Kafejnīca Rīgā, foto no arhīva

Valdības lēmums var līdz galam iznīcināt Latvijas kafejnīcas un restorānus

66
(atjaunots 15:03 07.11.2020)
Tiek apdraudēti vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku, kuru darbs ir saistīts ar sabiedriskās ēdināšanas vietām. Savukārt sabiedriskā ēdināšana Latvijā nevarēs normāli strādāt līdz ārkārtējās situācijas beigām.

RĪGA, 7. novembris – Sputnik. Latvijas valdība nolēmusi no pirmdienas, 9. novembra, ieviest ārkārtējās situācijas režīmu valstī.

Saskaņā ar valdības lēmumu, kamēr Latvijā darbosies ārkārtējā situācija, kafejnīcas un restorāni nevarēs pieņemt apmeklētājus. Pasēdēšana tajās tiek atcelta, kas var nozīmēt kārtējo finanšu elles loku mazā biznesa īpašniekiem.

Kafejnīcas, bāri, restorāni un vispār visa sabiedriskā ēdināšana vismaz līdz 6. decembrim strādās līdzņemšanai, vēsta Mixnews.lv.

Izņēmumu sastādīs tikai lidosta "Rīga" un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi pirmsskolas izglītības iestādēs, sākumskolās un darbavietās.

Taču arī tur būs jāievēro ierobežojumi: darbiniekiem un apmeklētājiem būs jālieto maskas, attālumam starp galdiem ir jābūt 2 metriem, ja nav norobežojuma. Pie viena galda var atrasties ne vairāk par diviem cilvēkiem. Galda piederumiem, traukiem un salvetēm ir jābūt izsniegtiem individuāli katram apmeklētājam, galdi ir jādezinficē pēc katra apmeklētāja. Turklāt ir jābūt norādītai vispārpieejamai informācijai, tostarp arī svešvalodā, par maksimālo cilvēku skaitu, kuri vienlaikus drīkst atrasties pie ēdiena izsniegšanas plauktiem.

"Bonusa" kārtā Latvijā slēdz arī iestādes, kas saistītas ar izklaidēm: bārus, naktsklubus, diskotēkas, akvaparkus, pirtis, spa, slidotavas, spēļu zāles, bērnu izklaides vietas, izklaides un atrakciju centrus, batutu parkus, spēļu istabas un bērnu pieskatīšanas istabas (tai skaitā tirdzniecības centros).

Ekonomikas ministrijas vadītājs Jānis Vitenbergs, iedomājoties, kādu graujošu ietekmi tas viss radīs uz mazo biznesu, kurš joprojām nav izlīdis no milzīgās bedres, kuru izraka iepriekšējais ārkārtējās situācijas režīms, palūdza pievienot viņa īpašās domas valdības protokolam.

Viņš pabrīdināja, ka sabiedriskās ēdināšanas nozarē strādā aptuveni 23 tūkstoši cilvēku. Tādēļ sabiedriskās ēdināšanas slēgšana var pārtapt katastrofā sabiedrības labklājībai un valsts ekonomikai.

Iepriekš vairāku Rīgas bistro īpašniece Sandija Liepkalne uzrakstīja savā Facebook lapā publikāciju, kurā pastāstīja, ka pirms dažām nedēļām bufetnieces amatam viņa saņēma vairāk nekā 100 pieteikumu. Šajā amatā vēlējās nokļūt pat šefpavāri ar 20 gadu stāžu un pieredzi augstākā līmeņa restorānos.

Taču ir vērts atzīmēt, ka valdība ir ņēmusi vērā zaudējumus, kurus cietīs uzņēmēji, un nolēma, ka līdz 10. novembrim ir jābūt izstrādātiem konkrētiem uzņēmumu un darbinieku atbalstīšanas pasākumiem.

Dīkstāves pabalstu sistēma, kura iepriekšējās ārkārtējās situācijas laikā, maigi izsakoties, ne īpaši līdzēja, tiks uzlabota. Tiks pārskatīta arī slimības lapu piešķiršanas un apmaksas kārtība.

66
Tagi:
sabiedriskā ēdināšana, Latvija, ārkārtējā situācija
Pēc temata
Mediķu arodbiedrības priekšsēdētājs izteicās par ārkārtējā režīma ieviešanu
Latvija vairs nav izņēmums: Viņķele ziņo par ārkārtējās situācijas izsludināšanas iespēju
Valsts ieņēmumu dienests

VID saņēmis vairāk nekā divus tūkstošus pieteikumu kompensāciju izmaksām

4
(atjaunots 15:27 05.12.2020)
Latvijas Valsts ieņēmumu dienests saņēmis 2400 pieteikumu kompensāciju izmaksām krīzes periodā.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pastāstīja, ka no 1. decembra dienests saņēmis 2400 pieteikumus valsts atbalstam krīzes periodā, kas sākusies Covid-19 pandēmijas rezultātā, vēsta Rus.lsm.lv.

Jaunzeme uzsvēra, ka pirmais pieteikums saņemts astoņas minūtes pēc pusnakts 1. decembrī.

VID ģenerāldirektore atzīmēja: pagaidām nav zināms, kāds atbalsta pieteikumu skaits saņemts no pašnodarbinātajiem, kāds – no uzņēmumiem. Taču, pēc viņas vārdiem, uzņēmumiem, kas saņēmuši valsts atbalstu ārkārtējās situācijas laikā pavasarī, izdevies atsākt darbību, maksāt nodokļus, un līdz augustam tie atgriezušies pie 2019. gada rādītājiem.

Jaunzeme pievērsa uzmanību tam, ka ar valsts atbalstu no krīzes izķepurojušies dzīvotspējīgie uzņēmumi, bet firmām, kas nav strādājušas visu šo laiku, ierēdne ieteica meklēt citus ceļus.

Iepriekš finanšu ministrs Jānis Reirs informēja, ka ārkārtējās situācijas laikā valsts atbalsts var sasniegt aptuveni 49 miljonus eiro, kas tiks ņemti no neparedzētiem gadījumiem atvēlēto līdzekļu budžeta programmas.

Reirs uzsvēra, ka nepieciešamības gadījumā valsts kasē atradīsies pietiekami līdzekļi, ko novirzīt atbalsta programmām.

Atzīmēts, ka tiek modelēti dažādi scenāriju, izskatīts atbalsts uzņēmumiem ar līdzekļiem, ko nevajadzēs atmaksāt, kā arī komunālo pakalpojumu izdevumu segšana ziemā.

4
Tagi:
ekonomiskā krīze, pandēmija, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Zema alga – pamats aizdomām: kā VID atklāj nodokļu nemaksātājus
"Šī vara ir sajukusi prātā!": juristi šokējusi saruna ar VID ierēdni
Latvijas valdība sola neatkārtot kļūdas: nauda būšot
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju
Eiro

Ieguldījumu un aktīvu apjoms audzis, peļņa kritusies: kas notiek Latvijas bankās

8
(atjaunots 12:37 05.12.2020)
Finanšu nozares asociācija iepazīstināja ar atskaiti par Latvijas banku darbības rādītājiem 2020. gada pirmo trīs ceturkšņu laikā.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Šī gada deviņu mēnešu laikā piecas Latvijā strādājošās bankas cietušas zaudējumus, lielākos – banka Citadele. Pie tam banku aktīvu kopējais apjoms pieaudzis par 3%, ieguldījumu apjoms – par 3,1%, liecina Finanšu nozares asociācijas dati, vēsta Baltic Course.

Zaudējumi un peļņa

Šī gada deviņu mēnešu laikā bankas Citadele zaudējumi sastādījuši 24,451 milj. eiro. Ar zaudējumiem strādāja arī Industra Bank (4,041 milj. eiro), PrivatBank (3,698 milj. eiro), Baltic International Bank (1,179 milj. eiro) un Expobank (978 800 eiro).

Lielāko peļņu starp bankām Latvijā šī gada deviņu mēnešu laikā guvusi Swedbank - 59,913 milj. eiro (-28,1%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn). SEB banka peļņa sastādījusi 28,285 milj. eiro (-25,1%).

Asociācijas dati neietver informāciju par "Rietumu banku" – tā nav apvienības loceklis, tomēr, saskaņā ar bankas publicētajiem datiem, tās peļņa deviņu mēnešu laikā sastādījusi 18,108 milj. eiro – par 12,1% mazāk nekā 2019. gada janvārī – septembrī. Šie dati ierindo Rietumu banku trešajā vietā saņemtās peļņas ziņā.

Rigensis Bank peļņa šī gada deviņu mēnešu laikā sastādīja 6,352 milj. eiro (+52,4%), LPB Bank peļņa - 4,734 milj. eiro (-4,3%).

Signet Bank peļņa - 618 800 eiro (+14,2%), "Reģionālā investīciju banka" peļņa - 1,96 milj. eiro (- 48,4%), savukārt BlueOrange Bank peļņa - 2,991 milj. eiro (-34,9%).

Kopumā Latvijas bankas sektora peļņa 2020. gada deviņu mēnešu laikā sastādījusi 107,495 milj. eiro – par 45,8% mazāk nekā gadu iepriekš.

Aktīvi

Latvijas banku aktīvu kopējais apjoms šī gada deviņu mēnešu laikā audzis par 3%, jeb par 703,002 milj. eiro, un septembra beigās sastādīja 23,906 miljardus eiro.

Aktīvu apjomu ziņā pirmo vietu ieņem Swedbank, kuras aktīvi septembra beigās sastādīja 7,327 miljardus eiro (+24,3%).

Otro vietu aktīvus ziņā ieņēma banka Citadele ar aktīviem 4,253 miljardu eiro apmērā (+ 21,1%), trešo vietu – SEB banka, kuras aktīvi sasnieguši 4,175 miljardus eiro (+5,2%)

Aktīvu apjoms šī gada deviņu mēnešu laikā audzis arī BlueOrange Bank, Rigensis Bank, Signet Bank, Expobank.

Aktīvu apmērs deviņu mēnešu laikā sarucis Luminor Bank filiālei Latvijā – par 16,1%, līdz 3,552 miljardiem eiro. Strauji sarucis OP Corporate Bank filiāles aktīvu apjoms – par 43,8%, līdz 414,552 milj. eiro.

Turklāt sarucis "Reģionālās investīciju bankas" Baltic International Bank, LPB Bank, Industra Bank un PrivatBank  aktīvu apjoms.

Asociācijas atskaitē nav atspoguļoti Rietumu bankas rezultāti. Tā informēja, ka aktīvi minētajā laika posmā sarukuši par 10,7%, līdz 1,535 miljardiem eiro, tātad banka ierindojas piektajā vietā aktīvu apjoma ziņā.

Ieguldījumi

Ieguldījumu apjoms Latvijas bankās šī gada septembra beigās sasniedzis 17,739 miljardus eiro, par 3,1% vairāk nekā 2019. gada beigās.

Lielāko apjomu ieguldījumu piesaistījusi Swedbank - 5,488 miljarda eiro (-12,4%, salīdzinājumā ar 2019. gada nogali).

Banka Citadele piesaistījusi ieguldījumus 3,298 miljardu eiro apmērā (+10,9%), bet SEB banka – 3,225 miljardu eiro apmērā (+4,1%).

2020. gada deviņu mēnešu laikā ieguldījumu apjoms pieaudzis arī BlueOrange Bank, Rigensis Bank, Baltic International Bank, Signet Bank.

Sarucis ieguldījumu apjoms Luminor Bank filiālē Latvijā (-7,2%), Reģionālajā investīciju bankā (-22,5%), Industra Bank (-13,9%), PrivatBank (-12,9%), LPB Bank (-13,6%), OP Corporate Bank filiālē Latvijā (-84,1%) un Expobank (-8,9%).

Saskaņā ar asociācijas datiem, šī gada septembra beigās uzņēmumu ieguldījumi Latvijas bankās sastādīja 7,193 miljardus eiro, bet privātpersonu ieguldījumi - 9,871 miljardus eiro.

Rietumu bankas dati statistikā nav iekļauti.

8
Tagi:
Latvija, statistika, bankas
Pēc temata
Analītiķis: Latvijas skaistā dzīve ir beigusies, palikušas tikai šprotes
Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Latvijas Banka pauž optimismu: krīzes pīķis ir pārvarēts