Brīvprātīgo vakcinācija, foto no arhīva

Latvija ir gatava vakcinēt 800 tūkstošus cilvēku ar skandalozo AstraZeneca preparātu

741
(atjaunots 12:38 07.11.2020)
Latvijas iedzīvotāju vakcinēšana ar kompānijas AstraZeneca preparātu pret Covid-19, kura izmēģinājumi turpinās pēc viena brīvprātīgā nāves, var sākties jau 2020. gada beigās.

RĪGA, 7. novembris – Sputnik. Nacionālā veselības dienesta eksperte Līga Gaigala pastāstīja, kad Latvijā var sākties masveida vakcinācija pret koronavīrusu, vēsta Mixnews.lv.

Atgādināsim, ka kompānija AstraZeneca un Oksfordas Universitāte izstrādāja vakcīnu pret koronavīrusu uz pērtiķu adenovīrusa vektoru bāzes. Izmēģinājumu gaitā Brazīlijā nomira viens no brīvprātīgajiem. Taču, kā paziņoja eksperti, šī incidenta izmeklēšana uzrādīja vakcīnas drošumu, un izmēģinājumi tika turpināti.

Eiropas Komisija jau ir parakstījusi līgumu par AstraZeneca vakcīnas piegādēm. Latvija jau ir noslēgusi vienošanos par kopīgu vakcīnas iegādi ar Eiropas Savienības starpniecību un veikusi iemaksas.

Gaigala paskaidroja, ka Latvijai ir rezervētas vakcīnas mērķa grupai 800 tūkstošu cilvēku apmērā. Mērķa grupā ietilpst sirmgalvji, hroniski slimnieki, sociālās aprūpes centru iemītnieki un darbinieki, kā arī medicīnas iestāžu un citu paaugstināta riska nozaru darbinieki.

Pirmajai vakcīnas partijai jāsastāda aptuveni 100 tūkstoši dozu, un tā var tikt piegādāta Latvijā jau līdz 2020. gada beigām. Gaigala paziņoja, ka pēc nepieciešamās dokumentācijas noformēšanas varēs uzsākt vakcināciju.

AstraZeneca vakcīnas piegādes pagaidām kavējas. Farmaceitiskajā kompānijā paskaidroja, ka sagaida fināla stadijas klīnisko izmēģinājumu rezultātu datus. Kolīdz rezultāti tiks saņemti, sāksies preparāta izplatība.

Attiecībā uz viena britu preparāta izmēģinājumu dalībnieka nāvi, Aleksandrs Gincburgs – Gamaleja centra direktors, kur izstrādāja pasaulē pirmo vakcīnu pret koronavīrusu, skaidroja, ka, ja izmēģinājumi netika pārtraukti, tas var nozīmēt tikai to, ka vakcīnas izstrādātājiem ir nopietni pierādījumi tam, ka starp konkrētā cilvēka nāvi un ievadīto viņam preparātu nav saiknes.

Gincburgs atzīmēja, ka visi cilvēki ir mirstīgi, gan vakcinētie, gan tie, kas nav saņēmuši vakcīnu. Un, kamēr nav pierādīts, ka brīvprātīgais nomira tieši dēļ tā, ka viņu vakcinēja, šī nāve turpina būt vienkārši bēdīgs fakts. Tātad AstraZeneca ir zīmīgi iemesli uzskatīt, ka preparāts neizraisīja cilvēka nāvi.

Latvijas Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele pastāstīja, ka Latvijā gaida pretošanos vakcinācijai ar AstraZeneca preparātu no iedzīvotāju puses, taču ar varu nevienam neliks vakcinēties.

741
Tagi:
Latvija, koronavīruss, vakcīna
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (762)
Pēc temata
Jau samaksāts ES: kāpēc Latvija nepārbaudīs Krievijas izstrādāto Covid-19 vakcīnu
Kā jūtas brīvprātīgie, kuri pirmie izmēģināja Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
Izraēla uzsākusi savas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumus
Britu vakcīnas izmēģinājumu dalībnieka nāve: KF pastāstīja, kāpēc testi turpinās
Eiro

Vidējā alga Latvijā palielinājusies par 64 eiro: kāpuma un krituma novērtējums nozarēs

7
(atjaunots 15:32 02.12.2020)
Vidējā alga Latvijā pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī sastādījusi 1147 eiro, savukārt uz rokām – 844 eiro.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Vidējā alga Latvijā pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī sastādīja 1147 eiro, kas ir par 5,9%, jeb par 64 eiro, vairāk, nekā analoģiskā periodā 2019. gadā, liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapā.

Privātajā sektorā vidējā alga pieaugusi par 7,1%, līdz 1144 eiro, publiskajā sektorā – par 3,3%, līdz 1160 eiro.

Eiro
© Sputnik / Алексей Сухоруков

Valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, valsts un pašvaldību uzņēmumi, vidējā alga pirms nodokļu samaksas sastādīja 1125 eiro, kas ir par 4,1% vairāk, nekā pērnā gada trešajā ceturksnī.

Vidējā alga uz rokām 2020. gada trešajā ceturksnī sastādīja 844 eiro, kas ir par 6% vairāk, nekā pirms gada.

2020. gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni, vidējā mēnešalga pirms nodokļu samaksas par 1,6% samazinājusies transporta un uzglabāšanas nozarē, līdz 1063 eiro, par 0,3% – tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, līdz 786 eiro.

Citās nozarēs vidējā alga gada laikā ir pieaugusi. Tostarp citu pakalpojumu jomā (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība, privāto un sadzīves priekšmetu remonts, ķīmisko tīrītavu pakalpojumi, frizētavu, kosmētiskie, apbedīšanas un citi pakalpojumi) izaugsme sastādījusi 14,8%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,1%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 10.1%, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 10%.

CSP atzīmē, ka vidējās algas izmaiņas ietekmē ne vien darbinieku algas palielināšanās vai samazināšanās un nodokļu izmaiņas, bet arī strukturālas izmaiņas darba tirgū.

Sakarā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, nodarbināto skaits valstī, kas tika pārrēķināti uz pilnu slodzi, trešajā ceturksnī ir samazinājies, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, par 25,4 tūkstošiem, jeb 3,3%. Samazinājums novērots visās nozarēs, izņemot informācijas un komunikācijas pakalpojumus, izglītību, veselības un sociālo aprūpi, kur darbinieku skaits ir palielinājies.

Trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu samaksas pārsniedza vidējo rādītāju valstī finanšu un apdrošināšanas nozarē – 2121 eiro, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē – 1842 eiro, enerģētikas nozarē – 1455 eiro, valsts pārvaldē – 1386 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – 1346 eiro, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 1315 eiro, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 1223 eiro, celtniecībā – 1172 eiro, ūdensapgādes, atkritumu izvešanas un sanācijas pakalpojumu nozarē – 1163 eiro.

Viszemākā alga bijusi tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas nozarē – 786 eiro, izglītībā – 906 eiro, citu pakalpojumu nozarē – 933 eiro.

Latvijas reģionu vidū vidējā mēnešalga pirms nodokļu samaksas 2020. gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar 2019. gada trešo ceturksni, visievērojamāk pieaugusi galvaspilsētas reģionā (+7,4%) un Zemgalē (+6,6%). Vislēnākā vidējās mēnešalgas izaugsme bijusi Kurzemē (+3,8%).

Rīgā vidējā alga pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī bijusi visaugstākā – 1279 eiro, strādājot pilnu slodzi, savukārt Latgalē – viszemākā, šeit tā sastādīja 802 eiro, jeb 62,7% no vidējās algas Rīgā.

7
Tagi:
alga, Latvija
Pēc temata
"Pirmais Latvijas kosmonauts": prezidents Levits pasmīdinājis Twitter lasītājus
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": kā Saeima apstiprina budžetu
No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi
Pūce

Katram deputātam deva divas VIP caurlaides: "Pūces shēma" izrādījusies ierasta lieta

16
(atjaunots 15:15 02.12.2020)
Bijušais Rīgas vicemērs Druvis Kleins nesaprot, kāpēc Rīgas stāvvietu VIP caurlaides dēļ, kura nonāca ministra Pūces rīcībā, izcēlās tāds troksnis – gan koalīcijā, gan opozīcijā deputāti gadiem ilgi atdeva savas stāvvietu atļaujas savu partiju vajadzībām.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Katru gadu katram Rīgas domes deputātam izsniedz divas bezmaksas stāvvietu caurlaides, viena no kurām tiek nodota partijas vadībai, paziņoja intervijā izdevumam Neatkarīgā bijušais Rīgas vicemērs, bijušais pašvaldības deputāts no Jaunās konservatīvās partijas Druvis Kleins.

Kleins nesaprot, no kurienes radies tāds troksnis saistībā ar caurlaidi, kura nonāca bijušā ministra Jura Pūces rīcībā, ja politiķi gadiem ilgi ir saņēmuši šādu bonusu, un visi, kuri to izmantoja, lieliski zināja, ka to izmanto ne tikai deputāti, bet gan plašāks personu loks. Par to, ka Pūce izmantoja svešu "Rīgas satiksmes" VIP caurlaidi Rīgas stāvvietām un grasījās to darīt arī jaunā Rīgas domes sasaukuma laikā, iepriekš pastāstīja bijušais deputāts no "Latvijas attīstībai" Māris Mičerevskis. Juris Pūce sākumā centās noliegt viņa paziņojumus, taču pēc tam atzinās, ka ir samelojis, un demisionēja.

Dodiet divas

"Tur viss notika brīvi, un tas jau nu galīgi nevienam nebija noslēpums. Viss, ko Mičerevskis publiski pateica par atļaujām, visiem jau gadiem bija zināms," atzīmēja Kleins.

Pēc viņa sacītā, shēma strādāja smalkāk, nekā stāstīja Mičerevskis.

"Katram deputātam tika izsniegta viena deputāta autostāvvietas karte. Tā ļauj bez maksas novietot automašīnu speciālā deputātiem paredzētā stāvvietā aiz Rīgas domes ēkas. Ja šajā stāvvietā kādam auto nebija logā deputāta kartes, pašvaldības policija izrakstīja soda kvīti.

Šo karti varēja ielikt auto logā arī tad, ja auto noparkots jebkurā "Rīgas satiksmes" stāvvietā visā pilsētas teritorijā. Kontrolieri, ieraugot šādu karti logā, soda kvīti neizrakstīja," pastāstīja bijušais Rīgas vicemērs.

Tāpat deputāts saņēma abonementu "Rīgas satiksmes" stāvvietām, kuru drīkstēja izmantot tikai "Rīgas satiksmes" stāvvietās, bet ne deputātu stāvvietā aiz Rīgas domes. Ja policija redzēja šajā stāvvietā automobili bez deputāta kartes, bet ar "Rīgas satiksmes" abonementu, tā izrakstīja naudas sodu. Kleins paskaidroja, ka kāda bijusi domes vadības nostādne.

"Sanāca tā, ka vienam deputātam tika izsniegtas divas kartes. Parasti visas partijas saviem deputātiem pieprasīja, lai vienu no šīm kartēm atdod atpakaļ partijas vajadzībām," paziņoja Kleins.

Pēc viņa sacītā, "jauno konservatoru" frakcijas vadītājs Jānis Ozols skaidroja deputātiem, ka kartes ir nepieciešamas Saeimas deputātu palīgiem, lai viņi varētu nolikt mašīnas pie parlamenta ēkas.

Bija arī tādi deputāti, kuriem vispār nebija nepieciešama stāvvieta, un viņi atdeva abas caurlaides partijai.

"Šī bija gadiem strādājoša sistēma. Kurš lika savu mašīnu domes vai "Rīgas satiksmes" stāvvietās, kurš nelika, to neviens nevarēja izkontrolēt.

Gada sākumā domes sekretariātā paprasīja mašīnas numuru, kuru sekretariātā piereģistrēja. Ja brauci ar divām mašīnām varēji abu mašīnu numurus piereģistrēt. Automašīnu numuri palika tikai un vienīgi sekretariāta reģistrā. Uz izsniegtajām kartēm tie neparādījās.

Abas kartes izsniedza reizē. Tas skaitījās deputāta komplekts. Tā kā automašīnu numuri nebija ne uz vienas kartes, tās ikviens varēja izmantot," paziņoja Druvis Kleins.

Polišinela noslēpums

"Viss manis iepriekš stāstītais nav nekāds noslēpums. To visi zina. Tādēļ ir dīvaini klausīties Mičerevski stāstām par kartēm kā par kādu izņēmumu vai sensāciju. Tā bija sistēma, kuru izmantoja gan pozīcija, gan opozīcija.

Tas, ka ministrs šīs kartes lieto ‒ tā ir nekaunība. Dīvaini, ka ministrs karti prasījis deputātam. Ja no ministra puses nāk uzdevums deputātam ‒ dabū man karti ‒, tas izklausās aizvainojoši. Ministrs taču varēja zvanīt (mēram Mārtiņam) Staķim un viņam šo karti prasīt, nevis Mičerevski trobelēt. Tādā veidā man karte nekad nav prasīta.

Taču, ja kartes lieto ierindas ļaudis, piemēram, deputātu palīgi ‒ es viņus saprotu. Viņi par saviem 600 eiro mēnesī nevar atļauties automašīnu novietot Vecrīgā.

No mūsējiem tie, kuri reti braukāja pa Rīgu, partijai atdeva "Rīgas satiksmes" karti. Tie, kuri braukāja uz visādām komisijām, kur bija auto jānovieto dažādās pilsētas vietās, tie atdeva deputāta karti un sev atstāja "Rīgas satiksmes" karti.

Man jau nedaudz jocīgi likās, ka tā dara arī partija, kurai ir ļoti svarīga tieši tiesiskuma līnija. Bet, ja tā dara, tad dara, nu ko tur vairs. Kopumā, kad tas viss notika pirms partijām piešķirtā valsts finansējuma, arī man tas šķita pareizi. Pēc finansējuma piešķiršanas gan kļuva savādi. Par valsts piešķirto naudu partija varēja pati nopirkt piecas vai desmit stāvvietu kartes.

Kad pametu partiju, uzrakstīju iesniegumu, ka man šī karte palikusi frakcijā, un tad man piešķīra citu karti. Pēc tam jau man vairs neviens neprasīja neko atdot," pastāstīja Kleins.

16
Tagi:
Juris Pūce
Pēc temata
Toties ir autostāvvietas caurlaide: Twitter pasmējās par Rīgas izpilddirektora algu
Ministru Pūci "nodevušais" deputāts deva mājienu, ka daudz zina par to, kā laupa Latviju

Paldies Krievijai: Karabahā darbu atsāk skolas un slimnīcas

0
(atjaunots 17:48 02.12.2020)
Kalnu Karabahas iedzīvotāji tiecas pēc iespējas ātrāk atgriezties pie mierīgas dzīves, Krievija aktīvi piedalās neatzītās republikas atjaunošanā.

Stepanakertā skolās atsākas mācību process, tāpat darbu atsācis vietējais dzemdību nams, kurā pēc kara uzņemtas pirmās dzemdētājas. Neatzītās Kalnu Karabahas rebulikas galvaspilsētā jau pilnā ritmā notiek mierīga dzīve. Cilvēki atgriežas savās mājās, strādā veikali, kursē sabiedriskais transports, var staigāt pa pilsētas ielām, nebaidoties par savu drošību. Arī citās apdzīvotās vietās tiek strādāts pie civilās infrastruktūras atjaunošanas. Lielā mērā tas notiek pateicoties Krievijas miernešiem, kuri dara visu, kas ir viņu spēkos, lai vietējie iedzīvotāji spētu pēc iespējas drīzāk atgriezties pie ierastās dzīves.

0
Tagi:
Kalnu Karabaha, Krievija