RĪGA, 6. novembris – Sputnik. Neraugoties uz epidemiologu brīdinājumiem un politiķu prasībām, ne visi Latvijas iedzīvotāji izmanto sejas maskas sabiedriskās vietās. Drīzumā par to draudēs naudas sods no 10 līdz 50 eiro, turklāt Saeimā izteikta ideja ielaist veikalos tikai pircējus sejas aizsargmaskās.
Kantar TNS aptauja rāda, ka vairums Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem šādu pasākumu atbalstītu, raksta skaties.lv.
Vairums – 70% respondentu – paziņoja, ka piekrīt viedoklim, ka veikalos un tirdzniecības centros jāielaiž tikai apmeklētāji sejas aizsargmaskās.
Tikai ceturtā daļa aptaujāto (24%) šim ierosinājumam nepiekrīt. Vēl 6% nesniedza konkrētu atbildi uz šo jautājumu.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Saeima konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus par cīņu ar koronavīrusa infekciju, kuri paredz naudas sodu par sejas masku režīma pārkāpšanu sabiedriskās vietās.
Dažas pašvaldības jau ir sākušas par brīvu izdalīt maskas maznodrošinātiem iedzīvotājiem.
RĪGA, 26. februāris — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas valdība atlikusi lēmumu par veikalu iespējamu atvēršanu no 1. marta. Pagaidām tirdzniecības paplašināšana atlikta par nedēļu.
Ministru kabineta sēdē otrdien pieņemts konceptuāls lēmums par to, ka no 1. marta ar paaugstinātiem drošības padākumiem varēs strādāt visi veikali, kuru platība nepārsniedz 300 kvadrātmetrus, un tiem būs ļauts pārdot visu savas produkcijas sortimentu.
Tomēr nākamo divu dienu laikā parādījās korekcijas. Vispirms mediķi (ar veselības ministru priekšgalā) pauda bažas par iespējamu trešo koronavīrusa vilni, pēc tam prezidents piezīmēja: ja pieņemto atvieglojumu rezultātā infekcijas gadījumu skaits atkal pieaugs, ministriem nāksies uzņemties politisku atbildību.
Galu galā ceturtdienas sēdē tika nolemts: tagad nav piemērotākais laiks drošības pasākumu liberalizācijai un veikalu atvēršanai. Šādu viedokli pauda gan premjerministrs Krišjānis Kariņš, gan veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs piedāvāja operatīvās pārvaldes valdības grupai sagatavot kritērijus, kuru ievērošanas gadījumā veikali gūs iespēju strādāt. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens valdības sēdē visai emocionāli konstatēja, ka valdība ar tādiem soļiem raida nepareizus signālus medijiem un sabiedrībai. Turklāt, iekšlietu ministrs atzīmēja, atverot mazos veikalus, cilvēki mazākos pulkos dotos pēc pirkumiem uz lielveikaliem (kam patlaban ļauts strādāt), samazinātos rindas, kurās cilvēki dažkārt neievēro paredzēto distanci.
Patlaban valdība izskata Ekonomikas ministrijas ierosinājumu, kas paredz atļauju mazajiem veikaliem strādāt no 9. marta, nevis no mēneša sākuma. Prasības veikaliem nav mainītas – durvis varēs vērt veikali ar atsevišķu ieeju, kuru platība nepārsniedz 300 kvadrātmetrus.
Skaidrs, ka tamlīdzīga viedokļa maiņa Ministru kabinetā nedāvā stabilitātes sajūtu uzņēmējiem un nepalielina iedzīvotāju ticību valdības lēmumu loģikai un prognozējamībai.
RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Latvijas Satiksmes ministrija iesniegusi rosinājumu atcelt aizliegumu lidojumiem uz trešajām valstīm, raksta Тvnet.lv.
Satiksmes ministrijā pagaidām nevar precizēt, kad grozījumi varētu tikt izskatīti.
Pagājušajā nedēļā par labu aizlieguma atcelšanai izteicās satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņš uzsvēra, ka aizliegumi darbojas tikai tad, ja tos ievēro visas Eiropas Savienības valstis vai ja ir slēgtas iekšējās robežas.
Latvijas Civilās aviācijas aģentūrā norāda, ka starptautiskie pasažieru pārvadājumi uz trešajām valstīm aizliegti kopš pagājušā gada 17. marta, kad uz laiku tika atcelti visi starptautiskie lidojumi.
Vienīgais īslaicīgais izņēmums bijis Gruzija, uz kuru Eiropas Savienība uz laiku atļāva lidojumus, taču grozījumi Latvijas normatīvajos aktos par lidojumiem uz trešajām valstīm nav veikti kopš pandēmijas sākuma, proti, 2020. gada marta.
Iepriekš Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Vladislavs Korjagins paziņoja, ka valdība velti neatceļ aviopārvadājumu ierobežojumus un ka vienīgais lidojumu aizliegumu mērķis ir "piesegt sevi" pandēmijas apstākļos.
Daudzfunkcionālajam iznīcinātājam-bumbvedējam F-35 Lightning II bija jākļūst par augsti tehnoloģisku simbolu amerikāņu izcilībai un militārajam spēkam, taču patiesībā "Zibens" iezīmēja ASV militārās rūpniecības kompleksa galējās iespējas, un tagad mēs vērojam "piektās paaudzes" neredzamās lidmašīnas gauso katastrofu.
Divas trešdaļas amerikāņu F-35 parka nespēj izpildīt lidojumus dzinēja problēmu dēļ. Lidmašīnai ir virkne nopietnu konstruktīvo trūkumu, tā nav pārvarējusi Pentagona noteiktos izmēģinājumus un vēl līdz šim nav apstiprināta tā masveida ražošana. Patlaban ASV GKS ir gatavi atteikties no F-35 par labu vienkāršākajam 4+ paaudzes iznīcinātājam F-16.
Sākumā Pentagonā ierosināja samazināt F-35A pasūtījumu vairāk nekā par 40% - no 1763 līdz 1050 lidaparātiem. Vienlaikus ASV GKS izvērtē iespējas iepirkt novecojošo, toties uzticamo F-16 Fighting Falcon. Piespiedu manevrs.
ASV Gaisa kara spēki ekspluatē iznīcinātāju-bumbvedēju F-35 vairāk nekā piecus gadus, tomēr hroniski cieš tā zemās gatavības pakāpes un daudzi atdeves problēmu dēļ. Iepriekš aizsardzības ministra vietniece Elena Lorda paziņoja, ka lidojumiem gatavi 36% iznīcinātāju F-35 Lightning, pārējās mašīnas "funkcionē tikai daļēji".
Kaujas gatavību pārsvarā nosaka "nelabojamie" konstruktīvie trūkumi, kas ved pie stealth pārseguma, korpusa, dzinēja, navigācijas un pilota dzīvības nodrošināšanas sistēmu fiziska sabrukuma.
Amerikāņu sabiedrotie un partneri, kas sapirkuši F-35 par aptuveni 100 miljoniem dolāru gabalā (Lielbritānija, Norvēģija, Izraēla, Itālija, Singapūra, Dienvidkoreja, Japāna), ir pievilti – lidmašīna neatbilst 5. paaudzes parametriem, līdz cīņas gatavībai, tātad – savu uzdevumu izpildei – tam vēl ir ļoti tālu. Paradoksālā rinda pēc ASV militārās rūpniecības kompleksa izstrādājuma nezūd. Apvienotie Arābu Emirāti nesen noslēdza līgumu par pussimta F-35 piegādi. Izraēla plāno palielināt "Zibeņu" parku līdz trim eskadriļām (40 lidmašīnām). To var pamatot tikai ar slēptu maksu "par draudzību" ar ASV.
Iepriekš izskanēja ziņas par to, ka iznīcinātāja stealth seguma un korpusa bojājumiem virsskaņas ātrumā, par pastāvīgiem traucējumiem ar skābekļa padevi pilotiem un programmatūras kļūmēm. Inženieri pūlas novērst trūkumus ekspluatācijas gaitā, tomēr kritiskās problēmas aug kā sniega lavīna.
ASV GKS iznīcinātājs F-35 saņēmis dzinēju F135, ko amerikāņi uzskata par "pašu spēcīgāku no visiem, ko izmanto jebkurš iznīcinātājs pasaulē". Tomēr tas ir F-35 zemās atdeves galvenais iemesls: turbīnas lāpstiņu virsmas seguma pārkaršanas rezultātā lāpstiņas saplaisā, un dzinējs priekšlaicīgi iziet no ierindas.
Kaprīzajam F135 vajadzīga bieža tehniskā apkalpe, tas būtiski palielina lidmašīnas ekspluatācijas izmaksas. Salīdzinājumam: viena stunda F-35 lidojuma izmaksā 31 tūkstoti dolāru, stunda "večuka" F-16 lidojuma – nepilnus 8 tūkstošus. Starp citu, F135 rezerves dzinējus kompānija Pratt & Whitney ražo nepietiekamā skaitā, pat mierlaika apstākļos. Ja rīt sāksies karš, debesīs pacelsies trešā daļa F-35, vēlāk to skaits ar katru dienu saruks – pat ne pretinieka PGA darbības dēļ, vienkārši metāla noguruma rezultātā.
Lai saglabātu cīņasspēju, ASV Gaisa spēki ir spiesti plānot F-35 skaita samazināšanu un aizvietot tos ar modernizētajiem iznīcinātājiem F-16 Fighting Falcon (tie pieņemti bruņojumā 1979. gadā, patlaban Gaisa spēki izmanto 790 šī tipa iznīcinātājus).
Daudzfunkcionālā vieglā 4. paaudzes iznīcinātāja F-16 maksimālā pacelšanās masa – 21,8 tonnas, tas spēj nest līdz 7,7 toonnas avopbumbu un raķešu uz 9 piekares mezgliem. Cīņas rādiuss – 1700 km, maksimālais ātrums – 2200 km/h. Tā nav slikta mašīna reģionālajiem konfliktiem, taču nav labi spert soli atpakaļ no "piektās paaudzes" – tehnoloģiska degradācija. Pentagons meklē kompromisus.
GKS štāba priekšnieks ģenerālis Čārlzs K. Brauns, jaunākais, iebilda pret "antikvariāta" (F-16) iepirkumu un aicināja izstrādāt absolūti jaunas klases vieglos vienmotora iznīcinātājus – lētāk un vienkāršāk nekā F-35, bet modernāk nekā F-16. Brauns nosauca tos par "ceturtās ar pusi paaudzes vai piektās mīnus paaudzes" mašīnām. ASV GKS sākuši pētījumu programmu, lai novērtētu, cik lietderīgi būtu aizvietot iznīcinātājus F-16 Fighting Falcon ar jaunām kara lidmašīnām. Pētījums tiks noslēgts līdz 2023. finanšu gada sākumam.
Problēmu sarežģī tas, ka F-35 ir vienīgais Rietumu pasaulē ražotais "piektās paaudzes" iznīcinātājs. Boeing ražotie 4. paaudzes iznīcinātāji F-15 un F-18, kas nosacīti konkurē ar to, nākuši no aukstā kara ēras laikiem un morāli novecojuši. ASV sabiedrotie Eiropā neuzņemas pašmāju 5. paaudzes iznīcinātāja izstrādi. Lielbritānija, Polija, Beļģija un Itālija bezcerīgi iegulda līdzekļus amerikāņu F-35 iepirkumos.
Izdevumi Lightning izstrādei pārsnieguši 400 miljardus dolaru, taču izrādījies, ka tas ir tikai sākums nacionālo budžetu līdzekļu neracionālās izšķiešanas procesā. ASV Senāta Bruņoto spēku komitejā F-35 nosauca par "hrestomātijas cienīgu piemēru... aizsardzības iepirkumu salauztajai sistēmai", bet pazīstamais politiķis (pagātnē arī viņš pats bija pilots), nelaiķa Džons Makeins, taisnīgi konstatēja: "F-35 programmas rekordlielie rādītāji vienlaikus bija skandāls un traģēdija no izmaksu, grafiku un atdeves viedokļa."
"Zibens" vēl ilgi pārbaudīs ASV un to sabiedroto GKS pacietību. Nāksies paciest F-35 dārgās "kaprīzes".
"Neredzamā" F-35 projekta hronisko neveiksmju fonā īpaši optimistisks izskatās Krievijas iznīcinātāja Su-57 tehnoloģiskais izrāviens – tas sekmīgi lido un pirmais pasaulē starp īstās piektās paaudzes iznīcinātājiem apgūst hiperskaņas raķetes.
Amerikāņi ir spiesti atzīt krievu ieroču pārākumu.