Meitene ar viedtālruni, foto no arhīva

Ar ko Latvijas iedzīvotāji nodarbojas Internetā pandēmijas periodā

25
(atjaunots 17:54 06.11.2020)
Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji lieto Internetu, lai saņemtu bankas pakalpojumus un nosūtītu/saņemtu elektroniskās vēstules.

RĪGA, 6. novembris – Sputnik. Saskaņā ar ikgadējās Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktās aptaujas par informācijas tehnoloģiju izmantošanu datiem, 2020. gadā pie Interneta pieslēgto mājsaimniecību skaits sasniedza 89,7%.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, pie platjoslu Interneta pieslēgto mājsaimniecību skaits palielinājies par 4,3% un sastādīja 87,6%. Visbiežāk platjoslu Internetu izmanto Rīgā (89,6%) un Zemgalē (89,6%), visretāk – Latgalē (80,3%). Pēdējā gada laikā platjoslu Interneta pieejamība lauku rajonos pieaugusi par 6,8% un sastādīja 84,7%, pilsētās – 88,7%.

Pastāvīgo Interneta lietotāju skaits (tie, kas izmanto to vismaz reizi nedēļā) palielinājies par 3,2% un sastāda 86,9%. Visvairāk pastāvīgo Interneta lietotāju ir Rīgā (90%), vismazāk – Latgalē (78,7%). Visbiežāk pastāvīgie Interneta lietotāji sastopami cilvēku vidū vecumā no 16 līdz 24 gadiem (97,9%), visretāk – cilvēku vidū vecumā no 55 līdz 74 gadiem (69,6%).

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji lieto Internetu bankas pakalpojumu saņemšanai (89,5%) un elektronisko vēstuļu nosūtīšanai/saņemšanai (85,4%), kā arī populāri iz ziņu portāli un elektroniskie PSL (81,7%).

Vīrieši spēlē tiešsaistes spēles biežāk, nekā sievietes (attiecīgi 26,3% un 16,5%), savukārt sievietes biežāk meklē informāciju par veselību, nekā vīrieši (63,3% un 46,4%). Tāpat interese par veselības tēmām atšķiras arī pēc dzīvesvietas – šim nolūkam Internetu izmanto 59,2% pilsētnieku un 46,8% lauku iedzīvotāju.

Jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem visbiežāk pavada laiku sociālajos tīklos, sūta viens otram teksta ziņojumus un elektroniskās vēstules, vecāka gadagājuma ļaudis (vecumā no 65 līdz 74 gadiem) – lasa Internetā ziņas, saņem bankas pakalpojumus un saņem vai nosūta elektroniskās vēstules.

Populāra ir arī dokumentu, fotogrāfiju, mūzikas, video un citu failu glabāšana "mākoņos" – tos izmanto 34,2% lietotāju, sevišķi skolēni un studenti (59,6%). Pieaug arī cilvēku skaits, kuri komunicē ar varasiestādēm ar Interneta starpniecību – pēdējā gada laikā to cilvēku skaits, kas ir sūtījuši aizpildītas anketas valsts portāliem, pieaudzis par 7,9% un sastādīja 63,4%.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, par 9% pieaudzis to cilvēku skaits, kas Internetā iegādājies preces un pakalpojumus (62,8%). Viens no iemesliem šādam vērienīgam pieaugumam ir ar Covid-19 pandēmiju saistīti ierobežojumi. Visbiežāk Internetā pirka apģērbu, apavus vai aksesuārus (45,4%), datorus, planšetes, mobilos telefonus vai to aksesuārus (28%), sadzīves tehniku (27,8%). Gatava ēdiena piegādi izmantoja vairāk cilvēku (17,9%), nekā pārtikas un dzērienu iegādi veikalos (12,3%).

Lietojot Internetu, Latvijas iedzīvotāji nepiemirst par drošību – 51% lietotāju lasa portāla konfidencialitātes politiku, pirms sniegt savus personas datus, 39,2% neatļauj izmantot datus par savu atrašanās vietu, 36% neļauj izmantot viņu privāto informāciju reklāmas nolūkos, 35,1% ierobežo piekļuvi sociālo tīklu profiliem. Vairums (66,3%) zina, ka sīkdatnes var tikt izmantotas mērķa reklāmai, un 63% tas uztrauc, savukārt 26,5% izmainīja Interneta pārlūkprogrammas uzstādījumus, lai aizliegtu sīkdatnes.

Viedtālruņus izmanto 79,3% Latvijas iedzīvotāju, un vairāk nekā pusei no tiem (55,2%) pēc noklusējuma ir uzstādīts aizsardzības programmnodrošinājums – antivīrusa programmas, aizsardzība pret surogātpastu, ugunssienas un tā tālāk, savukārt 8,2% instalējuši šādas programmas patstāvīgi. Pie tam, 90% viedtālruņu lietotāju nav zaudējuši informāciju, dokumentus, fotogrāfijas un citus datus kaitējoša programmnodrošinājuma dēļ.

2020. gada aptaujā pirmo reizi tika iekļauti jautājumi par tā saucamo lietu Interneta izmantošanu (ierīces, kas ir savā starpā savienotas, vai ierīces, kuras ļauj attālināti izmantot tās ar Interneta starpniecību), taču aptaujas rezultāti parādīja, ka šī tehnoloģija Latvijā pagaidām nav pārāk attīstīta. Pie Interneta pieslēgti dūmu detektori, signalizācija, video novērošanas kameras vai citas drošības sistēmas ir tikai 4,3%, virtuālie palīgi skaļruņa vai lietotnes veidā ir 4%, pie Interneta pieslēgti termostati, skaitītāji, lampas vai slēdži, kā arī sadzīves tehnika – 3,4%.

25
Tagi:
iedzīvotāji, Latvija, internets
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji balso par interneta kazino slēgšanu
Cilvēki vairs neuztraucas un iepērkas internetā
Kaut nu tik internets izturētu: kā valstī rit attālinātās mācības
Latvija apsteidza Lietuvu un Igauniju valstu reitingā ar ātrāko Internetu
Aleksandrs Kuzmins

Tiesībsargs paskaidroja, ko nozīmē EP rezolūcija krievvalodīgajiem

8
(atjaunots 07:37 05.03.2021)
Ja Latvija nepildīs Eiropas Padomes rekomendācijas krievvalodīgās minoritātes tiesību aspektā, tiks grauta valsts reputācija.

RĪGA, 5. marts – Sputnik. Eiropas Padome publicēja rezolūciju pēc kārtējā monitoringa raunda, kurā vērtēti Latvijas panākumi Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildes jomā. Liela daļa dokumenta veltīta kritiskam Latvijas politikas vērtējumam šajā jomā.

Mazākumtautību tiesību aizsardzības tēma joprojām ir svarīga, jo rezolūcijas pieņemšana un strīdi par to vilkās vairāk nekā pirms diviem gadiem, sarunā ar Sputnik Latvija paziņoja Latvijas cilvēktiesību komitejas tiesībsargs Aleksandrs Kuzmins.

"Rezolūcija rāda, ka ne tikai neapmierināti iedzīvotāji runā par problēmām ar nacionālo politiku, - to saka Eiropas Padomes eksperti, ko ievēlējušas daudzas valstis. Pārsvarā runa ir par skolām, par nepieciešamību saglabāt piekļuvi izglītībai dzimtajā valodā. Tas attiecas arī uz citiem jautājumiem, piemēram, plašsaziņas līdzekļu aktualitāti un pieejamību dažādās valodās, kas patlaban ierobežota ar kvotām," atgādināja Kuzmins.

Tiesībsargs atzīmēja, ka rezolūcija ir rekomendējoša un neprasa automātisku izpildi, tomēr var kļūt par argumentu tiesās.

"Nesen beigusies kampaņa prasību iesniegšanai Eiropas cilvēktiesību tiesā krievvalodīgās izglītības jautājumā. Neapšaubāmi, EP viedoklis par to, ka problēma pastāv, būs arguments tiesā, ko šī organizācija radījusi," uzskata Kuzmins.

Viņš uzsvēra, ka publicētā rezolūcija ir autoritatīvākais vērtējums par to, kādi konkrēti secinājumi Latvijai izriet no tās saistībām, ko paredz Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību.

"Eiropas Padome liek saprast, ka problēma pastāv. Reāli valsts var ievilkt garumā šo saistību izpildi, taču rezolūcijā ir konkrēts viedoklis par pārliekām valsts valodas zināšanu prasībām, par dalību vēlēšanās un vārdu rakstību dokumentos," paskaidroja Kuzmins.

Tiesībsargs uzvēra: ir pamats pieprasīt saistību izpildi no Latvijas. Ja valsts nesekos Eiropas Padomes ieteikumiem, tas nāks par ļaunu tās reputācijai.

"Īpaši grūti Latvijas valdībai ir apgalvot, ka problēmas nav, ja uz to norāda neatkarīgie eksperti. Tā darbojas starptautiskās tiesības: piespiešanas nav, taču ir iespēja pārkāpēju saukt vārdā un nokaunināt," piezīmēja Kuzmins.

Кузьмин объяснил, что значит резолюция Совета Европы для русскоязычных латвийцев
8
Tagi:
krievvalodīgie, iedzīvotāji, Latvija, Eiropas Padome
Pēc temata
"Klusē, spītīgi klusē". Maskava sašutusi par to, kā ES aizstāv Latviju
Latvijai ir jāpilda likums: Višinskis nosodīja žurnālistu vajāšanu
"ES neder tiesneša lomā": EP deputāte atgādina cilvēktiesību pārkāpumus Latvijā
Māca visiem vārda brīvību: Krievijas ārlietu ministrs pārmet Baltijai politisku cenzūru

Latvijas dzelzceļš "apēdis" visu valsts naudu un atlaidis tūkstoti cilvēku

31
(atjaunots 16:31 04.03.2021)
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.

Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.

Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.

Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).

Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.

2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.

Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

31
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām
Marija Butina

Butina: tikai dusmīga pļauka pamodinās eiropiešus no liberālā skurbuma

0
(atjaunots 10:35 05.03.2021)
Pazīstamā sabiedriskā darbiniece Marija Butina atklāja, kā, pēc viņas domām, palīdzēt Eiropas sabiedrībai atgriezties pie cieņpilnas attieksmes pret tradicionālajām vērtībām, uzticības ģimenei un bērniem.

RĪGA, 5. marts – Sputnik. Krievijas Sabiedriskās palātas locekle, projekta #Своихнебросаем iniciatore Marija Butina ir pārliecināta: Krievijai jāuzņemas "vadība opozīcijā amerikāņu Sodomai un Gomorai". Tagad, pēc viņas domām, gaismas cīņa pret tumsu tikai sākas, stāsta Sputnik Meedia.

"Tās pamati likti pērnā gada jūlijā, kad Krievijas Konstitūcijā tika nostiprināti tādi fundamentāli postulāti, kā nacionālo tiesību prioritāte pār starptautiskajām, bērnu aizsardzība, ideāli, ticība Dievam, uzticība saviem tautiešiem, kuri gluži kā sasistas krūkas lauskas izbiruši pa visu pasauli pēc PSRS sabrukuma," Butina pastāstīja savā Телеграм kanālā.

Lāpu gājiens Tallinā, foto no arhīva
© Sputnik / Вадим Анцупов

Sabiedriskā darbiniece atzīmēja, ka līdz fināla cīņai vēl tālu, un tās rezultāts nav iepriekš zinams. "Tagad jautājums ir par to, cik lielā mērā mūsu tauta ir gatava vienoti aizsargāt savus cilvēkus, ideālus un tradicionālās vērtības."

Marija Butina atgādināja, ka vēl pavisam nesen daudzi liberāli darbinieki ņirgājās un izsmeja vārdu "stiprinājumi".

"Tagad pavisam vairs nav smieklīgi: Amerika vairāk nekā 30 gadus pirkusi un pakļāvusi sev Eiropu, un pagaidām nav zināms, vai izdosies pamodināt Vecās pasaules cilvēkos cilvēciskumu, savstarpēja atbalsta nozīmi, uzticību ģimenei un jaunajai paaudzei," viņa atzina.

"Vienkārši nepietiek ticības tam, ka agri vai vēlu viss pamodīsies pats, vajadzīga aktīva, teikšu atklāti – agresīva pļauka, lai pamodinātu no liberālā skurbuma Eiropas sabiedrību, kas apmaldījusies cilvēku grēku un netikumu tumsā," noslēdza Sabiedriskās palātas locekle.

Vai kāds jau mostas?

Ideju modināt sabiedrību no liberālā skurbuma un atbrīvot no tai svešu vērtību uzmācības atbalsta, piemēram, opozīcijā strādājošie politiskie spēki Igaunijā. Sputnik Meedia stāsta, ka tradicionālo ģimenes vērtību saglabāšanu atbalsta partija EKRE. 

Tās līderis Martins Helme norāda, ka pašlaik Igaunija nonākusi stāvoklī, kurā pašu valsts vara mēģina mainīt tradicionālos priekšstatus par normālumu.

"Šī jaunā elite pakļaujas nevis savai tautai, bet gan gaida atzinību no ārējiem spēkiem, tāpēc it loģiski, ka tā vēlas atņemt tautai iespēju izteikties, piemēram, referendumā," politiķis atgādināja par parlamentā izjaukto balsojumu referenduma jautājumā par laulību – vīrieša un sievietes savienības – atzīšanu.

Helme uzskata, ka šī iemesla dēļ valdība pūlas aizliegt valstī tās vadības soļu kritiku un igauņu tautai svešu vērtību atmaskošanu.

"Viņi nepiekrāps mūs ar saldiem vārdiem par nepieciešamību aizliegt naida kurināšanu. Tā ir cenzūra, brīvības apspiešana un mēģinājums uzspiest vienu valdošo ideoloģiju," viņš paskaidroja.

"Mūsu jaunais Atbrīvošanās karš sāksies nacionālā uzplaukuma un vārda brīvības vārdā!" pasludināja Helme partijas pasākumā, kas bija veltīts Igaunijas Neatkarības dienai.

0
Tagi:
Marija Butina, Krievija, Eiropa
Pēc temata
LGBT šantāža Eiropas Savienībā: ievērojiet tiesības, citādi maksāsiet sodu
Krievija aizsargās žurnālistus: Butina pastāstīja par kampaņu #Своихнебросаем
Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu
Nepilsoņu tiesības, krievu skolas un viendzimuma laulības: ko rīdzinieki par to visu domā