Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Venspilī

Slimnīcas Latvijā ierobežo pakalpojumus

39
(atjaunots 08:50 03.11.2020)
Covid-19 epidēmijas izplatības apstākļos negatīvais scenārijs paredz hospitalizēto pacientu skaita pieaugumu, trīs līdz četru nedēļu laikā viņu skaits var sasniegt 1500 cilvēkus.

RĪGA, 3. novembris — Sputnik. Slimnīcas Latvijā ierobežos dienas stacionāru pakalpojumus, gatavojoties Covid-19 pacientu skaita pieaugumam, taču ambulatorie pakalpojumi joprojām tiks nodrošināti pilnā apjomā, informēja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško, vēsta tvnet.lv.

Pirmdien, 2. novembrī notika Valsts operatīvās medicīnas komisijas sapulce, kurā tika apspriesta epidemioloģiskā situācija un tika iezīmēti trīs iespējamie tālākās situācijas scenāriji.

Pēdējo septiņu dienu laikā slimības izplatība ir mazliet kritusies (pieaugums sastādīja 18% salīdzinājumā ar 50% nedēļu iepriekš), tomēr prognozes liecina, ka pacientu skaits slimnīcās pieaugs, ziņoja Mūrmane-Umbraško.

Pirmais scenārijs paredz, ka pacientu skaits slimnīcās sasniegs 200 cilvēkus.

Otrā scenārija apstākļos prognozēts, ka hospitalizēto skaits pieaugs par 30%, bet trešais scenārijs paredz hospitalizācijas gadījumu skaita pieaugumu par 60%. Tas nozīmē, ka trīs līdz četru nedēļu laikā pacientu skaits var sasniegt 1500 cilvēkus.

Slimnīcas, gatavojoties atbrīvot gultasvietas pacientiem, kam tās vajadzīgas, ierobežos dienas stacionāra pakalpojumus, taču ne ambulatoros pakalpojumus, norādīja politiķe.

Vakar Latvijā veikti 2258 koronavīrusa testi, apstiprināti 132 jauni infekcijas gadījumi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs. Miruši trīs Covid-19 pacienti. Divi no mirušajiem piederēja pie 70-75 gadu vecuma grupas, trešais – pie 60-65 gadu vecuma grupas.

Svētdien hospitalizēti 28 cilvēki ar Covid-19, informēja Nacionālais veselības dienests. Slimnīcās ārstējas 237 koronavīrusa pacienti, 15 cilvēkiem slimības gaita ir smaga.

Kopš pandēmijas sākuma valstī fiksēti 6268 Covid-19 gadījumi, 1406 cilvēki izveseļojušies.

39
Tagi:
veselība, koronavīruss
Pēc temata
Covid-19 slimnīcās: ārsti ir uz spēku izsīkuma robežas
Latvijai nāksies glābt cilvēkus, arī tos, kuri nerunā latviski
Kā pirms apokalipses: kas biedē ārstu
Sirmgalvjus un "hroniskos" Latvijā neglābs. Likumīgi
Tukša klases telpa

Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"

3
(atjaunots 08:59 05.12.2020)
1.-4. klašu audzēkņi varētu pāriet pie attālinātajām mācībām, ja parlaments neapstiprinās prasības par masku valkāšanu, paziņoja Ilga Šuplinska.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Ja Saeima noraidīs valdības prasību uzdot skolēniem un skolotājiem valkāt maskas mācību iestādēs un Covid-19 izplatība valstī pieaugs, valdība varētu pieņemt lēmumu par attālinātām mācībām 1.-4. klašu audzēkņiem, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, vēsta Press.lv.

1. decembrī valdība pieņēmusi lēmumu par sejas masku obligāto valkāšanu 1.-4. klašu audzēkņiem, kuri pagaidām vēl mācās klātienē. 3. decembrī Saeimas spīkere Ināra Mūrniece paziņoja, ka Saeima varētu neapstiprināt valdības lēmumu par masku valkāšanu jaunāko klašu skolēniem.

Ilga Šuplinska norādīja, ka norma par sejas masku valkāšanu bērniem mācīu iestādēs izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Savienības pieredzi, kur masku valkāšanu skolās oktobra sākumā ieviesa vairākas valstis.

Pirms nedēļas masku valkāšana bija obligāta 17 valstīm no 30 ES un EEZ valstīm. Deviņās valstīs maskas ir obligātas no sešu gadu vecuma, sešās – no 13 gadu, bet vēl divās – no 4 gadu vecuma. Šuplinska paziņoja, ka masku valkāšana skolās ne tikai skolotājiem, bet arī skolēniem lielākajā daļā ES valstu nodrošinājusi Covid-19 izplatības samazinašanos.

Ministre atzīmēja, ka janvārī IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sameklēs līdzekļus masku iepirkumiem skolēniem un skolotājiem.

Tāpat ministrija iesaka tādus drošības pasākumus skolās, kā nodarbību skaita samazināšana, mūzikas un sporta nodarbību organizēšana attālinātā režīmā, daļēji attālināto mācību modeļa ieviešana un klašu sadalījums grupās.

Iepriekš sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss bija publicēta petīcija "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" par obligātā masku režīma atcelšanu jaunāko klašu skolēniem. Vienas dienas laikā tā saņēma vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu. Petīcijas iesniegšanai Saeimā pietiek ar 10 tūkstošiem.

3
Tagi:
Ilga Šuplinska, skola, izglītība
Pēc temata
Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku
Īsta segregācija: nabadzīgās ģimenes nevar atļauties tālmācības
Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām
Skolas palikušas aci pret aci ar pandēmiju: kāpēc ministrei laiks demisionēt
cietums

Pēc iziešanas brīvībā notiesātie vēlas atkal atgriezties cietumā

11
(atjaunots 08:27 05.12.2020)
Pēc soda izciešanas 7% ieslodzīto valstī paliek bez pajumtes un atkal atgriežas cietumos.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Pēc soda izciešanas daudzi iedzīvotāji atkārtoti pastrādā noziegumus, lai nokļūtu atpakaļ cietumā, jo cita mājokļa viņiem nav, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure atklāja radio Baltkom ēterā.

Viņa konstatēja, ka no 3150 ieslodzītajiem, kuri atbrīvojušies 2019. gadā, 241 cilvēkam (7,6% no kopskaita) nebija deklarētas darba vietas.

"Ar šo problēmu saskaras visas cietumu sistēmas. Daļai ieslodzīto nekad nav bijis pastāvīgas dzīvesvietas brīvībā. Viņi to sen ir zaudējuši un nespēj problēmu atrisināt," uzsvēra Spure.

IVP vadītāja piezīmēja, ka Latvijā nav efektīvas sistēmas bijušo ieslodzīto adaptācijai, tāpēc daudzi brīvībā iznākušie cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas vēlāk atkal pastrādā noziegumus, lai atkal nokļūtu cietumā.

"Tā ir īpaši liela problēma tagad, pandēmijas laikā. Mēs saprotam, ka 241 cilvēks aiziet un viņiem nav jumta virs galvas, nav iztikas līdzekļu. Pirmā doma: varbūt atgriezties cietumā? Tur es esmu savējais, mani tur pieņem, ēdina. Tomēr mūsu cietumi nekādi nespēj izstrādāt konkrētu sistēmu tādu personu atbalstam, lai pēc viņu iziešanas brīvībā samazinātu atkārtotas noziegumu pastrādāšanas risku," viņa pastāstīja.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem līdera vietas ES ieslodzīto skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju: Lietuvā – 232 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Igaunijā – 207, Latvijā 193, taču vidējais skaits ES – 116 ieslodzītie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pie tam Latvija nespēj sarūpēt normālus dzīves apstākļus sodu izcietušajiem ieslodzītajiem, lai arī pēdējo desmit gadu laikā viņu skaits ir divkārt samazinājies – no 7 tūkstošiem līdz 3500 cilvēkiem.

Covid-19 pandēmijas laikā situācija ir vēl saasinājusies. 13. novembrī Rīgas Centrālcietumā tika izsludināta karantīna, ko vēlāk pagarināja līdz 14. decembrim – testēšanas gaitā Covid-19 fiksēts 65 ieslodzītajiem un 10 cietuma darbiniekiem.

11
Tagi:
cietums, Latvija
Pēc temata
Valsts kontrole: miljoniem eiro ieslodzīto uzturēšanai tiek tērēti velti
Cik izmaksā viens ieslodzītais Latvijā
Kauns pa visu pasauli: Latvijai varētu likt slēgt cietumu