RĪGA, 4. novembris — Sputnik. Nesen juriste Marita Klikiča savā lapā Facebook publicējusi emocionālu stāstu – sievieti pildīja sašutumus par sarunu ar Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem.
Autore konstatēja, ka VID darbiniece augstprātīgi atvēlējusi viņai vien sešas dienas nodokļu parāda dzēšanai, tāpēc uzņēmumam, iespējams, draud slēgšana.
Viņa stāstīja, ka nācies parunāt ar kādu VID ierēdni, kura nestādījās priekšā. Tomēr pēc sarunas juristei radies iespaids, ka ar viņu runājuši kā ar pirmklasnieci.
"Šī augstprātīgā persona skaidroja ka nodokli ir jāmaksā un visžēlīgi iedeva laiku sešas dienas!" viņa bija sašutusi.
Runa ir par summu 1300 eiro apmērā. "Ja nedēļas laikā parāds netiks nomaksāts, tad tiks pārtraukts Covid ietvaros piešķirtais atliktais nodokļu nomaksas grafiks. Ko tas nozīmē? To, ka uzņēmums pie šāda scenārija vienkārši pārstās darboties!" paskaidroja juriste.
"Lieki piebilst, ka šī savā ierēdniecības burbulī dzīvojošā amatpersona redz, ka uzņēmums katru dienu pārskaita valsts budžetam to kas ienāk viņa kontā! Bet nav ārkārtas situācija, nav valsts atbalsta!
Ir plāns pildīt budžetu! Ko darīt mazajam un vidējam uzņēmējam, kuram nav uzkrātas rezerves šādiem apstākļiem? Slēgt biznesu un doties uz sociālo dienestu? Ierēdniecības burbuļa dāmām to nesaprast! Viņām aldziņa konstanti ieripo kontiņā! Esmu ilgi nostrādājusi sistēmā, bet nekad neesmu atļāvusies pret cilvēkiem izturējusies kā pret zemākiem radījumiem! Bet nu jā, inteliģence vai nu ir vai nav!
Jo mazāks cilvēciņš, jo lielākas ambīcijas! Mani, protams, interesē skaitļi! Ceru, ka kāds Valsts ieņēmumu dienestā un Finanšu ministrijā ir prognozējis sekas šādam VID teroram! Ceru, kāds tur vēl uz to ir spējīgs!
Ceru, kāds tur vēl saprot, ka šobrīd viss tikai sākas. Brīvais kritiens!!! Ceru, kāds tur arī iziet ārā un paskatās, kā iet mazajiem un vidējiem uzņēmumiem!
Aicinu attapties, pārstāt presēt tos, kuri cenšas izdzīvot, strādāt! Covid laikā!!! Bet nu saprotu, ka tas viss velti! Šī vara ir sajukusi prātā! Un, protams, nodokļi ir jāmaksā!
Bet aicinu visus bēgt no šī nodokļu režīma, kamēr neesat pataisīti par ubagiem!!!" piezīmēja publikācijas autore. Tiesa, viņa gan nepaskaidroja, kā un uz kurieni bēgt.
Komentētāji gandrīz vienbalsīgi piekrita, ka nodokļu sistēma valstī izmanto represīvas metodes, mazais un vidējais bizness plānveidīgi tiek iznīcināts.
"Neviens neiziet ārā, uzstādījums ir tāds - vispirms nodokļi, un tad algas darbiniekiem, citādi konti arestēti," uzrakstīja Inese Posse.
"Mazie uzņēmumi nav vajadzīgi šai valdībai! Arī es esmu saskārusies ar birokrātisku attieksmi. Un tas ir tā, ka rokas nolaižas... sitamies kā pret sienu!" piekrita Ingrīda Daugaviete.
"Nav pamata bļaustīties cik ļauns ir VID. 10+ gadus kā pārtraucu oficiālu uzņēmējdarbību Latvijā un dzīvoju "pensijā". Nodokļu rēķinus veikalā un no pašvaldības nomaksāju. Citus nemaksāšu. Viss legāli. Iepūtiet man," piedzīvoto atcerējās Arturs Pētersons.
Daži gan apšaubīja juristes stāstu.
"Mans pašreizējais uzskats par VID ir nepopulārs, visticamāk. Man sanāca IIN un sociālo nodokli kā pašnodarbinātajam laikā nenomaksāt, līdz ar to tas pārvērtās par parādu. Īstenībā VID bija ļoti pretimnākošs un atļāva šo parādu samaksāt pa daļām, pie tam noņemot soda procentu, cik es sapratu. Tā ka jā, var vienoties par visu, bet , jā represijas, ja tā var teikt, sākas, vienošanos nepildot.
P.S. Un jā, galīgi nebija nevienas augstprātīgas dāma, bija divas pat ļoti pretimnākošas darbinieces.
Man domāt, problēmas ir tiem, kas jau ar tādu kā negatīvi kareivīgu attieksmi uzsāk komunikāciju. Un jā, pirms tam bija arī nepatīkama pieredze, bet jā, tikai manas vainas dēļ," pastāstīja komentētājs ar lietotājvārdu Kikī No Pasakas.
RĪGA, 7. marts — Sputnik. Sabiedriskās domas pētījumu aģentūra SKDS iztaujāja Latvijas iedzīvotājus par to, kāda ir viņu attieksme pret vakcīnām. Aptauja notika 19.-23. februārī internetā starp 1005 valsts iedzīvotājiem 19-75 gadu vecuma grupā. Rezultāti izrādījušies ļoti interesanti, vēsta Mixnews.lv.
Noskaidrojies, ka 23% iedzīvotāju vēlas, lai viņiem būtu iespēja izvēlēties, kāda ražotāja vakcīnu injicēt. Atgādināsim, ka pagaidām Latvijā piegādā Pfizer/BioNTech, AstraZeneca un Moderna ražotos preparātus. Izvēlēties, kādu vakcīnu saņemt, nav iespējams.
44% respondentu norādīja, ka būtu devuši priekšroku Krievijas vakcīnai "Sputnik V". 30% vēlas vakcīnu Comirnaty no Pfizer/BioNTech, 19% vēlas Moderna un tikai 6% ir gatavi vakcinēties ar AstraZeneca preparātu, ko februārī saņēma valsts augstākās amatpersonas.
Tāpat noskaidrojies, ka iedzīvotāji pievērš uzmanību vakcīnu sastāvam: 16% aptaujāto akcentēja šo aspektu. Pie tam 10% respondentu atzīmēja, ka uzticas matricas RNS (mRNS) tehnoloģijai, 5% atzina: viņiem šķiet svarīgi, lai vakcīna nebūtu izstrādāta ar mRNS tehnoloģiju palīdzību. Vēl 2% aptaujāto paziņoja, ka vēlas vakcinēties ar pašu dārgāko preparātu. 1% respondentu, gluži pretēji, gatavi uzticēties pašai lētākajai vakcīnai. 10% respondentu bija citi kritēriji, ko viņi nenorādīja.
Piemēram, 20% aptaujāto atzīmēja, ka vakcīnu aspektā viņiem ir svarīgi tikai tas, lai tā būtu atbilstoši pārbaudīta un apstiprināta, taču nav svarīgi, kāda tieši tā ir. 28% respondentu paziņoja, ka vispār nevēlas vakcinēties.
Laikā, kad Latvija stāsta par problēmām vakcīnu piegādes jautājumā, un Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča paziņoja, ka vismaz līdz marta beigām Latvijā sagaidāms ass vakcīnu deficīts, pie reģistrācijas sliekšņa ES jau stāv Krievijā izstrādātā "Sputnik V".
Krievijas tiešo investīciju fonds atklāja, ka Eiropas zāļu aģentūrā (EMA) sākusies Covid-19 profilaksei izstrādātās Krievijas vakcīnas reģistrācijas dosjē secīgā ekspertīze.
