Bezdarba statistika Latvijā: Covid-19 krīze ieskāvusi pilsētas un pasaudzējusi laukus

58
(atjaunots 14:03 31.10.2020)
Bezdarba līmenis Latgalē joprojām ir augstākais Latvijā, taču septiņās Latgales pašvaldībās pēdējā gada laikā tas ir krities; kādas vēl tendences vērojas Latvijas reģionos bezdarba ziņā un ar ko tās skaidrojamas.

RĪGA, 31. oktobris – Sputnik. No visām Latvijas pašvaldībām gada laikā bezdarbs samazinājies tikai 9 novados, un gandrīz visi atrodas Latgalē, izņemot divas Kurzemes pašvladības: Durbes un Vaiņodes novadu. Visstiprāk bezdarba līmenis ir palielinājies Jūrmalā, Rīgā un daļā Pierīgas pašvaldību, raksta Neatkarīgā.

Labāk, nekā 2010. gadā

Saskaņā ar Centrālās statistika pārvaldes datiem, septembrī Latvijā bija aptuveni 79 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 4,4 tūkstošiem mazāk, nekā augustā, taču par 23,4 tūkstošiem vairāk, nekā pērnā gada septembrī.

Bezdarbnieka statusu biežāk reģistrē vīrieši, nevis sievietes, un oktobris arī nav izņēmums šajā ziņā. Vīriešu un sieviešu attiecība bezdarbnieku vidū septembrī bija 1,3:1. Pirms gada tā bija 1,2:1. Tātad, krīzes laikā darbu biežāk zaudējuši vīrieši.

Bezdarba līmenis Latvijā sāka pieaugt jau pērnā gada nogalē, vairākus mēnešus pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas koronavīrusa dēļ. Tā kāpums turpinājās līdz augusta vidum, kad bezdarba līmenis pārsniedza 8%. Septembrī reģistrētā bezdarba līmenis, saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, samazinājās līdz 7,7%, savukārt faktiskais, saskaņā ar CSP datiem, sastādīja aptuveni 8,1%.

Lai gan pavasarī šķita, ka ārkārtējās situācijas dēļ visa dzīve Latvijā apstāsies, faktiskais bezdarba līmenis tajā periodā bija krietni zemāks, nekā 2010. gada pavasarī, kad bez darba palika aptuveni 20% potenciālā darbaspēka.

Maksimālais pieaugums

Gada laikā bezdarbs pieaudzis praktiski visās pašvaldībās. Vislielākais pieaugums tika novērots Ķeguma novadā: pērnā gada septembrī reģistrētā bezdarba līmenis tur bija 2,6%, savukārt šī gada septembrī – 4,9%, tātad gandrīz divas reizes augstāks. Neskatoties uz to, bezdarbs Ķeguma novadā joprojām ir krietni zemāks par vidējo Latvijā.

Ķeguma novada domes pārstāve Kintija Sparāne pastāstīja, ka novada uzņēmumi turpina savu darbu: neviens nav pieteicis bankrotu, neviens nav pārtraucis darbību.

"Bezdarba līmeņa pieaugums, iespējams, ir saistīts ar kopējām Covid-19 izplatības radītajām sekām," pieļauj Sparāne.

Gandrīz par divām reizēm palielinājusies reģistrētā bezdarba daļa arī Carnikavā – no 2,7% līdz 4,7%.

"Pēc pašvaldībā esošās informācijas, neviens lielais uzņēmums Carnikavas novadā nav beidzis savu darbību, taču mūs ietekmē situācija kaimiņpilsētās, piemēram, Ādažos, bet jo īpaši Rīgā, jo iedzīvotāji, kas deklarējušies Carnikavas novadā, strādā citviet. Pašvaldībai ir informācija, ka daudzi novadnieki bezdarba statusu ieguvuši, jo zaudējuši darbu ar tūrisma jomu saistītās iestādēs, viesnīcās, aviokompānijā airBaltic u.c.," pastāstīja novada pārstāve Agnese Ģērmane.

Krīze kā stimuls

Gada laikā bezdarba līmeni krities deviņās pašvaldībās: Vaiņodes, Viļānu, Varakļānu, Riebiņu, Līvānu, Vārkavas, Zilupes, Durbes un Preiļu novadā.

Piemēram, Riebiņu novadā tas ir krities no 10,1% līdz 9,6%. Vietējās domes izpilddirektors Juris Leicis skaidro pozitīvo tendenci ar spilgti izteiktu reģiona lauksaimniecisko raksturu. Riebiņos nav lielu ražošanas uzņēmumu, kurus varētu ietekmēt robežu slēgšana un pieprasījuma krišanās, kas ir saistīta ar koronavīrusa krīzi.

