Mediķu arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, foto no arhīva

Mediķu arodbiedrības priekšsēdētājs izteicās par ārkārtējā režīma ieviešanu

53
(atjaunots 12:18 04.11.2020)
Kamēr Latvijas valdība lemj, vai vajadzētu ieviest ārkārtējās situācijas režīmu, speciālisti pūlas ierosināt citus pasākumus epidēmijas ierobežošanai, kas nenovedīs valsti līdz pilnīgai izolācijai.

RĪGA, 4. novembris — Sputnik. Mediķu arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris negatīvi novērtēja ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī, tomēr aicināja pastiprināt kontroli uz robežām, raksta Press.lv.

Keris uzsvēra, ka šajā laikā ir ārkārtīgi svarīgi veikt īpašus pasākumus, lai apturētu Covid-19 gadījumu augošo skaitu, kas tikai nesen sācis stabilizēties. Cita starpā viņš ieteica ieviest centralizētu karantīnu vismaz sešu dienu laikā, kā arī obligātu Covid-19 testu. Kad risks ievest vīrusu valstī būs minimizēts, var nodarboties ar slimības gadījumu "izķeršanu" valstī, uzskata mediķu arodbiedrības priekšsēdētājs.

Keris konstatēja: ja slimības jauno gadījumu skaits valstī joprojām sasniegs 200-250 gadījumus dienā, iespējams runāt par otrā viļņa plato sasniegšanu, un tā būtu laba ziņa.

Iepriekš partijas "Saskaņa" pārstāvji pieprasīja no valdības ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanu valstī, ņemot vērā Covid-19 straujo izplatību. Politiķi norādīja, ka, ņemot vērā neseno satraucošo situāciju koronavīrusa izplatības kontekstā, partija uzskata par nepieciešamu ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī.

Atgādināsim, ka vakar Latvijā reģistrēts 171 Covid-19 gadījums, veikti 5235 testi. Miruši divi cilvēki ar apstiprinātu koronavīrusa infekcijas diagnozi. Viens no viņiem piederēja pie 70-75 gadu, otrs – pie 80-85 gadu vecuma grupas.

Kopš pandēmijas sākuma valstī reģistrēti 6439 Covid-19 gadījumi, 1444 cilvēki izveseļojušies.

53
Tagi:
ārkārtējā situācija, koronavīruss, Valdis Keris
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (859)
Pēc temata
Specifiskas mutācijas: konstatētas tikai Latvijai raksturīgas Covid-19 komplikācijas
Lietotne "Apturi Covid" šķērsojusi Latvijas robežas
Valdība konceptuāli vienojas valstī ieviest ārkārtējo situāciju
Divās Latvijas pilsētās sejas maskas mazturīgajiem izsniegs bez maksas

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

33
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

33
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

34
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

34
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem

Lielās Uzvaras latviešu durkļi. Par Dzimteni

0
(atjaunots 07:36 09.05.2021)
Mūsu priekšā – dokumentālās filmas "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" otrā daļa. Tā nākusi klajā par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai.

Dokumentālās filmas "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" otrā daļa "Par Dzimteni" stāsta par Lielā Tēvijas kara gaitu pēc Staļingradas kaujas. Kad kļuva vēl smagāk, kad ienaidnieks izmisīgi pretojās.

Otrajā daļā stāstīts par Latviešu strēlnieku divīziju cīņām Demjanskas un Ļeņingradas-Novgorodas frontes operācijas.

Dokumentālo filmu "Lielās Uzvaras latviešu durkļi" īpašā projekta "Lielās Uzvaras latviešu durkļi: Latvijas īstie varoņi" ievaros sagatavoja Sputnik Latvija par godu Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 76. gadadienai. Tas stāsta par latviešu ieguldījumu visu padomju tautu lielajā kopīgajā uzvarā.

0