Cilvēki aizsargmaskās, foto no arhīva

Studenti no Latvijas sūdzas, ka nevar atgriezties Krievijā mācību turpināšanai

35
(atjaunots 17:17 01.11.2020)
Latvijas studenti pagaidām nevar atgriezties pie klātienes mācībām Krievijā ierobežojumu dēļ, kas tika ieviesti ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību.

RĪGA, 1. novembris – Sputnik. Bb.lv redakcijā saņemta vēstule no vietējiem studentiem, kuri mācās Krievijas augstskolas. Viņi šobrīd nevar nokļūt mācībās epidemioloģisko ierobežojumu dēļ. Krievijas augstskolas piedāvā ārzemju studentiem tālmācības, taču ne visiem ir iespēja mācīties attālināti.

Trešajā novembrī studenti, kuri nevar šobrīd nokļūt Krievijas augstskolās, grasās sarīkot videokonferenci Telegram vietnē. Tur augstskolu studenti apspriedīs patreizējo situāciju kopā ar žurnālistiem.

"Labdien, rakstu Jums visu ārzemju studentu (tostarp Latvijas studentu) vārdā, kuri nevar šobrīd nokļūt KF epidemioloģiskās situācijas pasaulē dēļ, un lūdzu maksimāli izgaismot šo problēmu medijos. Krievijas studentiem ir pielaide mācībām daudzās valstīs, savukārt mēs Krievijā nevaram nokļūt. Tur ir visas mūsu mantas, siltās drēbes, tehnika, viss palika tur," teikts studentu vēstulē.

Zinātnes un augstākās izglītības ministrs Valērijs Faļkovs iepriekš skaidroja, ka Krievijas augstskolu ārzemju studenti no atvērtajām valstīm var ierasties Krievijā, savukārt studentiem no slēgtajām valstīm turpinās tālmācības.

Tāpat Faļkovs stāstīja, ka vairums ārzemju studentu vasarā palika Krievijā un turpina mācības, jo nebrauca prom no valsts, dzīvoja Krievijas augstskolu kopmītnēs.

Turklāt ministrs atzīmēja, ka situācija izlīdzinās pateicoties tam, ka ar virkni valstu tiek atvērta aviosatiksme un robežas. Tostarp ar Kirgizstānu, Kazahstānu un Baltkrieviju – no 21. septembra, ar Dienvidkoreju – no 27. septembra.

Ar šo valstu pilsonību vai šo valstu uzturēšanās atļauju esamību viņiem ir iespēja iebraukt valstī.

"Kas attiecas uz tām valstīm, ar kurām robeža ir slēgta, tad joprojām pagaidām mēs organizējam tālmācības," skaidroja ministrs.

35
Tagi:
studenti
Pēc temata
Kvotas studijām Krievijas augstskolās ārvalstniekiem papildinās stipendijas un granti
Direktori sūdzas par skolotāju trūkumu, IZM nesaskata brīvas vietas
"Nav īstais laiks imigrantiem": Dombrava piedāvā anulēt vīzas un uzturēšanās atļaujas
Prezidents Egils Levits un viņa dzīvesbiedre Andra Levite, foto no arhīva

Latvijas Saeima nolēma nepalielināt algu valsts prezidentam

2
(atjaunots 13:01 01.12.2020)
Izpildot prezidenta Egila Levita lūgumu, Saeimas deputātu vairākums pieņēma lēmumu nepaaugstināt algu valsts vadītājam.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas Saeima pieņēma lēmumu likumprojektā par vidējā termiņa budžetu 2021., 2022. un 2023. gadam nepaaugstināt prezidenta algu. Iespējams, analoģisks piedāvājums Saeimai būs jāizskata arī apspriežot valsts budžetu 2021. gadam, vēsta tvnet.lv.

Turklāt tika pieņemts lēmums, ka netiks palielināti Prezidenta kancelejas, premjerministra un ministru reprezentācijas izdevumi.

Iepriekš Latvijas Prezidenta kanceleja palūdza Saeimas Budžeta un finanšu komisijai nepalielināt algu Egilam Levitam 2021. gadā. Attiecīgā vēstule tika nosūtīta komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija 13. novembra sēdē atbalstīja Latvijas Valsts kancelejas finansējuma palielināšanu 2021. gadā. Komisijas locekļi nolēma, ka Latvijas prezidenta alga var pieaugt līdz 6 260 eiro, savukārt viņa reprezentācijas izdevumi – līdz 1 252 eiro. Lai gan sākotnēji valsts budžeta likumprojekts 2021. gadam paredzēja, ka izmaksas prezidenta algai nepārsniegs 5 960 eiro mēnesī, savukārt ikmēneša reprezentācijas izmaksas nepārsniegs 1 192 eiro.

Komisijas lēmums par prezidenta algas palielināšanu izraisīja lielu ažiotāžu, to nosodīja gan opozīcijas deputāti, gan arī parasti Latvijas iedzīvotāji.

Pēc tam Prezidenta kanceleja nosūtīja komisijai vēstuli, kurā bija teikts, ka koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze negatīvi ietekmējusi finanšu stāvokli Latvijā, tādēļ prezidenta algu ir ieteicam saglabāt esošajā līmenī. Dokumentā teikts, ka arī pats Levits tam piekrīt.

Kopš 2017. gada Latvijas prezidenta alga katru gadu ir palielinājusies: no 4 561 eiro 2017. gadā līdz 5 121 eiro 2018. gadā, pēc tam līdz 5 520 eiro 2019. gadā un 5 960 eiro 2020. gadā.

2
Tagi:
alga, prezidents, Egils Levits
Pēc temata
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Latvijas prezidentam pacels algu? Levits varētu saņemt vairāk nekā 7500 eiro
Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas
Starptautiskā izstāde Baltic beauty

Skaistumkopšanas industrijas pārstāvji par tikšanos ar Viņķeli: mūs nesadzirdēja

6
(atjaunots 23:38 30.11.2020)
Sakarā ar valdības nevēlēšanos rast kompromisu skaistumkopšanas nozares pārstāvji būs spiesti vērsties Tiesībsarga birojā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Skaistumkopšanas industrijas pārstāvju tikšanās ar veselības ministri Ilzi Viņķeli nav nesusi nekādus rezultātus, pastāstīja Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas vadītāja Sabīne Ulberte telekanāla RigaTV24 ēterā.

Pagājušajā nedēļā skaistumkopšanas industrijas pārstāvji sarīkoja protesta akciju pie Ministru kabineta ēkas: valdība aizliedza viņiem strādāt, taču neparedzēja kompensāciju mehānismu.

Pēc Ulbertes sacītā, esošajā situācijā skaistumkopšanas nozare izrādījusies paralizēta.

"Es jūtu, cik lielu atbildību nozares pārstāvji lolo uz šo tikšanos, taču diemžēl man ir jāsaka, ka mēs netikām sadzirdēti. Saruna bija emocionāla. Mūsu industrija nav ierobežota, tā ir slēgta. Ja runa būtu tikai par ierobežojumiem, mums nebūtu nepieciešama šī tikšanās. Lai visi saprot – esmu par ierobežojumiem. Šajā situācijā tie ir nepieciešami, turklāt strikti. Taču tiem ir jābūt sabiedrībai saprotamiem, skaidri aprakstīties un kontrolējamiem. Un izpildāmiem," sacīja Ulberte.

Pēc viņas teiktā, sakarā ar valdības nevēlēšanos rast kompromisu skaistumkopšanas nozares pārstāvji būs spiesti vērsties Tiesībsarga birojā.

Viņķele intervijā atzina, ka cilvēkiem "nav skaidrības, no kā viņi dzīvos, jo pretī nav piedāvāts kompensējošais mehānisms", un bez tā skaistumkopšanas meistari aiziet pagrīdē. Pēc viņas sacītā, pārrunas par atbalsta mehānismiem notiek pārāk smagi, "jo šī fiskālās disciplīnas ietvara sajūta, ka ir jātaupa nauda, joprojām ir ļoti dzīva". Viņa uzsvēra, ka Ekonomikas ministrijai ir jāpiedāvā atbalsta mehānismi, un atgādināja, ka pagājušajā nedēļā diskusija par šo jautājumu valdībā ilga vairāk nekā piecas stundas.

6
Tagi:
Latvija, Ilze Viņķele
Pēc temata
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām
"Saņēmām tikai rēķinus": viesnīcas vadītāja par valsts atbalstu
Latvijas valdība sola neatkārtot kļūdas: nauda būšot