Latvijas Valsts kases saistības, 1919. g.

Krievu valoda Latvijā XX gadsimta sākumā: uz naudas, dokumentiem un sadzīvē

57
(atjaunots 19:24 05.11.2020)
Virzot "latviskās Latvijas" ideju, nacionālisti piemirst, ka pirms simts gadiem Latvijā valdīja pat ne divvalodība, bet trīsvalodība, un daudzās jomās mazākumtautību dzīve valstī bija daudz labāka, nekā šodien.

RĪGA, 6. novembris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Krievu kultūras Latvijā dienu ietvaros Latvijas Krievu savienības birojā bija organizēta izstāde, kas tika veltīta dažādu valodu lietojumam Latvijas teritorijā XIX gadsimta beigās un XX gadsimta pirmajā pusē. Spriežot pēc prezentētajiem dokumentiem, valstī aktīvi tika izmantota ne vien latviešu, bet arī krievu un vācu valodas, un to statuss bija pat nosprausts vairākos likumos, kas šobrīd šķiet neiedomājami.

Экспонаты выставки
© Photo Дмитрий Жилин
Izstādes eksponāti

Eksponāti – ēras liecinieki

Izstādi organizēja sabiedriskais aktīvists Viktors Harlamovs un Rīgas domes deputāts, tiesībsargs Aleksandrs Kuzmins. Viņi kolekcionē dažādus vēstures artefaktus un laipni prezentēja publikai savus eksponātus. Šodien tās mantas un dokumenti nevis vienkārši sniedz priekšstatu par šo sen aizgājušo ēru, bet arī ļauj salīdzināt vecos laikus ar mūsdienām. Un, kā izrādījās, dažās jomās nacionālo minoritāšu dzīve pirms simts gadiem bija daudz labāka, nekā šobrīd.

Piemēram, izstādē prezentēta 1929. gada grāmata, kas apraksta toreizējās Saeimas reglamentu. Tad nu lūk, deputātiem bija ļauts runāt no tribīnes ne vien latviešu, bet arī vācu vai krievu valodās, ko mūsdienu Latvijas reālijās pat nav iespējams iedomāties.

Регламент Сейма, 1929 г.
© Photo Дмитрий Жилин
Saeimas Kārtības rullis, 1929.g.

Tāpat, saskaņā ar 1924. gada lēmumu par lietvedību mazākumtautību skolās, dokumentus par administratīvo un saimniecisko darbību bija atļauts sastādīt ne vien latviešu, bet arī citās, attiecīgo skolu valodās.

Uz pirmajām Latvijas banknotēm, kuras tika laistas apgrozībā 1919. gadā, bija uzraksti latviešu, vācu un krievu valodās. Savukārt XX gadsimta sākuma atklātnes tieši norāda, ka Rīga tolaik bija daudzvalodīga un daudznacionāla pilsēta – reklāmas izkārtnes bija dažādās valodās, un nevienu tas nemulsināja. Interesanti, ka arī skolēnu apliecības, kas nodrošināja braukšanas atvieglojumus Rīgas sabiedriskajā transportā 30. gados, arī saturēja informāciju trijās valodās, kas tolaik tika uztverts pavisam normāli.

Школьные проездные документы, 1932 г.
© Photo Дмитрий Жилин
Skolnieku braukšanas dokumenti, 1932.g.

Latvijā tika izlaistas dažādas avīzes, izdotas grāmatas, notika dievkalpojumi, strādāja skolas, un esošo likumu ietvaros saskaņā ar valdības noteikumiem par valsts valodu, kas tika pieņemti 1932. gadā, visur varēja izmantot ne vien latviešu, bet arī jebkuru citu valodu. Tajos pašos noteikumos bija teikts, ka privātfirmām bija tiesības uzturēt lietvedību svešvalodā un tikai pēc valsts iestāžu prasības bija pienākums sniegt tulkojumu latviešu valodā.

Trīs valodu valsts

Šobrīd šādas patvaļības ir nepieļaujamas, jo komersantiem, kuri būtu uzdrīkstējušies kaut ko tādu izdarīt, var draudēt liels naudas sods. Taču Pirmās Latvijas Republikas laikos tas viss bija ierasta lieta. Interesanti, ka pat nacistu okupācijas laikos Rīgā ne vien mierīgi strādāja krievu skolas, bet arī dokumenti par mācību sekmēm skolēniem tika izsniegti krievu valodā, par ko liecina izstādē prezentētā 1943. gada liecība.

Учебные табеля, 1943 г.
© Photo Дмитрий Жилин
Liecības, 1943.g.

Kā atzīmē viens no organizatoriem, Aleksandrs Kuzmins, daudzi dokumenti norāda, ka Latvijas teritorijā vienmēr bijušas pieprasītas ne vien latviešu, bet arī citas valodas. Dažādas valodas tika izmantotas ne vien privātajās, bet arī valsts jomās.

"Tas pats Saeimas reglaments atļāva deputātiem uzstāties dažādās valodās, un arī, saskaņā ar latviešu skolu mācību plāniem, krievu valodas apgūšana tajās bija visnotaļ izplatīta," atzīmēja Kuzmins.

Viņš piebilda, ka arī XX gadsimta sākumā, kad Latvijas teritorija bija Krievijas impērijas sastāvā, te bija atļauts lietot ne tikai krievu valodu.

Учебный табель, 1900 г.
© Photo Дмитрий Жилин
Liecība, 1900.g.

"Rīgas pašvaldības veidlapas XX gadsimta sākumā bija trijās valodās. Tātad Krievijas impērijas oficiālajos dokumentos bija ne vien krievu, bet arī latviešu un vācu valoda. Šāda prakse saglabājās arī neatkarīgajā Latvijā, kad trijās valodās varēja būt dažādi rēķini un daudzi citi dokumenti," uzsvēra Kuzmins.

Krievu un vācu valodu īpašais statuss tika aprakstīts vairākos likumdošanas aktos. Kuzmins norādīja, tiesu procesā un pašvaldību darbā, ar lielu mazākumtautību skaitu, tolaik bija atļauts izmantot citas valodas līdztekus latviešu valodai, atšķirībā no mūsdienu valsts.

Обязательства государственного казначейства Латвии, 1919 г.
© Photo Дмитрий Жилин
Latvijas Valsts kases saistības, 1919.g.

Situāciju var mainīt

Taču, kā uzskata sabiedriskais aktīvists, pieprasījums pēc krievu valodas Latvijā šodien ir pat augstāks, nekā pirms simts gadiem, savukārt nacionālās minoritātes prot latviešu valodu daudz labāk.

"Ja mēs salīdzināsim to laiku tautas skaitīšanas datus ar tagadējiem, tad ieraudzīsim, ka latviešu valodas izmantošana mazākumtautību vidū ir kļuvusi manāmi labāka, nekā 20.-30. gados. Tādēļ runāt par kaut kādu "draudu" valsts valodai nav nekāda pamata. Lai gan it kā apspiestais latviešu valodas stāvoklis parasti tiek izmantots, lai nedotu iespēju paplašināt krievu valodas izmantošanas jomu, kurai ir pieprasījums," norādīja Kuzmins.

Решение о делопроизводстве в школах нацменьшинств, 1924 г.
© Photo Дмитрий Жилин
Lēmums par lietvedību mazākumtautību skolās, 1924.g.

Kā atzīmēja Kuzmins, mūsdienās Satversmē ir sadaļa par cilvēktiesībām, kurā minētas tiesības saglabāt un attīstīt mazākumtautību valodas. Un arī 2014. gadā pieņemtajā Satversmes preambulā ir teikts, ka Latvija ciena nacionālās minoritātes, taču krievu valodas lietošanas apmērs, neskatoties uz minēto, tiek samazināts.

"Tajās pašās skolās, augstskolās, arī bērnudārzos, kā arī plašsaziņas līdzekļos krievu valodas izmantošana tiek samazināta. Lai gan Latvija parakstīja tostarp arī starptautisko līgumu – Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību.

Учебные планы латышских школ на 1924/25 уч. г.
© Photo Дмитрий Жилин
Latviešu skolu stundu plāni, 1924./25.gg.

Pēc deputāta domām, visloģiskākais solis mazākumtautību valodas tiesību aizsardzībā Latvijā ir prasības iesniegšana Eiropas tiesā, ja Latvijas tiesas neredz pārkāpumus.

57
Tagi:
krievu valoda, Latvija
Eiro

Ieguldījumu un aktīvu apjoms audzis, peļņa kritusies: kas notiek Latvijas bankās

3
(atjaunots 12:37 05.12.2020)
Finanšu nozares asociācija iepazīstināja ar atskaiti par Latvijas banku darbības rādītājiem 2020. gada pirmo trīs ceturkšņu laikā.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Šī gada deviņu mēnešu laikā piecas Latvijā strādājošās bankas cietušas zaudējumus, lielākos – banka Citadele. Pie tam banku aktīvu kopējais apjoms pieaudzis par 3%, ieguldījumu apjoms – par 3,1%, liecina Finanšu nozares asociācijas dati, vēsta Baltic Course.

Zaudējumi un peļņa

Šī gada deviņu mēnešu laikā bankas Citadele zaudējumi sastādījuši 24,451 milj. eiro. Ar zaudējumiem strādāja arī Industra Bank (4,041 milj. eiro), PrivatBank (3,698 milj. eiro), Baltic International Bank (1,179 milj. eiro) un Expobank (978 800 eiro).

Lielāko peļņu starp bankām Latvijā šī gada deviņu mēnešu laikā guvusi Swedbank - 59,913 milj. eiro (-28,1%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn). SEB banka peļņa sastādījusi 28,285 milj. eiro (-25,1%).

Asociācijas dati neietver informāciju par "Rietumu banku" – tā nav apvienības loceklis, tomēr, saskaņā ar bankas publicētajiem datiem, tās peļņa deviņu mēnešu laikā sastādījusi 18,108 milj. eiro – par 12,1% mazāk nekā 2019. gada janvārī – septembrī. Šie dati ierindo Rietumu banku trešajā vietā saņemtās peļņas ziņā.

Rigensis Bank peļņa šī gada deviņu mēnešu laikā sastādīja 6,352 milj. eiro (+52,4%), LPB Bank peļņa - 4,734 milj. eiro (-4,3%).

Signet Bank peļņa - 618 800 eiro (+14,2%), "Reģionālā investīciju banka" peļņa - 1,96 milj. eiro (- 48,4%), savukārt BlueOrange Bank peļņa - 2,991 milj. eiro (-34,9%).

Kopumā Latvijas bankas sektora peļņa 2020. gada deviņu mēnešu laikā sastādījusi 107,495 milj. eiro – par 45,8% mazāk nekā gadu iepriekš.

Aktīvi

Latvijas banku aktīvu kopējais apjoms šī gada deviņu mēnešu laikā audzis par 3%, jeb par 703,002 milj. eiro, un septembra beigās sastādīja 23,906 miljardus eiro.

Aktīvu apjomu ziņā pirmo vietu ieņem Swedbank, kuras aktīvi septembra beigās sastādīja 7,327 miljardus eiro (+24,3%).

Otro vietu aktīvus ziņā ieņēma banka Citadele ar aktīviem 4,253 miljardu eiro apmērā (+ 21,1%), trešo vietu – SEB banka, kuras aktīvi sasnieguši 4,175 miljardus eiro (+5,2%)

Aktīvu apjoms šī gada deviņu mēnešu laikā audzis arī BlueOrange Bank, Rigensis Bank, Signet Bank, Expobank.

Aktīvu apmērs deviņu mēnešu laikā sarucis Luminor Bank filiālei Latvijā – par 16,1%, līdz 3,552 miljardiem eiro. Strauji sarucis OP Corporate Bank filiāles aktīvu apjoms – par 43,8%, līdz 414,552 milj. eiro.

Turklāt sarucis "Reģionālās investīciju bankas" Baltic International Bank, LPB Bank, Industra Bank un PrivatBank  aktīvu apjoms.

Asociācijas atskaitē nav atspoguļoti Rietumu bankas rezultāti. Tā informēja, ka aktīvi minētajā laika posmā sarukuši par 10,7%, līdz 1,535 miljardiem eiro, tātad banka ierindojas piektajā vietā aktīvu apjoma ziņā.

Ieguldījumi

Ieguldījumu apjoms Latvijas bankās šī gada septembra beigās sasniedzis 17,739 miljardus eiro, par 3,1% vairāk nekā 2019. gada beigās.

Lielāko apjomu ieguldījumu piesaistījusi Swedbank - 5,488 miljarda eiro (-12,4%, salīdzinājumā ar 2019. gada nogali).

Banka Citadele piesaistījusi ieguldījumus 3,298 miljardu eiro apmērā (+10,9%), bet SEB banka – 3,225 miljardu eiro apmērā (+4,1%).

2020. gada deviņu mēnešu laikā ieguldījumu apjoms pieaudzis arī BlueOrange Bank, Rigensis Bank, Baltic International Bank, Signet Bank.

Sarucis ieguldījumu apjoms Luminor Bank filiālē Latvijā (-7,2%), Reģionālajā investīciju bankā (-22,5%), Industra Bank (-13,9%), PrivatBank (-12,9%), LPB Bank (-13,6%), OP Corporate Bank filiālē Latvijā (-84,1%) un Expobank (-8,9%).

Saskaņā ar asociācijas datiem, šī gada septembra beigās uzņēmumu ieguldījumi Latvijas bankās sastādīja 7,193 miljardus eiro, bet privātpersonu ieguldījumi - 9,871 miljardus eiro.

Rietumu bankas dati statistikā nav iekļauti.

3
Tagi:
Latvija, statistika, bankas
Pēc temata
Analītiķis: Latvijas skaistā dzīve ir beigusies, palikušas tikai šprotes
Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Latvijas Banka pauž optimismu: krīzes pīķis ir pārvarēts
Jevgēņijs Primakovs

Jevgēņijs Primakovs: Latvijai ir jāatbild par žurnālistu tiesību pārkāpumiem

9
(atjaunots 12:20 05.12.2020)
Latvijas varasiestāžu darbības – klasisks žurnālistu vajāšanas gadījums. Cits traktējums šajā situācijā nav iespējams, uzsvēra Rossotrudņičestvo vadītājs Jevgēņijs Primakovs.

RĪGA, 5. decembris – Sputnik. 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē. VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

Politiskais un sabiedriskais darbinieks, Krievijas tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītājs Jevgēņijs Primakovs apliecināja starptautiskajai ziņu aģentūrai Sputnik, ka federālā aģentūra to atbalstīs.

"Piedāvāju kolēģiem Sputnik "Rossotrudņičestvo" atbalstu. Esam gatavi iesniegt nepieciešamās prasības un dokumentus starptautiskajās organizācijās, lai noskaidrotu, kāda ir Eiropas Savienības dalībvalsts pozīcija jautājumā par nekaunīgo vārda brīvības tiesību pārkāpumu un žurnālistu vajāšanu par viņu profesionālo darbību," teica Primakovs.

Viņš uzsvēra, ka "Rossotrudņičestvo" ir bijusi, ir un būs Sputnik pusē, tāpat kā krievvalodīgo kolēģu – žurnālistu pusē.

"Latvijas varastiestāžu darbības ir klasiska žurnālistu vajāšana pēc profesijas pazīmes. Cits traktējums te nav iespējams," secināja Primakovs.

Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja Latvijas VDD darbības un raksturoja to kā "demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļa paušanas brīvības pārkāpuma kliedzošu piemēru". Resors uzsvēra, ka tā ir soda akcija, "kas neatstāj ne mazākās šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobo zemtekstu".

Примаков: Латвия должна ответить за нарушение прав журналистов
9
Tagi:
Jevgēņijs Primakovs, žurnālists, Drošības dienests, Latvija
Pēc temata
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Astoņas stundas: aizturētie Baltnews žurnālisti pastāstīja par nopratināšanām
"Visus neiesēdināsiet": LKS organizēja piketu pret žurnālistu aizturēšanu
VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti