Rīgā noritēja akcija pret masku valkāšanu, foto no arhīva

Valdība konceptuāli vienojas valstī ieviest ārkārtējo situāciju

73
(atjaunots 10:38 04.11.2020)
Premjers Krišjānis Kariņš: visas valdības kopīga atbildība ir savlaicīgi pieņemt lēmumu, lai samazinātu Covid-19 izplatību Latvijā.

RĪGA, 4. novembris – Sputnik. Valdība piektdien, 6. novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no pirmdienas, 9. novembra Covid-19 izplatības ierobežošanai, vēsta la.lv.

Pēc valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes premjers Krišjānis Kariņš (JV) atklāja, ka eksperti gatavo dokumentus ārkārtējās situācijas ieviešanai un atbalsta mehānismu izstrādei ekonomikai.

Ja valdība pieņems lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju, tā stāsies spēkā pirmdien, 9. novembrī. Kariņš piezīmēja, ka patlaban nav zināms, cik ilga tā varētu būt.

"Ja valdība pieņems lēmumu, tad ārkārtējās situācijas ilgums būs atkarīgs no tā, kā valstī veiksies ar slimības savaldīšanu," skaidroja premjers.

"Situācija Latvijā ir ļoti nopietna. Katru dienu saslimst daudz cilvēku, daudzi nonāk slimnīcās, turklāt ļoti smagā stāvoklī. Redzams, ka arī diemžēl pieaug mirušo skaits, kas ir katras ģimenes personīgā traģēdija. (..) Mums ir iespējams rīkoties, lai savaldītu pandēmijas izplatību. Taču mūsu un citu valstu pieredze liecina, ka tas nozīmē stingrākus mērus," sacīja Kariņš.

Premjers uzsvēra, ka visas valdības kopīga atbildība ir savlaicīgi pieņemt lēmumu, lai samazinātu Covid-19 izplatību Latvijā.

Viņš piebilda, ka mērķis ir darīt visu, lai pēc iespējas mazinātu cilvēku kontaktēšanās iespējas.

Covid-19
© Sputnik / Денис Абрамов

Valdības sēdei bija iesniegti ierosinājumi būtiski ierobežot izklaides, sabiedriskās ēdināšanas, sporta un reliģiskās darbības vietu darba laiku, tomēr pagaidām lēmums par to nav pieņemts. Bija sagatavots arī priekšlikums par stingrākām epidemioloģiskās drošības prasībām kultūras vietās.

Kariņš jau pirmdien pauda, ka, ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Vairākas citas koalīcijas partijas nesteidza atbalstīt premjera nostāju.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) otrdienas savā lapā Twitter norādīja, ka priekšlikums izsludināt ārkārtējo situāciju ir pārmērīgs, pietiktu ar jau ieviesto drošības pasākumu uzraudzību un kontroli, kā arī atsevišķiem papildu ierobežojumiem.

Par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu likums paredz piemērot naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz 2000 eiro, bet juridiskajai personai – no 140 līdz 5000 eiro.

73
Tagi:
Krišjānis Kariņš, ārkārtējā situācija, valdība, Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (859)
Pēc temata
Cipule: nesauciet "ātros" iesnu gadījumā
Biezi aizkari neļauj kontrolēt: JKP piedāvā slēgt spēļu zāles
Latvija vairs nav izņēmums: Viņķele ziņo par ārkārtējās situācijas izsludināšanas iespēju
Sirmgalvjus un "hroniskos" Latvijā neglābs. Likumīgi
Saber Strike

Autovadītāji lūgti uzmanīties: uz ceļiem būs militārā tehnika

8
(atjaunots 07:55 09.05.2021)
Šodien daži ceļi var būt daļēji slēgti militārās tehnikas kustības maršrutā. Latvijas Bruņotie spēki lūdz ar izpratni uztver īslaicīgās neērtības.

RĪGA, 9. maijs - Sputnik. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki nedēļas nogalē organizē militārās tehnikas pārvietošanu maršrutā Liepāja-Lielvārde un Lielvārde-Ainaži. Par to liecina informācija NBS lapā Twitter.

​Ziņots, ka kolonnas pavadīs kara policija vai Pārvietošanās koordinācijas centrs. Autovadītāji lūgti neiespiesties kolonnās un nemēģināt tās apdzīt. Ceļu satiksmes noteikumu ievērošana tiks rūpīgi fiksēta. Iespējami īslaicīgi ierobežojumi uz ceļiem, kas iekļauti maršrutā.

Bruņotie spēki atvainojās par radītajām grūtībām un lūdza ar izpratni uztvert īslaicīgās grūtības.

8
Tagi:
militārā tehnika, Nacionālie bruņotie spēki, Latvija
Pēc temata
Lieta nav formā: Latvijas NBS palūdza slavenības pārliecināt cilvēkus iet dienēt
Bez darba palikušos iedzīvotājus aicina armijā: 900 eiro uz rokām un NATO sporta zāle
Gatavojieties troksnim: Ādažu poligonā sākušās šaušanas mācības
"Latvija nav policejiska valsts": IeM vadītājs ir pret armijas patrulēšanu ielās

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

36
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

36
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?