Bogovs

Latvijas vēstures melnās lappuses: soda bataljoni un Waffen SS leģionāri

74
(atjaunots 12:18 01.11.2020)
Latvijas vēsturnieks Vlads Bogovs par to, kas ir soda bataljoni, kas ir latviešu leģionāri, un kāpēc Latviju, spriežot pēc visa, neizdosies saukt pie atbildības.

RĪGA, 1. novembris – Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Novgorodas apgabala Soļcu rajona tiesa pirmo reizi Krievijas tiesvedībā juridiski atzinusi nacistu pastrādātās mierīgo iedzīvotāju masveida slepkavības par genocīdu – pēc soda operāciju fakta Žestjanajas Gorkas ciemā 1942. gadā.

Savukārt Novgorodas apgabalā svinīgi atklāja lielu memoriālu milzīgu brāļu kapu vietā pie bijušā ciemata, kura iedzīvotājus nacisti noslaktēja Lielā Tēvijas kara gados.

Tajās soda operācijās piedalījās gan ukraiņu, gan igauņu, gan latviešu brīvprātīgie, kuri karoja Hitlera Vācijas pusē. Šīs Latvijas melnās lappuses uzmanīgi pētīja cienījams Latvijas vēsturnieks Vlads Bogovs. Lietas detaļas viņš izklāstīja sarunā ar Sputnik Latvija.

Krievi iepriekšējo izmeklēšanu laikā atklāja 19 latviešu vārdus un uzvārdus, taču šie cilvēki tobrīd bija nevis Waffen SS latviešu leģiona sastāvā, kuru tik ļoti ciena mūsdienu Latvijā, bet gan soda bataljonu rindās, kurus mūsdienu oficiālie Latvijas vēsturnieki izvēlas vispār neredzēt.

Tajā pašā laikā, taisnīguma labad, mums ir jāpasaka, ka pēc tam šie soda bataljoni iegāja Waffen SS latviešu leģiona sastāvā, un pēc kara to dalībnieki bija arī nacionālo partizānu – "mežabrāļu" – bandās, kuru arī mūsdienu Latvijā uzskata par patiesajiem varoņiem. Vecajiem leģionāriem pat maksā paaugstinātas īpašas pensijas un piešķir visādus atvieglojumus.

Sodītājiem nav jābūt Latvijas varoņiem

Pēc Bogova sacītā, pazīstamus latviešu soda bataljonus iekļāva Waffen SS latviešu leģiona sastāvā 1943. gadā. Tātad, kad Latvijas pilsoņi nogalināja mierīgos iedzīvotājus Novgorodas apgabalā, viņi to darīja soda bataljonu, nevis SS leģiona sastāvā.

Savukārt mūsdienu Latvijā oficiāli slavē tieši leģionārus, bet ne soda apakšvienības. Lai gan nevar nepateikt to, ka arī leģionārus kara gados nereti izmantoja soda akcijās, piemēram, veidoja ielenkumu apkārt ciemam, kur uzdarbojās sodītāji, un viņi tur stāvēja nebūt ne ar vācu automātu pie galvas.

Tādēļ nevar teikt, ka visa vaina gulstas tikai un vienīgi uz policistu bataljoniem, savukārt latviešu leģionāri ir visi tādi balti un pūkaini, norāda Bogovs.

"Jā, es dzirdēju, Krievijas medijos saka tieši, ka mūsdienu Latvija ir jāsauc pie atbildes par mierīgo iedzīvotāju genocīdu Lielā Tēvijas kara gados. Un tas būtu pareizi. Bet man pastāv aizdomas, ka Latvija kārtējo reizi izlocīsies, jo, gan policistu bataljoni, gan leģionāri karoja Hitlera Vācijas pusē, tādēļ, redz, visas pretenzijas ir VFR, nevis Latvijai. Tai pat laikā, varbūt, vismaz šoreiz izdosies saukt Latviju pie atbildes, piemēram, par fašisma un nacistu noziegumu attaisnošanu. Jo to pašu Waffen SS latviešu leģionāru pagodināšanu 16. martā Latvijā neviens pagaidām nav atcēlis, un arī 11. novembris tuvojas, pavisam jau drīz viņu "varoņdarbus Latvijas labā" skaļi atcerēsies visā valstī, un jo sevišķi galvaspilsētā, piemēram, lāpu gājiena laikā, kuru tradicionāli daudzus gadus pēc kārtas rīko nacionālisti, skaidri attēlojot to, kas notika Vācijā, kad tur bija Hitlera režīms," pastāstīja Bogovs.