"Lauki ir jākopj un lopi jābaro neatkarīgi no tā, ir vai nav krīze. Pārtika cilvēkiem vienmēr būs vajadzīga. Turklāt robežu slēgšanas un piesardzības dēļ šogad ievērojami pieaugusi interese par atpūtas iespējām laukos, un Riebiņu novadā tādas ir," paziņoja Leicis.

Saskaņā ar viņa prognozēm, sekojošajos mēnešos bezdarba līmenis pašvaldībā varētu pieaugt, jo noslēdzas sezonālie lauksaimniecības darbi un celtniecība.

"Šāda tendence ir katru gadu, un tas nav saistīts ar krīzi," paskaidroja Leicis.

Reģistrēto bezdarbnieku daļa samazinājusies arī Viļānu novadā – no 18,7% līdz 17,1%. Vietējās domes pārstāve Sintija Upeniece, tiesa, uzsvēra, ka pašā Covid-19 periodā (ja skaita no 2020. gada marta līdz augustam) bezdarba līmenis pacēlies arī šeit – no 16,1% līdz 17,1%. Kritums tika novērots pirms krīzes. Pēc viņas sacītā, daļa novada iedzīvotāju atgriezās no ārzemēm un reģistrējās darba biržā, un pēc tam atkal aizbrauca uz ārzemēm. Turklāt daļa ilgstošo bezdarbnieku pārkāpumu dēļ zaudēja statusu uz 3 mēnešiem. Vēl jaunas darbavietas parādās, kad cilvēki aiziet bērna kopšanas atvaļinājumā.

"Tāpat regulāri tiek sludinātas vakances veikalos, uzņēmumā SIA "Norsk Resource" un ceļu būvē, jo apkārtnē notiek daudz būvdarbu uz ceļiem," paziņoja Upeniece.

Saskaņā ar CSP aprēķiniem, viszemākais nodarbinātības līmenis ir Latgalē, kur oficiāli strādā tikai 56% darbaspēka. Rīgā un Pierīgā ir augstākie nodarbinātības rādītāji – strādā attiecīgi 70% un 69% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Lai gan Latgalē joprojām ir augstākais bezdarba līmenis, tur ir viens no zemākajiem ilgstoša bezdarba rādītājiem. Visvairāk šādu bezdarbnieku ir Vidzemē. Savukārt Kurzeme izceļas ar ārzemēs nodarbināto skaitu – 5% kurzemnieku neatrada darbu Latvijā un devās uz ārzemēm.

58
Tagi:
bezdarba līmenis, bezdarbs, koronavīruss
Pēc temata
"Triju trešdaļu sabiedrība": kāpēc nabagie Latvijā paliek nabagi
Kariņu neizbrīnīja tas, ka ar 64 eiro nevar izdzīvot
Latviešu skaits sarūk: dzimstība valstī samazinās jau ceturto gadu no vietas

Rīdzinieki plūst uz restorānu terasēm: aculiecinieki sašutuši un prasa paskaidrojumus

18
(atjaunots 17:28 10.05.2021)
Ne velti restoratori runāja par ažiotāžu, kāda vērojama galdiņu rezervēšanā: Twitter lietotājs publicēja fotogrāfiju, kurā iemūžināti masu prieki pie atklātās terases Vecrīgā.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Pēc Latvijas valdības lēmuma atļaut apmeklēt restorānu un kafejnīcu terases, restoratori ziņoja, ka galdiņi tiek rezervēti ļoti lielā apjomā. Jau piektdien, 7. maijā laimīgie rīdzinieki organizēja improvizētus tautas svētkus galvaspilsētas centrā, vēsta Mixnews.lv.

Vienlaikus pieaug Covid-19 infekcijas gadījumu skaitls, un nevar apgalvot, ka iedzīvotājus šī problēma neuztrauktu. Par to liecina lietotāja Naura sašutuma pilnais tvīts – viņš publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju no Vecrīgas, kur pie resotorāna terases sapulcējušies vairāk nekā 40 cilvēki.

Ilgi gaidītā iespēja apmeklēt restorānu spārnojusi, rīdzinieki pavisam piemirsuši sociālo distanci un citus ierobežojumus.

​"Vai pagātne atkārtosies?" viņš jautāja, atsaukdams atmiņā pērno koncertu Tērbatas ielā.

Naura jautājums piesaistīja uzmanību – uz to reaģēja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmanis un Rīgas domes deputāte Linda Ozola. Politiķi lūdza policijas skaidrojumus.

Pie tam Feldmanis atgādināja, ka par ierobežojumu pārkāpumiem paredzēti naudas sodi.

"Cik man zināms, sodus 2k€ FP un 5k€ JP neviens nav atcēlis. Beidzot ir jāsāk runāt par ierobežojumu kontroles trūkumu. Skaidrs, ka tikai apzinīgās sabiedrības daļas ierobežošana nedod nekādu efektu. To pierādīja infekcijas rādītāju stagnācija augstā līmenī pēdējās nedēļās," viņš rakstīja.

​Kafejnīcu un restorānu terases lemts atvērt no 7. maija, taču pie tam saglabājas virkne epidemioloģisko ierobežojumu, kas jāievēro, apmeklējot tās.

​Pirmkārt, ierobežots terašu darba laiks – no 6.00 līdz 21.00. Otrkārt, pie viena galdiņa var sēdēt ne vairāk kā desmit cilvēki no divām mājsaimniecībām, tostarp – ne vairāk kā četri pieaugušie. Treškārt, stakrp galdiņiem jābūt starpsienai vai vismaz 2 metru attālumam. Personālam un apmeklētājiem jāvalkā maskas.

Tomēr, spriežot pēc pūļa pie Pulvertorņa un Jēkaba kazarmām Vecrīgā, rīdzinieki visus noteikumus ir aizmirsuši.

18
Tagi:
sociālie tīkli, ierobežojumi, valdība
Pēc temata
Cilvēki sāk pirkt traktorus: piegādes dienesti strādā dienām un naktīm
"Normālā" valstī Kariņš būtu demisionējis: politologs par Saeimas un MK domstarpībām
Kā strādās restorānu terases Latvijā un kā būs ar alkohola tirdzniecību
Eksperts: cilvēki pandēmijas laikā sakrājuši daudz naudas un būs gatavi to tērēt
Jānis Lemežis

Pie latviešu dziedātāja pēc uzstāšanās Krimā ķersies Latvijas VDD

16
(atjaunots 17:20 10.05.2021)
Latvijas Valsts drošības dienests izmantos dziedātāju Jāni Lemežu, kurš uzstājās Krimā ar dziesmu latviešu valodā, lai parādītu, ka nevajag braukāt uz Krievijas pussalu.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Latviešu dziedātāja Jāņa Lemeža uzstāšanos starptautiskajā mūzikas festivālā "Ceļš uz Jaltu" Krimā pamanīja arī Latvijas Valsts drošības dienests (VDD), vēsta Mixnews.lv.

Atgādināsim, ka Lemežis nodziedāja "Balādi par karavīru", ko pats pārtulkojis latviski, un pat iekaroja festivāla sudraba balvu – ar savu priekšnesumu viņš ierindojās otrajā vietā.

Дорога на Ялту: музыканты из 15 стран исполнят военные песни на родных языках
Пресс-служба музыкального фестиваля "Дорога на Ялту"

Tagad VDD vērtēs "incidentu" savas kompetences ietvaros. Latviešu valodas popularizācija pasaulē, acīmredzot, netiks ņemta vērā.

Vēl vairāk, izmantojot Lemeža piemēru, VDD, spriežot pēc visa, gatavojas parādīt, ka uz Krievijas Krimu braukāt nevajag, jo Latvija neuzskata to par Krievijas teritoriju.

Specdienests aicināja Latvijas iedzīvotājus neapmeklēt Krimu un aptvert, ka par ES sankciju pārkāpumu paredzēta kriminālatbildība.

Jāpiebilst, ka kara dziesmas festivālu Jaltā, kas aizritēja no 29. aprīļa līdz 1. maijam, apmeklēja rekordliels dalībnieku skaits no visas pasaules. Konkurss saņēma vairāk nekā 300 pieteikumus no 51 valsts. Pusfinālā izgāja izpildītāji no 15 valstīm.

Krima un Krievija

Atgādināsim, ka Krima atgriezās Krievijas teritorijā pēc referenduma 2014. gadā. Tautas balsojumā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iestāsanos Krievijas Federācijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Saskaņā ar ES direktīvu, no 2014. gada ES juridiskajām personām aizliegts pārdot ES rezidentiem ceļojumus uz Krimu. Par tādiem pārkāpumiem seko brīdinājums vai pat naudas sods – tas atkarīgs no vietējo likumu stingrības.

Latvijas Ārlietu ministrija aicina atturēties no braucieniem uz Krimu, norādot uz saspringro situāciju drošības jomā Krimas pussalā, ko uzskata par nelikumīgi anektētu Ukrainas teritoriju, kā arī uz to, ka šajos apstākļos ceļotāji var nesaņemt konsulāro palīdzību.

Tomēr ārvalstu delegāti daudzkārt apciemojuši Krimu. Viņi nonākuši pie viena secinājuma – Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu uz tautas likumīgas gribas izpausmes pamata. Krimiešu izvēle referendumā – pievienoties Krievijai – saistīta ar reģiona iedzīvotāju interesēm.

16
Tagi:
Drošības dienests, latvieši, Krima, Krievija
Pēc temata
Igaunijas Puškina biedrības locekļi devušies braucienā pa Krimu
Krimā ieradusies delegācija no ASV
Latvija ieradusies Krimā: Sevastopolē atklāts pirmais latviešu restorāns