Spēļu automāti, foto no arhīva

Biezi aizkari neļauj kontrolēt: JKP piedāvā slēgt spēļu zāles

39
(atjaunots 07:09 31.10.2020)
Negaidītu izskaidrojumu JKP ierosinājumam slēgt spēļu zāles uz otrā pandēmijas viļņa laiku sniedza Jānis Bordāns: tur ir biezi aizkari, un kontrolēt notiekošo ir sarežģīti.

RĪGA, 31. oktobris – Sputnik. Deputātu grupa no Jaunās konservatīvās partijas iesniedza Saeimā piedāvājumu par pilnu spēļu zāļu slēgšanu līdz brīdim, kamēr Covid-19 saslimstības rādītāji nesamazināsies līdz 16 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Paskaidrojumā parlamentārieši norāda, ka zālēs ir biezi aizkari, tajās notiekošo ir grūti kontrolēt, vēsta Latvijas Radio.

Covid-19 pandēmijas periodā par vienu no perēkļiem var kļūt spēļu zāles, tādēļ tās ir vērts slēgt, kamēr infekcijas izplatība nesamazināsies, uzskata jaunie konservatori. Tieslietu ministrs no JKP Jānis Bordāns paskaidroja, ka šajās iestādēs notiekošo ir grūti kontrolēt.

"Piemēram, iestādes, kuras piedāvā dažādas azartspēles, pašreizējā krīzes laikā ir absolūti nevajadzīgas. Es domāju, ka tuvākajā laikā derētu apspriest iespēju slēgt tās pilnībā. Sevišķi ar mērķi pasargāt cilvēku veselību.

Domāju, būtu jāslēdz arī citas līdzīgas iestādes, kuras var kļūt par masveida ļaužu pulcēšanās vietu, kuri pēcāk var kļūt par šī vīrusa pārnēsātājiem. Tā kā šādu iestāžu statuss, dotajā gadījumā – spēļu zāļu, paredz biezus aizkarus, lai neviens nevar novērot no ārpuses, kas notiek iekšā. Un tie, kas atrodas iekšā, arī pazūd telpā un laikā – šādās telpās logi parasti ir biezi aizkarināti, un ir absolūti neskaidri, kas ir ārpusē – diena vai nakts," sacīja Bordāns.

Spēļu zāles jau tika slēgtas ārkārtējās situācijas režīma laikā, kurš tika ieviests valstī pavasarī, taču pēc tā beigām tās atsāka darbu.

39
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Rožkalns: Latvija palielinājusi investīciju pieplūdumu pēc veiksmīgas pretošanās Covid-19
Eiropas Savienībā noteikuši iespējamos vakcinācijas pret Covid-19 uzsākšanas termiņus
Latvijā pacientiem ar Covid-19 parādīsies atsevišķas slimnīcas
Perevoščikovs: medicīnas darbinieki ar Covid-19 simptomiem turpināja strādāt
Prezidents Egils Levits un viņa dzīvesbiedre Andra Levite, foto no arhīva

Latvijas Saeima nolēma nepalielināt algu valsts prezidentam

2
(atjaunots 13:01 01.12.2020)
Izpildot prezidenta Egila Levita lūgumu, Saeimas deputātu vairākums pieņēma lēmumu nepaaugstināt algu valsts vadītājam.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas Saeima pieņēma lēmumu likumprojektā par vidējā termiņa budžetu 2021., 2022. un 2023. gadam nepaaugstināt prezidenta algu. Iespējams, analoģisks piedāvājums Saeimai būs jāizskata arī apspriežot valsts budžetu 2021. gadam, vēsta tvnet.lv.

Turklāt tika pieņemts lēmums, ka netiks palielināti Prezidenta kancelejas, premjerministra un ministru reprezentācijas izdevumi.

Iepriekš Latvijas Prezidenta kanceleja palūdza Saeimas Budžeta un finanšu komisijai nepalielināt algu Egilam Levitam 2021. gadā. Attiecīgā vēstule tika nosūtīta komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija 13. novembra sēdē atbalstīja Latvijas Valsts kancelejas finansējuma palielināšanu 2021. gadā. Komisijas locekļi nolēma, ka Latvijas prezidenta alga var pieaugt līdz 6 260 eiro, savukārt viņa reprezentācijas izdevumi – līdz 1 252 eiro. Lai gan sākotnēji valsts budžeta likumprojekts 2021. gadam paredzēja, ka izmaksas prezidenta algai nepārsniegs 5 960 eiro mēnesī, savukārt ikmēneša reprezentācijas izmaksas nepārsniegs 1 192 eiro.

Komisijas lēmums par prezidenta algas palielināšanu izraisīja lielu ažiotāžu, to nosodīja gan opozīcijas deputāti, gan arī parasti Latvijas iedzīvotāji.

Pēc tam Prezidenta kanceleja nosūtīja komisijai vēstuli, kurā bija teikts, ka koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze negatīvi ietekmējusi finanšu stāvokli Latvijā, tādēļ prezidenta algu ir ieteicam saglabāt esošajā līmenī. Dokumentā teikts, ka arī pats Levits tam piekrīt.

Kopš 2017. gada Latvijas prezidenta alga katru gadu ir palielinājusies: no 4 561 eiro 2017. gadā līdz 5 121 eiro 2018. gadā, pēc tam līdz 5 520 eiro 2019. gadā un 5 960 eiro 2020. gadā.

2
Tagi:
alga, prezidents, Egils Levits
Pēc temata
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Latvijas prezidentam pacels algu? Levits varētu saņemt vairāk nekā 7500 eiro
Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas
Starptautiskā izstāde Baltic beauty

Skaistumkopšanas industrijas pārstāvji par tikšanos ar Viņķeli: mūs nesadzirdēja

7
(atjaunots 23:38 30.11.2020)
Sakarā ar valdības nevēlēšanos rast kompromisu skaistumkopšanas nozares pārstāvji būs spiesti vērsties Tiesībsarga birojā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Skaistumkopšanas industrijas pārstāvju tikšanās ar veselības ministri Ilzi Viņķeli nav nesusi nekādus rezultātus, pastāstīja Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas vadītāja Sabīne Ulberte telekanāla RigaTV24 ēterā.

Pagājušajā nedēļā skaistumkopšanas industrijas pārstāvji sarīkoja protesta akciju pie Ministru kabineta ēkas: valdība aizliedza viņiem strādāt, taču neparedzēja kompensāciju mehānismu.

Pēc Ulbertes sacītā, esošajā situācijā skaistumkopšanas nozare izrādījusies paralizēta.

"Es jūtu, cik lielu atbildību nozares pārstāvji lolo uz šo tikšanos, taču diemžēl man ir jāsaka, ka mēs netikām sadzirdēti. Saruna bija emocionāla. Mūsu industrija nav ierobežota, tā ir slēgta. Ja runa būtu tikai par ierobežojumiem, mums nebūtu nepieciešama šī tikšanās. Lai visi saprot – esmu par ierobežojumiem. Šajā situācijā tie ir nepieciešami, turklāt strikti. Taču tiem ir jābūt sabiedrībai saprotamiem, skaidri aprakstīties un kontrolējamiem. Un izpildāmiem," sacīja Ulberte.

Pēc viņas teiktā, sakarā ar valdības nevēlēšanos rast kompromisu skaistumkopšanas nozares pārstāvji būs spiesti vērsties Tiesībsarga birojā.

Viņķele intervijā atzina, ka cilvēkiem "nav skaidrības, no kā viņi dzīvos, jo pretī nav piedāvāts kompensējošais mehānisms", un bez tā skaistumkopšanas meistari aiziet pagrīdē. Pēc viņas sacītā, pārrunas par atbalsta mehānismiem notiek pārāk smagi, "jo šī fiskālās disciplīnas ietvara sajūta, ka ir jātaupa nauda, joprojām ir ļoti dzīva". Viņa uzsvēra, ka Ekonomikas ministrijai ir jāpiedāvā atbalsta mehānismi, un atgādināja, ka pagājušajā nedēļā diskusija par šo jautājumu valdībā ilga vairāk nekā piecas stundas.

7
Tagi:
Latvija, Ilze Viņķele
Pēc temata
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām
"Saņēmām tikai rēķinus": viesnīcas vadītāja par valsts atbalstu
Latvijas valdība sola neatkārtot kļūdas: nauda būšot