Latvija, kā atzīmē Bogovs, lai gan netieši, taču attaisno latviešu leģionāru un nacionālo partizāņu – "mežabrāļu" – zvērības, kuru rindās bija arī sodītāji no policistu bataljoniem. Lūk par to Krievija arī var censties saukt to pie atbildības – starptautiskā līmenī.

Vērts atzīmēt, ka ultranacionālistiskajā organizācijā "Daugavas vanagi" – tā ir tā pati, kura katru gadu 16. martā rīko leģionāru maršus pašā Rīgas sirdī, kategoriski atteicās sniegt kaut kādus komentārus par notikumiem Žestjanajā Gorkā.

74
Tagi:
Waffen SS, leģionāri
Pēc temata
Latvija nošķīrusies no Krievijas un Uzvaras. Tagad to moka nepilnvērtības komplekss
Leitnanta Rubeņa bataljons: vienīgie īstie Latvijas Republikas aizstāvji
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka SS latviešu leģionāri ir jāgodina
Bijušais Latvijas premjers: leģionāri drīz aizies no dzīves, un 16. marts tiks aizmirsts
Prezidents Egils Levits un viņa dzīvesbiedre Andra Levite, foto no arhīva

Latvijas Saeima nolēma nepalielināt algu valsts prezidentam

2
(atjaunots 13:01 01.12.2020)
Izpildot prezidenta Egila Levita lūgumu, Saeimas deputātu vairākums pieņēma lēmumu nepaaugstināt algu valsts vadītājam.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas Saeima pieņēma lēmumu likumprojektā par vidējā termiņa budžetu 2021., 2022. un 2023. gadam nepaaugstināt prezidenta algu. Iespējams, analoģisks piedāvājums Saeimai būs jāizskata arī apspriežot valsts budžetu 2021. gadam, vēsta tvnet.lv.

Turklāt tika pieņemts lēmums, ka netiks palielināti Prezidenta kancelejas, premjerministra un ministru reprezentācijas izdevumi.

Iepriekš Latvijas Prezidenta kanceleja palūdza Saeimas Budžeta un finanšu komisijai nepalielināt algu Egilam Levitam 2021. gadā. Attiecīgā vēstule tika nosūtīta komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija 13. novembra sēdē atbalstīja Latvijas Valsts kancelejas finansējuma palielināšanu 2021. gadā. Komisijas locekļi nolēma, ka Latvijas prezidenta alga var pieaugt līdz 6 260 eiro, savukārt viņa reprezentācijas izdevumi – līdz 1 252 eiro. Lai gan sākotnēji valsts budžeta likumprojekts 2021. gadam paredzēja, ka izmaksas prezidenta algai nepārsniegs 5 960 eiro mēnesī, savukārt ikmēneša reprezentācijas izmaksas nepārsniegs 1 192 eiro.

Komisijas lēmums par prezidenta algas palielināšanu izraisīja lielu ažiotāžu, to nosodīja gan opozīcijas deputāti, gan arī parasti Latvijas iedzīvotāji.

Pēc tam Prezidenta kanceleja nosūtīja komisijai vēstuli, kurā bija teikts, ka koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze negatīvi ietekmējusi finanšu stāvokli Latvijā, tādēļ prezidenta algu ir ieteicam saglabāt esošajā līmenī. Dokumentā teikts, ka arī pats Levits tam piekrīt.

Kopš 2017. gada Latvijas prezidenta alga katru gadu ir palielinājusies: no 4 561 eiro 2017. gadā līdz 5 121 eiro 2018. gadā, pēc tam līdz 5 520 eiro 2019. gadā un 5 960 eiro 2020. gadā.

2
Tagi:
alga, prezidents, Egils Levits
Pēc temata
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Latvijas prezidentam pacels algu? Levits varētu saņemt vairāk nekā 7500 eiro
Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas
Starptautiskā izstāde Baltic beauty

Skaistumkopšanas industrijas pārstāvji par tikšanos ar Viņķeli: mūs nesadzirdēja

7
(atjaunots 23:38 30.11.2020)
Sakarā ar valdības nevēlēšanos rast kompromisu skaistumkopšanas nozares pārstāvji būs spiesti vērsties Tiesībsarga birojā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Skaistumkopšanas industrijas pārstāvju tikšanās ar veselības ministri Ilzi Viņķeli nav nesusi nekādus rezultātus, pastāstīja Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas vadītāja Sabīne Ulberte telekanāla RigaTV24 ēterā.

Pagājušajā nedēļā skaistumkopšanas industrijas pārstāvji sarīkoja protesta akciju pie Ministru kabineta ēkas: valdība aizliedza viņiem strādāt, taču neparedzēja kompensāciju mehānismu.

Pēc Ulbertes sacītā, esošajā situācijā skaistumkopšanas nozare izrādījusies paralizēta.

"Es jūtu, cik lielu atbildību nozares pārstāvji lolo uz šo tikšanos, taču diemžēl man ir jāsaka, ka mēs netikām sadzirdēti. Saruna bija emocionāla. Mūsu industrija nav ierobežota, tā ir slēgta. Ja runa būtu tikai par ierobežojumiem, mums nebūtu nepieciešama šī tikšanās. Lai visi saprot – esmu par ierobežojumiem. Šajā situācijā tie ir nepieciešami, turklāt strikti. Taču tiem ir jābūt sabiedrībai saprotamiem, skaidri aprakstīties un kontrolējamiem. Un izpildāmiem," sacīja Ulberte.

Pēc viņas teiktā, sakarā ar valdības nevēlēšanos rast kompromisu skaistumkopšanas nozares pārstāvji būs spiesti vērsties Tiesībsarga birojā.

Viņķele intervijā atzina, ka cilvēkiem "nav skaidrības, no kā viņi dzīvos, jo pretī nav piedāvāts kompensējošais mehānisms", un bez tā skaistumkopšanas meistari aiziet pagrīdē. Pēc viņas sacītā, pārrunas par atbalsta mehānismiem notiek pārāk smagi, "jo šī fiskālās disciplīnas ietvara sajūta, ka ir jātaupa nauda, joprojām ir ļoti dzīva". Viņa uzsvēra, ka Ekonomikas ministrijai ir jāpiedāvā atbalsta mehānismi, un atgādināja, ka pagājušajā nedēļā diskusija par šo jautājumu valdībā ilga vairāk nekā piecas stundas.

7
Tagi:
Latvija, Ilze Viņķele
Pēc temata
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām
"Saņēmām tikai rēķinus": viesnīcas vadītāja par valsts atbalstu
Latvijas valdība sola neatkārtot kļūdas: nauda būšot
Datormācības skolā, foto no arhīva

Igaunijā vecāko klašu skolēni pamet mācības pēc pārejas pie tālmācībām

0
(atjaunots 00:26 01.12.2020)
Līdz gada beigām ģimnāziju audzēkņi divos Igaunijas apriņķos mācīsies tikai attālināti Covid-19 izplatības dēļ.

RĪGA, 01. decembris – Sputnik. Igaunijas valdība nolēma no 30. novembra ieviest tālmācības visiem ģimnāziju audzēkņiem Harju (galvaspilsētas) un Austrumviru apriņķī, kurus visvairāk skārusi Covid-19 pandēmija, vēsta ERR.

Pašlaik ir atbalstīts viens izņēmums: klātienes konsultācijas atļauts rīkot tiem, kas ziemā kārto starptautiskos eksāmenus svešvalodā. Iespējams, nākamnedēļ atļaus klātienes mācības nelielās apriņķa ģimnāzijās, kur vecākajās klasēs bieži vien mācās mazāk nekā 10 cilvēki.

"Attiecībā uz vienlaicīgām mācībām klātienē un attālināti – es nedomāju, ka tas ir iespējams, jo dekrēts tomēr ir pieņemts līdz 10. janvārim. Kā mēs redzam, Eiropā koronavīrusa saslimstības līmenis ir daudz augstāks un dzīve "slēdzas ciet". Protams, mēs iespēju robežās cenšamies "turēt dzīvi atvērtu", taču kaut kur mums ir jāsamazina kontakti," saka izglītības un zinātnes ministrs Jāks Ābs (Centra partija).

Tomēr galvaspilsētas Lāsnamē ģimnāzijas direktors Deniss Presņecovs uzskata, ka tālmācības slikti ietekmēs skolēnus. Viņš atgādināja, ka pēc pavasara karantīnas daži absolventi pameta mācības, un ir pārliecināts, ka attālinātais režīms daudzus ir izsitis no sliedēm.

"Mācību stunda tiešsaistē nesniedz to efektivitāti," pārliecināts viņš. Pēc viņa sacītā, visvairāk tas skar tādu priekšmetu apgūšanu kā igauņu valoda un matemātika.

Ābs atgādināja, ka lēmumam ieviest tālmācības ģimnāziju skolēniem ir jāsamazina skolēnu kontakti. Saskaņā ar ierēdņu vērtējumu, tas veicina Covid-19 izplatības samazināšanos.

Taču Presņecovs atbildēja, ka daudzi izlaiduma klašu skolēni jau strādā, un darbā joprojām turpinās kontaktēt ar citiem cilvēkiem.

Tallinas varasiestādes cer, ka valdība atļaus galvaspilsētas skolām kombinēt mācības klātienē un attālināti.

"Mēs neesam pret attālinātām mācībām, taču mēs uzskatām, ka ir jāsaglabā arī saprātīga pieeja, kas sniegtu bērniem iespēju nākt uz skolu, saņemt mācības klātienē, palikt skolas uzraudzībā un saglabāt saikni ar skolotājiem," paskaidroja Tallinas mērs Mihails Kilvarts (Centra partija). "Diemžēl politiskā sistēma ir izveidota tā, ka pat ar divu ministru viedokli nepietiek tam, lai tiktu pieņemts lēmums valdības līmenī. Tur, kur ir koalīcija, un valdībā mums ir koalīcija, lēmumi tiek pieņemti ar trīs partiju konsensu, un tas bieži vien paredz apspriešanu, kompromisu meklējumus un rezultātā lēmumus, kuri bieži vien neapmierina nevienu."

Aizritējušajā diennaktī Igaunijā tika veikti 3934 koronavīrusa testi, no kuriem pozitīvi izrādījušies 256, jeb 6,5%. Diennakts laikā Covid-19 radīto komplikāciju dēļ miruši 6 cilvēki.

Saskaņā ar Veselības departamenta 30. novembra rīta datiem, ar Covid-19 stacionēto skaits ir 203 cilvēki. Kumulatīvā saslimstība pēdējo 14 dienu laikā palielinājusies līdz 335,75 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

0
Tagi:
attālinātās mācības, Igaunija
Pēc temata
Krivcova: katram bērnam "tālmācībās" ir tiesības uz bezmaksas datoru
Sohina: IZM neatzīst krievu skolēnu tiesību pārkāpumu tālmācībās
Liepājas skolas nelabprāt pāriet pie tālmācībām
Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana