Vīrietis ar portfeli, foto no arhīva

Goda konsuli Latvijā: Lemberga advokāts, Šķēles sieva, Šlesera kompanjons

47
(atjaunots 15:48 05.11.2020)
Ārvalstu goda konsulu sarakstā Latvijā atrodami daži interesanti uzvārdi. Kā tiek izraudzīti kandidāti šim amatam.

RĪGA, 5. novembris — Sputnik. Goda konsula pienākumus Latvijā dažādu valstu uzdevumā pilda arī Aivara Lemberga advokāts Māris Grudulis, bijušais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Jānis Maršāns kurš strādāja kopā ar Aināru Šleseru, kā arī Andra Šķēles dzīvesbiedre Kristiāna Lībane-Šķēle, vēsta Nekā personīga

Ukrainas Ārlietu ministrijas ēka
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Goda konsuls pilda dažādas konsulārās funkcijas. Tas ir amats, ko citas valsts ārlietu ministrija nozīmē strādāšanai valstī, kur tai nav vēstniecības. Goda konsuls nav diplomātiskajā dienestā, nesaņem alfu, taču pārstāv viņu iecēlušās valsts intereses un palīdz tās pilsoņiem nepieciešamības gadījumā. Goga konsulam nav imunitātes, tomēr starptautiskā prakse iesaka aizsargāt konsula telpas, piešķirt nodokļu atlaides, aizsargāt viņa arhīvus un dokumentus. Uzturēšanās valsts pienākums ir nodrošināt goda konsula drošību, taču likumpārkāpuma gadījumā viņu var arī aizturēt.

Lai ieņemtu goda konsula amatu, ir jāsaņem nozīmējums no attiecīgās ārvalsts. Pie tam valsts novērtē, vai ierosinātā persona var šo posteni ieņemt. Kad dokumenti savākti un izpētīti, tos apspriež Atestācijas komisija, kas var piekrist vai nepiekrist iecelšanai.

Goda konsula īpašo statusu Latvijā izdevies iegūt vairākām neviennozīmīgi vērtētām personām. Piemēram, Monako pārstāv advokāts Māris Grudulis, kurš tiesā aizstāv Aivaru Lembergu. Pazīstams no 2008. gada ar skandaloziem grozījumiem naudas atmazgāšanas likumā, kas ierobežoja ombudsmeņa iespējas aktīvi strādāt šajā sfērā. Daudzi sprieda – tie radīti tieši Lemberga interesēs. Izmaiņas deputāti pieņēma, bet prezidents Valdis Zatlers grozījumus lika Saeimai pārstrādāt.

Monako Firstistes goda konsula amatu Grudulis ieņēma 2015. gadā. Gadu vēlāk pēc ZZS politiķa Augusta Brigmaņa ieteikuma nonāca premjera Māra Kučinska birojā kā ārštata padomnieks.

Luksemburgas grāfistes jau 13 gadus pārstāv goda konsule Kristiāna Lībane-Šķēle, Andra Šķēles dzīvesbiedre. Līgumu ar viņu Luksemburga pagarinājusi līdz 2024. gadam.

Savukārt Maltas goda konsuls kopš 2007. gada ir advokāts Jānis Zelmenis. Viņš pat izveidojis biedrību, kurā apvieno Latvijā strādājošos ārvalstu konsulus. Latvijā nodarbojies ar Maltas holdinga kompāniju dibināšanu.

Gvatemalas goda konsulāts reģistrēts Jāņa Maršāna privātmājā Jaunmārupē. Maršāns bija Satiksmes ministrijas valsts sekretārs laikā, kad ministra postenī bija Ainārs Šlesers. Vēlāk nonācis ar Šleseru saistītajos Rīgas ostas uzņēmumos. Viņš skaidro, ka vairs aktīvi nestrādā goda konsula amatā un nezinu, kāds viņam tagad statuss. Taujāts, kāpēc viņš izraudzīts goda konsula postenim Gvatemalā, Maršāns skaidro, ka nekādos konkursos nav piedalījies, bijis piedāvājums, viņš pieteicies un izraudzīts. Pie tam viņš nekad neesot mēģinājis šo status izmantot, piemēram, "oligarhu lietas" laikā, lai ietekmētu likumsargus.

Maršāns oficiāli atrodams goda konsulu sarakstos, tomēr žurnālisti noskaidroja, ka Gvatemala šo status viņam atņēmusi. Iemesli netika izskaidroti.

Bijušais ministrs, Latvijas vēstnieks Francijā un Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Imants Lieģis skaidro – goda konsula tituls, iespējams, ir interesants uzņēmējiem, jo atsevišķās aprindās var kalpot kā statusa elements. Iespējams, ļauj vieglāk atvērt Maltas, Monako, Luksemburgas vai citu valstu iestāžu durvis. Katra valsts pati nosaka kritērijus kandidātu iecelšanai, bet uzņēmējvalstij ir tiesības atteikt.

Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris pastāstīja, ka AM ne vienu reizi vien izbrāķējusi piedāvātās kandidatūras, tomēr resora instrumenti un resursu esot ierobežoti, un tā lielā mērā balstās uz specdienestu slēdziena. Viņš piebilda, ka par goda konsuliem bieži kļūst sekmīgi uzņēmēji, kam ir iespēja uz sava rēķina uzturēt biroju un palīgus.

47
Pēcoperācijas palāta slimnīcā

Veselības ministrija palielinājusi gultasvietu skaitu Covid-19 pacientiem

3
(atjaunots 09:06 05.12.2020)
Plānveida pakalpojumu ierobežošana slimnīcās devusi iespēju atbrīvot 157 gultasvietas Covid-19 pacientiem, informē Veselības ministrija.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Covid-19 pacientu ārstēšanai paredzēto gultasvietu skaits slimnīcās palielināts aptuveni līdz 800, Latvijas televīzijā informēja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis.

12. novembrī veselības ministre Ilze Viņķele konstatēja, ka maksimālais Covid-19 pacientiem paredzētais gultasvietu skaits, kura apstākļos nav vajadzības nopietni ierobežot veselības aprūpes plānveida pakalpojumus, valstī sasniedz 450-500 vietas.

Divas nedēļas vēlāk premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka Covid-19 pacientiem piemēroto gultasvietu skaits palielināts līdz 595 vietām. Dažas dienas vēlāk Viņķele pastāstīja, ka slimnīcās pieejamas jau 633 gultasvietas Covid-19 pacientu ārstēšanai.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu slimnīcās uz laiku ierobežota plānveida pakalpojumu sniegšana stacionārā un dienas stacionārā. Dūrītis uzskata, ka tādējādi tiks sarūpētas papildu 157 vietas Covid-19 pacientiem.

Vienlaikus notiek pārrunas ar slimnīcām, piemēram, Balvos, ko būtu iespējams iesaistīt Covid-19 pacientu kompšanā, tātad pieejamo vietu skaitu varētu vēl palielināt. Atgādināsim, ka Balvu slimnīcā līdz 14. decembrim slēgta dzemdību nodaļa pēc Covid-19 uzliesmojuma darbinieku vidū).

Dūrītis pastāstīja, ka VM šobrīd aktīvi izstrādā Covid-19 testēšanas iespēju paplašināšanas mehānismus, it īpaši brīvdienās, kad testu skaits ir mazāks.

Viņš nenoliedza, ka nākotnē valstī, iespējams, tiks paredzēti vēl stingrāki ierobežojumi, un paziņoja: patlaban ir ļoti svarīgi, lai cilvēki ievērotu ieviestos drošības pasākumus, lai izvairītos no tādas nepieciešamības.

Galvenais, pēc viņa domām, ir dabūt vakcīnas pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā, ka pēdējā laikā dubultojies mirušo Covid-19 slimnieku skaits.

3
Tagi:
veselības aprūpes sistēma, Veselības ministrija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem
Politologs: Kariņa konflikts ar Viņķeli iesēja paniku sabiedrībā
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir uzsāktas 600 lietas par ierobežojumu pārkāpumiem
Latvijas slimnīcas vēl spēj uzņemt pacientus: Viņķele par hospitāli Ķīpsalā
Tukša klases telpa

Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"

3
(atjaunots 08:59 05.12.2020)
1.-4. klašu audzēkņi varētu pāriet pie attālinātajām mācībām, ja parlaments neapstiprinās prasības par masku valkāšanu, paziņoja Ilga Šuplinska.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Ja Saeima noraidīs valdības prasību uzdot skolēniem un skolotājiem valkāt maskas mācību iestādēs un Covid-19 izplatība valstī pieaugs, valdība varētu pieņemt lēmumu par attālinātām mācībām 1.-4. klašu audzēkņiem, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, vēsta Press.lv.

1. decembrī valdība pieņēmusi lēmumu par sejas masku obligāto valkāšanu 1.-4. klašu audzēkņiem, kuri pagaidām vēl mācās klātienē. 3. decembrī Saeimas spīkere Ināra Mūrniece paziņoja, ka Saeima varētu neapstiprināt valdības lēmumu par masku valkāšanu jaunāko klašu skolēniem.

Ilga Šuplinska norādīja, ka norma par sejas masku valkāšanu bērniem mācīu iestādēs izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Savienības pieredzi, kur masku valkāšanu skolās oktobra sākumā ieviesa vairākas valstis.

Pirms nedēļas masku valkāšana bija obligāta 17 valstīm no 30 ES un EEZ valstīm. Deviņās valstīs maskas ir obligātas no sešu gadu vecuma, sešās – no 13 gadu, bet vēl divās – no 4 gadu vecuma. Šuplinska paziņoja, ka masku valkāšana skolās ne tikai skolotājiem, bet arī skolēniem lielākajā daļā ES valstu nodrošinājusi Covid-19 izplatības samazinašanos.

Ministre atzīmēja, ka janvārī IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sameklēs līdzekļus masku iepirkumiem skolēniem un skolotājiem.

Tāpat ministrija iesaka tādus drošības pasākumus skolās, kā nodarbību skaita samazināšana, mūzikas un sporta nodarbību organizēšana attālinātā režīmā, daļēji attālināto mācību modeļa ieviešana un klašu sadalījums grupās.

Iepriekš sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss bija publicēta petīcija "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" par obligātā masku režīma atcelšanu jaunāko klašu skolēniem. Vienas dienas laikā tā saņēma vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu. Petīcijas iesniegšanai Saeimā pietiek ar 10 tūkstošiem.

3
Tagi:
Ilga Šuplinska, skola, izglītība
Pēc temata
Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku
Īsta segregācija: nabadzīgās ģimenes nevar atļauties tālmācības
Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām
Skolas palikušas aci pret aci ar pandēmiju: kāpēc ministrei laiks demisionēt