Viņa atzina, ka visus šos četrus gadus firma mēģinājusi būvvaldē noskaidrot, ko darīt ar šīm pieturvietām. Atbilde kļuva skaidra šogad – kompānija saņēmusi sodus par reklāmas izvietošanu, izrakstīti 44 administratīvie akti par vairākiem tūkstošiem eiro.

Uzņēmums nolēmis vairs tālāk negaidīt un tagad nojauc vecās pieturas. 20 jau demontētas, palikušas vēl 80.

Butāns pastāstīja, ka nojumes vēl varētu saglabāt, iesniedzot dokumentus par ekspluatācijas termiņa pagarinašanu. Tomēr Jeļena Brokāne konstatēja, ka par to pirmo reizi uzzinājusi no žurnālistiem, nevis no būvvaldes. Par jautājumu ieinteresējusies arī Rīgas dome. Tā vēlas nojumes saglabāt.

Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks pastāstīja, ka situācija nākusi gaismā ļoti interesanti: viņi gribējuši ar būvvaldi saskaņot reklāmu, bet ierēdņi paskatījušies dokumentus, kuros tāda būve pat nav pieņemta ekspluatācijā, principā, tā ir nelegāla. Ja to legalizēt, jāmaksā zemes noma. Viņi stāsta, ka ar iepriekšējo administrāciju noslēgtajā līgumā nekas nav teikts par zemes nomu, un viņi atsakās par to maksāt. Pulks piebilda, ka līgums ar firmu noslēgts līdz 2034. gadam, bet punkts par to, ka zemes nomu var nemaksāt, ir nelikumīgs.

Brokāne stāsta citu: uzņēmums uzstāda pieturas par savu naudu, maksā reklāmas nodokli, tiesa, samazinātu. Pie tam firma maksā zemes nomu "Rīgas satiksmei" caur kompāniju, kas uzvarēja konkursā par pieturvietām un reklāmas izvietošanu uz sabiedriskā transporta. Brokāne atzina: viņai sāp sirds, vērojot, kāda pēdējos gados ir attieksme pret uzņēmējiem.

Kamēr uzņēmums un būvvalde strīdas par vecā līguma niansēm, pasažieriem nāksies mirt lietū. Tiesa, Satiksmes departaments sola soliņus. Tas ir pagaidu risinājums, kamēr Rīgas dome lemj, kā atgūt pieturas.

Situāciju jau indīgi komentēja Rīgas bijušais mērs Nils Ušakovs, kurš dažkārt labprāt iedzeļ jaunajai Rīgas varai.

"Iznāk tīri laba Rīgas atiestatīšana. Ne pusgads nav pagājis, bet jau mīnus 100 nojumes sabiedriskā transporta pieturās. Interesanti, mēs atkal jau drīz izdzirdējis – "vainīgs Ušakovs, Saskaņa un krievi?" Ušakovs uzrakstīja savā lapā Facebook.

21
Tagi:
Nils Ušakovs, sabiedriskais transports, Rīgas Satiksme, Rīga
Pēc temata
Opozīcija pirmoreiz apspēlēja koalīciju: Rīgā nebūs jāmaksā nodeva par tirdzniecību ielās