NEPLP

Par kaitējumu sabiedrības interesēm: kāpēc soda krievvalodīgos medijus

43
(atjaunots 10:56 04.11.2020)
Aizvadītajā nedēļā uzstādīti savdabīgi privātajiem elektroniskajiem medijiem piespriesto sodu rekordi: Pirmais Baltijas kanāls sodīts par 9000 eiro, Radio PIK — par 11 500 eiro.

RĪGA, 4. novembris — Sputnik. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbībās saskatāma zināma likumsakarība – abi resursi pārsvarā strādā krievu valodā un nebūt nevairījās, vismaz – ne pagātnē, no politiskām ambīcijām, raksta BВ.lv. Pirmais Baltijas kanāls sodīts par licences pārkāpšanu, PIK – par politiskās aģitācijas normu pārkāpumu.

Mēs skarbi savilksim uzacis...

Šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīs kārtējos grozījumus likumā par elektroniskajiem medijiem. Anotācija skarbi pārmet pārkāpējiem: aģitācijas ierobežošanas mērķis ir nodrošināt pilsoņiem līdzīgas iespējas īstenot balsstiesības, saņemot visaptverošu informāciju lēmuma pieņemšanai un mazinot materiālo līdzekļu ietekmi uz vēlēšanu rezultātu. Pārkāpjot likumdevēja noteikto aģitācijas kārtību, pārkāpti arī demokrātiskas valsts principi, tādējādi kaitējot sabiedrības interesēm un visai valsts pārvaldes kārtībai. Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī aģitācijas periodos iespējamos apdraudējumus informācijas telpai, jāparedz NEPLP tiesības strādāt un novērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, novērtējot ne tikai elektroniskos medijus, bet arī citus nozarē noteicošo normatīvo aktu pārkāpumus.

Tuvākajā nākotnē virknei mediju gaidāma pastardiena: 2021. gadā 17 komerciālajiem uzņēmumiem beidzas licence. Vienlaikus NEPLP pāreja pie represīvās taktikas ir skaidra: no 2015. līdz 2019. gadam radio sfērā bija fiksēti 14 pārkāpumi, toties 2020. gadā, no janvāra līdz oktobrim sāktas 16 administratīvās lietas. LR strādā 45 radioprogrammas – 41 komerciālā un 4 nekomerciālās; 8 raida visā valstī, 8 – reģionos, 27 ir vietējās stacijas.

Raksturīgi, ka tiesvedība un naudas sodi gāžas pār nozari, pār kuru jau gulstas smags slogs. Pagājušajā, salīdzinoši labvēlīgajā gadā radiostaciju līdzekļu kopējais apgrozījums sastādīja 8 539 279 eiro – par 157 663 eiro mazāk nekā gadu iepriekš. Pie tam budžetā radiostacijas iemaksājušas 2,005 milj. eiro.

Pie tam NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka pastāv arī tādi elektroniskie mediji, kas gada laikā samaksājuši nodokļos nepilnus 100 eiro, nav nodarbināts neviens darbinieks.

Lingvistiskā palete stingri sadalās proporcijās 60:40 ar priekšrocībām, protams, valsts valodas pusē. Latviešu valodā strādā 27 stacijas, krieviski – 17 un viena – angliski. Izplatītākais ir "informatīvi muzikālais" formāts (75,5%), tikai mūziku raida 7 stacijas, divas – tikai ziņas.

No tām neviena neraida latviski. Padome lūdz ņemt vērā norādīto informāciju, piezīmēja Āboliņš. Spriežot pēc visa, parlamentārā komisija neliks ilgi gaidīt!

Propaganda – tikai valsts valodā!

Uzbrukums krievvalodīgajiem medijiem notiek arī citā flangā. Šoruden, neskatoties uz pandēmiju, "TB-Visu Latvijai!" deputāti ar Jaunās konservatīvās partijas atbalstu ierosinājuši jaunu valodas ierobežojumu variantu – grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā paredz, ka priekšvēlēšanu reklāma un aģitācija pašreizējo finansiālo ierobežojumu ietvaros pieļaujama vienīgi latviešu valodā.

Grozījumi gandrīz aizliedz izdalīt deputātu kandidātu, arī Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu reklāmas un informācijas bukletus, piemēram, krievu vai angļu valodā. Arī aģitācijas ieraksti radio un TV nav pieļaujami krievu valodā, arī telekanālos un radiostacijās, kas raida krievu valodā. Par krievu avīzēs un žurnālos būs iespējama politiskā reklāma tikai latviešu valodā.

Atgādināsim, ka grozījumi atbalstīti nulles lasījumā, tas ir, deputāti piekrituši tos nodot kompetentajai komisijai. Jau šodien komisija izskatīs grozījumus pēc būtības.

Acīmredzot, nākamajā posmā deputātu kandidātiem vispār aizliegs pat runāt ar vēlētājiem viņu valodā. Pēc tam – arī domāt…

43
Tagi:
mediji, krievvalodīgie, NEPLP
Pēc temata
NEPLP vadītāja noliedza informāciju par krievvalodīgā kanāla izveidošanu
Latvijā vēlas vienkāršot radiostaciju slēgšanas procedūru
Simoņana uzslavējusi Latvijas NEPLP par auditorijas piesaistīšanu Sputnik
Simoņana par RT aizliegšanu Latvijā: Sputnik bloķēšana netraucē
 Tallink

Prāmja maršrutā Rīga-Stokholma šogad nebūs

13
(atjaunots 19:30 14.05.2021)
Iespējams, šogad tiks atsākta kuģu satiksme starp Rīgu un Helsinkiem, taču maršrutā Rīga-Stokholma tā netiks nodrošināta.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad nenodrošinās pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma, ziņo Mixnews.lv.

Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt ir saistīts ar esošajiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs. Pandēmijas dēļ apturētie regulārie reisi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām pagaidām nav atjaunoti, veikti tikai speciālie reisi.

Kas attiecas uz Rīga-Helsinki maršruta atsākšanu, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.

"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," uzskata "Tallink Grupp" pārstāvji.

Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" aizsāka 2006. gadā. No 2014. gada augusta kursē viens prāmis – 1989. gadā būvētā "Isabelle". 2016. gada decembrī tam pievienojās prāmis "Romantika", kas būvēts 2002. gadā.

13
Tagi:
prāmis
Pēc temata
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu

Minimālās sociālās iemaksas neatcels: kādas izmaiņas gaidāmas no 1. jūlija

26
(atjaunots 18:04 14.05.2021)
Darba ņēmējiem, kas strādā mazāk nekā pilnu slodzi un saņem mazāk par minimālo algu, sociālās iemaksas būs jāveic no pilnas minimālās algas, kas sastāda 500 eiro.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Neskatoties uz uzņēmēju organizāciju iebildumiem, no šī gada 1. jūlija tiks ieviestas minimālās sociālās iemaksas, apstiprināja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, raksta laikraksts Diena.

Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz samazināt sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, kā arī nosaka minimālās iemaksas personām, kuru alga nesasniedz minimumu, arī pašnodarbinātajiem.

Saskaņā ar apstiprināto likumprojektu, sākot ar 1. jūliju, minimālais obligātais sociālais nodoklis būs 170 eiro mēnesī no minimālās algas 500 eiro apmērā. Ja darba ņēmēja reālie ienākumi būs zemāki par minimālo algu, starpību starp faktiski samaksāto sociālo nodokli un summu 170 euro nāksies piemaksāt darba devējam (vai pašnodarbinātajam – par sevi). Ja pašnodarbinātā ienākumi nesasniedz minimālo algu, viņam jāsamaksā sociālais nodoklis 10% apmērā no gūtajiem ienākumiem.

No minimālās sociālās iemaksas samaksas ir atbrīvotas dažas darbinieku kategorijas, tostarp tie, kuri sasnieguši pensijas vecumu, kuriem ir bērni vecumā līdz 3 gadiem, 1. un 2. kategorijas invalīdi, kā arī tie, kuri strādā pie ārvalstu darba devēja.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gada decembrī 6% no visiem darba ņēmējiem saņēma atalgojumu līdz 200 eiro, bet 8% – no 200 eiro līdz 400 eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūta Saeimas Tautsaimniecības komisijai vēstuli ar aicinājumu atlikt šo jauninājumu. LTRK vadītājs Jānis Endziņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka jaunā sociālo iemaksu veikšanas kārtība sarežģīs uzņēmēju stāvokli, kas cietuši no pandēmijas Covid-19.

Taču finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis uzsver, ka tāda "pareizā" laika, kad ieviest minimālās sociālās iemaksas, nebūs nekad, līdz ar to nav pamata atlikt to spēkā stāšanos no 1. jūlija.

26
Tagi:
apdrošināšana, Uzņēmēji, iemaksas
Pēc temata
CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem
Latvijas Ekonomikas ministrija var turpināt īpaši cietušo uzņēmumu atbalstu
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus
Krievija

Krievija publicējusi nedraudzīgo valstu sarakstu: ES bažas apstiprinājušās

0
(atjaunots 08:51 15.05.2021)
Krievijas valdība apstiprinājusi nedraudzīgo valstu sarakstu un noteikusi kārtību to mijiedarbībai ar pilsoņiem Krievijas teritorijā.

RĪGA, 15. maijs - Sputnik. Krievijai nedraudzīgo ārvalstu sarakstā iekļautas ASV un Čehija – par to liecina valdības rīkojums, kas publicēts tiesiskās informācijas oficiālajā interneta portālā.

"Apstiprināt pielikumā iekļauto ārvalstu sarakstu, kas veic nedraudzīgas darbības pret KF, KF pilsoņiem vai Krievijas juridiskajām personām, pret kurām tiek pielietoti ietekmes (pretdarbības) pasākumi, kas noteikti KF prezidenta dekrētā no 2021. gada 23. aprīļa Nr. 243 "Par ietekmes (pretdarbības) pasākumu pielietošanu atbildei uz ārvalstu nedraudzīgām darbībām"," teikts dokumentā.

Krievijas valdība apstiprinājusi fizisko personu skaitu Krievijas teritorija, ar kurām minēto valstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārās ietādes, valsts iestāžu pārstāvniecības un valsts iestādes var noslēgt darba līgumus, līgumus par darbinieku (personāla) darba sniegšanu un citus civiltiesiskos līgumus, uz kuru pamata rodas darba attiecības ar fiziskām personām, kas uzturas Krievijas teritorijā. Sarakstā iekļautas ASV (fizisko personu skaits – 0) un Čehija (fizisko personu skaits – 19).

Maija sākumā informācijas avots Briselē paziņoja RIA Novosti: pat vienas Eiropas Savienības dalībvalsts iekļaušana Krievijai "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks novērtēja kā solis pret visu ES.

"Ja viņi izvēlēsies vienu valsti, pasludinās to par "nedraudzīgu", tādējādi viņi pasludinās par nedraudzīgu visu Eiropas Savienību," teica avots Eiropā.

Viņš norādīja, ka Brisele vēl nav lēmusi par to, kāda būs reakcija par iekļaušanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam atzīmēja, ka patlaban Krievijai nedraudzīgo valstu saraksta mērķis ir aizliegt tajā iekļautajām valstīm algot vietējo personālu Krievijas teritorijā. Lavrovs uzsvēra, ka valsts tiek iekļauta sarakstā uz dziļas analīzes pamata, un brīdināja, ka saraksts, iespējams, tiks periodiski papildināts.

0
Tagi:
starptautiskās attiecības, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: attiecības ar ASV būtu normālas, ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums
Sergejs Lavrovs: Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida
Briselē noraizējās par iekļūšanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā
Lavrovs apsūdz ASV un ES par totalitārisma uzspiešanu