Elektropārvades līnija. Foto no arhīva

Latvija bloķē Baltkrieviju un pieprasa no KF elektroenerģijas izcelsmes pierādījumus

52
(atjaunots 08:29 02.11.2020)
Latvija izdomājusi metodi Baltkrievijas elektroenerģijas bloķēšanai pēc Baltkrievijas AES ekspluatācijas sākuma. Arī Krievijai izdomāts "kvests" elektrības tirdzniecībā.

RĪGA, 2. novembris— Sputnik. Latvija atteikusies no Baltkrievijā ražotās enerģijas, demonstrējot nepatiku pret Baltkrievijas AES, kuras būvdarbi Astravjecā jau padarījuši Lietuvu traku. Pie tam izdomāta metodika šī resursa identifikācijai, stāsta RIA Novosti.

Metodiku jau apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), pastāstīja tās vadītājs Rolands Irklis.

Jaunā metodika

Latvijas valdības slēgtā sēde, kurā tika uzklausīta Ekonomikas ministrijas informatīvā atskaite par elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, notika 25. augustā.

Cita starpā ministri nolēma: ja tiks sākta BelAES ekspluatācija, Latvija atteiksies no elektroenerģijas tirdzniecības ar Baltkrieviju, pamatojot lēmumu ar pasaules kodoldrošības iespējamiem riskiem. Jāpiebilst, ka Baltkrievija jau vairākkārt norādījusi, ka nekādu risku nav.

Stacija ar diviem reaktoriem VVER-1200 ar kopējo projektēto jaudu 2400 MW apjomā tiek būvēta Grodņas apgabalā pēc mūsdienīga Krievijas 3+ paaudzes projekta, kas pilnībā atbilst starptautiskajām normām un IAEA ieteikumiem drošības jautājumos.

Tomēr, atzīmēja Irklis, Latvijas MK locekļi ņēmuši vērā arī politisko situāciju republikā.

Galu galā aizvadītajā nedēļā regulators apstiprināja metodiku, kuras rezultātā Baltkrievijā ražotā elektroenerģija Latvijā nenonāks. Saskaņā ar tās pamatprincipu, Krievijai, kam ir tīklu savienojums ar Baltkrieviju, būs jāapstiprina, ka elektroenerģija, ko tā piegādā Latvijai, nav ražota Baltkrievijā.

Irklis apgalvoja, ka līdzīgu metodi apstiprinājusi Igaunija. Gaidāms arī apstiprinājums no Lietuvas.

Diskriminācija un pasliktināšanās

Atgādināsim, ka iepriekš Latvija, Lietuva un Igaunija izstrādāja trīspusēju metodiku elektroenerģijas tirdzniecībai ar Krieviju pēc BelAES palaišanas. Tā paredz, ka valstu tirdzniecības maksimālais apjoms var sasniegt 4,2 teravatstundas gadā. Ja metodika netiktu apstiprināta, faktiskā caurlaides spēja tirdzniecībā ar Krieviju var sasniegt 6,6 teravatstundas.

Šī iemesla dēļ Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks iesniedzis notu Lietuvas Enerģētikas ministrijai, kurā iesaka nepielietot papildu koeficientu (0,62) enerģijai, kas ienāk pa Latvijas un Krievijas savienojumu. Šo koeficientu Maskava uzskata par galveno negatīvo metodikas elementu.

Tāpat Krievija aicina atvērt tirdzniecībai Krievijas un Igaunijas savienojumu, kas, saskaņā ar jauno metodiku, tiks slēgts.

Novaks uzsvēra, ka metodikas pielietojums ir diskriminējošs, pasliktināsies noteikumi tirdzniecībā attiecībā pret vienīgo tirdzniecības partneri – Krievijas Federāciju, un neizbēgami novedīs pie piegādes lejupslīdes aptuveni 1 miljarda kilovatstundu apmērā gadā.

Pie tam Novaks apliecināja, ka Krievijas elektroenerģijas eksportētājs – kompānija "Inter RAO" – varēs savlaicīgi uzrādīt elektroenerģijas izcelsmes sertifikātus, kas pierādītu: Baltijas valstīs nonākusī elektroenerģija ražota Krievijā.

52
Tagi:
elektroenerģija, BelAES, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas
"Krievija izrakstīs latviešiem sertifikātus": Lietuvā strīdas par BelAES boikotēšanu
Boikots uz papīra: eksperts paskaidroja, kā Baltijā nonāks BelAES elektrība

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

27
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

27
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

30
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

30
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem