Bezdarba statistika Latvijā: Covid-19 krīze ieskāvusi pilsētas un pasaudzējusi laukus

53
(atjaunots 14:03 31.10.2020)
Bezdarba līmenis Latgalē joprojām ir augstākais Latvijā, taču septiņās Latgales pašvaldībās pēdējā gada laikā tas ir krities; kādas vēl tendences vērojas Latvijas reģionos bezdarba ziņā un ar ko tās skaidrojamas.

RĪGA, 31. oktobris – Sputnik. No visām Latvijas pašvaldībām gada laikā bezdarbs samazinājies tikai 9 novados, un gandrīz visi atrodas Latgalē, izņemot divas Kurzemes pašvladības: Durbes un Vaiņodes novadu. Visstiprāk bezdarba līmenis ir palielinājies Jūrmalā, Rīgā un daļā Pierīgas pašvaldību, raksta Neatkarīgā.

Labāk, nekā 2010. gadā

Saskaņā ar Centrālās statistika pārvaldes datiem, septembrī Latvijā bija aptuveni 79 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 4,4 tūkstošiem mazāk, nekā augustā, taču par 23,4 tūkstošiem vairāk, nekā pērnā gada septembrī.

Bezdarbnieka statusu biežāk reģistrē vīrieši, nevis sievietes, un oktobris arī nav izņēmums šajā ziņā. Vīriešu un sieviešu attiecība bezdarbnieku vidū septembrī bija 1,3:1. Pirms gada tā bija 1,2:1. Tātad, krīzes laikā darbu biežāk zaudējuši vīrieši.

Bezdarba līmenis Latvijā sāka pieaugt jau pērnā gada nogalē, vairākus mēnešus pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas koronavīrusa dēļ. Tā kāpums turpinājās līdz augusta vidum, kad bezdarba līmenis pārsniedza 8%. Septembrī reģistrētā bezdarba līmenis, saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, samazinājās līdz 7,7%, savukārt faktiskais, saskaņā ar CSP datiem, sastādīja aptuveni 8,1%.

Lai gan pavasarī šķita, ka ārkārtējās situācijas dēļ visa dzīve Latvijā apstāsies, faktiskais bezdarba līmenis tajā periodā bija krietni zemāks, nekā 2010. gada pavasarī, kad bez darba palika aptuveni 20% potenciālā darbaspēka.

Maksimālais pieaugums

Gada laikā bezdarbs pieaudzis praktiski visās pašvaldībās. Vislielākais pieaugums tika novērots Ķeguma novadā: pērnā gada septembrī reģistrētā bezdarba līmenis tur bija 2,6%, savukārt šī gada septembrī – 4,9%, tātad gandrīz divas reizes augstāks. Neskatoties uz to, bezdarbs Ķeguma novadā joprojām ir krietni zemāks par vidējo Latvijā.

Ķeguma novada domes pārstāve Kintija Sparāne pastāstīja, ka novada uzņēmumi turpina savu darbu: neviens nav pieteicis bankrotu, neviens nav pārtraucis darbību.

"Bezdarba līmeņa pieaugums, iespējams, ir saistīts ar kopējām Covid-19 izplatības radītajām sekām," pieļauj Sparāne.

Gandrīz par divām reizēm palielinājusies reģistrētā bezdarba daļa arī Carnikavā – no 2,7% līdz 4,7%.

"Pēc pašvaldībā esošās informācijas, neviens lielais uzņēmums Carnikavas novadā nav beidzis savu darbību, taču mūs ietekmē situācija kaimiņpilsētās, piemēram, Ādažos, bet jo īpaši Rīgā, jo iedzīvotāji, kas deklarējušies Carnikavas novadā, strādā citviet. Pašvaldībai ir informācija, ka daudzi novadnieki bezdarba statusu ieguvuši, jo zaudējuši darbu ar tūrisma jomu saistītās iestādēs, viesnīcās, aviokompānijā airBaltic u.c.," pastāstīja novada pārstāve Agnese Ģērmane.

Krīze kā stimuls

Gada laikā bezdarba līmeni krities deviņās pašvaldībās: Vaiņodes, Viļānu, Varakļānu, Riebiņu, Līvānu, Vārkavas, Zilupes, Durbes un Preiļu novadā.

Piemēram, Riebiņu novadā tas ir krities no 10,1% līdz 9,6%. Vietējās domes izpilddirektors Juris Leicis skaidro pozitīvo tendenci ar spilgti izteiktu reģiona lauksaimniecisko raksturu. Riebiņos nav lielu ražošanas uzņēmumu, kurus varētu ietekmēt robežu slēgšana un pieprasījuma krišanās, kas ir saistīta ar koronavīrusa krīzi.

"Lauki ir jākopj un lopi jābaro neatkarīgi no tā, ir vai nav krīze. Pārtika cilvēkiem vienmēr būs vajadzīga. Turklāt robežu slēgšanas un piesardzības dēļ šogad ievērojami pieaugusi interese par atpūtas iespējām laukos, un Riebiņu novadā tādas ir," paziņoja Leicis.

Saskaņā ar viņa prognozēm, sekojošajos mēnešos bezdarba līmenis pašvaldībā varētu pieaugt, jo noslēdzas sezonālie lauksaimniecības darbi un celtniecība.

"Šāda tendence ir katru gadu, un tas nav saistīts ar krīzi," paskaidroja Leicis.

Reģistrēto bezdarbnieku daļa samazinājusies arī Viļānu novadā – no 18,7% līdz 17,1%. Vietējās domes pārstāve Sintija Upeniece, tiesa, uzsvēra, ka pašā Covid-19 periodā (ja skaita no 2020. gada marta līdz augustam) bezdarba līmenis pacēlies arī šeit – no 16,1% līdz 17,1%. Kritums tika novērots pirms krīzes. Pēc viņas sacītā, daļa novada iedzīvotāju atgriezās no ārzemēm un reģistrējās darba biržā, un pēc tam atkal aizbrauca uz ārzemēm. Turklāt daļa ilgstošo bezdarbnieku pārkāpumu dēļ zaudēja statusu uz 3 mēnešiem. Vēl jaunas darbavietas parādās, kad cilvēki aiziet bērna kopšanas atvaļinājumā.

"Tāpat regulāri tiek sludinātas vakances veikalos, uzņēmumā SIA "Norsk Resource" un ceļu būvē, jo apkārtnē notiek daudz būvdarbu uz ceļiem," paziņoja Upeniece.

Saskaņā ar CSP aprēķiniem, viszemākais nodarbinātības līmenis ir Latgalē, kur oficiāli strādā tikai 56% darbaspēka. Rīgā un Pierīgā ir augstākie nodarbinātības rādītāji – strādā attiecīgi 70% un 69% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Lai gan Latgalē joprojām ir augstākais bezdarba līmenis, tur ir viens no zemākajiem ilgstoša bezdarba rādītājiem. Visvairāk šādu bezdarbnieku ir Vidzemē. Savukārt Kurzeme izceļas ar ārzemēs nodarbināto skaitu – 5% kurzemnieku neatrada darbu Latvijā un devās uz ārzemēm.

53
Tagi:
bezdarba līmenis, bezdarbs, koronavīruss
Pēc temata
"Triju trešdaļu sabiedrība": kāpēc nabagie Latvijā paliek nabagi
Kariņu neizbrīnīja tas, ka ar 64 eiro nevar izdzīvot
Latviešu skaits sarūk: dzimstība valstī samazinās jau ceturto gadu no vietas

Latvijas dzelzceļš "apēdis" visu valsts naudu un atlaidis tūkstoti cilvēku

17
(atjaunots 16:31 04.03.2021)
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.

Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.

Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.

Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).

Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.

2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.

Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

17
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām

"Laikam vainīgs esmu es un krievi": Ušakovs par 20 transporta pieturu pazušanu Rīgā

21
(atjaunots 16:22 04.03.2021)
Tuvākajā laikā Rīga var zaudēt aptuveni simt pieturas, privāta uzņēmuma īpašumu, kurš tās uztur uz sava rēķina un par to izvieto reklāmu.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. Rīgā demontētas aptuveni 20 sabiedriskā transporta pieturas, tuvākajā laikā tāds liktenis var skart vēl vairākus desmitus būvju. Iemesls – īpašnieks un Rīgas būvvalde nav saskaņojuši savas darbības – vairākus gadus nav izdevies noregulēt objektu statusu, kam beidzies ekspluatācijas un reklāmas izvietošanas laiks, vēsta Latvijas televīzija.

Citu starpā pazudušas nojumes Rušonu un Šķirotavas pieturās. "Vispirms bija sarkanbaltas lentes. Nākamajā dienā pieturas vairs nebija. Kas nebija kārtībā? Droši vien, bija avārijas stāvoklī. Tikai tā var nodomāt," stāsta Ķengaraga iedzīvotāja Ņina.

Pilsētā demontētas jau aptuveni 20 nojumes. Transporta uzņēmums "Rīgas satiksme" uz LTV7 jautājumu atbildēja, ka iemesli viņiem nav zināmi – pieturas nav viņu ziņā. Pieturu pazušanas iemeslus varēja paskaidrot tikai Rīgas būvvalde. Izrādījies, ka nojauktās pieturas ir uzņēmuma JCDecaux īpašums. Tās uzstādītas jau 2000. gadu sākumā. Firmai pieder apmēram 600 pieturas Rīgā, kura tās uztur uz sava rēķina, un par to izvieto reklāmu, nomaksājot atbilstošu nodokli.

Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns paziņoja, ka kompānijai beidzies atļaujas termiņš reklāmas izvietošanai, tāpēc, acīmredzot, tā nolēmusi demontēt nojumes.

Taču, lai likumīgi demontētu nojumes, ar būvvaldi jāsaskaņo atbilstošus dokumentus, informēja Butāns. Viņš piezīmēja, ka dokumenti nav saņemti, tāpēc pagaidām citu pieturu demontāža apturēta.

Savukārt "JCDecaux Latvija" direktore Jeļena Brokāne pastāstīja, ka runa ir nevis par reklāmas izvietošanas atļauju, bet gan par to, ka pieturām jau 2016. gadā beidzies ekspluatācijas termiņš. Viņa atzina, ka visus šos četrus gadus firma mēģinājusi būvvaldē noskaidrot, ko darīt ar šīm pieturvietām. Atbilde kļuva skaidra šogad – kompānija saņēmusi sodus par reklāmas izvietošanu, izrakstīti 44 administratīvie akti par vairākiem tūkstošiem eiro.

Uzņēmums nolēmis vairs tālāk negaidīt un tagad nojauc vecās pieturas. 20 jau demontētas, palikušas vēl 80.

Butāns pastāstīja, ka nojumes vēl varētu saglabāt, iesniedzot dokumentus par ekspluatācijas termiņa pagarinašanu. Tomēr Jeļena Brokāne konstatēja, ka par to pirmo reizi uzzinājusi no žurnālistiem, nevis no būvvaldes. Par jautājumu ieinteresējusies arī Rīgas dome. Tā vēlas nojumes saglabāt.

Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks pastāstīja, ka situācija nākusi gaismā ļoti interesanti: viņi gribējuši ar būvvaldi saskaņot reklāmu, bet ierēdņi paskatījušies dokumentus, kuros tāda būve pat nav pieņemta ekspluatācijā, principā, tā ir nelegāla. Ja to legalizēt, jāmaksā zemes noma. Viņi stāsta, ka ar iepriekšējo administrāciju noslēgtajā līgumā nekas nav teikts par zemes nomu, un viņi atsakās par to maksāt. Pulks piebilda, ka līgums ar firmu noslēgts līdz 2034. gadam, bet punkts par to, ka zemes nomu var nemaksāt, ir nelikumīgs.

Brokāne stāsta citu: uzņēmums uzstāda pieturas par savu naudu, maksā reklāmas nodokli, tiesa, samazinātu. Pie tam firma maksā zemes nomu "Rīgas satiksmei" caur kompāniju, kas uzvarēja konkursā par pieturvietām un reklāmas izvietošanu uz sabiedriskā transporta. Brokāne atzina: viņai sāp sirds, vērojot, kāda pēdējos gados ir attieksme pret uzņēmējiem.

Kamēr uzņēmums un būvvalde strīdas par vecā līguma niansēm, pasažieriem nāksies mirt lietū. Tiesa, Satiksmes departaments sola soliņus. Tas ir pagaidu risinājums, kamēr Rīgas dome lemj, kā atgūt pieturas.

Situāciju jau indīgi komentēja Rīgas bijušais mērs Nils Ušakovs, kurš dažkārt labprāt iedzeļ jaunajai Rīgas varai.

"Iznāk tīri laba Rīgas atiestatīšana. Ne pusgads nav pagājis, bet jau mīnus 100 nojumes sabiedriskā transporta pieturās. Interesanti, mēs atkal jau drīz izdzirdējis – "vainīgs Ušakovs, Saskaņa un krievi?" Ušakovs uzrakstīja savā lapā Facebook.

21
Tagi:
Nils Ušakovs, sabiedriskais transports, Rīgas Satiksme, Rīga
Pēc temata
Opozīcija pirmoreiz apspēlēja koalīciju: Rīgā nebūs jāmaksā nodeva par tirdzniecību ielās