Latvijas IeM pieprasa no valdības 200 miljonus eiro ekoloģijai
(atjaunots 19:59 03.11.2020)
Vai jums šķiet, ka policija domāta noziedzības apkarošanai? Nekā nebija: pats svarīgākais ir novērst klimata sasilšanu.RĪGA, 4. novembris — Sputnik. Latvijas galveno likumsardzes struktūru gaida kārtējās pārmaiņas, raksta Bb.lv. Eiropas Komisija atzinīgi novērtējusi IeM struktūrreformu programmu "Iekšlietu nozares iestāžu darbības efektivitātes paaugstināšana". Plānots sākt ar Valsts policiju, Valsts ugunsdzēsības dienestu un Migrācijas un pilsonības lietu pārvaldi.
Spēka struktūras kļūs digitālas un zaļas
Reformēšanas galvenie novirzieni: pakalpojumu un iekšējo procesu digitalizācija, struktūru un iestāžu funkciju racionalizēšana; vienību izvietojuma vērtējums riska un sabiedrības vajadzību aspektā. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens apliecina: jaunās ēkas IeM vajadzībām tiks būvētas pēc "zaļās attīstības principiem".
Uz 1. augustu IeM ziņā bija 251 nekustamā īpašuma vienība (neskaitot pierobežas ceļus, zemes gabalus un inženierbūves), ieskaitot 148 hektārus zemes un 642 būves ar kopplatību 344 938 kvadrātmetru platībā. 1 kvadrātmetra apsaimniekošanai mēnesī tērē 1,57 eiro. Gadā nekustamais īpašums izmaksā 6,536 miljonus eiro. Ģirģens norāda, ka ēku stāvoklis pasliktinās, to labiekārtošanai vajadzīgi aizvien lielāki līdzekļi, turklāt daļa ēku jau ir avārijas stāvoklī vai tuvu tam.
Risks cilvēku dzīvībai un veselībai ir pašsaprotama lieta, tomēr resors atgādina, ka lielākā daļa ēku prasa lielus energoresursus, kas savukārt negatīvi ietekmē klimatu. Jā, ja jau Grētas jaunkundzei nepatīk, skaidrs, ka ES palīdzēs.
Jaunas nodaļas un iepriekšējās izmeklēšanas kameras
IeM ziņā ir virkne ēku, kas būvētas XIX gs. beigās – XX gs. sākumā, bet jaunie objekti celti saskaņā ar tipveida projektu, ko izstrādājusi AS "UPB": ugunsdzēsēju depo Apē, Ērgļos, Skrundā, Valkā, Smiltenē un Rīgā. Arī īslaicīgas aizturēšanas vietām izstrādātas standartizētās prasības, un tuvākajā laikā tiks izstrādātas prasības Valsts policijas nodaļām un atbalsta vietām. Tā IeM palīdzēs cīņā ar ogļskābās gāzes izmešiem.
Saskaņā ar provizoriskām aplēsēm IeM būvdarbiem vajadzīgi 200 miljoni eiro. Par šiem līdzekļiem ministrs sola uzbūvēt aptuveni pussimtu objektu. Principā, nav nemaz tik dārgi, lai arī Ugunsdrošības un civilas aizsardzības koledžas jaunajai ēkai būs vajadzīgi 7,5 miljoni.
IeM savā lūgumā Ministru kabinetam atsaucas uz starptautisko audita kompāniju "PriceWaterhouseCoopers" – tam vajadzētu piešķirt lielāku objektivitāti vadības aplēsēm. No otras puses, vienīgais Latvijas uzņēmums, ko resors piemin savā dokumentā, ir multimiljonāram Uldim Pīlēnam piederoša firma. Viņš savulaik bija cieši saistīts ar Tautas partiju. Kādas ir vērienīgo būvdarbu beneficiāra intereses, noteikti mēģinās uzzināt partijas KPV LV kolēģi valdošajā koalīcijā…
Tukšums ir sliktāks par zagšanām: kāpēc veikali aiziet no Rīgas centra
(atjaunots 16:29 02.12.2020)
Saskaņā ar pētījuma datiem, 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā samazinājies par 40%, cilvēki izvēlas pārcelties uz piepilsētām, kur ir mierīgāk un ērtāk, – šis ir viens no vairākiem veikalu skaita samazināšanās faktoriem pilsētas centrā, kādi tad ir citi iemesli.RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ielu tirdzniecības plātību segments Rīgā nav attīstīts, un tirdzniecības ielas nav iekārtotas, par to teikts Colliers Baltics pētījumā, raksta db.lv.
Taču tieši nelieli veikali un kafejnīcas daudzās Eiropas pilsētās rada neatkārtojamu kolorītu.
Vairums starptautisko apģērbu un apavu veikalu tīklu pārvākušies uz tirdzniecības centriem, retos gadījumos saglabājot reprezentatīvos veikalus pilsētas centrā. Turklāt banku filiāles un telekomunikāciju pakalpojumu operatori praktiski pilnībā ir atteikušies no tirdzniecības Rīgas centrā.
"Centrbēdzes" iedzīvotāji
Saskaņā ar statistikas datiem, pēdējo 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā ir samazinājies par 40%. Vairums iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi galvaspilsētas piepilsētās, centrā atgriežoties uz darbu, pēc dievkalpojumiem vai kultūras pasākumiem.
Šī tendence un cilvēku ieradumi arī ietekmējuši operatoru un zīmolu darbību, kuri ir pārstāvēti pilsētas centrā.
Pēdējos gados ielu tirdzniecības platības aktīvi izmanto nelieli pārtikas un diennakts veikali, kā arī kafejnīcas, kur pārsvarā piedāvāja kafiju un konditorejas izstrādājumus. Bieži vien tie atradās visdzīvākajās centra ielās. Covid-19 izraisīto ierobežojumu dēļ iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas iepirkties nelielos veikalos netālu no mājām vai Internetā.
Nedz tūristu, nedz darbinieku
"Palielinoties iepirkšanās internetā popularitātei, tirdzniecības sektors strauji mainās. Lai klienti izvēlētos apmeklēt veikalus, tiem ir jāpiedāvā unikāls produkts, ātri un ērti pieejams pakalpojums vai jāsniedz īpašas emocijas. Veikaliem pilsētas centrā gan Rīgā, gan arī citviet Eiropā ar pielāgošanos veicas grūtāk. Agrāk cilvēku plūsmu nodrošināja gan centrā iedzīvotāji, gan tie kas apmeklēja centru ikdienā dēļ darba, mācībām, vai citiem pakalpojumiem. Pandēmijas laikā dažādu luksusa preču veikaliem, kafejnīcām, restorāniem, bāriem, veselības un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem nemaz neklājas viegli. Mazie Vecrīgas veikali cieš īpaši smagus zaudējumus, jo tūristu plūsma gandrīz ir izsīkusi," pastāstīja brokeru aģentūras Colliers Baltics vadītājs Ēriks Bergmans.
Piektā daļa veikalu stāv tukši
Pētījuma autori nonāca pie secinājuma, ka īres maksa par ielu tirdzniecību Rīgā pēdējos gados samazinās, un tiek gaidīts, ka Covid-19 iespaidā samazināšanās būs vēl straujāka. Pašlaik brīvo telpu daļa Rīgas centrālajā daļā ir ļoti augsta – aptuveni viena piektā daļa visu telpu stāv tukšas.
Ņemot vērā Covid-19 cilni un ieviestos ierobežojumus, Colliers pētījuma autori secina, ka tuvākajā nākotnē situācija neuzlabosies.
Nevajag daudz liecinieku un ekspertīžu: Latvijā grib ātri tiesāt par naudas atmazgāšanu
(atjaunots 16:21 02.12.2020)
Žurnālistu rīcībā nonācis slepena Finanšu izlūkošanas dienesta semināra ieraksts, kurā tiesnešiem skaidroja, ka procesi naudas atmazgāšanas lietās ir jāveic ātri, atturoties no liela skaita liecinieku pieaicināšanas un apjomīgu ekspertīžu nozīmēšanas.RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Latvijai ir svarīgi, lai tiesu procesi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās būtu ātri, taču tiesneši var nonākt strupceļā, ja izsauks daudz liecinieku un nozīmēs apjomīgas ekspertīzes, pastāstīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa tiesībsargu mācību seminārā, raksta db.lv.
Šo apmācību Finanšu izlūkošanas dienests aizvadīja oktobra beigās. Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, prokurori un tiesneši diskutēja par bāziskajām problēmām izmeklēšanā un tiesvedībās naudas atmazgāšanas lietās.
FID norāda, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana ir valsts prioritāte. Visbiežāk šādu pārkāpumu risks ir saistīts ar citiem noziegumiem, pirmām kārtām ar korupciju, kukuļņemšanu, izvairīšanos no nodokļu samaksas, akcīzes preču un narkotisko vielu nelegālo apriti, kā arī ar noziegumiem pret īpašumu.
Praksē notiek situācijas, kad FID, izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu domas par pietiekamu pierādījumu apjomu naudas atmazgāšanas lietās atšķiras.
"Es ceru, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācijas jomā jūs ļoti lielā, teiksim, tādā strupceļā iebrauksiet, ja sāksiet, piemēram, aicināt uz tiesu milzīgu daudzumu, teiksim, lieciniekus vai sāksiet prasīt kaut kādas milzīgi lielas apjomīgas ekspertīzes, kas ir, protams, jādara, ja mēs runājām par apsūdzībām," saka Znotiņa semināra videoierakstā, kurš nonācis žurnālistu rokās.
Pēc Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas domām, šajos jautājumos ir ļoti svarīgi, lai tiesas process notiek ātri.
"Lai ne tikai, no vienas puses, mēs izņemtu no apgrozības, no ekonomikas nelegālus līdzekļus, bet arī tādēļ, ka tas ir, protams, ļoti nopietns apdraudējums un tāds ierobežojums no cilvēktiesību viedokļa tai personai, kuru mēs turam aizdomās un kuras līdzekļus mēs aizturam," paskaidroja Znotiņa.
Viņa uzskata, ka ir jāstrādā ātri un efektīvi, izmantojot visus tos instrumentus, kuri citās valstīs ir atzīti par iespējamiem. Viņa uzskata, ka pateicoties tam citās valstīs naudas atmazgāšanas apkarošanas temats nav tik problemātisks kā Latvijā.
Plašāku skaidrojumu Finanšu izlūkošanas dienests nesniedza, taču paskaidroja ka šis seminārs bijis paredzēts konkrētai auditorijai – izmeklētājiem, specdienestu pārstāvjiem, prokuroriem un tiesnešiem. Apmācības tika organizētas dienesta vajadzībām, lai apspriestu problemātiskos izmeklēšanas un kriminālvajāšanas jautājumus, nodrošināt pieredzes apmaiņu. Mācību materiāli, ieskaitot prezentācijas un lektoru uzstāšanās, satur ierobežotas piekļuves informāciju, tai skaitā tiesībsargājošo iestāžu dienesta informāciju, tādēļ FID arī nevēlas sniegt plašākus komentārus par šo tēmu un lektoru konkrētajiem paziņojumiem.
Tagi: