NEPLP

Par kaitējumu sabiedrības interesēm: kāpēc soda krievvalodīgos medijus

40
(atjaunots 10:56 04.11.2020)
Aizvadītajā nedēļā uzstādīti savdabīgi privātajiem elektroniskajiem medijiem piespriesto sodu rekordi: Pirmais Baltijas kanāls sodīts par 9000 eiro, Radio PIK — par 11 500 eiro.

RĪGA, 4. novembris — Sputnik. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbībās saskatāma zināma likumsakarība – abi resursi pārsvarā strādā krievu valodā un nebūt nevairījās, vismaz – ne pagātnē, no politiskām ambīcijām, raksta BВ.lv. Pirmais Baltijas kanāls sodīts par licences pārkāpšanu, PIK – par politiskās aģitācijas normu pārkāpumu.

Mēs skarbi savilksim uzacis...

Šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīs kārtējos grozījumus likumā par elektroniskajiem medijiem. Anotācija skarbi pārmet pārkāpējiem: aģitācijas ierobežošanas mērķis ir nodrošināt pilsoņiem līdzīgas iespējas īstenot balsstiesības, saņemot visaptverošu informāciju lēmuma pieņemšanai un mazinot materiālo līdzekļu ietekmi uz vēlēšanu rezultātu. Pārkāpjot likumdevēja noteikto aģitācijas kārtību, pārkāpti arī demokrātiskas valsts principi, tādējādi kaitējot sabiedrības interesēm un visai valsts pārvaldes kārtībai. Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī aģitācijas periodos iespējamos apdraudējumus informācijas telpai, jāparedz NEPLP tiesības strādāt un novērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, novērtējot ne tikai elektroniskos medijus, bet arī citus nozarē noteicošo normatīvo aktu pārkāpumus.

Tuvākajā nākotnē virknei mediju gaidāma pastardiena: 2021. gadā 17 komerciālajiem uzņēmumiem beidzas licence. Vienlaikus NEPLP pāreja pie represīvās taktikas ir skaidra: no 2015. līdz 2019. gadam radio sfērā bija fiksēti 14 pārkāpumi, toties 2020. gadā, no janvāra līdz oktobrim sāktas 16 administratīvās lietas. LR strādā 45 radioprogrammas – 41 komerciālā un 4 nekomerciālās; 8 raida visā valstī, 8 – reģionos, 27 ir vietējās stacijas.

Raksturīgi, ka tiesvedība un naudas sodi gāžas pār nozari, pār kuru jau gulstas smags slogs. Pagājušajā, salīdzinoši labvēlīgajā gadā radiostaciju līdzekļu kopējais apgrozījums sastādīja 8 539 279 eiro – par 157 663 eiro mazāk nekā gadu iepriekš. Pie tam budžetā radiostacijas iemaksājušas 2,005 milj. eiro.

Pie tam NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka pastāv arī tādi elektroniskie mediji, kas gada laikā samaksājuši nodokļos nepilnus 100 eiro, nav nodarbināts neviens darbinieks.

Lingvistiskā palete stingri sadalās proporcijās 60:40 ar priekšrocībām, protams, valsts valodas pusē. Latviešu valodā strādā 27 stacijas, krieviski – 17 un viena – angliski. Izplatītākais ir "informatīvi muzikālais" formāts (75,5%), tikai mūziku raida 7 stacijas, divas – tikai ziņas.

No tām neviena neraida latviski. Padome lūdz ņemt vērā norādīto informāciju, piezīmēja Āboliņš. Spriežot pēc visa, parlamentārā komisija neliks ilgi gaidīt!

Propaganda – tikai valsts valodā!

Uzbrukums krievvalodīgajiem medijiem notiek arī citā flangā. Šoruden, neskatoties uz pandēmiju, "TB-Visu Latvijai!" deputāti ar Jaunās konservatīvās partijas atbalstu ierosinājuši jaunu valodas ierobežojumu variantu – grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā paredz, ka priekšvēlēšanu reklāma un aģitācija pašreizējo finansiālo ierobežojumu ietvaros pieļaujama vienīgi latviešu valodā.

Grozījumi gandrīz aizliedz izdalīt deputātu kandidātu, arī Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu reklāmas un informācijas bukletus, piemēram, krievu vai angļu valodā. Arī aģitācijas ieraksti radio un TV nav pieļaujami krievu valodā, arī telekanālos un radiostacijās, kas raida krievu valodā. Par krievu avīzēs un žurnālos būs iespējama politiskā reklāma tikai latviešu valodā.

Atgādināsim, ka grozījumi atbalstīti nulles lasījumā, tas ir, deputāti piekrituši tos nodot kompetentajai komisijai. Jau šodien komisija izskatīs grozījumus pēc būtības.

Acīmredzot, nākamajā posmā deputātu kandidātiem vispār aizliegs pat runāt ar vēlētājiem viņu valodā. Pēc tam – arī domāt…

40
Tagi:
mediji, krievvalodīgie, NEPLP
Pēc temata
NEPLP vadītāja noliedza informāciju par krievvalodīgā kanāla izveidošanu
Latvijā vēlas vienkāršot radiostaciju slēgšanas procedūru
Simoņana uzslavējusi Latvijas NEPLP par auditorijas piesaistīšanu Sputnik
Simoņana par RT aizliegšanu Latvijā: Sputnik bloķēšana netraucē
Spilve

Ogļu no Krievijas nav, vajadzīga "intelektuāla" ražošana: Rīgas osta meklē investīcijas

3
(atjaunots 11:55 27.02.2021)
Rīgas osta meklē investorus Spilves teritorijas attīstībai, pastāstīja ostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Rīgas brīvostas valde strādā pie potenciālo investoru piesaistīšanas Spilves teritorijas attīstībai Daugavas kreisajā krastā, stāsta avīze Diena.

Teritorijas platība – aptuveni 450 hektāri.

Cisternas ar naftas produktiem, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

"Vēlamies redzēt ostā zaļu, videi draudzīgu un tehnoloģiski ietilpīgu ražošanas un/vai loģistikas un apstrādes pakalpojumu komercdarbību vai cita veida augstas pievienotās vērtības komercdarbību, kuras klātbūtne ostā sekmētu jūras kravu apgrozījuma palielināšanos, jaunu kravu grupu piesaisti, paplašinātu ostas pakalpojumu klasteri un veidotu sinerģiju ar pašreizējiem ostas komersantiem un to sniegtajiem pakalpojumiem," uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Ostas valde izskatīs iespējamos biznesa attīstības virzienus Spilves teritorijā, noteiks ekonomiski izdevīgus attīstības scenārijus, teritorijas pārvaldes mehānismus un finanšu ietvarus, kā arī izstrādās piedāvājumus un rīcības plānu vietējo un starptautisko investoru un teritorijas attīstītāju piesaistei.

Projekta attīstības ieceri plānots realizēt sadarbojoties ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūru (LIAA)

“Pēdējos gados industriālajai apbūvei paredzētās teritorijas Rīgā ir samazinājušās, tādēļ Spilves teritorijas attīstībai ir augsts potenciāls. Šajā vietā varētu attīstīt viedo specializāciju industriālo parku, kurā apvienotu zinātnisko izpēti ar ražošanu, bet pastāv arī citas alternatīvas," konstatēja LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Pēc viņa domām, šajā teritorijā varētu plesties industriālais parks ar "intelektuālu specializāciju", kas apvienotu zinātniskos pētījumus ar ražošanu. Taču ir arī citas alternatīvas, viņš piezīmēja.

Saskaņā ar apkopotajiem datiem par janvārī, Rīgas ostas kravu apgrozījums krities par 20,3% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedzis 1,7 milj. tonnu kravu. 2021. gada janvārī Rīgas ostas termināļi apstrādājuši tikai vienu vilciena sastāvu ar ogļu kravu – 4 tūkstošus tonnu. Lejupslīde salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri sastāda 99%.

Lielākās Latvijas ostas kravu apgrozījums 2020. gadā sastādīja 23,7 milj. tonnu kravu – par 27,6% mazāk, nekā gadu iepriekš.

Rīgas ostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, komentējot ostas darba rezultātus 2020. gadā, paziņoja, ka krīze Krievijas kravu jomā dāvājusi Rīgas ostā strādājošajiem stividoriem stimulu attīstīties kravu diversifikācijas un apkalpošanas kvalitātes virzienā. Pēc viņa vārdiem, ostas uzņēmumi aktīvi iegulda līdzekļus kravu apstrādes tehnoloģijās, papildu noliktavu platību būvē un IT risinājumos.

3
Tagi:
osta, investīcijas, kravas
Pēc temata
Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus
Būs pat labāk: Latvijas osta izdomājusi, kā aizvietot Krievijas ogles
Rīgas osta mēneša laikā saņēmusi vienu ogļu sastāvu: Krievija aizvedusi 99% kravu
Latvijas dzelzceļš

Latvijas dzelzceļš pārdod 12 nevajadzīgas lokomotīves

10
(atjaunots 11:26 27.02.2021)
Pērnā gada nogalē "Latvijas dzelzceļam" neizdevās pārdot padomju lokomotīves M62. Koncerns organizēs atkārtotu izsoli.

RĪGA, 27. februāris — Sputnik. Koncerns "Latvijas dzelzceļš" organizes atkārtotu izsoli, kurā plāno pārdot 12 dīzeļlokomotīves no sērijas M62. Sākotnējā kopējā cena – 465 tūkstoši eiro, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Desmit lokomotīves tiks piedāvātas par sākumcenu 38 224 eiro apmērā, divas – par sākumcenu 41 530 eiro apmērā.

LDz paskaidroja: kompānijai patlaban ir pietiekams skaits lokomotīvju, ir rezerve gadījumam, ja kravu pārvadājumu apjoms pieaugs. Tāpēc pieņemts lēmums pārdot lokomotīves, kas nav nepieciešamas saimnieciskās darbības veikšanai. Turklāt kravu pārvadājumiem LDz pārsvarā izmanto spēcīgākas lokomotīves nekā izsolē piedāvātās.

Iepriekš vēstīts, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā "Latvijas dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt kompānijai pārvarēt krīzi. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašinašanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Līdztekus "Latvijas dzelzceļš" pārskatījis plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To bija plānots veikt līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Bez tam "Latvijas dzelzceļš" līdz gada beigām būs spiests atlaist 1500 darbiniekus – aptuveni 24% štata.

Vienlaikus koncerns atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem un neprofila aktīviem.

10
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav