Rīga

Pārāk vēlu: daudzas kafejnīcas Rīgā neatvērs vasaras terases ziemas periodā

18
(atjaunots 16:15 03.11.2020)
Līdz ar pašsaprotamām grūtībām terasu darbā ziemā uzņēmēji norāda, ka Rīgas mērs devis atļauju terasēm darboties pārāk vēlu.

RĪGA, 3. novembris — Sputnik. Rīgas dome atļāvusi kafejnīcām un restorāniem strādāt ar atvērtām terasēm arī ziemā. Galvenais mērķis – palielināt iespējas cilvēkiem uzturēties svaigā gaisā, kur Covid-19 infekcijas risks nav tik liels, kā arī dāvāt uzņēmumiem iespēju pievilināt lielāku skaitu apmeklētāju ierobežojumu apstākļos. Kopumā nozare ieceri vērtē atzinīgi, tomēr daudzi ir sarūgtināti, ka pašvaldības paziņojums nācis tik vēlu – saskaņā ar agrākajiem noteikumiem terases bija jānovāc līdz 1. novembrim, un daudzas kafejnīcas to jau paveikušas, stāsta TV3.

Jauna kārtība

"Rīgas pilsētas bāri un kafejnīcas varēs izvietot āra terases visa gada garumā, nevis tikai vasaras periodā. Tāpēc uzņēmēji, kuriem ir šāda vēlme, ir aicināti atstāt āra terases arī rudens un ziemas periodā," teica Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis 30. oktobrī.

Sabiedriskās ēdināšanas nozari tas kopumā iepriecināja.

"Es domāju, ka uzņēmēji ir ļoti iepriecināti, jo, protams, ka šajā kritiskajā situācijā jebkurš atbalsts ir ļoti, ļoti svarīgs. Tā ir salīdzinoši jauna lieta, bet šeit ir papildus iespēja uzņēmējiem diversificēt savu uzņēmējdarbību, piedāvāt karstus dzērienus, karstus ēdienus un varbūt veidot šo tradīciju," pauž Rīgas tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Pārāk vēlu

Līdzšinējā kārtība paredzēja, ka jau svētdien, 1. novembrī terasēm jābūt novāktām, tādēļ daļa uzņēmēju atzīst, ka mēra paziņojums nāk daudz par vēlu. Terases uzstādīšana prasa papildu izdevumus, tāpēc daudzi uzņēmēji piedāvāto iespēju varētu nemaz neizmantot.

"Terasīte mums bija šeit visā tajā garumā. Jumtiņš, viss bija skaisti, viss bija jauki un novācām viņu laicīgi. Diemžēl, ka tas tik vēlu tika paziņots un es domāju, ka lielākā daļa to nerealizēs tikai tie, kuriem vēl ir palikušas kaut kādas terasītes nenovāktas. Tās ir finanses un dotajā momentā visi taupīs naudiņu un lieki netērēs, jo mēs jau nezinām, kā būs tālāk, vai mēs varēsim ēdinātāji un bāri un pārējie darboties," norāda restorāna "Mio" vadītāja Evita Vilde-Onzule.

Tie, kuri vēl nebija paspējuši terases novākt, jauno kārtību vērtē atzinīgi, taču neslēpj, ka strādāt ārā ziemā nebūs viegli. Nāksies pielāgoties.

"No vienas puses tas ir labāk viesiem, tāpēc, ka tagad vēl tas Covid laiciņš un cilvēki tiešām uztraucās, mums piemēram restorāns ir maziņš un, kad visi tā tuvu sēž – daudziem nepatīk. No otras puses, tas ir grūti darbiniekiem, jo ir auksts, tiešām auksts un arī nav smuki, ka tu apkalpo viesus jakā," teic "Golden coffee" vecākā viesmīle Liāna.

Tā kā aprīkot terases ar plediem un dažādiem sildelementiem neesot problēmu, par cilvēku vēlmi ieturēt maltīti ārtelpās, uzņēmēji nešaubās.

18
Tagi:
Mārtiņš Staķis
Pēc temata
Bezdarba statistika Latvijā: Covid-19 krīze ieskāvusi pilsētas un pasaudzējusi laukus
Gaist vēl viens bizness: Ērgļos slēdz ciet viesnīcu un kafejnīcu
Rīgas kafejnīca, kurā strādāja cilvēki ar invaliditāti, saņems atbalstu, nevis pabalstu
Latvijā aug bezdarbs, bet varasiestādes dzen postā kafejnīcas: tūrisma nozare bailēs trīc
Eiro

Ieguldījumu un aktīvu apjoms audzis, peļņa kritusies: kas notiek Latvijas bankās

7
(atjaunots 12:37 05.12.2020)
Finanšu nozares asociācija iepazīstināja ar atskaiti par Latvijas banku darbības rādītājiem 2020. gada pirmo trīs ceturkšņu laikā.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Šī gada deviņu mēnešu laikā piecas Latvijā strādājošās bankas cietušas zaudējumus, lielākos – banka Citadele. Pie tam banku aktīvu kopējais apjoms pieaudzis par 3%, ieguldījumu apjoms – par 3,1%, liecina Finanšu nozares asociācijas dati, vēsta Baltic Course.

Zaudējumi un peļņa

Šī gada deviņu mēnešu laikā bankas Citadele zaudējumi sastādījuši 24,451 milj. eiro. Ar zaudējumiem strādāja arī Industra Bank (4,041 milj. eiro), PrivatBank (3,698 milj. eiro), Baltic International Bank (1,179 milj. eiro) un Expobank (978 800 eiro).

Lielāko peļņu starp bankām Latvijā šī gada deviņu mēnešu laikā guvusi Swedbank - 59,913 milj. eiro (-28,1%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn). SEB banka peļņa sastādījusi 28,285 milj. eiro (-25,1%).

Asociācijas dati neietver informāciju par "Rietumu banku" – tā nav apvienības loceklis, tomēr, saskaņā ar bankas publicētajiem datiem, tās peļņa deviņu mēnešu laikā sastādījusi 18,108 milj. eiro – par 12,1% mazāk nekā 2019. gada janvārī – septembrī. Šie dati ierindo Rietumu banku trešajā vietā saņemtās peļņas ziņā.

Rigensis Bank peļņa šī gada deviņu mēnešu laikā sastādīja 6,352 milj. eiro (+52,4%), LPB Bank peļņa - 4,734 milj. eiro (-4,3%).

Signet Bank peļņa - 618 800 eiro (+14,2%), "Reģionālā investīciju banka" peļņa - 1,96 milj. eiro (- 48,4%), savukārt BlueOrange Bank peļņa - 2,991 milj. eiro (-34,9%).

Kopumā Latvijas bankas sektora peļņa 2020. gada deviņu mēnešu laikā sastādījusi 107,495 milj. eiro – par 45,8% mazāk nekā gadu iepriekš.

Aktīvi

Latvijas banku aktīvu kopējais apjoms šī gada deviņu mēnešu laikā audzis par 3%, jeb par 703,002 milj. eiro, un septembra beigās sastādīja 23,906 miljardus eiro.

Aktīvu apjomu ziņā pirmo vietu ieņem Swedbank, kuras aktīvi septembra beigās sastādīja 7,327 miljardus eiro (+24,3%).

Otro vietu aktīvus ziņā ieņēma banka Citadele ar aktīviem 4,253 miljardu eiro apmērā (+ 21,1%), trešo vietu – SEB banka, kuras aktīvi sasnieguši 4,175 miljardus eiro (+5,2%)

Aktīvu apjoms šī gada deviņu mēnešu laikā audzis arī BlueOrange Bank, Rigensis Bank, Signet Bank, Expobank.

Aktīvu apmērs deviņu mēnešu laikā sarucis Luminor Bank filiālei Latvijā – par 16,1%, līdz 3,552 miljardiem eiro. Strauji sarucis OP Corporate Bank filiāles aktīvu apjoms – par 43,8%, līdz 414,552 milj. eiro.

Turklāt sarucis "Reģionālās investīciju bankas" Baltic International Bank, LPB Bank, Industra Bank un PrivatBank  aktīvu apjoms.

Asociācijas atskaitē nav atspoguļoti Rietumu bankas rezultāti. Tā informēja, ka aktīvi minētajā laika posmā sarukuši par 10,7%, līdz 1,535 miljardiem eiro, tātad banka ierindojas piektajā vietā aktīvu apjoma ziņā.

Ieguldījumi

Ieguldījumu apjoms Latvijas bankās šī gada septembra beigās sasniedzis 17,739 miljardus eiro, par 3,1% vairāk nekā 2019. gada beigās.

Lielāko apjomu ieguldījumu piesaistījusi Swedbank - 5,488 miljarda eiro (-12,4%, salīdzinājumā ar 2019. gada nogali).

Banka Citadele piesaistījusi ieguldījumus 3,298 miljardu eiro apmērā (+10,9%), bet SEB banka – 3,225 miljardu eiro apmērā (+4,1%).

2020. gada deviņu mēnešu laikā ieguldījumu apjoms pieaudzis arī BlueOrange Bank, Rigensis Bank, Baltic International Bank, Signet Bank.

Sarucis ieguldījumu apjoms Luminor Bank filiālē Latvijā (-7,2%), Reģionālajā investīciju bankā (-22,5%), Industra Bank (-13,9%), PrivatBank (-12,9%), LPB Bank (-13,6%), OP Corporate Bank filiālē Latvijā (-84,1%) un Expobank (-8,9%).

Saskaņā ar asociācijas datiem, šī gada septembra beigās uzņēmumu ieguldījumi Latvijas bankās sastādīja 7,193 miljardus eiro, bet privātpersonu ieguldījumi - 9,871 miljardus eiro.

Rietumu bankas dati statistikā nav iekļauti.

7
Tagi:
Latvija, statistika, bankas
Pēc temata
Analītiķis: Latvijas skaistā dzīve ir beigusies, palikušas tikai šprotes
Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Latvijas Banka pauž optimismu: krīzes pīķis ir pārvarēts
Jevgēņijs Primakovs

Jevgēņijs Primakovs: Latvijai ir jāatbild par žurnālistu tiesību pārkāpumiem

11
(atjaunots 12:20 05.12.2020)
Latvijas varasiestāžu darbības – klasisks žurnālistu vajāšanas gadījums. Cits traktējums šajā situācijā nav iespējams, uzsvēra Rossotrudņičestvo vadītājs Jevgēņijs Primakovs.

RĪGA, 5. decembris – Sputnik. 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē. VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

Politiskais un sabiedriskais darbinieks, Krievijas tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītājs Jevgēņijs Primakovs apliecināja starptautiskajai ziņu aģentūrai Sputnik, ka federālā aģentūra to atbalstīs.

"Piedāvāju kolēģiem Sputnik "Rossotrudņičestvo" atbalstu. Esam gatavi iesniegt nepieciešamās prasības un dokumentus starptautiskajās organizācijās, lai noskaidrotu, kāda ir Eiropas Savienības dalībvalsts pozīcija jautājumā par nekaunīgo vārda brīvības tiesību pārkāpumu un žurnālistu vajāšanu par viņu profesionālo darbību," teica Primakovs.

Viņš uzsvēra, ka "Rossotrudņičestvo" ir bijusi, ir un būs Sputnik pusē, tāpat kā krievvalodīgo kolēģu – žurnālistu pusē.

"Latvijas varastiestāžu darbības ir klasiska žurnālistu vajāšana pēc profesijas pazīmes. Cits traktējums te nav iespējams," secināja Primakovs.

Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja Latvijas VDD darbības un raksturoja to kā "demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļa paušanas brīvības pārkāpuma kliedzošu piemēru". Resors uzsvēra, ka tā ir soda akcija, "kas neatstāj ne mazākās šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobo zemtekstu".

Примаков: Латвия должна ответить за нарушение прав журналистов
11
Tagi:
Jevgēņijs Primakovs, žurnālists, Drošības dienests, Latvija
Pēc temata
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Astoņas stundas: aizturētie Baltnews žurnālisti pastāstīja par nopratināšanām
"Visus neiesēdināsiet": LKS organizēja piketu pret žurnālistu aizturēšanu
VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti