RĪGA, 4. novembris — Sputnik. Latvijas galveno likumsardzes struktūru gaida kārtējās pārmaiņas, raksta Bb.lv. Eiropas Komisija atzinīgi novērtējusi IeM struktūrreformu programmu "Iekšlietu nozares iestāžu darbības efektivitātes paaugstināšana". Plānots sākt ar Valsts policiju, Valsts ugunsdzēsības dienestu un Migrācijas un pilsonības lietu pārvaldi.
Reformēšanas galvenie novirzieni: pakalpojumu un iekšējo procesu digitalizācija, struktūru un iestāžu funkciju racionalizēšana; vienību izvietojuma vērtējums riska un sabiedrības vajadzību aspektā. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens apliecina: jaunās ēkas IeM vajadzībām tiks būvētas pēc "zaļās attīstības principiem".
Uz 1. augustu IeM ziņā bija 251 nekustamā īpašuma vienība (neskaitot pierobežas ceļus, zemes gabalus un inženierbūves), ieskaitot 148 hektārus zemes un 642 būves ar kopplatību 344 938 kvadrātmetru platībā. 1 kvadrātmetra apsaimniekošanai mēnesī tērē 1,57 eiro. Gadā nekustamais īpašums izmaksā 6,536 miljonus eiro. Ģirģens norāda, ka ēku stāvoklis pasliktinās, to labiekārtošanai vajadzīgi aizvien lielāki līdzekļi, turklāt daļa ēku jau ir avārijas stāvoklī vai tuvu tam.
Risks cilvēku dzīvībai un veselībai ir pašsaprotama lieta, tomēr resors atgādina, ka lielākā daļa ēku prasa lielus energoresursus, kas savukārt negatīvi ietekmē klimatu. Jā, ja jau Grētas jaunkundzei nepatīk, skaidrs, ka ES palīdzēs.
IeM ziņā ir virkne ēku, kas būvētas XIX gs. beigās – XX gs. sākumā, bet jaunie objekti celti saskaņā ar tipveida projektu, ko izstrādājusi AS "UPB": ugunsdzēsēju depo Apē, Ērgļos, Skrundā, Valkā, Smiltenē un Rīgā. Arī īslaicīgas aizturēšanas vietām izstrādātas standartizētās prasības, un tuvākajā laikā tiks izstrādātas prasības Valsts policijas nodaļām un atbalsta vietām. Tā IeM palīdzēs cīņā ar ogļskābās gāzes izmešiem.
Saskaņā ar provizoriskām aplēsēm IeM būvdarbiem vajadzīgi 200 miljoni eiro. Par šiem līdzekļiem ministrs sola uzbūvēt aptuveni pussimtu objektu. Principā, nav nemaz tik dārgi, lai arī Ugunsdrošības un civilas aizsardzības koledžas jaunajai ēkai būs vajadzīgi 7,5 miljoni.
IeM savā lūgumā Ministru kabinetam atsaucas uz starptautisko audita kompāniju "PriceWaterhouseCoopers" – tam vajadzētu piešķirt lielāku objektivitāti vadības aplēsēm. No otras puses, vienīgais Latvijas uzņēmums, ko resors piemin savā dokumentā, ir multimiljonāram Uldim Pīlēnam piederoša firma. Viņš savulaik bija cieši saistīts ar Tautas partiju. Kādas ir vērienīgo būvdarbu beneficiāra intereses, noteikti mēģinās uzzināt partijas KPV LV kolēģi valdošajā koalīcijā…
RĪGA, 7. marts — Sputnik. Sabiedriskās domas pētījumu aģentūra SKDS iztaujāja Latvijas iedzīvotājus par to, kāda ir viņu attieksme pret vakcīnām. Aptauja notika 19.-23. februārī internetā starp 1005 valsts iedzīvotājiem 19-75 gadu vecuma grupā. Rezultāti izrādījušies ļoti interesanti, vēsta Mixnews.lv.
Noskaidrojies, ka 23% iedzīvotāju vēlas, lai viņiem būtu iespēja izvēlēties, kāda ražotāja vakcīnu injicēt. Atgādināsim, ka pagaidām Latvijā piegādā Pfizer/BioNTech, AstraZeneca un Moderna ražotos preparātus. Izvēlēties, kādu vakcīnu saņemt, nav iespējams.
44% respondentu norādīja, ka būtu devuši priekšroku Krievijas vakcīnai "Sputnik V". 30% vēlas vakcīnu Comirnaty no Pfizer/BioNTech, 19% vēlas Moderna un tikai 6% ir gatavi vakcinēties ar AstraZeneca preparātu, ko februārī saņēma valsts augstākās amatpersonas.
Tāpat noskaidrojies, ka iedzīvotāji pievērš uzmanību vakcīnu sastāvam: 16% aptaujāto akcentēja šo aspektu. Pie tam 10% respondentu atzīmēja, ka uzticas matricas RNS (mRNS) tehnoloģijai, 5% atzina: viņiem šķiet svarīgi, lai vakcīna nebūtu izstrādāta ar mRNS tehnoloģiju palīdzību. Vēl 2% aptaujāto paziņoja, ka vēlas vakcinēties ar pašu dārgāko preparātu. 1% respondentu, gluži pretēji, gatavi uzticēties pašai lētākajai vakcīnai. 10% respondentu bija citi kritēriji, ko viņi nenorādīja.
Piemēram, 20% aptaujāto atzīmēja, ka vakcīnu aspektā viņiem ir svarīgi tikai tas, lai tā būtu atbilstoši pārbaudīta un apstiprināta, taču nav svarīgi, kāda tieši tā ir. 28% respondentu paziņoja, ka vispār nevēlas vakcinēties.
Laikā, kad Latvija stāsta par problēmām vakcīnu piegādes jautājumā, un Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča paziņoja, ka vismaz līdz marta beigām Latvijā sagaidāms ass vakcīnu deficīts, pie reģistrācijas sliekšņa ES jau stāv Krievijā izstrādātā "Sputnik V".
Krievijas tiešo investīciju fonds atklāja, ka Eiropas zāļu aģentūrā (EMA) sākusies Covid-19 profilaksei izstrādātās Krievijas vakcīnas reģistrācijas dosjē secīgā ekspertīze.
Atgādināsim rezultātus, ko februāra sākumā publicēja zinātniskais žurnāls Lancet: "Sputnik V" efektivitāte sastāda 91,6%, humorālā imūnā atbilde veidojusies vairāk nekā 98% brīvprātīgo vakcīnas grupā, šūnu imūnatbilde – 100%. Nopietnu nevēlamo parādību līmenis pēc vakcinācijas ar "Sputnik V" sastādīja 0,27%.
Iepriekš Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts paziņoja, ka pēc tam, kad Krievijas "Sputnik V" reģistrēs ES, Latvija būs gatava izmantot šo vakcīnu.
RĪGA, 7. marts — Sputnik. Pēdējo 24 stundu laikā Latvijā ir veikti 5 226 Covid-19 izmeklējumi, fiksēti 322 jauni gadījumi, 8 cilvēki ir miruši, ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Tādējādi pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 6,2%
Četri mirušie bija vecuma grupā no 70 līdz 79 gadiem, vēl četri — no 80 līdz 89 gadiem.
Kopumā pandēmijas laikā Latvijā tika atklāts 90 331 Covid-19 gadījums.
Iepriekš ziņots, ka Gulbenes un Balvu novados otrdien, no 9. līdz 12. martam tiks organizētā pūļa testēšana ar Covid-19 siekalu testiem.
Pašvaldībā precizēja, ka šādā veidā vēlas noteikt infekcijas perēkļus. Pateicoties testēšanas apjoma palielināšanai, iespējams novērtēt koronavīrusa izplatības apjomu reģionā.
Šo novadu iedzīvotāji varēs nodot analīzes līdz 12. martam, turklāt bez maksas. Testēšanas rezultāts būs gatavs jau pēc 24 stundām.
RĪGA, 7. marts — Sputnik. Aviokompānija Austrālijā nolēmusi izklaidēt cilvēkus, kuri ilgu laiku iztikuši bez ceļojumiem, un pārdod biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem", stāsta RIA Novosti.
Pasažieri, pērkot biļeti uz tādu reisu, nezinās, kurp viņi lido. Zināms tikai tas, ka lidojums paredzēts kontinenta robežās, jo starptautiskās robežas ir slēgtas.
Kopā plānoti trīs šādi lidojumi ar lidmašīnām Boeing 737. Lidmašīnas izlido no Brisbenes, Sidnejas un Melburnas lidostām 27. martā, 18. aprīlī un 1. maijā.
Biļetes iespējams rezervēt jau no 4. marta. Zināms, ka lidojumu mērķis būs ārpus lielajām pilsētām.
Šī nav pirmā "noslēpumaino ceļojumu" pieredze austrāliešu aviopārvadājumiem. 90. gados tūristi lidostā tieši tāpat saņēma biļeti uz jebkuru regulāru reisu, nonāca pie mērķa, kur pavadīja veselu dienu, bet pēc tam lidoja atpakaļ.
Arī šoreiz pie mērķa tūristus gaidīs dažādas izklaides, un viņi nezinās, kādi pasākumi gaidāmi. Rezervējot biļeti viņi var cerēt tikai uz nelieliem mājieniem par to, ko ņemt līdzi bagāžā.
Tādus pašus avioreisus jau pērnā gada oktobrī mēģināja ieviest citu valstu, arī Latvijas aviokompānijas. Tikai pārlidojumi bija plānoti bez pieturvietām. Saskaņā ar plāniem lidmašīnām vajadzēja lidot virs valsts vai tās kaimiņvalstu teritorijām un atgriezties izlidošanas punktā.
Tādi reisi kļuva visai populāra. Piemēram, ziņots, ka StarLux Airlines, piedāvājot biļetes, izpārdeva visas 188 vietas piecu minūšu laikā.
Rīgā "lidojumus uz nekurieni" piedāvāja tūrisma aģentūra Balt-Go. Reisa Rīga-Rīga ieplānotais ilgums – 1 stunda un 25 minūtes. Pasažieriem piedāvāja speciālu ēdienkarti ar ēdienu no 1937. gada pavārgrāmatas, ekskursijas vadītāja lomā bija aktieris Andris Bulis.