Siltuma radiators, foto no arhīva

Apkures cenas atšķiras divas reizes: kur Latvijā maksās visvairāk un vismazāk

92
(atjaunots 16:09 30.10.2020)
Vidējais apkures tarifs Latvijā šosezon ir samazinājies, un tikai vienā pilsētā iedzīvotāji maksās vairāk; kas ļāva samazināt maksu un kādās pilsētās ir reģistrēts visievērojamākais samazinājums.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Pašreizējā apkures sezonā vislētākā apkure būs Aizkrauklē, kur tarifs sastāda 35,45 eiro par megavatstundu. Tas ir divas reizes lētāk nekā Saulkrastos un Zvejniekciemā, kur tarifs sastāda 69,98 eiro par megavatstundu, vēsta nra.lv.

Apkures cena pārsniedz 60 eiro par megavatstundu Vangažos, Ropažos, Pastendē, Laucienē un Siguldā. Vislētākā apkure šosezon būs Piņķos, Ogrē, Rīgā un Ķekavā, kur tarifs būs zem 40 eiro par megavatstundu.

Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) informāciju, pašreizējā apkures sezonā Latvijas iedzīvotājiem vidēji par apkuri būs jāmaksā mazāk: tarifus ir pazeminājuši aptuveni 30% siltumenerģijas kompāniju, kuras ražo vairāk nekā 75% siltumenerģijas Latvijā. Rīgā tarifi samazināsies par 23,4%, Daugavpilī – par 14,1%, Valmierā – par 16,3%, Cēsīs – par 9,9%, Aizkrauklē – par 21%, kā arī citās apdzīvotās vietās. vidēji apkures tarifs Latvijā samazināsies no 54,51 eiro par megavatstundu līdz 52,38 eiro. Atsevišķās vietās samazinājums pārsniedzis 10 eiro par megavatstundu. Piemēram, "Rīgas siltums" samazinājis maksu no 51,90 līdz 39,77 eiro par megavatstundu, un tas ir viens no zemākajiem tarifiem valstī.

"Sagaidot jauno apkures sezonu, Rīgā ir nodrošināts mazākais siltumenerģijas tarifs Latvijas lielo pilsētu vidū. Šogad akciju sabiedrība "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifu samazināja par 23%, un tas ir mazākais tarifs pēdējo četru gadu laikā," iepriekš apgalvoja AS "Rīgas siltums" sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Linda Rence.

Šogad maksa par apkuri pieaugs tikai Kuldīgā. Uzņēmums "Kuldīgas siltumtīkli" paaugstināja siltumtarifu no 48,90 līdz 52,99 eiro par megavatstundu.

Aptuveni 70% siltumenerģijas uzņēmumu apkures tarifus nav mainījuši.

"Pateicoties situācijai kurināmā tirgū, daudziem siltumenerģijas komersantiem šogad ir bijusi iespēja būtiski samazināt siltumenerģijas ražošanas izmaksas un līdz ar to arī tarifus iedzīvotājiem. Dabasgāzes vairumtirgus izmaksas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazinājušās teju uz pusi, savukārt šķeldas cenas ‒ par 10‒15%," pastāstīja SPRK Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska.

Šogad SPRK atļāva 12 uzņēmumiem pašiem mainīt tarifus, ja mainās degvielas vai iepērkamās siltumenerģijas cena. Šādu pieeju SPRK ievieš kopš 2017. gada, kad tika atvērts dabasgāzes tirgus, taču īpašu nozīmi tas ir guvis šogad. Tas ļauj koriģēt tarifus atbilstoši nepieciešamībai pat vairākas reizes gadā. Tendence izmantot šādas atļaujas priekšrocības uzņēmēju vidū pakāpeniski pieaug.

92
Pēc temata
Rīdzinieki paliks bez apkures? Iedzīvotājiem var likt apmaksāt kaimiņu parādus
Maksa par apkuri pakāpeniski izputinās Rīgas iedzīvotājus
"Radiatori var būt auksti": kā Rīgā ieslēdz apkuri
Kur Latvijā ir visdārgākā un vislētākā apkure
Tukša klases telpa

Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"

3
(atjaunots 08:59 05.12.2020)
1.-4. klašu audzēkņi varētu pāriet pie attālinātajām mācībām, ja parlaments neapstiprinās prasības par masku valkāšanu, paziņoja Ilga Šuplinska.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Ja Saeima noraidīs valdības prasību uzdot skolēniem un skolotājiem valkāt maskas mācību iestādēs un Covid-19 izplatība valstī pieaugs, valdība varētu pieņemt lēmumu par attālinātām mācībām 1.-4. klašu audzēkņiem, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, vēsta Press.lv.

1. decembrī valdība pieņēmusi lēmumu par sejas masku obligāto valkāšanu 1.-4. klašu audzēkņiem, kuri pagaidām vēl mācās klātienē. 3. decembrī Saeimas spīkere Ināra Mūrniece paziņoja, ka Saeima varētu neapstiprināt valdības lēmumu par masku valkāšanu jaunāko klašu skolēniem.

Ilga Šuplinska norādīja, ka norma par sejas masku valkāšanu bērniem mācīu iestādēs izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Savienības pieredzi, kur masku valkāšanu skolās oktobra sākumā ieviesa vairākas valstis.

Pirms nedēļas masku valkāšana bija obligāta 17 valstīm no 30 ES un EEZ valstīm. Deviņās valstīs maskas ir obligātas no sešu gadu vecuma, sešās – no 13 gadu, bet vēl divās – no 4 gadu vecuma. Šuplinska paziņoja, ka masku valkāšana skolās ne tikai skolotājiem, bet arī skolēniem lielākajā daļā ES valstu nodrošinājusi Covid-19 izplatības samazinašanos.

Ministre atzīmēja, ka janvārī IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sameklēs līdzekļus masku iepirkumiem skolēniem un skolotājiem.

Tāpat ministrija iesaka tādus drošības pasākumus skolās, kā nodarbību skaita samazināšana, mūzikas un sporta nodarbību organizēšana attālinātā režīmā, daļēji attālināto mācību modeļa ieviešana un klašu sadalījums grupās.

Iepriekš sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss bija publicēta petīcija "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" par obligātā masku režīma atcelšanu jaunāko klašu skolēniem. Vienas dienas laikā tā saņēma vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu. Petīcijas iesniegšanai Saeimā pietiek ar 10 tūkstošiem.

3
Tagi:
Ilga Šuplinska, skola, izglītība
Pēc temata
Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku
Īsta segregācija: nabadzīgās ģimenes nevar atļauties tālmācības
Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām
Skolas palikušas aci pret aci ar pandēmiju: kāpēc ministrei laiks demisionēt
cietums

Pēc iziešanas brīvībā notiesātie vēlas atkal atgriezties cietumā

11
(atjaunots 08:27 05.12.2020)
Pēc soda izciešanas 7% ieslodzīto valstī paliek bez pajumtes un atkal atgriežas cietumos.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Pēc soda izciešanas daudzi iedzīvotāji atkārtoti pastrādā noziegumus, lai nokļūtu atpakaļ cietumā, jo cita mājokļa viņiem nav, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure atklāja radio Baltkom ēterā.

Viņa konstatēja, ka no 3150 ieslodzītajiem, kuri atbrīvojušies 2019. gadā, 241 cilvēkam (7,6% no kopskaita) nebija deklarētas darba vietas.

"Ar šo problēmu saskaras visas cietumu sistēmas. Daļai ieslodzīto nekad nav bijis pastāvīgas dzīvesvietas brīvībā. Viņi to sen ir zaudējuši un nespēj problēmu atrisināt," uzsvēra Spure.

IVP vadītāja piezīmēja, ka Latvijā nav efektīvas sistēmas bijušo ieslodzīto adaptācijai, tāpēc daudzi brīvībā iznākušie cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas vēlāk atkal pastrādā noziegumus, lai atkal nokļūtu cietumā.

"Tā ir īpaši liela problēma tagad, pandēmijas laikā. Mēs saprotam, ka 241 cilvēks aiziet un viņiem nav jumta virs galvas, nav iztikas līdzekļu. Pirmā doma: varbūt atgriezties cietumā? Tur es esmu savējais, mani tur pieņem, ēdina. Tomēr mūsu cietumi nekādi nespēj izstrādāt konkrētu sistēmu tādu personu atbalstam, lai pēc viņu iziešanas brīvībā samazinātu atkārtotas noziegumu pastrādāšanas risku," viņa pastāstīja.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem līdera vietas ES ieslodzīto skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju: Lietuvā – 232 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Igaunijā – 207, Latvijā 193, taču vidējais skaits ES – 116 ieslodzītie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pie tam Latvija nespēj sarūpēt normālus dzīves apstākļus sodu izcietušajiem ieslodzītajiem, lai arī pēdējo desmit gadu laikā viņu skaits ir divkārt samazinājies – no 7 tūkstošiem līdz 3500 cilvēkiem.

Covid-19 pandēmijas laikā situācija ir vēl saasinājusies. 13. novembrī Rīgas Centrālcietumā tika izsludināta karantīna, ko vēlāk pagarināja līdz 14. decembrim – testēšanas gaitā Covid-19 fiksēts 65 ieslodzītajiem un 10 cietuma darbiniekiem.

11
Tagi:
cietums, Latvija
Pēc temata
Valsts kontrole: miljoniem eiro ieslodzīto uzturēšanai tiek tērēti velti
Cik izmaksā viens ieslodzītais Latvijā
Kauns pa visu pasauli: Latvijai varētu likt slēgt cietumu