Šprotu ražošana, foto no arhīva

Šprotu piegādes aizliegums KF negaidot nesis labumu zivju pārstrādātājiem

91
(atjaunots 08:42 03.11.2020)
Aizliegums piegādāt šprotes Krievijai novedis pie tā, ka Lietuvā un Igaunijā atlicis tikai pa vienam uzņēmumam, bet Latvijā – septiņi. Tagad tie piegādā produkciju ar Baltijas kaimiņvalstīm.

RĪGA, 3. novembris — Sputnik. No 22 zivju pārstrādes uzņēmumiem, kas strādāja Latvijā 2015. gadā, šodien dzīvību izvilkuši tikai septiņi. Kompāniju slēgšanas galvenais iemesls – Krievijas aizliegums produkcijas piegādēm. Tomēr būtu pāragri izsludināt nozares nāvi, ir pārliecināts "Brīvais vilnis" vadītājs Arnods Babris.

Intervijā izdevumam "Vesti" viņš pastāstīja, ka, salīdzinājumā ar kaimiņiem, zivju pārstrādes jomā Latvijā nemaz neklājas tik slikti. Igaunijā un Lietuvā izdzīvojis tikai viens uzņēmums katrā valstī, bat Latvijā rūpnīcas strādā ne tikai Salacgrīvā un Rīgā, bet arī Kurzemes piekrastē: Rojā, Ventspilī, Engurē un Kolkā.

"Izdzīvojušie Latvijas uzņēmumi pārorientējuši savu tirgu. Piemēram, pie mums jau Krievijas tirgus slēgšanas brīdī turp netika nogādāta visa produkcija, tikai 30%. Šodien notiek piegādes uz 40 valstīm. Tomēr lielākā daļa – uz Latviju, Lietuvu un Igauniju," pastāstīja Babris.

Tomēr ražošanas apjomi ir samazinājušies, pieaugušas cenas, ņemot vērā nepieciešamību izmantot roku darbu un ķilavu cenas pieaugumu. "No vienas puses, samazinās šīs zivs zvejas kvotas, no otras – to skaits sarūk," paskaidroja Babris.

Viņš atklāja, ka liela daļa ķilavu loma aiziet zivju miltu ražošanai, kas tiek izmantoti cūku un mājputnu barībai, kā arī mēslojumam. To pērk arī Dānija – liels cūkgaļas ražotājs.

"Bet Latvijā pašlaik ir pārāk daudz miltu rūpnīcu zivju miltu ražošanai. Savulaik tās cēla par ES naudu, taču ar vienu noteikumu – tām jābūt pilnībā nodrošinātām ar izejvielām. Izejvielas – ķilavu – trūkst. Jau sarūk to skaits, ne velti samazinās kvotas," atzīmēja Babris.

Viņš kontatēja, ka zivju miltu ražotājiem situācija ir izdevīga – tā ir pasaules biržā pieprasīta prece. Toties šprotu ražotājiem pieaug izejvielu cenas.

"Izejvielu, algu pieauguma dēļ šprotes kļūst dārgākas. Domāju, līdz gada beigām cenas pieaugs par 10%. Perspektīvā šprotu cenas pieaugs gadu no gada," uzskata "Brīvais vilnis" vadītājs.

Šprotu pārdošanā vislabāk pelna tirdzniecības tīkli (30%), ražotājs saņem peļņu apmēram 5% apmērā, atzīmēja uzņēmējs.

Vienīgais uzņēmums Latvijā, kam ļauts piegādāt konservus Krievijā, ir "Karavela". Uzņēmēja līdzīpašnieks Jānis Endele pastāstīja, ka kompānija piegādā Krievijai salīdzinoši nelielu produkcijas apjomu. Tā kā KF vairs nav galvenais tirgus, nav jēgas arī ieguldīt līdzekļus produkcijas popularizācijā.

Endele atzīmēja, ka ražošanas komplekss Krievijā jau nopietni attīstījies zivju pārstrādes sektorā. To veicināja rietumvalstu sankcijas. Kad kļuva skaidrs, ka Krievijas un Rietumu attiecības neuzlabosies, bizness KF uzsāka ilgtermiņa investīcijas, pie projektiem strādā nopietni, atzīmēja uzņēmējs.

Pēc viņa vārdiem, pateicoties konkurencei Krievijas uzņēmēju vidū, valstī parādās aizvien vairāk augstas kvalitātes produktu, mazumtirgotāji aizvien stingrāk seko, lai uz plauktiem nokļūtu "kaut kādā pagrabā" ražots produkts. Krievijas patērētāju interese par Latvijas produkciju pakāpeniski mirst, uzskata Endele.

Krievija noteica ierobežojumus Latvijā ražotajām šprotēm 2015. gada jūnijā, piekļuve tirgum tika slēgta. Šī lēmuma pamatā bija benzopirēna un citu kaitīgu vielu koncentrācija produktos. 2017. gada decembrī tikai Latvijas kompānijai SIA "Karavela" un Igaunijas uzņēmumam "DGM Shipping AS" tika ļauts atsākt piegādes.

91
Tagi:
zivrūpniecība, Krievija
Pēc temata
Zivis vispār kūpināja? "Roskontroļ" izpētīja Latvijas šprotes
Latvijas šprotu ražotājs pastāstīja, uz kurieni pārdod konservus KF vietā
Valsts atbalsta vietā aizlika kāju priekšā: slēgta Liepājas zivju konservu rūpnīca
Aizgāja no pēcpadomju tirgiem, pārdzīvoja ārkārtējo situāciju: kas notiek zivju pārstrādē
Eiro

Vidējā alga Latvijā palielinājusies par 64 eiro: kāpuma un krituma novērtējums nozarēs

5
(atjaunots 15:32 02.12.2020)
Vidējā alga Latvijā pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī sastādījusi 1147 eiro, savukārt uz rokām – 844 eiro.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Vidējā alga Latvijā pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī sastādīja 1147 eiro, kas ir par 5,9%, jeb par 64 eiro, vairāk, nekā analoģiskā periodā 2019. gadā, liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapā.

Privātajā sektorā vidējā alga pieaugusi par 7,1%, līdz 1144 eiro, publiskajā sektorā – par 3,3%, līdz 1160 eiro.

Eiro
© Sputnik / Алексей Сухоруков

Valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, valsts un pašvaldību uzņēmumi, vidējā alga pirms nodokļu samaksas sastādīja 1125 eiro, kas ir par 4,1% vairāk, nekā pērnā gada trešajā ceturksnī.

Vidējā alga uz rokām 2020. gada trešajā ceturksnī sastādīja 844 eiro, kas ir par 6% vairāk, nekā pirms gada.

2020. gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni, vidējā mēnešalga pirms nodokļu samaksas par 1,6% samazinājusies transporta un uzglabāšanas nozarē, līdz 1063 eiro, par 0,3% – tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, līdz 786 eiro.

Citās nozarēs vidējā alga gada laikā ir pieaugusi. Tostarp citu pakalpojumu jomā (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbība, privāto un sadzīves priekšmetu remonts, ķīmisko tīrītavu pakalpojumi, frizētavu, kosmētiskie, apbedīšanas un citi pakalpojumi) izaugsme sastādījusi 14,8%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,1%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 10.1%, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 10%.

CSP atzīmē, ka vidējās algas izmaiņas ietekmē ne vien darbinieku algas palielināšanās vai samazināšanās un nodokļu izmaiņas, bet arī strukturālas izmaiņas darba tirgū.

Sakarā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, nodarbināto skaits valstī, kas tika pārrēķināti uz pilnu slodzi, trešajā ceturksnī ir samazinājies, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, par 25,4 tūkstošiem, jeb 3,3%. Samazinājums novērots visās nozarēs, izņemot informācijas un komunikācijas pakalpojumus, izglītību, veselības un sociālo aprūpi, kur darbinieku skaits ir palielinājies.

Trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu samaksas pārsniedza vidējo rādītāju valstī finanšu un apdrošināšanas nozarē – 2121 eiro, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē – 1842 eiro, enerģētikas nozarē – 1455 eiro, valsts pārvaldē – 1386 eiro, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – 1346 eiro, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 1315 eiro, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 1223 eiro, celtniecībā – 1172 eiro, ūdensapgādes, atkritumu izvešanas un sanācijas pakalpojumu nozarē – 1163 eiro.

Viszemākā alga bijusi tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas nozarē – 786 eiro, izglītībā – 906 eiro, citu pakalpojumu nozarē – 933 eiro.

Latvijas reģionu vidū vidējā mēnešalga pirms nodokļu samaksas 2020. gada trešajā ceturksnī, salīdzinājumā ar 2019. gada trešo ceturksni, visievērojamāk pieaugusi galvaspilsētas reģionā (+7,4%) un Zemgalē (+6,6%). Vislēnākā vidējās mēnešalgas izaugsme bijusi Kurzemē (+3,8%).

Rīgā vidējā alga pirms nodokļu samaksas trešajā ceturksnī bijusi visaugstākā – 1279 eiro, strādājot pilnu slodzi, savukārt Latgalē – viszemākā, šeit tā sastādīja 802 eiro, jeb 62,7% no vidējās algas Rīgā.

5
Tagi:
alga, Latvija
Pēc temata
"Pirmais Latvijas kosmonauts": prezidents Levits pasmīdinājis Twitter lasītājus
Kad Latvijā varētu sākties jauns masveida atlaišanas gadījumu vilnis
"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": kā Saeima apstiprina budžetu
No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi
Pūce

Katram deputātam deva divas VIP caurlaides: "Pūces shēma" izrādījusies ierasta lieta

11
(atjaunots 15:15 02.12.2020)
Bijušais Rīgas vicemērs Druvis Kleins nesaprot, kāpēc Rīgas stāvvietu VIP caurlaides dēļ, kura nonāca ministra Pūces rīcībā, izcēlās tāds troksnis – gan koalīcijā, gan opozīcijā deputāti gadiem ilgi atdeva savas stāvvietu atļaujas savu partiju vajadzībām.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Katru gadu katram Rīgas domes deputātam izsniedz divas bezmaksas stāvvietu caurlaides, viena no kurām tiek nodota partijas vadībai, paziņoja intervijā izdevumam Neatkarīgā bijušais Rīgas vicemērs, bijušais pašvaldības deputāts no Jaunās konservatīvās partijas Druvis Kleins.

Kleins nesaprot, no kurienes radies tāds troksnis saistībā ar caurlaidi, kura nonāca bijušā ministra Jura Pūces rīcībā, ja politiķi gadiem ilgi ir saņēmuši šādu bonusu, un visi, kuri to izmantoja, lieliski zināja, ka to izmanto ne tikai deputāti, bet gan plašāks personu loks. Par to, ka Pūce izmantoja svešu "Rīgas satiksmes" VIP caurlaidi Rīgas stāvvietām un grasījās to darīt arī jaunā Rīgas domes sasaukuma laikā, iepriekš pastāstīja bijušais deputāts no "Latvijas attīstībai" Māris Mičerevskis. Juris Pūce sākumā centās noliegt viņa paziņojumus, taču pēc tam atzinās, ka ir samelojis, un demisionēja.

Dodiet divas

"Tur viss notika brīvi, un tas jau nu galīgi nevienam nebija noslēpums. Viss, ko Mičerevskis publiski pateica par atļaujām, visiem jau gadiem bija zināms," atzīmēja Kleins.

Pēc viņa sacītā, shēma strādāja smalkāk, nekā stāstīja Mičerevskis.

"Katram deputātam tika izsniegta viena deputāta autostāvvietas karte. Tā ļauj bez maksas novietot automašīnu speciālā deputātiem paredzētā stāvvietā aiz Rīgas domes ēkas. Ja šajā stāvvietā kādam auto nebija logā deputāta kartes, pašvaldības policija izrakstīja soda kvīti.

Šo karti varēja ielikt auto logā arī tad, ja auto noparkots jebkurā "Rīgas satiksmes" stāvvietā visā pilsētas teritorijā. Kontrolieri, ieraugot šādu karti logā, soda kvīti neizrakstīja," pastāstīja bijušais Rīgas vicemērs.

Tāpat deputāts saņēma abonementu "Rīgas satiksmes" stāvvietām, kuru drīkstēja izmantot tikai "Rīgas satiksmes" stāvvietās, bet ne deputātu stāvvietā aiz Rīgas domes. Ja policija redzēja šajā stāvvietā automobili bez deputāta kartes, bet ar "Rīgas satiksmes" abonementu, tā izrakstīja naudas sodu. Kleins paskaidroja, ka kāda bijusi domes vadības nostādne.

"Sanāca tā, ka vienam deputātam tika izsniegtas divas kartes. Parasti visas partijas saviem deputātiem pieprasīja, lai vienu no šīm kartēm atdod atpakaļ partijas vajadzībām," paziņoja Kleins.

Pēc viņa sacītā, "jauno konservatoru" frakcijas vadītājs Jānis Ozols skaidroja deputātiem, ka kartes ir nepieciešamas Saeimas deputātu palīgiem, lai viņi varētu nolikt mašīnas pie parlamenta ēkas.

Bija arī tādi deputāti, kuriem vispār nebija nepieciešama stāvvieta, un viņi atdeva abas caurlaides partijai.

"Šī bija gadiem strādājoša sistēma. Kurš lika savu mašīnu domes vai "Rīgas satiksmes" stāvvietās, kurš nelika, to neviens nevarēja izkontrolēt.

Gada sākumā domes sekretariātā paprasīja mašīnas numuru, kuru sekretariātā piereģistrēja. Ja brauci ar divām mašīnām varēji abu mašīnu numurus piereģistrēt. Automašīnu numuri palika tikai un vienīgi sekretariāta reģistrā. Uz izsniegtajām kartēm tie neparādījās.

Abas kartes izsniedza reizē. Tas skaitījās deputāta komplekts. Tā kā automašīnu numuri nebija ne uz vienas kartes, tās ikviens varēja izmantot," paziņoja Druvis Kleins.

Polišinela noslēpums

"Viss manis iepriekš stāstītais nav nekāds noslēpums. To visi zina. Tādēļ ir dīvaini klausīties Mičerevski stāstām par kartēm kā par kādu izņēmumu vai sensāciju. Tā bija sistēma, kuru izmantoja gan pozīcija, gan opozīcija.

Tas, ka ministrs šīs kartes lieto ‒ tā ir nekaunība. Dīvaini, ka ministrs karti prasījis deputātam. Ja no ministra puses nāk uzdevums deputātam ‒ dabū man karti ‒, tas izklausās aizvainojoši. Ministrs taču varēja zvanīt (mēram Mārtiņam) Staķim un viņam šo karti prasīt, nevis Mičerevski trobelēt. Tādā veidā man karte nekad nav prasīta.

Taču, ja kartes lieto ierindas ļaudis, piemēram, deputātu palīgi ‒ es viņus saprotu. Viņi par saviem 600 eiro mēnesī nevar atļauties automašīnu novietot Vecrīgā.

No mūsējiem tie, kuri reti braukāja pa Rīgu, partijai atdeva "Rīgas satiksmes" karti. Tie, kuri braukāja uz visādām komisijām, kur bija auto jānovieto dažādās pilsētas vietās, tie atdeva deputāta karti un sev atstāja "Rīgas satiksmes" karti.

Man jau nedaudz jocīgi likās, ka tā dara arī partija, kurai ir ļoti svarīga tieši tiesiskuma līnija. Bet, ja tā dara, tad dara, nu ko tur vairs. Kopumā, kad tas viss notika pirms partijām piešķirtā valsts finansējuma, arī man tas šķita pareizi. Pēc finansējuma piešķiršanas gan kļuva savādi. Par valsts piešķirto naudu partija varēja pati nopirkt piecas vai desmit stāvvietu kartes.

Kad pametu partiju, uzrakstīju iesniegumu, ka man šī karte palikusi frakcijā, un tad man piešķīra citu karti. Pēc tam jau man vairs neviens neprasīja neko atdot," pastāstīja Kleins.

11
Tagi:
Juris Pūce
Pēc temata
Toties ir autostāvvietas caurlaide: Twitter pasmējās par Rīgas izpilddirektora algu
Ministru Pūci "nodevušais" deputāts deva mājienu, ka daudz zina par to, kā laupa Latviju