Atgādināsim rezultātus, ko februāra sākumā publicēja zinātniskais žurnāls Lancet: "Sputnik V" efektivitāte sastāda 91,6%, humorālā imūnā atbilde veidojusies vairāk nekā 98% brīvprātīgo vakcīnas grupā, šūnu imūnatbilde – 100%. Nopietnu nevēlamo parādību līmenis pēc vakcinācijas ar "Sputnik V" sastādīja 0,27%.
Iepriekš Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts paziņoja, ka pēc tam, kad Krievijas "Sputnik V" reģistrēs ES, Latvija būs gatava izmantot šo vakcīnu.
RĪGA, 7. marts — Sputnik. Pēdējo 24 stundu laikā Latvijā ir veikti 5 226 Covid-19 izmeklējumi, fiksēti 322 jauni gadījumi, 8 cilvēki ir miruši, ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Tādējādi pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 6,2%
Četri mirušie bija vecuma grupā no 70 līdz 79 gadiem, vēl četri — no 80 līdz 89 gadiem.
Kopumā pandēmijas laikā Latvijā tika atklāts 90 331 Covid-19 gadījums.
Iepriekš ziņots, ka Gulbenes un Balvu novados otrdien, no 9. līdz 12. martam tiks organizētā pūļa testēšana ar Covid-19 siekalu testiem.
Pašvaldībā precizēja, ka šādā veidā vēlas noteikt infekcijas perēkļus. Pateicoties testēšanas apjoma palielināšanai, iespējams novērtēt koronavīrusa izplatības apjomu reģionā.
Šo novadu iedzīvotāji varēs nodot analīzes līdz 12. martam, turklāt bez maksas. Testēšanas rezultāts būs gatavs jau pēc 24 stundām.
RĪGA, 7. marts — Sputnik. Aviokompānija Austrālijā nolēmusi izklaidēt cilvēkus, kuri ilgu laiku iztikuši bez ceļojumiem, un pārdod biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem", stāsta RIA Novosti.
Pasažieri, pērkot biļeti uz tādu reisu, nezinās, kurp viņi lido. Zināms tikai tas, ka lidojums paredzēts kontinenta robežās, jo starptautiskās robežas ir slēgtas.
Kopā plānoti trīs šādi lidojumi ar lidmašīnām Boeing 737. Lidmašīnas izlido no Brisbenes, Sidnejas un Melburnas lidostām 27. martā, 18. aprīlī un 1. maijā.
Biļetes iespējams rezervēt jau no 4. marta. Zināms, ka lidojumu mērķis būs ārpus lielajām pilsētām.
Šī nav pirmā "noslēpumaino ceļojumu" pieredze austrāliešu aviopārvadājumiem. 90. gados tūristi lidostā tieši tāpat saņēma biļeti uz jebkuru regulāru reisu, nonāca pie mērķa, kur pavadīja veselu dienu, bet pēc tam lidoja atpakaļ.
Arī šoreiz pie mērķa tūristus gaidīs dažādas izklaides, un viņi nezinās, kādi pasākumi gaidāmi. Rezervējot biļeti viņi var cerēt tikai uz nelieliem mājieniem par to, ko ņemt līdzi bagāžā.
Tādus pašus avioreisus jau pērnā gada oktobrī mēģināja ieviest citu valstu, arī Latvijas aviokompānijas. Tikai pārlidojumi bija plānoti bez pieturvietām. Saskaņā ar plāniem lidmašīnām vajadzēja lidot virs valsts vai tās kaimiņvalstu teritorijām un atgriezties izlidošanas punktā.
Tādi reisi kļuva visai populāra. Piemēram, ziņots, ka StarLux Airlines, piedāvājot biļetes, izpārdeva visas 188 vietas piecu minūšu laikā.
Rīgā "lidojumus uz nekurieni" piedāvāja tūrisma aģentūra Balt-Go. Reisa Rīga-Rīga ieplānotais ilgums – 1 stunda un 25 minūtes. Pasažieriem piedāvāja speciālu ēdienkarti ar ēdienu no 1937. gada pavārgrāmatas, ekskursijas vadītāja lomā bija aktieris Andris Bulis.