Meitenes pludmalē, foto no arhīva

Baltijas reģionu pārņēmis siltuma vilnis: visā Latvijā fiksē temperatūras rekordus

18
Piektdien, 6. novembrī, Latvijā bija vienlaikus uzstādīti vairāki temperatūras rekordi, tai skaitā arī Rīgā.

RĪGA, 7. novembris – Sputnik. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs piektdien, 6. novembrī, piefiksēja vienlaikus vairākus temperatūras rekordus Latvijā, vēsta Rus.lsm.lv.

Rīgā temperatūra pacēlās līdz +13,9 grādiem. Galvaspilsētas meteoroloģijas novērojumu vēsturē šī diena kļuva par vissiltāko, pārspējot 1967. gada rekordu, kad Rīgā gaiss iesila līdz +13,7 grādiem.

Siltuma rekordi tika uzstādīti arī Dobelē, Kolkā, Stendē, Liepājā un Madonā.

​Meteorologi skaidro, ka rudenī Baltijas reģionu pārņēmis siltuma vilnis, ar ko arī tiek skaidroti tik labi laika apstākļi.

Taču nacionālais rekords 2020. gada 6. novembrī tomēr netika uzstādīts. 1967. gadā bija vēl siltāk. Toreiz termometru stabiņi Latvijā pacēlās līdz 14,3 grādiem.

Atgādināsim, ka aizritējušais oktobris kļuva par otru siltāko visā Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

Saskaņā ar meteorologu datiem, vidējā gaisa temperatūra oktobrī sastādīja +9,8 grādus. Tas ir par 2,9 grādiem virs normas. Tiesa, 1967. gada rekordu pārspēt tomēr neizdevās. Toreiz vidējā temperatūra bija vēl par 0,1 grādu augstāka, nekā 2020. gada oktobrī.

Šī gada oktobrī tika uzstādīti 13 temperatūras rekordi.

18
Tagi:
Latvija, laiks, prognoze
Pēc temata
Globālā sasilšana atlikta. Pandēmija nobremzējusi siltumnīcas efektu
Anomālā ziema Latvijā tuvojas rekordam: Mērsragā piefiksēts +10 grādu siltums
Jaunajā gadā Latvijā tiks pārspēts siltuma rekords

Latvijā viesnīcām gatavo valsts pasūtījumu, lai izolētu cilvēkus ar Covid-19

9
(atjaunots 11:31 03.12.2020)
Ar koronavīrusu inficētos jāizolē no citiem mājsaimniecības locekļiem, ja viņus izmitina viesnīcās, tas palīdzēs glābt šo biznesu: deputāts Eglītis sola viesnīcām valsts pasūtījumu.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Šonedēļ tiek gatavots valsts pasūtījums viesnīcām, lai tās palīdzētu nodrošināt pašizolāciju ar koronavīrusu inficētajiem, paziņoja Twitter Latvijas Saeimas deputāts Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija).

Pasūtījuma nepieciešamību Eglītis izskaidroja ar to, ka inficētie, izolējoties mājās, inficē citus mājsaimniecības locekļus, daži no kuriem nokļūst slimnīcā.

​Otra pozitīva lieta, neskaitot iespēju pilnībā izolēt inficētos, pēc Eglīša domām, ir darba esamība viesnīcām, to pavāriem, jeb iespēja "pārziemot".

Vakar tika ziņots par 690 jauniem Covid-19 gadījumiem un 14 mirušajiem. Tas līdz šim bijis lielākais letālo gadījumu skaits diennaktī.

Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta vakardienas datiem, tika stacionēti 76 cilvēki ar Covid-19, savukārt stacionāros kopumā ārstējās 516 pacienti, no kuriem 46 bija smaga slimība gaita.

9
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā
Izvēle parādīsies tuvāk 2021. gada beigām: Latvijas vakcinācijas plāns pret Covid-19
Ārsts no Daugavpils: kad Rīgu noslīcinās Covid-19 vilnis, mēs būsim nākamie
VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas
Valērijs Petrovs

Petrovs: Covid-19 pasākumi ir absurdi un tiek ieviesti demonstratīvos nolūkos

31
(atjaunots 11:23 03.12.2020)
Latvijas valdība Covid-19 pandēmijas apstākļos ievieš neefektīvus un absurdus pasākumus, un cilvēkiem ir jāsaprot, ka, izejot akcijās, viņi spēj ietekmēt varasiestādes, paziņoja sabiedriskās organizācijas "Stabilitātei – Jā!" valdes loceklis Valērijs Petrovs.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Latvijas valdība 1. decembrī nolēma pagarināt ārkārtējās situācijas režīmu līdz 11. janvārim, ieviešot virkni jaunu ierobežojumu. Tomēr ir arī mīkstinājumi. Ministru kabinets atzina, ka aizliedzot manikīra pakalpojumi nekontrolēti tiek sniegti mājās, tādēļ manikīra un pedikīra meistariem, kopā ar frizieriem, no 7. decembra ir atļauts strādāt. Šiem pakalpojumiem tiek ieviesta vienāda regulēšanas kārtība.

Pagājušajā mēnesī, 25. novembrī, pie valdības ēkas notika divas protesta akcijas, kuras papildināja viena otru. Tieši zem Ministru kabineta durvīm ar plakātiem rokās un rozā zārku ar manekenu bez galvas stāvēja aptuveni 50 sievietes, kuras pārstāvēja kosmetoloģijas un manikīra salonus, kurus valdība nosūtīja dīkstāvē.

Ministru kabineta ēka
© Sputnik / Сергей Мелконов

Tieši pretī, Brīvības bulvāra alejā, sapulcējās tie, kas atsaucās uz biedrības "Stabilitātei – Jā!" aktīvistu Alekseja Rosļikova un Valērija Petrova aicinājumu. Tur bija pārstāvēts plašāks ar darba ierobežojumiem neapmierināto loks. Plakāti atgādināja par tūrisma, viesmīlības un restorānu nozares krīzi un asāk kritizēja valdību.

Pēc tam, kad valdība pārskatīja ierobežojumus skaistumkopšanas industrijas darbā, Valērijs Petrovs paziņoja Sputnik Latvija intervijā, ka atbalsta valdības pieņemto lēmumu. Protesta akcija pierāda, ka varasiestādes iespējams ietekmēt, sevišķi, kad tās jūt, ka to reitings krīt. Un krišanai ir iemesls – daudzi Ministru kabineta pieņemtie pasākumi Covid-19 pandēmijas apstākļos ir nekonsekventi un neefektīvi.

"Tas ir teicami (atļauja strādāt manikīra meistariem – red.), jo vairumā cilvēki ievēro visus drošības pasākumus, var tikt izmantoti norobežojošie ekrāni, cilvēks atrodas maskā – tas ne ar ko neatšķiras no tā, kad cilvēks atnāk griezt matus," sacīja Petrovs.

Viņaprāt, daudzi valdības pieņemtie pasākumi vispār ir absurdi. Tas, piemēram, skar prasības valkāt maskas.

"Vīrusu var aizkavēt tikai medicīniskā maska, bet mums spiež valkāt auduma maskas. Ja cilvēks tajā elpo, vīrusam tur izdzīvot ir vēl vieglāk, nekā vienkārši nokļūstot uz kaut kādas sausas virsmas. Cilvēki bāž šīs maksas kabatās, pēc tam šajās kabatās bāž rokas…" paskaidroja savu viedokli Petrovs.

Viņš uzsvēra, ka statistika liecina, ka ieviestie pasākumi nesamazina inficēto skaitu. Visi šie ierobežojumi tiek ieviesti vienīgi tāpēc, lai kaut ko pasāktu.

"Šodien mēs redzam, ka brīvdienās aizliedza pārdot alkoholu un cigaretes. Ja kādam kaut ko atļāva, tad valdība skatās uz to savādāk: vajag ārējai ainai, ka mēs strādājam, kaut ko izdarīt, kaut ko izdomāt, un lūk aktuāla ziņa: brīvdienās nevarēs nopirkt cigaretes un alkoholu. (…) Taču vīrusa izplatību tas nekādā veidā neietekmēs," pārliecināts Petrovs.

Kritiskā brīdī Latvijas valdība parādījusi savu nespēju ar kaut ko tikt galā, uzskata viņš.

Runājot par notikušo mītiņu tēmu, Petrovs atzīmēja: protesta akcijas, tai skaitā Internetā, kā tas bija sporta zāļu slēgšanas gadījumā, pašlaik biedē varasiestādes. Valdība redz, ka 68% iedzīvotāju tai vairs neuzticas, kad viņu pieņemtie pasākumi sāk raisīt sašutumu tautā, Internets vārās, zem Ministru kabineta logiem dedzina lāpas – vara saprot, ka ir jāpiekāpjas.

"Cilvēkiem ir jāredz, ka, stāvot uz ielas, viņi var daudz ko izmainīt," nobeigumā sacīja Petrovs, apsolot jaunu akciju.

Петров: меры против COVID-19 абсурдны и вводятся ради видимости работы властей
31
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves
Covid-19 testēšanu neveiks noteiktu profesiju pārstāvjiem
Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās

"Jūs redzat no Baltijas ostām novirzītās ogles": ar ko izceļas termināls "Jug-2" Ustjlugā

0
(atjaunots 17:39 03.12.2020)
Kādas kravas var apkalpot universālais pārkraušanas komplekss "Jug-2" Ustjlugā un kādas priekšrocības tas sniedz Krievijas piegādātājiem.

Portāla Baltnews žurnālisti apmeklēja vienu no svarīgākajiem Ļeņingradas apgabala termināliem – universālo pārkraušanas kompleksu "Jug-2" Ustjlugā.

"Jug-2" spēj apkalpot jebkādus kravu veidus, izņemot lejamkravas. Tā konkurences priekšrocība ir lielais dziļums, kas ļauj uzņemt lielus kuģus. Turklāt "Jug-2" ir liela teritorija un tas ir aprīkots ar jaunu tehniku.

Šobrīd šeit visvairāk tiek pārkrauts ogļu un metālprodukcijas, taču mēdz būt arī neparastas kravas, piemēram, mājlopi. Trīs gadu laikā "Jug-2" kravu apgrozījums ir trīskāršojies un turpina pieaugt – nākamgad tam ir jāsastāda aptuveni 15 miljoni tonnu, un šīm kravām jau ir noslēgti līgumi.

"Jug-2" komercdarbības direktors Aleksejs Konstantinovs uzskata, ka pēc dažiem gadiem Krievijas kravu nosūtītāji pilnībā pārslēgsies uz Krievijas ostām, un tranzīts Baltijas valstīs izsīks.

Plašāk skatieties video.

0