Sociālie tīkli

Domājiet, ko rakstāt sociālajos tīklos: policisti atrada ministrei draudējušo "ļaunprāti"

72
(atjaunots 08:39 01.11.2020)
Cilvēku, kurš sociālajos tīklos draudēja Latvijas veselības ministrei, ka nošaus viņu, atrada un nopratināja: viņš nožēlo sacīto.

RĪGA, 1. novembris – Sputnik. Pēc tam, kad Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele 30. oktobrī paziņoja Valsts policijai par to, ka viņa Facebook čatā saņēmusi paziņojumu ar draudiem, likumsargi aktīvi ķērās klāt lietai.

Jau sestdien, 31. oktobrī, draudētājs tika atrasts. Policisti paziņoja, ka draudētājs ir 1999. gadā dzimis jaunietis. Viņu sameklēja un nopratināja.

Pats jaunietis, pēc policijas teiktā, sacīja, ka negrasījās īstenos savus draudus reālajā dzīvē. Atgādināsim, ka viņš aicināja Viņķeli gatavoties tam, ka viņu nošaus.

Draudētājs paziņoja, ka nožēlo izdarīto.

​Neraugoties uz to, pret viņu šobrīd ir ierosināta krimināllieta pēc Latvijas Krimināllikuma 132. panta – par slepkavības vai smagu miesas bojājumu radīšanas draudiem, ja ir bijis pamats bažām, ka šie draudi var tikt īstenoti.

Tagad jaunietim draud cietumsods, naudas sods vai piespiedu darbs.

Domājiet, ko sakāt

Sakarā ar incidentu Valsts policijā atgādināja pilsoņiem par to, ka ir kārtīgi jāapdomā tas, kādu saturu jūs ievietojat sociālajos tīklos un ko jūs rakstāt.

Pat ja reālu nodomu nav, draudi nodarīt kaitējumu cita cilvēka veselībai vai dzīvībai ir kriminālnoziegums. Šādas darbības ir nepieļaujamas un nepaliek bez uzmanības. Valsts policija reaģē uz situācijām, kurs notiek ne vien reālajā dzīvē, bet arī sociālajos tīklos.

Policisti uzsver, ka viņiem ir instrumenti, kuri ļauj noteikt anonīmu personu identitāti un atrašanās vietu.

Atgādināsim, ka sākumā Viņķele paziņoja ka viņai draudējis jaunsargs Matīss Kondratjevs. Taču Aizsardzības ministrijā ātri noraidīja šo informāciju, norādot, ka pirms kaut ko publicēt, ir jāpārliecinās, ka ziņas ir patiesas.

Šoreiz reaģēja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš savā Twitter mikroblogā pauda nožēlu saistībā ar emocionālās vardarbības un draudu skaita pieaugumu sociālajos tīklos.

"Pilnībā izprotu ministres stresa līmeni ar ko tādu sastopoties. Policija spēj ar tādiem neliešiem tikt galā. Savukārt, medijiem nevajag skriet pēc sensācijām nepārbaudot faktus," uzrakstīja Aizsardzības ministrijas vadītājs.

72
Tagi:
Ilze Viņķele, policija, sociālie tīkli
Pēc temata
Šuplinska paņēma savus vārdus atpakaļ: vecākiem neatļaus izvēlēties tālmācības
Helovīns Latvijā: vecākus lūdz nelaist bērnus saldumu medībās
Aleksandrs Kuzmins

Tiesībsargs paskaidroja, ko nozīmē EP rezolūcija krievvalodīgajiem

3
(atjaunots 07:37 05.03.2021)
Ja Latvija nepildīs Eiropas Padomes rekomendācijas krievvalodīgās minoritātes tiesību aspektā, tiks grauta valsts reputācija.

RĪGA, 5. marts – Sputnik. Eiropas Padome publicēja rezolūciju pēc kārtējā monitoringa raunda, kurā vērtēti Latvijas panākumi Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildes jomā. Liela daļa dokumenta veltīta kritiskam Latvijas politikas vērtējumam šajā jomā.

Mazākumtautību tiesību aizsardzības tēma joprojām ir svarīga, jo rezolūcijas pieņemšana un strīdi par to vilkās vairāk nekā pirms diviem gadiem, sarunā ar Sputnik Latvija paziņoja Latvijas cilvēktiesību komitejas tiesībsargs Aleksandrs Kuzmins.

"Rezolūcija rāda, ka ne tikai neapmierināti iedzīvotāji runā par problēmām ar nacionālo politiku, - to saka Eiropas Padomes eksperti, ko ievēlējušas daudzas valstis. Pārsvarā runa ir par skolām, par nepieciešamību saglabāt piekļuvi izglītībai dzimtajā valodā. Tas attiecas arī uz citiem jautājumiem, piemēram, plašsaziņas līdzekļu aktualitāti un pieejamību dažādās valodās, kas patlaban ierobežota ar kvotām," atgādināja Kuzmins.

Tiesībsargs atzīmēja, ka rezolūcija ir rekomendējoša un neprasa automātisku izpildi, tomēr var kļūt par argumentu tiesās.

"Nesen beigusies kampaņa prasību iesniegšanai Eiropas cilvēktiesību tiesā krievvalodīgās izglītības jautājumā. Neapšaubāmi, EP viedoklis par to, ka problēma pastāv, būs arguments tiesā, ko šī organizācija radījusi," uzskata Kuzmins.

Viņš uzsvēra, ka publicētā rezolūcija ir autoritatīvākais vērtējums par to, kādi konkrēti secinājumi Latvijai izriet no tās saistībām, ko paredz Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību.

"Eiropas Padome liek saprast, ka problēma pastāv. Reāli valsts var ievilkt garumā šo saistību izpildi, taču rezolūcijā ir konkrēts viedoklis par pārliekām valsts valodas zināšanu prasībām, par dalību vēlēšanās un vārdu rakstību dokumentos," paskaidroja Kuzmins.

Tiesībsargs uzvēra: ir pamats pieprasīt saistību izpildi no Latvijas. Ja valsts nesekos Eiropas Padomes ieteikumiem, tas nāks par ļaunu tās reputācijai.

"Īpaši grūti Latvijas valdībai ir apgalvot, ka problēmas nav, ja uz to norāda neatkarīgie eksperti. Tā darbojas starptautiskās tiesības: piespiešanas nav, taču ir iespēja pārkāpēju saukt vārdā un nokaunināt," piezīmēja Kuzmins.

Кузьмин объяснил, что значит резолюция Совета Европы для русскоязычных латвийцев
3
Tagi:
krievvalodīgie, iedzīvotāji, Latvija, Eiropas Padome
Pēc temata
"Klusē, spītīgi klusē". Maskava sašutusi par to, kā ES aizstāv Latviju
Latvijai ir jāpilda likums: Višinskis nosodīja žurnālistu vajāšanu
"ES neder tiesneša lomā": EP deputāte atgādina cilvēktiesību pārkāpumus Latvijā
Māca visiem vārda brīvību: Krievijas ārlietu ministrs pārmet Baltijai politisku cenzūru

Latvijas dzelzceļš "apēdis" visu valsts naudu un atlaidis tūkstoti cilvēku

29
(atjaunots 16:31 04.03.2021)
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.

Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.

Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.

Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).

Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.

2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.

Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

29
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām