Meitene ar viedtālruni, foto no arhīva

Ar ko Latvijas iedzīvotāji nodarbojas Internetā pandēmijas periodā

21
(atjaunots 17:54 06.11.2020)
Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji lieto Internetu, lai saņemtu bankas pakalpojumus un nosūtītu/saņemtu elektroniskās vēstules.

RĪGA, 6. novembris – Sputnik. Saskaņā ar ikgadējās Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktās aptaujas par informācijas tehnoloģiju izmantošanu datiem, 2020. gadā pie Interneta pieslēgto mājsaimniecību skaits sasniedza 89,7%.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, pie platjoslu Interneta pieslēgto mājsaimniecību skaits palielinājies par 4,3% un sastādīja 87,6%. Visbiežāk platjoslu Internetu izmanto Rīgā (89,6%) un Zemgalē (89,6%), visretāk – Latgalē (80,3%). Pēdējā gada laikā platjoslu Interneta pieejamība lauku rajonos pieaugusi par 6,8% un sastādīja 84,7%, pilsētās – 88,7%.

Pastāvīgo Interneta lietotāju skaits (tie, kas izmanto to vismaz reizi nedēļā) palielinājies par 3,2% un sastāda 86,9%. Visvairāk pastāvīgo Interneta lietotāju ir Rīgā (90%), vismazāk – Latgalē (78,7%). Visbiežāk pastāvīgie Interneta lietotāji sastopami cilvēku vidū vecumā no 16 līdz 24 gadiem (97,9%), visretāk – cilvēku vidū vecumā no 55 līdz 74 gadiem (69,6%).

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji lieto Internetu bankas pakalpojumu saņemšanai (89,5%) un elektronisko vēstuļu nosūtīšanai/saņemšanai (85,4%), kā arī populāri iz ziņu portāli un elektroniskie PSL (81,7%).

Vīrieši spēlē tiešsaistes spēles biežāk, nekā sievietes (attiecīgi 26,3% un 16,5%), savukārt sievietes biežāk meklē informāciju par veselību, nekā vīrieši (63,3% un 46,4%). Tāpat interese par veselības tēmām atšķiras arī pēc dzīvesvietas – šim nolūkam Internetu izmanto 59,2% pilsētnieku un 46,8% lauku iedzīvotāju.

Jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem visbiežāk pavada laiku sociālajos tīklos, sūta viens otram teksta ziņojumus un elektroniskās vēstules, vecāka gadagājuma ļaudis (vecumā no 65 līdz 74 gadiem) – lasa Internetā ziņas, saņem bankas pakalpojumus un saņem vai nosūta elektroniskās vēstules.

Populāra ir arī dokumentu, fotogrāfiju, mūzikas, video un citu failu glabāšana "mākoņos" – tos izmanto 34,2% lietotāju, sevišķi skolēni un studenti (59,6%). Pieaug arī cilvēku skaits, kuri komunicē ar varasiestādēm ar Interneta starpniecību – pēdējā gada laikā to cilvēku skaits, kas ir sūtījuši aizpildītas anketas valsts portāliem, pieaudzis par 7,9% un sastādīja 63,4%.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, par 9% pieaudzis to cilvēku skaits, kas Internetā iegādājies preces un pakalpojumus (62,8%). Viens no iemesliem šādam vērienīgam pieaugumam ir ar Covid-19 pandēmiju saistīti ierobežojumi. Visbiežāk Internetā pirka apģērbu, apavus vai aksesuārus (45,4%), datorus, planšetes, mobilos telefonus vai to aksesuārus (28%), sadzīves tehniku (27,8%). Gatava ēdiena piegādi izmantoja vairāk cilvēku (17,9%), nekā pārtikas un dzērienu iegādi veikalos (12,3%).

Lietojot Internetu, Latvijas iedzīvotāji nepiemirst par drošību – 51% lietotāju lasa portāla konfidencialitātes politiku, pirms sniegt savus personas datus, 39,2% neatļauj izmantot datus par savu atrašanās vietu, 36% neļauj izmantot viņu privāto informāciju reklāmas nolūkos, 35,1% ierobežo piekļuvi sociālo tīklu profiliem. Vairums (66,3%) zina, ka sīkdatnes var tikt izmantotas mērķa reklāmai, un 63% tas uztrauc, savukārt 26,5% izmainīja Interneta pārlūkprogrammas uzstādījumus, lai aizliegtu sīkdatnes.

Viedtālruņus izmanto 79,3% Latvijas iedzīvotāju, un vairāk nekā pusei no tiem (55,2%) pēc noklusējuma ir uzstādīts aizsardzības programmnodrošinājums – antivīrusa programmas, aizsardzība pret surogātpastu, ugunssienas un tā tālāk, savukārt 8,2% instalējuši šādas programmas patstāvīgi. Pie tam, 90% viedtālruņu lietotāju nav zaudējuši informāciju, dokumentus, fotogrāfijas un citus datus kaitējoša programmnodrošinājuma dēļ.

2020. gada aptaujā pirmo reizi tika iekļauti jautājumi par tā saucamo lietu Interneta izmantošanu (ierīces, kas ir savā starpā savienotas, vai ierīces, kuras ļauj attālināti izmantot tās ar Interneta starpniecību), taču aptaujas rezultāti parādīja, ka šī tehnoloģija Latvijā pagaidām nav pārāk attīstīta. Pie Interneta pieslēgti dūmu detektori, signalizācija, video novērošanas kameras vai citas drošības sistēmas ir tikai 4,3%, virtuālie palīgi skaļruņa vai lietotnes veidā ir 4%, pie Interneta pieslēgti termostati, skaitītāji, lampas vai slēdži, kā arī sadzīves tehnika – 3,4%.

21
Tagi:
iedzīvotāji, Latvija, internets
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji balso par interneta kazino slēgšanu
Cilvēki vairs neuztraucas un iepērkas internetā
Kaut nu tik internets izturētu: kā valstī rit attālinātās mācības
Latvija apsteidza Lietuvu un Igauniju valstu reitingā ar ātrāko Internetu
Rīgas panorāma

Tukšums ir sliktāks par zagšanām: kāpēc veikali aiziet no Rīgas centra

10
(atjaunots 16:29 02.12.2020)
Saskaņā ar pētījuma datiem, 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā samazinājies par 40%, cilvēki izvēlas pārcelties uz piepilsētām, kur ir mierīgāk un ērtāk, – šis ir viens no vairākiem veikalu skaita samazināšanās faktoriem pilsētas centrā, kādi tad ir citi iemesli.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ielu tirdzniecības plātību segments Rīgā nav attīstīts, un tirdzniecības ielas nav iekārtotas, par to teikts Colliers Baltics pētījumā, raksta db.lv.

Taču tieši nelieli veikali un kafejnīcas daudzās Eiropas pilsētās rada neatkārtojamu kolorītu.

Vairums starptautisko apģērbu un apavu veikalu tīklu pārvākušies uz tirdzniecības centriem, retos gadījumos saglabājot reprezentatīvos veikalus pilsētas centrā. Turklāt banku filiāles un telekomunikāciju pakalpojumu operatori praktiski pilnībā ir atteikušies no tirdzniecības Rīgas centrā.

"Centrbēdzes" iedzīvotāji

Saskaņā ar statistikas datiem, pēdējo 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā ir samazinājies par 40%. Vairums iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi galvaspilsētas piepilsētās, centrā atgriežoties uz darbu, pēc dievkalpojumiem vai kultūras pasākumiem.

Šī tendence un cilvēku ieradumi arī ietekmējuši operatoru un zīmolu darbību, kuri ir pārstāvēti pilsētas centrā.

Pēdējos gados ielu tirdzniecības platības aktīvi izmanto nelieli pārtikas un diennakts veikali, kā arī kafejnīcas, kur pārsvarā piedāvāja kafiju un konditorejas izstrādājumus. Bieži vien tie atradās visdzīvākajās centra ielās. Covid-19 izraisīto ierobežojumu dēļ iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas iepirkties nelielos veikalos netālu no mājām vai Internetā.

Nedz tūristu, nedz darbinieku

"Palielinoties iepirkšanās internetā popularitātei, tirdzniecības sektors strauji mainās. Lai klienti izvēlētos apmeklēt veikalus, tiem ir jāpiedāvā unikāls produkts, ātri un ērti pieejams pakalpojums vai jāsniedz īpašas emocijas. Veikaliem pilsētas centrā gan Rīgā, gan arī citviet Eiropā ar pielāgošanos veicas grūtāk. Agrāk cilvēku plūsmu nodrošināja gan centrā iedzīvotāji, gan tie kas apmeklēja centru ikdienā dēļ darba, mācībām, vai citiem pakalpojumiem. Pandēmijas laikā dažādu luksusa preču veikaliem, kafejnīcām, restorāniem, bāriem, veselības un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem nemaz neklājas viegli. Mazie Vecrīgas veikali cieš īpaši smagus zaudējumus, jo tūristu plūsma gandrīz ir izsīkusi," pastāstīja brokeru aģentūras Colliers Baltics vadītājs Ēriks Bergmans.

Piektā daļa veikalu stāv tukši

Pētījuma autori nonāca pie secinājuma, ka īres maksa par ielu tirdzniecību Rīgā pēdējos gados samazinās, un tiek gaidīts, ka Covid-19 iespaidā samazināšanās būs vēl straujāka. Pašlaik brīvo telpu daļa Rīgas centrālajā daļā ir ļoti augsta – aptuveni viena piektā daļa visu telpu stāv tukšas.

Ņemot vērā Covid-19 cilni un ieviestos ierobežojumus, Colliers pētījuma autori secina, ka tuvākajā nākotnē situācija neuzlabosies.

10
Tagi:
Rīga, veikals
Pēc temata
"Triju trešdaļu sabiedrība": kāpēc nabagie Latvijā paliek nabagi
"Bomžu pilsēta": rīdziniekus šokē jaunais lietoto apģērbu veikals
Latvija pārvēršas par lietoto apģērbu atkritumu poligonu
"Veiksmes stāsts": rīdziniekus šokē kārtējais lietotu apģērbu veikals
Ilze Znotiņa

Nevajag daudz liecinieku un ekspertīžu: Latvijā grib ātri tiesāt par naudas atmazgāšanu

22
(atjaunots 16:21 02.12.2020)
Žurnālistu rīcībā nonācis slepena Finanšu izlūkošanas dienesta semināra ieraksts, kurā tiesnešiem skaidroja, ka procesi naudas atmazgāšanas lietās ir jāveic ātri, atturoties no liela skaita liecinieku pieaicināšanas un apjomīgu ekspertīžu nozīmēšanas.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Latvijai ir svarīgi, lai tiesu procesi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās būtu ātri, taču tiesneši var nonākt strupceļā, ja izsauks daudz liecinieku un nozīmēs apjomīgas ekspertīzes, pastāstīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa tiesībsargu mācību seminārā, raksta db.lv.

Šo apmācību Finanšu izlūkošanas dienests aizvadīja oktobra beigās. Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, prokurori un tiesneši diskutēja par bāziskajām problēmām izmeklēšanā un tiesvedībās naudas atmazgāšanas lietās.

FID norāda, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana ir valsts prioritāte. Visbiežāk šādu pārkāpumu risks ir saistīts ar citiem noziegumiem, pirmām kārtām ar korupciju, kukuļņemšanu, izvairīšanos no nodokļu samaksas, akcīzes preču un narkotisko vielu nelegālo apriti, kā arī ar noziegumiem pret īpašumu.

Praksē notiek situācijas, kad FID, izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu domas par pietiekamu pierādījumu apjomu naudas atmazgāšanas lietās atšķiras.

"Es ceru, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācijas jomā jūs ļoti lielā, teiksim, tādā strupceļā iebrauksiet, ja sāksiet, piemēram, aicināt uz tiesu milzīgu daudzumu, teiksim, lieciniekus vai sāksiet prasīt kaut kādas milzīgi lielas apjomīgas ekspertīzes, kas ir, protams, jādara, ja mēs runājām par apsūdzībām," saka Znotiņa semināra videoierakstā, kurš nonācis žurnālistu rokās.

Pēc Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas domām, šajos jautājumos ir ļoti svarīgi, lai tiesas process notiek ātri.

"Lai ne tikai, no vienas puses, mēs izņemtu no apgrozības, no ekonomikas nelegālus līdzekļus, bet arī tādēļ, ka tas ir, protams, ļoti nopietns apdraudējums un tāds ierobežojums no cilvēktiesību viedokļa tai personai, kuru mēs turam aizdomās un kuras līdzekļus mēs aizturam," paskaidroja Znotiņa.

Viņa uzskata, ka ir jāstrādā ātri un efektīvi, izmantojot visus tos instrumentus, kuri citās valstīs ir atzīti par iespējamiem. Viņa uzskata, ka pateicoties tam citās valstīs naudas atmazgāšanas apkarošanas temats nav tik problemātisks kā Latvijā.

Plašāku skaidrojumu Finanšu izlūkošanas dienests nesniedza, taču paskaidroja ka šis seminārs bijis paredzēts konkrētai auditorijai – izmeklētājiem, specdienestu pārstāvjiem, prokuroriem un tiesnešiem. Apmācības tika organizētas dienesta vajadzībām, lai apspriestu problemātiskos izmeklēšanas un kriminālvajāšanas jautājumus, nodrošināt pieredzes apmaiņu. Mācību materiāli, ieskaitot prezentācijas un lektoru uzstāšanās, satur ierobežotas piekļuves informāciju, tai skaitā tiesībsargājošo iestāžu dienesta informāciju, tādēļ FID arī nevēlas sniegt plašākus komentārus par šo tēmu un lektoru konkrētajiem paziņojumiem.

22
Tagi:
Finanšu izlūkošanas dienests, nauda
Pēc temata
Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā
Beneficiārs – lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība
Tirgot ar Latviju nevēlas, taču brauc: ministrs pastāstīja, kas piesaista ārzemju biznesu
Apturēt "Vasiļisas lāstu": bankas piedāvā finanšu sektora "kapitālremonta" remonta plānu