Latvijas Valsts kases saistības, 1919. g.

Krievu valoda Latvijā XX gadsimta sākumā: uz naudas, dokumentiem un sadzīvē

60
(atjaunots 19:24 05.11.2020)
Virzot "latviskās Latvijas" ideju, nacionālisti piemirst, ka pirms simts gadiem Latvijā valdīja pat ne divvalodība, bet trīsvalodība, un daudzās jomās mazākumtautību dzīve valstī bija daudz labāka, nekā šodien.

RĪGA, 6. novembris – Sputnik, Andrejs Solopenko. Krievu kultūras Latvijā dienu ietvaros Latvijas Krievu savienības birojā bija organizēta izstāde, kas tika veltīta dažādu valodu lietojumam Latvijas teritorijā XIX gadsimta beigās un XX gadsimta pirmajā pusē. Spriežot pēc prezentētajiem dokumentiem, valstī aktīvi tika izmantota ne vien latviešu, bet arī krievu un vācu valodas, un to statuss bija pat nosprausts vairākos likumos, kas šobrīd šķiet neiedomājami.

Экспонаты выставки
© Photo Дмитрий Жилин
Izstādes eksponāti

Eksponāti – ēras liecinieki

Izstādi organizēja sabiedriskais aktīvists Viktors Harlamovs un Rīgas domes deputāts, tiesībsargs Aleksandrs Kuzmins. Viņi kolekcionē dažādus vēstures artefaktus un laipni prezentēja publikai savus eksponātus. Šodien tās mantas un dokumenti nevis vienkārši sniedz priekšstatu par šo sen aizgājušo ēru, bet arī ļauj salīdzināt vecos laikus ar mūsdienām. Un, kā izrādījās, dažās jomās nacionālo minoritāšu dzīve pirms simts gadiem bija daudz labāka, nekā šobrīd.

Piemēram, izstādē prezentēta 1929. gada grāmata, kas apraksta toreizējās Saeimas reglamentu. Tad nu lūk, deputātiem bija ļauts runāt no tribīnes ne vien latviešu, bet arī vācu vai krievu valodās, ko mūsdienu Latvijas reālijās pat nav iespējams iedomāties.

Регламент Сейма, 1929 г.
© Photo Дмитрий Жилин
Saeimas Kārtības rullis, 1929.g.

Tāpat, saskaņā ar 1924. gada lēmumu par lietvedību mazākumtautību skolās, dokumentus par administratīvo un saimniecisko darbību bija atļauts sastādīt ne vien latviešu, bet arī citās, attiecīgo skolu valodās.

Uz pirmajām Latvijas banknotēm, kuras tika laistas apgrozībā 1919. gadā, bija uzraksti latviešu, vācu un krievu valodās. Savukārt XX gadsimta sākuma atklātnes tieši norāda, ka Rīga tolaik bija daudzvalodīga un daudznacionāla pilsēta – reklāmas izkārtnes bija dažādās valodās, un nevienu tas nemulsināja. Interesanti, ka arī skolēnu apliecības, kas nodrošināja braukšanas atvieglojumus Rīgas sabiedriskajā transportā 30. gados, arī saturēja informāciju trijās valodās, kas tolaik tika uztverts pavisam normāli.

Школьные проездные документы, 1932 г.
© Photo Дмитрий Жилин
Skolnieku braukšanas dokumenti, 1932.g.

Latvijā tika izlaistas dažādas avīzes, izdotas grāmatas, notika dievkalpojumi, strādāja skolas, un esošo likumu ietvaros saskaņā ar valdības noteikumiem par valsts valodu, kas tika pieņemti 1932. gadā, visur varēja izmantot ne vien latviešu, bet arī jebkuru citu valodu. Tajos pašos noteikumos bija teikts, ka privātfirmām bija tiesības uzturēt lietvedību svešvalodā un tikai pēc valsts iestāžu prasības bija pienākums sniegt tulkojumu latviešu valodā.

Trīs valodu valsts

Šobrīd šādas patvaļības ir nepieļaujamas, jo komersantiem, kuri būtu uzdrīkstējušies kaut ko tādu izdarīt, var draudēt liels naudas sods. Taču Pirmās Latvijas Republikas laikos tas viss bija ierasta lieta. Interesanti, ka pat nacistu okupācijas laikos Rīgā ne vien mierīgi strādāja krievu skolas, bet arī dokumenti par mācību sekmēm skolēniem tika izsniegti krievu valodā, par ko liecina izstādē prezentētā 1943. gada liecība.

Учебные табеля, 1943 г.
© Photo Дмитрий Жилин
Liecības, 1943.g.

Kā atzīmē viens no organizatoriem, Aleksandrs Kuzmins, daudzi dokumenti norāda, ka Latvijas teritorijā vienmēr bijušas pieprasītas ne vien latviešu, bet arī citas valodas. Dažādas valodas tika izmantotas ne vien privātajās, bet arī valsts jomās.

"Tas pats Saeimas reglaments atļāva deputātiem uzstāties dažādās valodās, un arī, saskaņā ar latviešu skolu mācību plāniem, krievu valodas apgūšana tajās bija visnotaļ izplatīta," atzīmēja Kuzmins.

Viņš piebilda, ka arī XX gadsimta sākumā, kad Latvijas teritorija bija Krievijas impērijas sastāvā, te bija atļauts lietot ne tikai krievu valodu.

Учебный табель, 1900 г.
© Photo Дмитрий Жилин
Liecība, 1900.g.

"Rīgas pašvaldības veidlapas XX gadsimta sākumā bija trijās valodās. Tātad Krievijas impērijas oficiālajos dokumentos bija ne vien krievu, bet arī latviešu un vācu valoda. Šāda prakse saglabājās arī neatkarīgajā Latvijā, kad trijās valodās varēja būt dažādi rēķini un daudzi citi dokumenti," uzsvēra Kuzmins.

Krievu un vācu valodu īpašais statuss tika aprakstīts vairākos likumdošanas aktos. Kuzmins norādīja, tiesu procesā un pašvaldību darbā, ar lielu mazākumtautību skaitu, tolaik bija atļauts izmantot citas valodas līdztekus latviešu valodai, atšķirībā no mūsdienu valsts.

Обязательства государственного казначейства Латвии, 1919 г.
© Photo Дмитрий Жилин
Latvijas Valsts kases saistības, 1919.g.

Situāciju var mainīt

Taču, kā uzskata sabiedriskais aktīvists, pieprasījums pēc krievu valodas Latvijā šodien ir pat augstāks, nekā pirms simts gadiem, savukārt nacionālās minoritātes prot latviešu valodu daudz labāk.

"Ja mēs salīdzināsim to laiku tautas skaitīšanas datus ar tagadējiem, tad ieraudzīsim, ka latviešu valodas izmantošana mazākumtautību vidū ir kļuvusi manāmi labāka, nekā 20.-30. gados. Tādēļ runāt par kaut kādu "draudu" valsts valodai nav nekāda pamata. Lai gan it kā apspiestais latviešu valodas stāvoklis parasti tiek izmantots, lai nedotu iespēju paplašināt krievu valodas izmantošanas jomu, kurai ir pieprasījums," norādīja Kuzmins.

Решение о делопроизводстве в школах нацменьшинств, 1924 г.
© Photo Дмитрий Жилин
Lēmums par lietvedību mazākumtautību skolās, 1924.g.

Kā atzīmēja Kuzmins, mūsdienās Satversmē ir sadaļa par cilvēktiesībām, kurā minētas tiesības saglabāt un attīstīt mazākumtautību valodas. Un arī 2014. gadā pieņemtajā Satversmes preambulā ir teikts, ka Latvija ciena nacionālās minoritātes, taču krievu valodas lietošanas apmērs, neskatoties uz minēto, tiek samazināts.

"Tajās pašās skolās, augstskolās, arī bērnudārzos, kā arī plašsaziņas līdzekļos krievu valodas izmantošana tiek samazināta. Lai gan Latvija parakstīja tostarp arī starptautisko līgumu – Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību.

Учебные планы латышских школ на 1924/25 уч. г.
© Photo Дмитрий Жилин
Latviešu skolu stundu plāni, 1924./25.gg.

Pēc deputāta domām, visloģiskākais solis mazākumtautību valodas tiesību aizsardzībā Latvijā ir prasības iesniegšana Eiropas tiesā, ja Latvijas tiesas neredz pārkāpumus.

60
Tagi:
krievu valoda, Latvija
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā sākusies gada ienākumu deklarāciju sniegšana: par ko jāatceras

18
(atjaunots 16:35 02.03.2021)
VID aicina nesteigties iesniegt deklarāciju par iepriekšējo gadu marta pirmajās dienās, jo EDS var neizturēt; tiesa, vairāk nekā 62 000 Latvijas iedzīvotāju jau ir snieguši ziņas par saviem ienākumiem; kā palīdzēt tiem, kuriem ir grūti aizpildīt deklarāciju tiešsaistē.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 1. marta Latvijas iedzīvotāji var iesniegt ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Šo iespēju jau ir izmantojuši 62 414 cilvēki, pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā TV3.

Šajā gadā pandēmijas dēļ iesniegt informāciju par ienākumiem var tikai tiešsaistē, izmantojot EDS elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tā kā VID tāpat izmaksā bezdarbnieka pabalstu, dienests brīdina, ka EDS darbā ir iespējamas nelielas tehniskās pauzes, kas saistītas ar šo datu iegūšanu no šīs datu sistēmas pabalstu aprēķināšanai.

Pirmajās deklarāciju iesniegšanas dienās parasti rodas ažiotāža, kuras dēļ pastāv EDS pārslodzes risks, tāpēc VID aicina nemēģināt iesniegt ziņas par ienākumiem marta pirmajās dienās. Tiem, kuriem tas ir jādara, ir trīs mēneši līdz pirmajam jūnijam, bet tie, kuri noformē deklarāciju par 2020. gadu, lai saņemtu nodokļa atmaksu par pamatotiem ienākumiem, var iesniegt to triju gadu laikā.

VID mājaslapā sadalē Gada ienākumu deklarācija ir pieejamas ziņas un izglītojošs video latviešu valodā par to, kā pareizi aizpildīt ienākumu deklarāciju. Tāpat 9. martā VID rīkos bezmaksas tiešsaistes semināru, kur parādīs, kā pieslēgties EDS un aizpildīt deklarāciju.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu atmaksas noformēšanai Latvijas iedzīvotāji var iekļaut savu vecāku, vecvecāku, kā arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību. No 2020. gada deklarācijā var iekļaut izglītības un ārstniecības izdevumus arī par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte.

VID atgādina, ka ir arī speciālā aplikācija "Attaisnotie izdevumi", kurā vēl pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var savadīt visus maksājuma dokumentus un informāciju par tiem.

18
Tagi:
Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts.

Pieminekli neviens vairs neieraudzīs: nopratinātais nacionālpatriots sniedza interviju

29
(atjaunots 16:22 02.03.2021)
Viens no nopratinātajiem sakarā ar lielgabala zādzību un pieminekļa apgānīšanu Jēkabpilī paziņoja, ka "viss ir zem kontroles" un pieminekli vairs neviens neieraudzīs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Tika nozagts lielgabals, kas rotāja memoriālu. Policijas izmeklēšana pagaidām panākumiem nevainagojās - nolaupīto lielgabalu atrast neizdevies. Tāpat nav ziņu par iespējamo vandāļu aizturēšanu, raksta nra.lv.

Taču baumas par to, ka sakarā ar lielgabala zādzību policijas redzeslokā nonākušais vietējais nacionālpatriots izrādījās patiesas. Neskatoties uz policijas izmeklēšanu, "varonis" uzdrošinājās pat sniegt nelielu interviju slavenajai latviešu publicistei Elitai Veidemanei, kura iepriekš neslēpa savu sajūsmu par lielgabala zādzību un cerēja, ka tas jau guļ Daugavas dibenā.

Gundars Kalve, Jēkabpils Latviešu biedrības valdes loceklis, savulaik – Jēkabpils domes priekšsēdētājs no Nacionālās apvienības (2013.–2014.), viens no partijas "Visu Latvijai!" dibinātājiem, lauksaimnieks un patriots, uzskaita sava sarunbiedra regālijas Elita Veidemane. Savas lauksaimniecības zemes viņš nostalģiski nosauca "Abrene". "Lai Abrene man katrā mirklī ir sasniedzama," skaidro nacionālpatriots.

Savu tiešu iesaisti notikušajā publikācijas varonis neatzīst, taču Elita Veidemane atsaucas uz kādām puspatiesībām, ko viņa atradusi " krieviskajos portālos". Tāpēc kļūst skaidrs, ka Gundars Kalve nav gluži pēdējais cilvēks, kurš kaut ko zina par pazudušā pieminekļa likteni.

" Vai tā ir taisnība, ko krievu portāli raksta?" jautā Kalvi Veidemane, un stāsta nacionālpatriotam par to, ka "lielgabals tika atrasts pie latviešu nacionālista". "Vai šis latviešu nacionālists esot jūs. Ar savu traktoru norāvāt to krāmu no pjedestāla?"

"Tas mēsls ir aizvests, un tas vairs nekad neatradīsies mūsu pilsētā. Bet vai tas bija mans traktors - to es tā neapgalvotu," izvairīgi atbild Kalve.

Taču Elita Veidemane cenšas panākt skaidrību un jautā tieši, vai Kalve to izdarījis pats. Publikācijas varonis noliedz savu tiešo līdzdalību šajā vandālisma aktā, bet saka, "es visu zinu, viss ir zem kontroles". Tāpat viņš apliecina, ka viņu nopratināja policijas darbinieki.

Vai meklēt Daugavā?

Latviešu publiciste painteresējas par nozagtā lielgabala likteni, precīzāk viņu interesē nianse, vai tā ir patiesība, ka lielgabals jau esot Latvijas policijas rīcībā

"Nē, protams. Tie ir meli," atbild Gundars Kalve.

"Ceru, ka jūs izmetāt to lūzni Daugavā?", precizē Veidemane.

"To "pieminekli" neviens un nekad vairs neieraudzīs. Tas gan varētu būt Daugavas piesārņojums, bet jādomā, ka Daugaviņa - māmuliņa piedos. Tas ir tāpat kā Melnais bruņinieks savulaik tika iemests Daugavā" atkal izvairīgi paziņo nacionālpatriots.

Uz turpmākajiem precizējošajiem žurnālistes jautājumiem telefona intervijas varonis izvairās sniegt atbildes, skaidrojot, ka tālrunim ir ausis un acis, bet sola daudz ko izstāstīt personīgi, piebilstot, ka atbrauks uz Rīgu jau 16. martā.

Intervijas beigās Elita Veidemane atkal nevar noslēpt savu satraukumu par nolaupītā lielgabala atgriešanos Jēkabpilī. Taču sarunbiedrs mierina viņu, ka tie ir meli un lielgabals vairs nekad tur neparādīsies.

"Nē, nekā tamlīdzīga. Tas tur neatradīsies vairs nekad. Tā ir melīga informācija. Pat ja hipotētiski kāds varētu pieņemt tādu variantu... Mēs tomēr dzīvojam neatkarīgā valstī, un saskaņošanai jābūt, lai arī kādu pieminekli kāds vēlētos likt. Vēlreiz tur novietot kaut ko ar okupantiem saistītu - nu, tur jābūt plānprātīgiem, lai kaut ko tādu akceptētu. Ja vajadzēs, tad arī nākamais "piemineklis" tiks novākts," sola Gundars Kalve.

Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas Ārlietu ministrijai protesta notu sakarā ar vandālisma aktu attiecībā uz padomju pieminekli Jēkabpilī, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

29
Tagi:
piemineklis
Pēc temata
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Latvijā vajā Saeimas deputātu Dombravu: viņš stāsta par desmitiem izskanējušu draudu
Aleksejs Šaripovs: nacionālā politika – strupceļš Latvijas attīstībā
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu