Plāksnīte pie Rīgas domes ēkas, foto no arhīva

Vai Latviju pārvalda koloniālā administrācija, taujā radošā inteliģence

43
(atjaunots 16:38 02.11.2020)
Pazīstamais skulptors Gļebs Panteļejevs intervijā norādīja, ka valdības pašreizējais uzbrukums radošajai inteliģencei atgādina koloniālās administrācijas soļus un demonstrē absolūtu neizpratni par situāciju.

RĪGA, 2. novembris – Sputnik. "Kamēr Šveicē spriež par "helikoptera naudu" – izdalīt katram pilsonim pa 7000 Šveices franku, lai noturētos kovidkrīzē, ‒ mūsējie valdītāji domā, kā nomušīt tos, kuri vēl kustas," intervijā izdevumam Neatkarīgā norāda latviešu skulptors Gļebs Panteļejevs.

Iemeslu intervijai devis valdības uzbrukums radošās inteliģences maciņiem un honorāriem. Kas notiks ar kultūru, ja tiks pieņemta Finanšu ministrijas ierosinātā nodokļu reforma?

Skulptors ir pārliecināts: "Kas notiks ar mākslinieku, kuram liek kļūt par biznesmeni vai ražotāju? Ja viņš to negribēs, tad viņam vajadzēs marginalizēties. (..) Dzirdēju insaideru informāciju: ir ciniski sarēķināts - no 32 000 radošo tik un tik cilvēku dibinās firmas, tik un tik kļūs par bezdarbniekiem, pārējie mainīs profesiju."

Panteļejevs to uzskata par totalitārisma iedīgļiem. "Ir tāds vārds krievu valodā: začistka," viņš piezīmēja. "Tas nozīmē: sādžā ieiet "specnazs" un izšauj visus, kuri ir spējīgi pretoties, un tad tajā var iet iekšā regulārais karaspēks."

"Man tagad ir "začistkas” sajūta: šī teritorija, ko sauc par Latvijas Republiku, var tikt iztīrīta no visa nevajadzīgā, kas traucē attīstīties kādai sabiedrības grupai nepieciešamajā virzienā, un sagatavota kaut kam (kam - nezinu, neesmu analītiķis), es vienkārši redzu, ka tas var notikt," prognozēja mākslinieks.

Viņaprāt, varasvīru uzvedība atgādina koloniālās administrācijas rīcību: it kā viņi uzturētos svešā, kolonizētā valstī. Skulptors atcerējās kaut kur redzējis finanšu ministra Reira foto, un pamanījis, ka plauktā atrodas Vinstona Čerčila – koloniālisma un imperiālisma simbola - krūšutēls.

Mākslinieks sūdzējās, viņš ar kolēģiem kā varējuši, tā vilkuši Latvijas kultūras vezumu. Pagaidām tas izdevies, viņam ir izstāde, bet, stājoties spēkā jaunajam nodokļu režīmam, viņaprāt, tā būs pēdējā izstāde.

Mēs grausim šo sistēmu!

Tas ir fundamentāls jautājums: radīt vai ražot? Tās ir divas ļoti atšķirīgas lietas. Cilvēku grupa, kas pagaidām apveltīta ar varu, tomēr neredz atšķirību starp tām. Skulptors piedraudēja: ja tiks aizvainota intelligence, tā nometīs esošo varu. Pēc viņa domām, varasvīri nesaprot, ka, tādējādi izrēķinoties ar inteliģenci, viņi ignorē vēsturisko pieredzi.

"Protams, mūs var uzskatīt par lūzeriem, taču mākslas un kultūras cilvēki bija tie, kuri iesāka Atmodu. Valdītāji varbūt domā: izrēķināsies ar mums, visi būs pa kaktiem, beigās nomierināsies. Nē. Mēs viņu dzīvi varam padarīt neciešamu, un viņi nesaprot, ar ko viņiem ir darīšana. Jo mums ir vara pār cilvēku prātiem un sirdīm - ja mēs protam un gribam izmantot šo varu. Mēs skaidrosim, mēs neapstāsimies, un iespējams, ka jau nākamajās vēlēšanās viņi redzēs rezultātus," konstatēja mākslinieks.

Viņš atzina, ka nekādu zvērisko naidu pret valdību nejūt, toties jūt, ka tie nav draudzīgi spēki. Tagadējo kultūras ministru Nauri Puntuli viņš nosauca par "nožēlojamāko kultūras ministru visā LR vēsturē".

Ja valdošie izies pret radošajām aprindām, tās sagraus šo sistēmu ar sabiedriskās domas palīdzību. Un valdošie neaptver, ka vēlēšanās var zaudēt, uzskata skulptors.

"Mēs pārliecināsim cilvēkus. Kas mani vēl pārsteidz... Uz visa šī fona tiek paaugstinātas ierēdņu algas. Mums trīskāršo nodokli, bet viņiem pieliek algu... Kā to saprast?" lauzīja galvu skulptors.

43
Pēc temata
Mikrouzņēmumu režīma reorganizācija atstās bez darba desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju
"Valdība nerēķinās ar cilvēku interesēm": ZZS aicina uz protesta akciju "Atdod karoti"
Reiz es tevi satikšu tumšā šķērsielā: Latvijā ir vārda brīvība
Tukša klases telpa

Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"

3
(atjaunots 08:59 05.12.2020)
1.-4. klašu audzēkņi varētu pāriet pie attālinātajām mācībām, ja parlaments neapstiprinās prasības par masku valkāšanu, paziņoja Ilga Šuplinska.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Ja Saeima noraidīs valdības prasību uzdot skolēniem un skolotājiem valkāt maskas mācību iestādēs un Covid-19 izplatība valstī pieaugs, valdība varētu pieņemt lēmumu par attālinātām mācībām 1.-4. klašu audzēkņiem, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, vēsta Press.lv.

1. decembrī valdība pieņēmusi lēmumu par sejas masku obligāto valkāšanu 1.-4. klašu audzēkņiem, kuri pagaidām vēl mācās klātienē. 3. decembrī Saeimas spīkere Ināra Mūrniece paziņoja, ka Saeima varētu neapstiprināt valdības lēmumu par masku valkāšanu jaunāko klašu skolēniem.

Ilga Šuplinska norādīja, ka norma par sejas masku valkāšanu bērniem mācīu iestādēs izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Savienības pieredzi, kur masku valkāšanu skolās oktobra sākumā ieviesa vairākas valstis.

Pirms nedēļas masku valkāšana bija obligāta 17 valstīm no 30 ES un EEZ valstīm. Deviņās valstīs maskas ir obligātas no sešu gadu vecuma, sešās – no 13 gadu, bet vēl divās – no 4 gadu vecuma. Šuplinska paziņoja, ka masku valkāšana skolās ne tikai skolotājiem, bet arī skolēniem lielākajā daļā ES valstu nodrošinājusi Covid-19 izplatības samazinašanos.

Ministre atzīmēja, ka janvārī IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sameklēs līdzekļus masku iepirkumiem skolēniem un skolotājiem.

Tāpat ministrija iesaka tādus drošības pasākumus skolās, kā nodarbību skaita samazināšana, mūzikas un sporta nodarbību organizēšana attālinātā režīmā, daļēji attālināto mācību modeļa ieviešana un klašu sadalījums grupās.

Iepriekš sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss bija publicēta petīcija "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" par obligātā masku režīma atcelšanu jaunāko klašu skolēniem. Vienas dienas laikā tā saņēma vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu. Petīcijas iesniegšanai Saeimā pietiek ar 10 tūkstošiem.

3
Tagi:
Ilga Šuplinska, skola, izglītība
Pēc temata
Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku
Īsta segregācija: nabadzīgās ģimenes nevar atļauties tālmācības
Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām
Skolas palikušas aci pret aci ar pandēmiju: kāpēc ministrei laiks demisionēt
cietums

Pēc iziešanas brīvībā notiesātie vēlas atkal atgriezties cietumā

13
(atjaunots 08:27 05.12.2020)
Pēc soda izciešanas 7% ieslodzīto valstī paliek bez pajumtes un atkal atgriežas cietumos.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Pēc soda izciešanas daudzi iedzīvotāji atkārtoti pastrādā noziegumus, lai nokļūtu atpakaļ cietumā, jo cita mājokļa viņiem nav, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure atklāja radio Baltkom ēterā.

Viņa konstatēja, ka no 3150 ieslodzītajiem, kuri atbrīvojušies 2019. gadā, 241 cilvēkam (7,6% no kopskaita) nebija deklarētas darba vietas.

"Ar šo problēmu saskaras visas cietumu sistēmas. Daļai ieslodzīto nekad nav bijis pastāvīgas dzīvesvietas brīvībā. Viņi to sen ir zaudējuši un nespēj problēmu atrisināt," uzsvēra Spure.

IVP vadītāja piezīmēja, ka Latvijā nav efektīvas sistēmas bijušo ieslodzīto adaptācijai, tāpēc daudzi brīvībā iznākušie cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas vēlāk atkal pastrādā noziegumus, lai atkal nokļūtu cietumā.

"Tā ir īpaši liela problēma tagad, pandēmijas laikā. Mēs saprotam, ka 241 cilvēks aiziet un viņiem nav jumta virs galvas, nav iztikas līdzekļu. Pirmā doma: varbūt atgriezties cietumā? Tur es esmu savējais, mani tur pieņem, ēdina. Tomēr mūsu cietumi nekādi nespēj izstrādāt konkrētu sistēmu tādu personu atbalstam, lai pēc viņu iziešanas brīvībā samazinātu atkārtotas noziegumu pastrādāšanas risku," viņa pastāstīja.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem līdera vietas ES ieslodzīto skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju: Lietuvā – 232 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Igaunijā – 207, Latvijā 193, taču vidējais skaits ES – 116 ieslodzītie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pie tam Latvija nespēj sarūpēt normālus dzīves apstākļus sodu izcietušajiem ieslodzītajiem, lai arī pēdējo desmit gadu laikā viņu skaits ir divkārt samazinājies – no 7 tūkstošiem līdz 3500 cilvēkiem.

Covid-19 pandēmijas laikā situācija ir vēl saasinājusies. 13. novembrī Rīgas Centrālcietumā tika izsludināta karantīna, ko vēlāk pagarināja līdz 14. decembrim – testēšanas gaitā Covid-19 fiksēts 65 ieslodzītajiem un 10 cietuma darbiniekiem.

13
Tagi:
cietums, Latvija
Pēc temata
Valsts kontrole: miljoniem eiro ieslodzīto uzturēšanai tiek tērēti velti
Cik izmaksā viens ieslodzītais Latvijā
Kauns pa visu pasauli: Latvijai varētu likt slēgt cietumu