Jānis Urbanovičs

Urbanovičs: ar likumu nevar atrisināt viendzimuma savienību reģistrācijas problēmu

17
(atjaunots 07:46 31.10.2020)
Problēma Latvijas sabiedrībā pastāv, un to nāksies risināt, taču tam būs jārod konsenss – ar likumu vien būs par maz, paziņoja "Saskaņas" priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 31. oktobris – Sputnik. Latvijas Saeima noraidīja tautas iniciatīvu par viendzimuma partneru attiecību reģistrāciju, kuru parakstīja vairāk nekā 10 tūkstoši valsts pilsoņu.

Saeima nesteidz pieņemt minēto iniciatīvu, jo Latvijai tas ir kaut kas jauns, un ir nepieciešama skrupuloza sabiedriskā analīze, paskaidroja Sputnik Latvija partijas "Saskaņa" priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

"Es neuzskatu, ka lēna šo Eiropas iniciatīvu apspriešana kaitē Latvijas demokrātijai. Parlaments rīkojās pienācīgi, pieņēma šo pieteikumu, aktīvi apsprieda. Tieši laikā atnāca arī Vatikāna iniciatīva par šo tematu. Tas nozīmē, ka ne tikai Latvijā pastāv šī problēma," prāto Urbanovičs.

Pēc politiķa domām, norādītā iniciatīva skar drīzāk mantiskās attiecības, nevis ideoloģiju.

"Pareizāk panākt zināmu konsensu sabiedrībā, jo ar likumu vien šo problēmu nevar atrisināt. Daļa sabiedrības vēlas iegūt tiesības problēmas risināšanai, kura viņus uztrauc vairāk, nekā citas problēmas… Pie tam tradicionālisti raizējas nebūt ne mazāk," atzīmēja Urbanovičs.

"Šo pretējo pozīciju piekritēji ir jānomierina un jāizlemj, ka, ja jau cilvēki ir izvēlējušies dzīves ceļu viendzimuma savienībās, ir jāpalīdz viņiem rast juridisku statusu šādam stāvoklim. No citas puses skatoties, nelokāmas tradīcijas arī ir jāciena. Tādēļ steidzīgums šī jautājuma risināšanā neko nedos," uzsvēra politiķis.

Viņš piebilda, ka Rietumos viendzimuma partnerību problēma vēl nekur nav atrisināta. "Sabiedrība sastāv no dažādiem cilvēkiem, kuri nepieņem kāda uzspiestu dzīves formulu. Risināt šo jautājumu ir labāk, nekā aizliegt," nobeigumā sacīja Urbanovičs.

Noraidītās iniciatīvas aizstāvji deputātu vidū jau paziņojuši, ka jau jauna petīcija ir savākusi vairāk nekā 10 tūkstoši parakstu, kura aicina aizsargāt visas Latvijas ģimenes – ieskaitot viendzimuma cilvēku partnerattiecības.

Урбанович: проблему регистрации однополых союзов законом не решить
17
Tagi:
Saeima, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Pirmais vīrs, otrais vīrs: līdz Saeimai nokļuvušas viendzimuma attiecības
Rinkēviča parakstīto iniciatīvu atbalstījuši 11 tūkstoši iedzīvotāju
Igaunijā varētu legalizēt vai uz visiem laikiem aizliegt viendzimuma laulības
Tukša klases telpa

Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"

3
(atjaunots 08:59 05.12.2020)
1.-4. klašu audzēkņi varētu pāriet pie attālinātajām mācībām, ja parlaments neapstiprinās prasības par masku valkāšanu, paziņoja Ilga Šuplinska.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Ja Saeima noraidīs valdības prasību uzdot skolēniem un skolotājiem valkāt maskas mācību iestādēs un Covid-19 izplatība valstī pieaugs, valdība varētu pieņemt lēmumu par attālinātām mācībām 1.-4. klašu audzēkņiem, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, vēsta Press.lv.

1. decembrī valdība pieņēmusi lēmumu par sejas masku obligāto valkāšanu 1.-4. klašu audzēkņiem, kuri pagaidām vēl mācās klātienē. 3. decembrī Saeimas spīkere Ināra Mūrniece paziņoja, ka Saeima varētu neapstiprināt valdības lēmumu par masku valkāšanu jaunāko klašu skolēniem.

Ilga Šuplinska norādīja, ka norma par sejas masku valkāšanu bērniem mācīu iestādēs izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Savienības pieredzi, kur masku valkāšanu skolās oktobra sākumā ieviesa vairākas valstis.

Pirms nedēļas masku valkāšana bija obligāta 17 valstīm no 30 ES un EEZ valstīm. Deviņās valstīs maskas ir obligātas no sešu gadu vecuma, sešās – no 13 gadu, bet vēl divās – no 4 gadu vecuma. Šuplinska paziņoja, ka masku valkāšana skolās ne tikai skolotājiem, bet arī skolēniem lielākajā daļā ES valstu nodrošinājusi Covid-19 izplatības samazinašanos.

Ministre atzīmēja, ka janvārī IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sameklēs līdzekļus masku iepirkumiem skolēniem un skolotājiem.

Tāpat ministrija iesaka tādus drošības pasākumus skolās, kā nodarbību skaita samazināšana, mūzikas un sporta nodarbību organizēšana attālinātā režīmā, daļēji attālināto mācību modeļa ieviešana un klašu sadalījums grupās.

Iepriekš sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss bija publicēta petīcija "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" par obligātā masku režīma atcelšanu jaunāko klašu skolēniem. Vienas dienas laikā tā saņēma vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu. Petīcijas iesniegšanai Saeimā pietiek ar 10 tūkstošiem.

3
Tagi:
Ilga Šuplinska, skola, izglītība
Pēc temata
Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku
Īsta segregācija: nabadzīgās ģimenes nevar atļauties tālmācības
Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām
Skolas palikušas aci pret aci ar pandēmiju: kāpēc ministrei laiks demisionēt
cietums

Pēc iziešanas brīvībā notiesātie vēlas atkal atgriezties cietumā

11
(atjaunots 08:27 05.12.2020)
Pēc soda izciešanas 7% ieslodzīto valstī paliek bez pajumtes un atkal atgriežas cietumos.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Pēc soda izciešanas daudzi iedzīvotāji atkārtoti pastrādā noziegumus, lai nokļūtu atpakaļ cietumā, jo cita mājokļa viņiem nav, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure atklāja radio Baltkom ēterā.

Viņa konstatēja, ka no 3150 ieslodzītajiem, kuri atbrīvojušies 2019. gadā, 241 cilvēkam (7,6% no kopskaita) nebija deklarētas darba vietas.

"Ar šo problēmu saskaras visas cietumu sistēmas. Daļai ieslodzīto nekad nav bijis pastāvīgas dzīvesvietas brīvībā. Viņi to sen ir zaudējuši un nespēj problēmu atrisināt," uzsvēra Spure.

IVP vadītāja piezīmēja, ka Latvijā nav efektīvas sistēmas bijušo ieslodzīto adaptācijai, tāpēc daudzi brīvībā iznākušie cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas vēlāk atkal pastrādā noziegumus, lai atkal nokļūtu cietumā.

"Tā ir īpaši liela problēma tagad, pandēmijas laikā. Mēs saprotam, ka 241 cilvēks aiziet un viņiem nav jumta virs galvas, nav iztikas līdzekļu. Pirmā doma: varbūt atgriezties cietumā? Tur es esmu savējais, mani tur pieņem, ēdina. Tomēr mūsu cietumi nekādi nespēj izstrādāt konkrētu sistēmu tādu personu atbalstam, lai pēc viņu iziešanas brīvībā samazinātu atkārtotas noziegumu pastrādāšanas risku," viņa pastāstīja.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem līdera vietas ES ieslodzīto skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju: Lietuvā – 232 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Igaunijā – 207, Latvijā 193, taču vidējais skaits ES – 116 ieslodzītie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pie tam Latvija nespēj sarūpēt normālus dzīves apstākļus sodu izcietušajiem ieslodzītajiem, lai arī pēdējo desmit gadu laikā viņu skaits ir divkārt samazinājies – no 7 tūkstošiem līdz 3500 cilvēkiem.

Covid-19 pandēmijas laikā situācija ir vēl saasinājusies. 13. novembrī Rīgas Centrālcietumā tika izsludināta karantīna, ko vēlāk pagarināja līdz 14. decembrim – testēšanas gaitā Covid-19 fiksēts 65 ieslodzītajiem un 10 cietuma darbiniekiem.

11
Tagi:
cietums, Latvija
Pēc temata
Valsts kontrole: miljoniem eiro ieslodzīto uzturēšanai tiek tērēti velti
Cik izmaksā viens ieslodzītais Latvijā
Kauns pa visu pasauli: Latvijai varētu likt slēgt cietumu