Bezdarba statistika Latvijā: Covid-19 krīze ieskāvusi pilsētas un pasaudzējusi laukus

42
(atjaunots 14:03 31.10.2020)
Bezdarba līmenis Latgalē joprojām ir augstākais Latvijā, taču septiņās Latgales pašvaldībās pēdējā gada laikā tas ir krities; kādas vēl tendences vērojas Latvijas reģionos bezdarba ziņā un ar ko tās skaidrojamas.

RĪGA, 31. oktobris – Sputnik. No visām Latvijas pašvaldībām gada laikā bezdarbs samazinājies tikai 9 novados, un gandrīz visi atrodas Latgalē, izņemot divas Kurzemes pašvladības: Durbes un Vaiņodes novadu. Visstiprāk bezdarba līmenis ir palielinājies Jūrmalā, Rīgā un daļā Pierīgas pašvaldību, raksta Neatkarīgā.

Labāk, nekā 2010. gadā

Saskaņā ar Centrālās statistika pārvaldes datiem, septembrī Latvijā bija aptuveni 79 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 4,4 tūkstošiem mazāk, nekā augustā, taču par 23,4 tūkstošiem vairāk, nekā pērnā gada septembrī.

Bezdarbnieka statusu biežāk reģistrē vīrieši, nevis sievietes, un oktobris arī nav izņēmums šajā ziņā. Vīriešu un sieviešu attiecība bezdarbnieku vidū septembrī bija 1,3:1. Pirms gada tā bija 1,2:1. Tātad, krīzes laikā darbu biežāk zaudējuši vīrieši.

Bezdarba līmenis Latvijā sāka pieaugt jau pērnā gada nogalē, vairākus mēnešus pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas koronavīrusa dēļ. Tā kāpums turpinājās līdz augusta vidum, kad bezdarba līmenis pārsniedza 8%. Septembrī reģistrētā bezdarba līmenis, saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, samazinājās līdz 7,7%, savukārt faktiskais, saskaņā ar CSP datiem, sastādīja aptuveni 8,1%.

Lai gan pavasarī šķita, ka ārkārtējās situācijas dēļ visa dzīve Latvijā apstāsies, faktiskais bezdarba līmenis tajā periodā bija krietni zemāks, nekā 2010. gada pavasarī, kad bez darba palika aptuveni 20% potenciālā darbaspēka.

Maksimālais pieaugums

Gada laikā bezdarbs pieaudzis praktiski visās pašvaldībās. Vislielākais pieaugums tika novērots Ķeguma novadā: pērnā gada septembrī reģistrētā bezdarba līmenis tur bija 2,6%, savukārt šī gada septembrī – 4,9%, tātad gandrīz divas reizes augstāks. Neskatoties uz to, bezdarbs Ķeguma novadā joprojām ir krietni zemāks par vidējo Latvijā.

Ķeguma novada domes pārstāve Kintija Sparāne pastāstīja, ka novada uzņēmumi turpina savu darbu: neviens nav pieteicis bankrotu, neviens nav pārtraucis darbību.

"Bezdarba līmeņa pieaugums, iespējams, ir saistīts ar kopējām Covid-19 izplatības radītajām sekām," pieļauj Sparāne.

Gandrīz par divām reizēm palielinājusies reģistrētā bezdarba daļa arī Carnikavā – no 2,7% līdz 4,7%.

"Pēc pašvaldībā esošās informācijas, neviens lielais uzņēmums Carnikavas novadā nav beidzis savu darbību, taču mūs ietekmē situācija kaimiņpilsētās, piemēram, Ādažos, bet jo īpaši Rīgā, jo iedzīvotāji, kas deklarējušies Carnikavas novadā, strādā citviet. Pašvaldībai ir informācija, ka daudzi novadnieki bezdarba statusu ieguvuši, jo zaudējuši darbu ar tūrisma jomu saistītās iestādēs, viesnīcās, aviokompānijā airBaltic u.c.," pastāstīja novada pārstāve Agnese Ģērmane.

Krīze kā stimuls

Gada laikā bezdarba līmeni krities deviņās pašvaldībās: Vaiņodes, Viļānu, Varakļānu, Riebiņu, Līvānu, Vārkavas, Zilupes, Durbes un Preiļu novadā.

Piemēram, Riebiņu novadā tas ir krities no 10,1% līdz 9,6%. Vietējās domes izpilddirektors Juris Leicis skaidro pozitīvo tendenci ar spilgti izteiktu reģiona lauksaimniecisko raksturu. Riebiņos nav lielu ražošanas uzņēmumu, kurus varētu ietekmēt robežu slēgšana un pieprasījuma krišanās, kas ir saistīta ar koronavīrusa krīzi.

"Lauki ir jākopj un lopi jābaro neatkarīgi no tā, ir vai nav krīze. Pārtika cilvēkiem vienmēr būs vajadzīga. Turklāt robežu slēgšanas un piesardzības dēļ šogad ievērojami pieaugusi interese par atpūtas iespējām laukos, un Riebiņu novadā tādas ir," paziņoja Leicis.

Saskaņā ar viņa prognozēm, sekojošajos mēnešos bezdarba līmenis pašvaldībā varētu pieaugt, jo noslēdzas sezonālie lauksaimniecības darbi un celtniecība.

"Šāda tendence ir katru gadu, un tas nav saistīts ar krīzi," paskaidroja Leicis.

Reģistrēto bezdarbnieku daļa samazinājusies arī Viļānu novadā – no 18,7% līdz 17,1%. Vietējās domes pārstāve Sintija Upeniece, tiesa, uzsvēra, ka pašā Covid-19 periodā (ja skaita no 2020. gada marta līdz augustam) bezdarba līmenis pacēlies arī šeit – no 16,1% līdz 17,1%. Kritums tika novērots pirms krīzes. Pēc viņas sacītā, daļa novada iedzīvotāju atgriezās no ārzemēm un reģistrējās darba biržā, un pēc tam atkal aizbrauca uz ārzemēm. Turklāt daļa ilgstošo bezdarbnieku pārkāpumu dēļ zaudēja statusu uz 3 mēnešiem. Vēl jaunas darbavietas parādās, kad cilvēki aiziet bērna kopšanas atvaļinājumā.

"Tāpat regulāri tiek sludinātas vakances veikalos, uzņēmumā SIA "Norsk Resource" un ceļu būvē, jo apkārtnē notiek daudz būvdarbu uz ceļiem," paziņoja Upeniece.

Saskaņā ar CSP aprēķiniem, viszemākais nodarbinātības līmenis ir Latgalē, kur oficiāli strādā tikai 56% darbaspēka. Rīgā un Pierīgā ir augstākie nodarbinātības rādītāji – strādā attiecīgi 70% un 69% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Lai gan Latgalē joprojām ir augstākais bezdarba līmenis, tur ir viens no zemākajiem ilgstoša bezdarba rādītājiem. Visvairāk šādu bezdarbnieku ir Vidzemē. Savukārt Kurzeme izceļas ar ārzemēs nodarbināto skaitu – 5% kurzemnieku neatrada darbu Latvijā un devās uz ārzemēm.

42
Tagi:
bezdarba līmenis, bezdarbs, koronavīruss
Pēc temata
"Triju trešdaļu sabiedrība": kāpēc nabagie Latvijā paliek nabagi
Kariņu neizbrīnīja tas, ka ar 64 eiro nevar izdzīvot
Latviešu skaits sarūk: dzimstība valstī samazinās jau ceturto gadu no vietas
Covid-19 ekspress tests, foto no arhīva

Covid-19 testu turpmāk būs iespējams veikt vēl piecās vietās

7
(atjaunots 13:48 01.12.2020)
Testēšana notiks pēc iepriekšēja pieraksta, paraugus ņems gan ar ģimenes ārsta nosūtījumu, gan pēc pašu iedzīvotāju vēlmes – par maksu.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijā ir paplašinātas iespējas veikt koronavīrusa testu, pakalpojumu sāk sniegt vēl viena medicīnas kompānija. Analīzes var nodot gan ar ārsta nosūtījumu, gan pēc savas iniciatīvas, vēsta LSM.

Medicīnas kompānija "MFD veselības grupa" sākusi veikt koronavīrusa infekcijas analīzes. Testi tiks veikti mobilajos punktos Rīgā: Rušonu ielā 15, Buļļu ielā 9, Zolitūdes ielā 34, Augusta Deglava ielā 14 un Brīvības ielā 75.

Testēšana notiks pēc iepriekšēja pieraksta. Paraugus ņems gan ar ārsta nosūtījumu, gan pēc pašu iedzīvotāju vēlmes – par maksu.

Oktobra beigās Latvijā mainīja Covid-19 testēšanas kārtību – tagad, lai nodotu bezmaksas analīzes, ir jāsaņem ģimenes ārsta vai slimnīcas speciālista nosūtījums. Pēc Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktores Santas Līviņas sacītā, šo soli nācies spert, lai atrisinātu rindu problēmu – daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuriem nebija Covid-19 simptomu, vienalga vēlējās nodot analīzes.

Pirms tam Latvijā koronavīrusa testu par brīvu varēja veikt ikviens gribētājs, iepriekš piesakoties pa tālruni 8303.

7
Pēc temata
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
Slimības lapu Latvijā var aizvērt, pat ja Covid-19 tests ir pozitīvs
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi
Rīgā augs Covid-19 testēšanas punktu skaits
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, foto no arhīva

Naudas, vairāk naudas! Kāpēc Latvijas aizsardzības ministrs ceļ trauksmi Covid-19 dēļ

15
(atjaunots 00:47 01.12.2020)
Iepriekš militārās iestādes vadītājs uzstājās ar paziņojumiem saistībā ar Covid-19, ko var definēt kā paniskus; pēc Arta Pabrika domām, "šobrīd ir pēdējā iespēja ieviest kardinālus pasākumus".

RĪGA, 01. decembris – Sputnik. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, paužot viedokli par Veselības ministrijas un tās vadītājas, "Attīstībai/Par!" partijas biedres Ilzes Viņķeles un Jaunās konservatīvās partijas locekles Ilgas Šuplinskas vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas kompetenci, uzsvēra, ka ir gatavs piesaistīt zemessargus, ja būs nepieciešams. Izteiciena konteksts nozīmē, ka zemessargi patrulēs Latvijas pilsētu ielas.

"Fiziski nebūs iespējams izvietot resursus"

Taču Pabriks uzstājās ne jau tāpat vien, raksta BВ.lv, bet gan tieši pirms informatīvā paziņojuma "Par finanšu līdzekļu, kas piešķirti Aizsardzības ministrijai (Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram) ar Ministru kabineta 2020. gada 27. aprīļa rīkojumu Nr. 220 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", izlietojumu" izskatīšanas valdībā.

Valdība piešķīra Pabrikam veselus 45 734 760 eiro, "lai saistībā ar ārkārtējo situāciju, kas tika izsludināta Covid-19 izplatības ierobežošanai, segtu institūciju prioritāro vajadzību sarakstā minēto individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādes un transportēšanas izdevumus". Pirmās oficiālās ārkārtējās situācijas laikā vien minētais Aizsardzības ministrijas centrs noslēdza 29 līgumus 33 588 174,30 eiro apmērā par masku, respiratoru un dezinfekcijas līdzekļu iegādi, tai skaitā par "šo preču kvalitātes pārbaudēm". Latvija pat apmaksāja humanitārās kravas uz Sanmarīno, Itāliju, Spāniju un Gruziju!

Attiecībā uz bezmaksas piegādēm vietējiem iedzīvotājiem, saskaņā ar 14. maija valdības rīkojumu, tika iepirkti 400 000 masku, lai izdalītu tās maznodrošinātajiem. Protams, no debesīm nekas nav nokritis, un nodokļu maksātājiem "dāvana" izmaksāja 968 000 eiro. Tātad parasta higiēniskā 181. tipa maska izmaksāja 2,42 eiro! Vērts pievērst uzmanību tam, ka šodien 10 masku cena Rīgā sastāda 2,99 eiro (mazāk, nekā 30 eirocenti gabalā, ja ņem 10), savukārt vienu ir iespējams iegādāties par 50 eirocentiem.

Turklāt noskaidrojās, ka koordinācija starp resoriem ir bēdīga.

"Aizsardzības ministrija informē, ka no citām ministrijām vai iesaistītajām institūcijām nav saņēmusi ierosinājumus par iespējamās rīcības modeļiem. Tāpat sarunās ir noskaidrojies, ka nevienas iestādes rīcībā šobrīd nav tādas noliktavas, kuras būtu gan tehniski, gan apjoma ziņā atbilstošas tām paredzēto un jau šobrīd iegādāto epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursu izvietošanai..."

Tāpat tika atklāts, ka centrālajā noliktavā, kas atrodas Aizsardzības ministrijas pārraudzībā, nepietiek vietas, kā dēļ "ir traucēti iekšējie loģistikas procesi – preču pieņemšana, izvietošana plauktu sistēmā, komplektācija un izsniegšana". "Secināms, ka pie šādiem apstākļiem fiziski nebūs iespējams izvietot resursus, ko plānots iegādāties…"

Bet viņi tik "liek un liek"

Savos paziņojumos medijiem Pabriks ar līdzjūtību runāja par pārpildītām slimnīcām, kā dēļ ir nepieciešams steidzīgi ieviest lokdaunu. Taču Aizsardzības ministrijas noliktavā pašlaik no 4318 palešu platformām 3036 aizņem karavīru kravas, savukārt 1100 tie ir līdzekļi, kas iegādāti cīņai ar pandēmiju.

Ar varonīgām personāla pūlēm atbrīvoja vēl 700 vietas, tomēr šeit piezogas klāt jauna nelaime – maskām un visam pārējam ir derīguma termiņš.

"Pirmais derīguma termiņš vienai preču kategorijai beidzas 2021. gada oktobrī, bet lielākajai daļai preču – 2022. gada maijā – jūnijā, līdz ar to nepieciešams izlemt, pie kā glabāšanā minētās preces atradīsies, lai šī persona spētu savlaicīgi veikt visas nepieciešamās darbības ar preču nomaiņu."

Kopumā ir skaidrs, ka ar prečziņiem militārajā iestādē iet ne visai labi – taču masku uzglabāšanas ziņā Aizsardzības ministrija jau šobrīd lūdz rezervēt tai 2021.-2023. gadam 761 730 eiro. Tāpat lūdz papildus pieņemt darbā sešus darbiniekus, turklāt viens no viņiem būs projekta vadītājs (11. mēnešalgu grupa), otrais – juriskonsults (10. grupa). Trīs gadiem izmaksas jaunajam personālam sastādīs 385 356 eiro.

Ministra Arta Pabrika un valsts sekretāra Jāņa Garisona apstiprinātajā dokumentā tiek uzstādīts tiešs jautājums: karavīriem ir nepieciešamas naudas investīcijas, lai "būtiski nesamazinātu vai pat neparalizētu savu funkcionalitāti apgādes jomā aizsardzības nozarē…" Bet, varbūt, NATO palīdzēs?

15
Tagi:
nauda, Artis Pabriks, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Krievijas viedokli ignorēt ir neiespējami: Pabriks sūdzas par grūtībām ar vienotību ES
Pabriks pastāstījis, kā izaicinājumu priekšā garantēt Latvijas gatavību dažādām krīzēm
Pabriks neceļ paniku: militāro draudu Latvijai pagaidām nav
Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem sola elektroenerģijas rēķinu samazināšanos par 5%

0
(atjaunots 13:59 01.12.2020)
Jaunās elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) Latvijā stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja jaunas elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK). Obligāto komponentu un jaudas komponentu vidējais rādītājs samazināsies par 23%, līdz 17,51 eiro par megavatstundu, vēsta Baltic Course.

"Šo izmaiņu rezultātā lietotājiem no nākamā gada februāra ir gaidāmi zemāki elektroenerģijas rēķini. Vidēji mājsaimniecībai ar 100 kWh elektroenerģijas patēriņu rēķins samazināsies par 4% jeb 0,65 EUR, pie 200 kWh patēriņa – 4% jeb 1,32 EUR, bet pie 300 kWh patēriņa – jau 5% jeb 1,97 EUR," paziņoja Enerģētikas departamenta tarifu un infrastruktūras nodaļas vadītājs Viesturs Kadiķis.

No 2021. gada 1. janvāra OIK vērtība, kuru apmaksā atbilstoši patēriņam, sastādīs 0,00932/kWh līdzšinējo 0,01476 eiro/kWh vietā. Tas nozīmē ka dabasgāzes TEC OIK sastādīs 0,00098 eiro/kWh, savukārt atjaunojamo enerģijas resursu OIK – 0,00834 eiro/kWh. Turklāt jaudas komponentu vērtība, ko apmaksā par uzstādīto elektrisko jaudu, nav mainījusies kopš 2018. gada.

Izmaksas elektroenerģijas iegādei virs tirgus cenas no koģenerācijas stacijām, kuras strādā uz dabasgāzes, plānots ievērojami samazināt apjomu un iepirkuma cenas krituma dēļ. Rezultātā nākamgad OIK daļa no TEC samazinājusies par 86%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņēmumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, elektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

0
Tagi:
Latvija, cenas, elektroenerģija, OIK
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Igaunija sakarā ar krīzi samazinājusi iedzīvotājiem gāzes un elektroenerģijas cenas
Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%