Mucenieki

Latvijas attieksme pret Baltkrievijas bēgļiem: karsti apskāva, tikai nemīlēja

64
(atjaunots 12:26 09.11.2020)
Vairums bēgļu no Baltkrievijas šobrīd dzīvo Mucinieku centrā un saņem trīs eiro dienā dzīvošanai; darba atļauju paātrinātā kārtībā viņiem neizsniedz, lai "tas nekļūst par magnētu citiem bēgļiem".

Saskaņā ar jaunākajiem Latvijas mediju paziņojumiem, mūsu kaimiņu Baltkrievijas Republikā turpinās plašas protesta akcijas pret prezidentu Aleksandru Lukašenko. Šobrīd tās vairs nav tik vērienīgas, kā pirms diviem mēnešiem, kad Baltkrievijas kārtības sargi ar spēka metodēm centās mazināt protestu sparu.

Tieši tad mums Latvijā parādījās pirmie paziņojumi par to, ka vismaz 10 Baltkrievijas IT kompānijas ir gatavas pārcelt savu biznesu uz mūsu valsti. Un tālāk arī pārcelties uz Latviju uz pastāvīgu dzīvi ar visiem saviem darbiniekiem un viņu ģimenēm.

Pagājuši divi mēneši, un Latvijas Televīzijas telekanāla LTV1 raidījums "De facto" centās noskaidrot, kas ir mainījies pa šo laiku.

Saskaņā ar televīzijas žurnālistu iegūto informāciju, līdz novembra sākumam mūsu valstī iebrauca un saņēma bēgļa statusu 21 baltkrievs, no kuriem 15 cilvēki šobrīd pastāvīgi uzturas Mucenieku bēgļu centrā kopā ar citiem bēgļiem no Tuvajiem un Vidējiem Austrumiem.

Lai viņi spētu izdzīvot mūsu apstākļos, Latvijas valsts izsniedz viņiem 3 (!) eiro dienā. Lai gan dažkārt viņi var saņemt pārtikas paketes no Eiropas fondu līdzekļiem. Pēc Ineses Vaivares, kustības "Viegli palīdzēt!" pārstāves, domām: "Bet pa tiem 3 eiro viņš pat "sekendhend" zābakus ziemai nevar nopirkt!"

Taču ne jau tas mulsina ārkārtīgi saspiestā finanšu situācijā nonākušos mūsu tuvākos kaimiņus. Savā televīzijas intervijā viņi atzīmēja, ka par šiem pieticīgajiem līdzekļiem ļoti grūti izdzīvot ir bēgļiem no Bangladešas un Sīrija. Bet, ja mēs gatavojam ēdienu sev paši, tad mums pietiek. Bet ja mēs varam izmantot arī materiālo atbalstu no Latvijas baltkrievu diasporas, tad mēs cenšamies palīdzēt arī citiem Mucenieku bēgļu centra iemītniekiem!

Galvenā problēma, kura šobrīd uztrauc šos baltkrievus – nav iespējams saņemt darba atļauju. Tas viņiem ir "sāpīgs jautājums"! Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, to nāksies gaidīt līdz pat pusgadam. Lai gan jau šobrīd daļa baltkrievu bēgļu ir atraduši sev darbavietu un ir gatavi nekavējoties ķerties pie darba.

Pēc būtības, ir izveidojusies nenormāla situācija, kad vieni Latvijas valdošie politiķi skaļi aicina "visprogresīvākos" un viskvalificētākos baltkrievus pārcelties strādāt un dzīvot Latvijā, bet citi dara visu, kas ir viņu spēkos, lai apturētu šo procesu, radot viņiem smagus dzīves apstākļus un neļaujot viņiem oficiāli strādāt.

Saskaņā ar izmeklēšanas televīzijas raidījuma "De facto" darbinieku datiem, labākajā gadījumā pirmās nepieciešamās izmaiņas likumdošanā tiks veiktas tikai decembrī, bet tikmēr, pēc PMLP pārstāves Mairas Rozes domām, baltkrievu bēgļi var aiziet intervijās, iziet nepieciešamo apmācību un bez maksas padzīvot bēgļu centrā labiekārtota hosteļa apstākļos.

Viņa neslēpj, ka šādas grūtības ir nepieciešamas, lai "tas nekļūst magnēts tiem, kuriem nav nepieciešams patvērums, prasīt šo statusu".

Pašlaik baltkrievu bēgļu problēmu kā karstu kartupeli viens otram met PMLP, Labklājības ministrija un IeM. Bet kas notiks ar viņiem ārkārtējās situācijas laikā Covid-19 pandēmijas dēļ, par to vispār maz kurš aizdomājas!

64
Tagi:
darbs, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju
Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju
Rīgas panorāma

Tukšums ir sliktāks par zagšanām: kāpēc veikali aiziet no Rīgas centra

10
(atjaunots 16:29 02.12.2020)
Saskaņā ar pētījuma datiem, 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā samazinājies par 40%, cilvēki izvēlas pārcelties uz piepilsētām, kur ir mierīgāk un ērtāk, – šis ir viens no vairākiem veikalu skaita samazināšanās faktoriem pilsētas centrā, kādi tad ir citi iemesli.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ielu tirdzniecības plātību segments Rīgā nav attīstīts, un tirdzniecības ielas nav iekārtotas, par to teikts Colliers Baltics pētījumā, raksta db.lv.

Taču tieši nelieli veikali un kafejnīcas daudzās Eiropas pilsētās rada neatkārtojamu kolorītu.

Vairums starptautisko apģērbu un apavu veikalu tīklu pārvākušies uz tirdzniecības centriem, retos gadījumos saglabājot reprezentatīvos veikalus pilsētas centrā. Turklāt banku filiāles un telekomunikāciju pakalpojumu operatori praktiski pilnībā ir atteikušies no tirdzniecības Rīgas centrā.

"Centrbēdzes" iedzīvotāji

Saskaņā ar statistikas datiem, pēdējo 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā ir samazinājies par 40%. Vairums iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi galvaspilsētas piepilsētās, centrā atgriežoties uz darbu, pēc dievkalpojumiem vai kultūras pasākumiem.

Šī tendence un cilvēku ieradumi arī ietekmējuši operatoru un zīmolu darbību, kuri ir pārstāvēti pilsētas centrā.

Pēdējos gados ielu tirdzniecības platības aktīvi izmanto nelieli pārtikas un diennakts veikali, kā arī kafejnīcas, kur pārsvarā piedāvāja kafiju un konditorejas izstrādājumus. Bieži vien tie atradās visdzīvākajās centra ielās. Covid-19 izraisīto ierobežojumu dēļ iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas iepirkties nelielos veikalos netālu no mājām vai Internetā.

Nedz tūristu, nedz darbinieku

"Palielinoties iepirkšanās internetā popularitātei, tirdzniecības sektors strauji mainās. Lai klienti izvēlētos apmeklēt veikalus, tiem ir jāpiedāvā unikāls produkts, ātri un ērti pieejams pakalpojums vai jāsniedz īpašas emocijas. Veikaliem pilsētas centrā gan Rīgā, gan arī citviet Eiropā ar pielāgošanos veicas grūtāk. Agrāk cilvēku plūsmu nodrošināja gan centrā iedzīvotāji, gan tie kas apmeklēja centru ikdienā dēļ darba, mācībām, vai citiem pakalpojumiem. Pandēmijas laikā dažādu luksusa preču veikaliem, kafejnīcām, restorāniem, bāriem, veselības un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem nemaz neklājas viegli. Mazie Vecrīgas veikali cieš īpaši smagus zaudējumus, jo tūristu plūsma gandrīz ir izsīkusi," pastāstīja brokeru aģentūras Colliers Baltics vadītājs Ēriks Bergmans.

Piektā daļa veikalu stāv tukši

Pētījuma autori nonāca pie secinājuma, ka īres maksa par ielu tirdzniecību Rīgā pēdējos gados samazinās, un tiek gaidīts, ka Covid-19 iespaidā samazināšanās būs vēl straujāka. Pašlaik brīvo telpu daļa Rīgas centrālajā daļā ir ļoti augsta – aptuveni viena piektā daļa visu telpu stāv tukšas.

Ņemot vērā Covid-19 cilni un ieviestos ierobežojumus, Colliers pētījuma autori secina, ka tuvākajā nākotnē situācija neuzlabosies.

10
Tagi:
Rīga, veikals
Pēc temata
"Triju trešdaļu sabiedrība": kāpēc nabagie Latvijā paliek nabagi
"Bomžu pilsēta": rīdziniekus šokē jaunais lietoto apģērbu veikals
Latvija pārvēršas par lietoto apģērbu atkritumu poligonu
"Veiksmes stāsts": rīdziniekus šokē kārtējais lietotu apģērbu veikals
Ilze Znotiņa

Nevajag daudz liecinieku un ekspertīžu: Latvijā grib ātri tiesāt par naudas atmazgāšanu

22
(atjaunots 16:21 02.12.2020)
Žurnālistu rīcībā nonācis slepena Finanšu izlūkošanas dienesta semināra ieraksts, kurā tiesnešiem skaidroja, ka procesi naudas atmazgāšanas lietās ir jāveic ātri, atturoties no liela skaita liecinieku pieaicināšanas un apjomīgu ekspertīžu nozīmēšanas.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Latvijai ir svarīgi, lai tiesu procesi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās būtu ātri, taču tiesneši var nonākt strupceļā, ja izsauks daudz liecinieku un nozīmēs apjomīgas ekspertīzes, pastāstīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa tiesībsargu mācību seminārā, raksta db.lv.

Šo apmācību Finanšu izlūkošanas dienests aizvadīja oktobra beigās. Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, prokurori un tiesneši diskutēja par bāziskajām problēmām izmeklēšanā un tiesvedībās naudas atmazgāšanas lietās.

FID norāda, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana ir valsts prioritāte. Visbiežāk šādu pārkāpumu risks ir saistīts ar citiem noziegumiem, pirmām kārtām ar korupciju, kukuļņemšanu, izvairīšanos no nodokļu samaksas, akcīzes preču un narkotisko vielu nelegālo apriti, kā arī ar noziegumiem pret īpašumu.

Praksē notiek situācijas, kad FID, izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu domas par pietiekamu pierādījumu apjomu naudas atmazgāšanas lietās atšķiras.

"Es ceru, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācijas jomā jūs ļoti lielā, teiksim, tādā strupceļā iebrauksiet, ja sāksiet, piemēram, aicināt uz tiesu milzīgu daudzumu, teiksim, lieciniekus vai sāksiet prasīt kaut kādas milzīgi lielas apjomīgas ekspertīzes, kas ir, protams, jādara, ja mēs runājām par apsūdzībām," saka Znotiņa semināra videoierakstā, kurš nonācis žurnālistu rokās.

Pēc Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas domām, šajos jautājumos ir ļoti svarīgi, lai tiesas process notiek ātri.

"Lai ne tikai, no vienas puses, mēs izņemtu no apgrozības, no ekonomikas nelegālus līdzekļus, bet arī tādēļ, ka tas ir, protams, ļoti nopietns apdraudējums un tāds ierobežojums no cilvēktiesību viedokļa tai personai, kuru mēs turam aizdomās un kuras līdzekļus mēs aizturam," paskaidroja Znotiņa.

Viņa uzskata, ka ir jāstrādā ātri un efektīvi, izmantojot visus tos instrumentus, kuri citās valstīs ir atzīti par iespējamiem. Viņa uzskata, ka pateicoties tam citās valstīs naudas atmazgāšanas apkarošanas temats nav tik problemātisks kā Latvijā.

Plašāku skaidrojumu Finanšu izlūkošanas dienests nesniedza, taču paskaidroja ka šis seminārs bijis paredzēts konkrētai auditorijai – izmeklētājiem, specdienestu pārstāvjiem, prokuroriem un tiesnešiem. Apmācības tika organizētas dienesta vajadzībām, lai apspriestu problemātiskos izmeklēšanas un kriminālvajāšanas jautājumus, nodrošināt pieredzes apmaiņu. Mācību materiāli, ieskaitot prezentācijas un lektoru uzstāšanās, satur ierobežotas piekļuves informāciju, tai skaitā tiesībsargājošo iestāžu dienesta informāciju, tādēļ FID arī nevēlas sniegt plašākus komentārus par šo tēmu un lektoru konkrētajiem paziņojumiem.

22
Tagi:
Finanšu izlūkošanas dienests, nauda
Pēc temata
Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā
Beneficiārs – lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība
Tirgot ar Latviju nevēlas, taču brauc: ministrs pastāstīja, kas piesaista ārzemju biznesu
Apturēt "Vasiļisas lāstu": bankas piedāvā finanšu sektora "kapitālremonta" remonta plānu