Gripa

Gripas vakcīna Latvijā iepirkta pēc desmit gadus veciem noteikumiem

35
(atjaunots 07:45 03.11.2020)
Valsts budžeta projekts 2021. gadam tāpat paredz tikai 139 tūkstošus eiro gripas vakcīnu iepirkumam.

RĪGA, 3. novembris — Sputnik. Šogad gripas vakcīnas iepirkums Latvijā veikts, neņemot vērā Covid-19 pandēmiju, pastāstīja Saeimas deputāte Regīna Ločmele radio Baltkom ēterā.

Gripas sezona Eiropā sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū un decembra sākumā. Gripas sezonas epidēmijas gaitā ar to slimo no 4 līdz 50 miljoni cilvēku gadā, līdz 70 tūkstoši eiropiešu no slimības mirst, ir īpaši seniori un riska grupā esošie cilvēki.

Pretgripas vakcinācija. Foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Зарембо
Plānots, ka Covid-19 apkarošanas pasākumi – maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt ierobežot arī gripas epidēmijas vērienu, tomēr pie tam pastāv arī tā saucamās dubultās pandēmijas – gripas un Covid-19 – risks. Tāpēc eksperti iesaka vakcinēties no gripas, lai novērstu krīzi veselības aprūpes sistēmā.

Šogad gripas vakcīnas pieprasījums vairākkārt pieaudzis, tomēr aptiekās to atrast ir grūti. Pēc Ločmeles domām, deficīta iemesls ir Veselības ministrijas politika.

Politiķe atklāja, ka uzdevusi vairākus jautājumus Saeimas Veselības apakškomisijas pārstāvjiem par to, vai viņiem ir kaut kāda informācija par gripas vakcīnām un uzzinājusi ļoti interesantus faktus.

Viņa pastāstīja, ka vakcīnas iepirkumu plānošana valstī rit ļoti dīvaini, vēl vairāk, pat ar pandēmijas atnākšanu šīs plānošanas sistēma nav mainījusies. Jautājumā par vakcīnu viņa saņēmusi VM atbildi. Tagad, 2020. gada oktobra beigās, pandēmijas karstumā, kad valstī ik dienas tiek fiksēti 250 un pat vairāk Covid-19 inficētu cilvēku dienā, politiķe saņēmusi atbildi, ka gripas vakcīnu iepirkumi veikti saskaņā ar 2010. gadā pieņemtiem Ministru kabineta noteikumiem, kuros riska grupā iekļauti  tikai bērni līdz 2 gadu vecumam un grūtnieces, pastāstīja Ločmele.

Viņa piebilda, ka arī 2021. gada budžeta projekts tāpat atvēl tikai 139 tūkstošus eiro gripas vakcīnas iepirkumam.

Politiķe piezīmēja, ka vēl 760 tūkstošus pieprasa Veselības ministrija, lai iekļautu riska grupā veselības aprūpes sistēmas darbiniekus un veco ļaužu namu iemītniekus. Tātad bērniem līdz divu gadu vecumam un grūtniecēm nauda ir – 139 tūkstoši no mūsu 11 miljardu budžeta, un viņi lūdz vēl 760 tūkstošus, taču Finanšu ministrija šo naudu nedod, - Ločmele kodolīgi aprakstīja situāciju.

Jāpiebilst, ka gripas vakcīnas deficīta apstākļos cieš ne tikai Latvija – ar šo problēmu saskārusies virkne Eiropas valstu.

35
Tagi:
Regīna Ločmele, vakcīna, gripa
Pēc temata
Latvijā beigusies gripas vakcīna. Vai ir nozīme to gaidīt
Ārsts: rudenī vērosim gripas un koronavīrusa mijiedarbību
Ārsts pastāstīja, kā atšķirt gripu no koronavīrusa
Dombrava biedē Latvijas iedzīvotājus ar humanitārās katastrofas iespēju Krievijā
Tukša klases telpa

Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"

3
(atjaunots 08:59 05.12.2020)
1.-4. klašu audzēkņi varētu pāriet pie attālinātajām mācībām, ja parlaments neapstiprinās prasības par masku valkāšanu, paziņoja Ilga Šuplinska.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Ja Saeima noraidīs valdības prasību uzdot skolēniem un skolotājiem valkāt maskas mācību iestādēs un Covid-19 izplatība valstī pieaugs, valdība varētu pieņemt lēmumu par attālinātām mācībām 1.-4. klašu audzēkņiem, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, vēsta Press.lv.

1. decembrī valdība pieņēmusi lēmumu par sejas masku obligāto valkāšanu 1.-4. klašu audzēkņiem, kuri pagaidām vēl mācās klātienē. 3. decembrī Saeimas spīkere Ināra Mūrniece paziņoja, ka Saeima varētu neapstiprināt valdības lēmumu par masku valkāšanu jaunāko klašu skolēniem.

Ilga Šuplinska norādīja, ka norma par sejas masku valkāšanu bērniem mācīu iestādēs izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Savienības pieredzi, kur masku valkāšanu skolās oktobra sākumā ieviesa vairākas valstis.

Pirms nedēļas masku valkāšana bija obligāta 17 valstīm no 30 ES un EEZ valstīm. Deviņās valstīs maskas ir obligātas no sešu gadu vecuma, sešās – no 13 gadu, bet vēl divās – no 4 gadu vecuma. Šuplinska paziņoja, ka masku valkāšana skolās ne tikai skolotājiem, bet arī skolēniem lielākajā daļā ES valstu nodrošinājusi Covid-19 izplatības samazinašanos.

Ministre atzīmēja, ka janvārī IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sameklēs līdzekļus masku iepirkumiem skolēniem un skolotājiem.

Tāpat ministrija iesaka tādus drošības pasākumus skolās, kā nodarbību skaita samazināšana, mūzikas un sporta nodarbību organizēšana attālinātā režīmā, daļēji attālināto mācību modeļa ieviešana un klašu sadalījums grupās.

Iepriekš sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss bija publicēta petīcija "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" par obligātā masku režīma atcelšanu jaunāko klašu skolēniem. Vienas dienas laikā tā saņēma vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu. Petīcijas iesniegšanai Saeimā pietiek ar 10 tūkstošiem.

3
Tagi:
Ilga Šuplinska, skola, izglītība
Pēc temata
Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku
Īsta segregācija: nabadzīgās ģimenes nevar atļauties tālmācības
Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām
Skolas palikušas aci pret aci ar pandēmiju: kāpēc ministrei laiks demisionēt
cietums

Pēc iziešanas brīvībā notiesātie vēlas atkal atgriezties cietumā

11
(atjaunots 08:27 05.12.2020)
Pēc soda izciešanas 7% ieslodzīto valstī paliek bez pajumtes un atkal atgriežas cietumos.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Pēc soda izciešanas daudzi iedzīvotāji atkārtoti pastrādā noziegumus, lai nokļūtu atpakaļ cietumā, jo cita mājokļa viņiem nav, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure atklāja radio Baltkom ēterā.

Viņa konstatēja, ka no 3150 ieslodzītajiem, kuri atbrīvojušies 2019. gadā, 241 cilvēkam (7,6% no kopskaita) nebija deklarētas darba vietas.

"Ar šo problēmu saskaras visas cietumu sistēmas. Daļai ieslodzīto nekad nav bijis pastāvīgas dzīvesvietas brīvībā. Viņi to sen ir zaudējuši un nespēj problēmu atrisināt," uzsvēra Spure.

IVP vadītāja piezīmēja, ka Latvijā nav efektīvas sistēmas bijušo ieslodzīto adaptācijai, tāpēc daudzi brīvībā iznākušie cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas vēlāk atkal pastrādā noziegumus, lai atkal nokļūtu cietumā.

"Tā ir īpaši liela problēma tagad, pandēmijas laikā. Mēs saprotam, ka 241 cilvēks aiziet un viņiem nav jumta virs galvas, nav iztikas līdzekļu. Pirmā doma: varbūt atgriezties cietumā? Tur es esmu savējais, mani tur pieņem, ēdina. Tomēr mūsu cietumi nekādi nespēj izstrādāt konkrētu sistēmu tādu personu atbalstam, lai pēc viņu iziešanas brīvībā samazinātu atkārtotas noziegumu pastrādāšanas risku," viņa pastāstīja.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem līdera vietas ES ieslodzīto skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju: Lietuvā – 232 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Igaunijā – 207, Latvijā 193, taču vidējais skaits ES – 116 ieslodzītie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pie tam Latvija nespēj sarūpēt normālus dzīves apstākļus sodu izcietušajiem ieslodzītajiem, lai arī pēdējo desmit gadu laikā viņu skaits ir divkārt samazinājies – no 7 tūkstošiem līdz 3500 cilvēkiem.

Covid-19 pandēmijas laikā situācija ir vēl saasinājusies. 13. novembrī Rīgas Centrālcietumā tika izsludināta karantīna, ko vēlāk pagarināja līdz 14. decembrim – testēšanas gaitā Covid-19 fiksēts 65 ieslodzītajiem un 10 cietuma darbiniekiem.

11
Tagi:
cietums, Latvija
Pēc temata
Valsts kontrole: miljoniem eiro ieslodzīto uzturēšanai tiek tērēti velti
Cik izmaksā viens ieslodzītais Latvijā
Kauns pa visu pasauli: Latvijai varētu likt slēgt cietumu