Lietotne "Apturi Covid" šķērsojusi Latvijas robežas
(atjaunots 20:04 03.11.2020)
Patlaban lietotne "Apturi Covid" lejupielādēta vairāk nekā 155 tūkstošus reižu, tomēr epidemiologi uzskata, ka ar to nepietiek.RĪGA, 4. novembris — Sputnik. Lietotne kontaktu izsekošanai "Apturi Covid" sākusi brīdināt par kontaktiem ar inficētajiem ne tikai Latvijā, bet arī Itālijā, Vācijā, Īrijā un Spānijā, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Infekcijas gadījumā pielikums, neatklājot lietotāja atrašanās vietu, informēs visus, kas saskārušies ar slimo 15 minūšu periodā.
Šobrīd “Apturi Covid” darbojas ne tikai Latvijā, bet arī Itālijā, Vācijā, Īrijā un Spānijā! Ja atrodoties kādā no šīm valstīm, esi bijis kontaktā ar saslimušo, lietotne tevi brīdinās. #ApturiCovid #StrongerTogether pic.twitter.com/gFZhek6HCO
— SPKC.gov.lv (@SPKCentrs) November 2, 2020
Patlaban lietotne "Apturi Covid" lejupielādēta vairāk nekā 155 tūkstošus reižu. Epidemiologi un zinātnieki uzskata: ja lietotni izmantos tikai 20% iedzīvotāju, tā dāvās nopietnu atbalstu infekcijas tālākai kontrolei un risku konstatēšanai sabiedrībā. Jo lielāks skaits to izmantos, jo spēcīgāks būs efekts.
Lietotne neapkopo GPS datus. Tālruņi, kuros tā iestatīta, ar Bluetooth palīdzību apmainās ar signāliem. Arī veselības ministre Ilze Viņķele aicināja lejupielādēt lietotni, jo tas būtu pat vienkāršāk nekā nēsāt masku, bet uzlikt masku ir daudz vienkāršāk nekā atveseļoties no Covid-19.
Pieslēgt @apturicovid ir vēl daudz vienkāršāk kā uzvilkt masku. Uzvilkt masku, savukārt, ir daudz vieglāk kā veseļoties no Covid-19. https://t.co/GttyhfcUeu pic.twitter.com/7lW1tReZ5l
— Ilze Viņķele (@Vinkele) November 2, 2020
Lietotne "Apturi Covid" darbu sāka maijā. Viens no pirmajiem to lejupielādēja valsts prezidents Egils Levits.
Šī gada septembrī Eiropas Komisija izmēģināja dažādās valstīs izstrādāto lietotņu sinhronizāciju, kas paredzētas Covid-19 inficēto personu kontaktu izsekošanai. Testos piedalījās lietotnes, kas tiek izmantotas Čehijā, Dānijā, Vācijā, Īrijā, Itālijā un Latvijā, jo tām ir līdzīgs dizains.
Septembra beigās Viņķele iesniedza Saeimā likuma grozījumus, kas palīdzēs nodrošināt "Apturi Covid" sadarbību ar līdzīgām lietotnēm citās ES valstīs.
Tagi:
Ieguldījumu un aktīvu apjoms audzis, peļņa kritusies: kas notiek Latvijas bankās
(atjaunots 12:37 05.12.2020)
Finanšu nozares asociācija iepazīstināja ar atskaiti par Latvijas banku darbības rādītājiem 2020. gada pirmo trīs ceturkšņu laikā.RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Šī gada deviņu mēnešu laikā piecas Latvijā strādājošās bankas cietušas zaudējumus, lielākos – banka Citadele. Pie tam banku aktīvu kopējais apjoms pieaudzis par 3%, ieguldījumu apjoms – par 3,1%, liecina Finanšu nozares asociācijas dati, vēsta Baltic Course.
Zaudējumi un peļņa
Šī gada deviņu mēnešu laikā bankas Citadele zaudējumi sastādījuši 24,451 milj. eiro. Ar zaudējumiem strādāja arī Industra Bank (4,041 milj. eiro), PrivatBank (3,698 milj. eiro), Baltic International Bank (1,179 milj. eiro) un Expobank (978 800 eiro).
Lielāko peļņu starp bankām Latvijā šī gada deviņu mēnešu laikā guvusi Swedbank - 59,913 milj. eiro (-28,1%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn). SEB banka peļņa sastādījusi 28,285 milj. eiro (-25,1%).
Asociācijas dati neietver informāciju par "Rietumu banku" – tā nav apvienības loceklis, tomēr, saskaņā ar bankas publicētajiem datiem, tās peļņa deviņu mēnešu laikā sastādījusi 18,108 milj. eiro – par 12,1% mazāk nekā 2019. gada janvārī – septembrī. Šie dati ierindo Rietumu banku trešajā vietā saņemtās peļņas ziņā.
Rigensis Bank peļņa šī gada deviņu mēnešu laikā sastādīja 6,352 milj. eiro (+52,4%), LPB Bank peļņa - 4,734 milj. eiro (-4,3%).
Signet Bank peļņa - 618 800 eiro (+14,2%), "Reģionālā investīciju banka" peļņa - 1,96 milj. eiro (- 48,4%), savukārt BlueOrange Bank peļņa - 2,991 milj. eiro (-34,9%).
Kopumā Latvijas bankas sektora peļņa 2020. gada deviņu mēnešu laikā sastādījusi 107,495 milj. eiro – par 45,8% mazāk nekā gadu iepriekš.
Aktīvi
Latvijas banku aktīvu kopējais apjoms šī gada deviņu mēnešu laikā audzis par 3%, jeb par 703,002 milj. eiro, un septembra beigās sastādīja 23,906 miljardus eiro.
Aktīvu apjomu ziņā pirmo vietu ieņem Swedbank, kuras aktīvi septembra beigās sastādīja 7,327 miljardus eiro (+24,3%).
Otro vietu aktīvus ziņā ieņēma banka Citadele ar aktīviem 4,253 miljardu eiro apmērā (+ 21,1%), trešo vietu – SEB banka, kuras aktīvi sasnieguši 4,175 miljardus eiro (+5,2%)
Aktīvu apjoms šī gada deviņu mēnešu laikā audzis arī BlueOrange Bank, Rigensis Bank, Signet Bank, Expobank.
Aktīvu apmērs deviņu mēnešu laikā sarucis Luminor Bank filiālei Latvijā – par 16,1%, līdz 3,552 miljardiem eiro. Strauji sarucis OP Corporate Bank filiāles aktīvu apjoms – par 43,8%, līdz 414,552 milj. eiro.
Turklāt sarucis "Reģionālās investīciju bankas" Baltic International Bank, LPB Bank, Industra Bank un PrivatBank aktīvu apjoms.
Asociācijas atskaitē nav atspoguļoti Rietumu bankas rezultāti. Tā informēja, ka aktīvi minētajā laika posmā sarukuši par 10,7%, līdz 1,535 miljardiem eiro, tātad banka ierindojas piektajā vietā aktīvu apjoma ziņā.
Ieguldījumi
Ieguldījumu apjoms Latvijas bankās šī gada septembra beigās sasniedzis 17,739 miljardus eiro, par 3,1% vairāk nekā 2019. gada beigās.
Lielāko apjomu ieguldījumu piesaistījusi Swedbank - 5,488 miljarda eiro (-12,4%, salīdzinājumā ar 2019. gada nogali).
Banka Citadele piesaistījusi ieguldījumus 3,298 miljardu eiro apmērā (+10,9%), bet SEB banka – 3,225 miljardu eiro apmērā (+4,1%).
2020. gada deviņu mēnešu laikā ieguldījumu apjoms pieaudzis arī BlueOrange Bank, Rigensis Bank, Baltic International Bank, Signet Bank.
Sarucis ieguldījumu apjoms Luminor Bank filiālē Latvijā (-7,2%), Reģionālajā investīciju bankā (-22,5%), Industra Bank (-13,9%), PrivatBank (-12,9%), LPB Bank (-13,6%), OP Corporate Bank filiālē Latvijā (-84,1%) un Expobank (-8,9%).
Saskaņā ar asociācijas datiem, šī gada septembra beigās uzņēmumu ieguldījumi Latvijas bankās sastādīja 7,193 miljardus eiro, bet privātpersonu ieguldījumi - 9,871 miljardus eiro.
Rietumu bankas dati statistikā nav iekļauti.
Jevgēņijs Primakovs: Latvijai ir jāatbild par žurnālistu tiesību pārkāpumiem
(atjaunots 12:20 05.12.2020)
Latvijas varasiestāžu darbības – klasisks žurnālistu vajāšanas gadījums. Cits traktējums šajā situācijā nav iespējams, uzsvēra Rossotrudņičestvo vadītājs Jevgēņijs Primakovs.RĪGA, 5. decembris – Sputnik. 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.
©
Sputnik / Владимир Астапкович
Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē. VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.
Politiskais un sabiedriskais darbinieks, Krievijas tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītājs Jevgēņijs Primakovs apliecināja starptautiskajai ziņu aģentūrai Sputnik, ka federālā aģentūra to atbalstīs.
"Piedāvāju kolēģiem Sputnik "Rossotrudņičestvo" atbalstu. Esam gatavi iesniegt nepieciešamās prasības un dokumentus starptautiskajās organizācijās, lai noskaidrotu, kāda ir Eiropas Savienības dalībvalsts pozīcija jautājumā par nekaunīgo vārda brīvības tiesību pārkāpumu un žurnālistu vajāšanu par viņu profesionālo darbību," teica Primakovs.
Viņš uzsvēra, ka "Rossotrudņičestvo" ir bijusi, ir un būs Sputnik pusē, tāpat kā krievvalodīgo kolēģu – žurnālistu pusē.
"Latvijas varastiestāžu darbības ir klasiska žurnālistu vajāšana pēc profesijas pazīmes. Cits traktējums te nav iespējams," secināja Primakovs.
Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja Latvijas VDD darbības un raksturoja to kā "demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļa paušanas brīvības pārkāpuma kliedzošu piemēru". Resors uzsvēra, ka tā ir soda akcija, "kas neatstāj ne mazākās šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobo zemtekstu".
Примаков: Латвия должна ответить за нарушение прав журналистов
Tagi: