Vitrāža ar Latvijas karti, foto no arhīva

Izpeldēsim vai nē: kas notiks ar Latviju pēc otrā Covid-19 viļņa

83
(atjaunots 10:45 08.11.2020)
Speciālisti izmērīja Latvijas ekonomiskā krituma dziļumu 2020. gada trešajā ceturksnī. Valsts pārsteidzoši ātri sākusi atkopties pēc pavasara karantīnas. Taču šobrīd Eiropu pārņēmis otrais Covid-19 vilnis. Cik skarbas būs tā sekas?

RĪGA, 8. novembris – Sputnik. Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pirms dažām dienām paziņoja par to, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada trešajā ceturksnī samazinājies par 3,1%, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2019. gadā. Savukārt, salīdzinājumā ar otro ceturksni, IKP pat ir pieaudzis – par 6,6%, raksta Bb.lv.

Gatavi tērēt

Saskaņā ar CSP datiem, trešajā ceturksnī sāka atkopties rūpniecība, kur tika atzīmēta izaugsme, lai arī pieticīgi – par 0,4%. Pakalpojumu nozarēs, tieši pretēji, nika kritums – atzīmēts samazinājums par 4,8%. Pakalpojumu nozaru vidū pieaugums tika novērots maz kur. Taču uzskatāmi ir tas, ka mazumtirdzniecībā tas bijis absolūti nepieticīgs – par 4,3%.

Cilvēku gatavība tērēt naudu pandēmijas laikā varētu liecināt par to, ka iedzīvotāji nav pazaudējuši visu optimismu un tic tam, ka nepatikšanas drīz beigsies. Taču, iespējams, visa lieta ir tajā, ka cilvēki tērē tos līdzekļus, kas tika atlikti ceļojumiem un citiem dzīves priekiem, kuri šobrīd nav pieejami koronakrīzes dēļ. Jebkurā gadījumā tirdzniecības izaugsme – tas ir labs stimuls ekonomikai un par to var tikai un vienīgi priecāties.

Kaut kas neparasts

Par to, ka patreizējā krīze ir neparasta un nebūt nelīdzinās tai, kuru mēs piedzīvojām pirms 10 gadiem, liecina daudzi faktori. Piemēram, tas fakti, ka Latvijā samazinās bezdarbs. Oktobrī samazināšanās sastādīja 0,2%. Bez darba šobrīd valstī sēž 7,5% ekonomiski aktīvu iedzīvotāju. Protams, oficiāli.

Bezdarbs sāka kristies jūnija vidū, un pozitīva tendence saglabājās līdz novembra sākumam. Un tas notiek, ņemot vērā to, ka turpinās kolektīvās atlaišanas uzņēmumā "Latvijas Dzelzceļš". Par to, ka dzelzceļš atlaiž 1500 darbiniekus, bija paziņots vēl pirms krīzes. Atlaišanas gaida jau gadu. Tiesa, ne visi, kas zaudē darbu, uzreiz stājas darba biržā. Daļa cilvēku ātri atrod jaunu darbu, savukārt citi bijušie dzelzceļnieki dodas pelnītā atpūtā.

Iedod naudu!

Jāatzīst, ka Latvijas iedzīvotāji izrādījusi brīnumainu pielāgošanos, uz šķības kazas izbraucot cauri pirmajam koronakrīzes vilnim. Atgādināsim, ka veselas tautsaimniecības nozares vienkārši pārtrauca savu darbību – kas tāds nav noticis pat pēc PSRS sabrukuma. Piemēram, Rīgā jau ir slēgušas savas durvis vairāk nekā 20 viesnīcas, un šis process visticamāk turpināsies. Pie absolūta ārzemju tūristu trūkuma viesnīcām nākas maksāt milzīgus nekustamā īpašuma nodokļus, kā arī slēgta viesnīca arī prasa zināmu līdzekļu ieguldīšanu.

Tāda nozare, kā tūrisms, arī gandrīz ir pārstājusi pastāvēt. Individuālā kārtā cilvēki vēl cenšas nokļūt atpūtā uz Spāniju vai, teiksim, Kipru. Taču masveida, grupveida tūrisma vairs nav.

Smagi koronakrīze iesitusi arī starptautisko pasažieru pārvadājumu biznesam. Tiesa, nozares flagmanim, valsts kompānijai airBaltic, naudu bikšu noturēšanai jau ir izsnieguši. Visticamāk, pēc gada, vai pat ātrāk, nāksies iedot vēl.

Ienāciet pie mums

Visvairāk cietušo vidū izrādījusies arī sabiedriskā ēdināšana. Vasarā situācija it kā nedaudz uzlabojās Lietuvas un Igaunijas tūristu uzplūduma dēļ, taču šobrīd robežas atkal aizšķērso karantīna. Tuvākajā laikā jāsāk gaidīt otru restorānu bankrota vilni.

Patreizējais Rīgas mēs arī iepriekš ir bijis restorāna īpašnieks. Acīmredzot, tādēļ viņš arī nolēma palīdzēt saviem bijušajiem kolēģiem. Mārtiņš Staķis uzstājās ar ideju atļaut galvaspilsētas bāriem un kafejnīcām apkalpot klientus ārpusē, uz terasēm, visa gada garumā, nevis tikai vasarā. Līdzšinējie noteikumi paredzēja terašu demontāžu līdz 31. oktobrim.

Tādējādi gan restorāna īpašnieks būs drošs, gan epidemiologi gandarīti. Jautājums paliek tikai tajā, vai Rīgas publika ir gatava ēst un dzert aukstumā.

Vienkārši palīdziet

Ir acīmredzams arī tas, ka, ja otrais koronavīrusa vilnis Eiropā ievilksies, valdībai atkal nāksies izmētāt naudu no helikoptera. Cerēsim, ka šoreiz viss tiks izdarīts civilizētāk.

Pavasarī varasiestādes nolēma sasaistīt palīdzības sniegšanu ar sociālā nodokļa samaksu, kas ir absolūti nepareizi. Covid-19 ir neparedzēts apstāklis, kas ir līdzvērtīgs cunami vai zemestrīcei. Nevar jautāt cilvēkam, kurš guļ zem gruvešiem, vai viņam ir apdrošināšana. Viņš vienkārši ir jāglābj. Šeit un tagad. Ļoti gribas cerēt, ka mūsu bargajai valdībai šī vienkāršā doma ir pielekusi. Valstī, paldies dievam, bija cilvēki, kuri bija gatavi visu izskaidrot tiem, kas stāv pie varas grožiem.

83
Tagi:
IKP, ekonomika, koronavīruss
Pēc temata
Ekonomists paskaidroja, kas sagaida Baltiju pēc lielākā IKP krituma ES vēsturē
Sliktāk par vidējo Eiropā: pamata optimismam Latvijas ekonomikā nav
Latvijas Banka pauž optimismu: krīzes pīķis ir pārvarēts
Rīgas panorāma

Tukšums ir sliktāks par zagšanām: kāpēc veikali aiziet no Rīgas centra

10
(atjaunots 16:29 02.12.2020)
Saskaņā ar pētījuma datiem, 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā samazinājies par 40%, cilvēki izvēlas pārcelties uz piepilsētām, kur ir mierīgāk un ērtāk, – šis ir viens no vairākiem veikalu skaita samazināšanās faktoriem pilsētas centrā, kādi tad ir citi iemesli.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ielu tirdzniecības plātību segments Rīgā nav attīstīts, un tirdzniecības ielas nav iekārtotas, par to teikts Colliers Baltics pētījumā, raksta db.lv.

Taču tieši nelieli veikali un kafejnīcas daudzās Eiropas pilsētās rada neatkārtojamu kolorītu.

Vairums starptautisko apģērbu un apavu veikalu tīklu pārvākušies uz tirdzniecības centriem, retos gadījumos saglabājot reprezentatīvos veikalus pilsētas centrā. Turklāt banku filiāles un telekomunikāciju pakalpojumu operatori praktiski pilnībā ir atteikušies no tirdzniecības Rīgas centrā.

"Centrbēdzes" iedzīvotāji

Saskaņā ar statistikas datiem, pēdējo 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā ir samazinājies par 40%. Vairums iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi galvaspilsētas piepilsētās, centrā atgriežoties uz darbu, pēc dievkalpojumiem vai kultūras pasākumiem.

Šī tendence un cilvēku ieradumi arī ietekmējuši operatoru un zīmolu darbību, kuri ir pārstāvēti pilsētas centrā.

Pēdējos gados ielu tirdzniecības platības aktīvi izmanto nelieli pārtikas un diennakts veikali, kā arī kafejnīcas, kur pārsvarā piedāvāja kafiju un konditorejas izstrādājumus. Bieži vien tie atradās visdzīvākajās centra ielās. Covid-19 izraisīto ierobežojumu dēļ iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas iepirkties nelielos veikalos netālu no mājām vai Internetā.

Nedz tūristu, nedz darbinieku

"Palielinoties iepirkšanās internetā popularitātei, tirdzniecības sektors strauji mainās. Lai klienti izvēlētos apmeklēt veikalus, tiem ir jāpiedāvā unikāls produkts, ātri un ērti pieejams pakalpojums vai jāsniedz īpašas emocijas. Veikaliem pilsētas centrā gan Rīgā, gan arī citviet Eiropā ar pielāgošanos veicas grūtāk. Agrāk cilvēku plūsmu nodrošināja gan centrā iedzīvotāji, gan tie kas apmeklēja centru ikdienā dēļ darba, mācībām, vai citiem pakalpojumiem. Pandēmijas laikā dažādu luksusa preču veikaliem, kafejnīcām, restorāniem, bāriem, veselības un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem nemaz neklājas viegli. Mazie Vecrīgas veikali cieš īpaši smagus zaudējumus, jo tūristu plūsma gandrīz ir izsīkusi," pastāstīja brokeru aģentūras Colliers Baltics vadītājs Ēriks Bergmans.

Piektā daļa veikalu stāv tukši

Pētījuma autori nonāca pie secinājuma, ka īres maksa par ielu tirdzniecību Rīgā pēdējos gados samazinās, un tiek gaidīts, ka Covid-19 iespaidā samazināšanās būs vēl straujāka. Pašlaik brīvo telpu daļa Rīgas centrālajā daļā ir ļoti augsta – aptuveni viena piektā daļa visu telpu stāv tukšas.

Ņemot vērā Covid-19 cilni un ieviestos ierobežojumus, Colliers pētījuma autori secina, ka tuvākajā nākotnē situācija neuzlabosies.

10
Tagi:
Rīga, veikals
Pēc temata
"Triju trešdaļu sabiedrība": kāpēc nabagie Latvijā paliek nabagi
"Bomžu pilsēta": rīdziniekus šokē jaunais lietoto apģērbu veikals
Latvija pārvēršas par lietoto apģērbu atkritumu poligonu
"Veiksmes stāsts": rīdziniekus šokē kārtējais lietotu apģērbu veikals
Ilze Znotiņa

Nevajag daudz liecinieku un ekspertīžu: Latvijā grib ātri tiesāt par naudas atmazgāšanu

22
(atjaunots 16:21 02.12.2020)
Žurnālistu rīcībā nonācis slepena Finanšu izlūkošanas dienesta semināra ieraksts, kurā tiesnešiem skaidroja, ka procesi naudas atmazgāšanas lietās ir jāveic ātri, atturoties no liela skaita liecinieku pieaicināšanas un apjomīgu ekspertīžu nozīmēšanas.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Latvijai ir svarīgi, lai tiesu procesi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās būtu ātri, taču tiesneši var nonākt strupceļā, ja izsauks daudz liecinieku un nozīmēs apjomīgas ekspertīzes, pastāstīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa tiesībsargu mācību seminārā, raksta db.lv.

Šo apmācību Finanšu izlūkošanas dienests aizvadīja oktobra beigās. Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, prokurori un tiesneši diskutēja par bāziskajām problēmām izmeklēšanā un tiesvedībās naudas atmazgāšanas lietās.

FID norāda, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana ir valsts prioritāte. Visbiežāk šādu pārkāpumu risks ir saistīts ar citiem noziegumiem, pirmām kārtām ar korupciju, kukuļņemšanu, izvairīšanos no nodokļu samaksas, akcīzes preču un narkotisko vielu nelegālo apriti, kā arī ar noziegumiem pret īpašumu.

Praksē notiek situācijas, kad FID, izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu domas par pietiekamu pierādījumu apjomu naudas atmazgāšanas lietās atšķiras.

"Es ceru, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācijas jomā jūs ļoti lielā, teiksim, tādā strupceļā iebrauksiet, ja sāksiet, piemēram, aicināt uz tiesu milzīgu daudzumu, teiksim, lieciniekus vai sāksiet prasīt kaut kādas milzīgi lielas apjomīgas ekspertīzes, kas ir, protams, jādara, ja mēs runājām par apsūdzībām," saka Znotiņa semināra videoierakstā, kurš nonācis žurnālistu rokās.

Pēc Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas domām, šajos jautājumos ir ļoti svarīgi, lai tiesas process notiek ātri.

"Lai ne tikai, no vienas puses, mēs izņemtu no apgrozības, no ekonomikas nelegālus līdzekļus, bet arī tādēļ, ka tas ir, protams, ļoti nopietns apdraudējums un tāds ierobežojums no cilvēktiesību viedokļa tai personai, kuru mēs turam aizdomās un kuras līdzekļus mēs aizturam," paskaidroja Znotiņa.

Viņa uzskata, ka ir jāstrādā ātri un efektīvi, izmantojot visus tos instrumentus, kuri citās valstīs ir atzīti par iespējamiem. Viņa uzskata, ka pateicoties tam citās valstīs naudas atmazgāšanas apkarošanas temats nav tik problemātisks kā Latvijā.

Plašāku skaidrojumu Finanšu izlūkošanas dienests nesniedza, taču paskaidroja ka šis seminārs bijis paredzēts konkrētai auditorijai – izmeklētājiem, specdienestu pārstāvjiem, prokuroriem un tiesnešiem. Apmācības tika organizētas dienesta vajadzībām, lai apspriestu problemātiskos izmeklēšanas un kriminālvajāšanas jautājumus, nodrošināt pieredzes apmaiņu. Mācību materiāli, ieskaitot prezentācijas un lektoru uzstāšanās, satur ierobežotas piekļuves informāciju, tai skaitā tiesībsargājošo iestāžu dienesta informāciju, tādēļ FID arī nevēlas sniegt plašākus komentārus par šo tēmu un lektoru konkrētajiem paziņojumiem.

22
Tagi:
Finanšu izlūkošanas dienests, nauda
Pēc temata
Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā
Beneficiārs – lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība
Tirgot ar Latviju nevēlas, taču brauc: ministrs pastāstīja, kas piesaista ārzemju biznesu
Apturēt "Vasiļisas lāstu": bankas piedāvā finanšu sektora "kapitālremonta" remonta plānu