Latvijas Saeimas deputāts Jānis Dombrava

Dombrava biedē Latvijas iedzīvotājus ar humanitārās katastrofas iespēju Krievijā

55
(atjaunots 13:38 29.10.2020)
Latvijas Saeimas deputāts Jānis Dombrava vai nu nolēma pazoboties, vai arī patiešām izrādīja līdzjūtību, bet varbūt arī patiešām nobijās. Twitter viņš publicēja tvītu, kurš ir veltīts Covid-19 situācijai Krievijā.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Pēc pārmetumiem Latvijas varasiestādēm, kuras pārāk maigi cīnās ar Covid-19 pandēmiju, ieviešot nepietiekamus pasākumus, Saeimas deputāts Jānis Dombrava metas virsū kaimiņu Krievijai. Tiesa, uzbrukt nesāka, bet gan piedāvāja izteikt līdzjūtību.

Cik lielā mērā Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības, kurš ir pazīstams ar savu negatīvo attieksmi pret visu, kas nav latvisks, un kurš piedāvāja nojaukt pieminekli Atbrīvotājiem, padzīt krievu valodu un krievus no Latvijas, spēj just līdzi, spriediet paši.

Taču savu publikāciju Dombrava uzsāka neviennozīmīgi. "Šī ir reize, kad nevajag ņirgāties par Krieviju. Nespēja sniegt pietiekamu medicīnisko palīdzību covid uzliesmojuma laikā var piemeklēt jebkuru valsti.

Tas būtu ļoti briesmīgi, ja mūsu kaimiņvalstī sāktos humānā katastrofa," secina deputāts.

​Nekādu pamatojumu šādiem secinājumiem Dombrava nesniedz. Krievijā patiešām plosās koronavīruss, tāpat kā Latvijā. Taču totālas karantīnas valstī vai galvaspilsētā, Maskavā, nav. Varasiestādes ieviesa virkni ierobežojumu, un to ievērošana jau veicinājusi jaunu inficēto skaita samazināšanos.

Krievijā un Latvijā

Vislielākais diennakts laikā inficēto skaita pieaugums tiek novērots Maskavā. Taču, kā atzīmēja Maskavas mēra vietniece sociālās attīstības jautājumos Anastasija Rakova, Covid-19 pandēmijas laikā Maskavas ārsti ir paspējuši uzkrāt lielu pieredzi pacientu ar šo infekciju ārstēšanā, pastāvīga saslimšanas izpēte ļāvusi izveidot skaidras nepieciešamās zāļu terapijas shēmas pacientiem ar dažādu slimības gaitu.

Visas nepieciešamās zāles infekcijas ārstēšanai Maskavas poliklīnikas izsniedz par brīvu. Savukārt gultasvietu skaits, kas ir ieplānots pacientu uzņemšanai Maskavā, ir palielināts par 30%, lai būtu iespēja atdalīt pacientus ar gripas infekcijām, vīrusu infekcijām, pneimonijas slimniekus, ar koronavīrusa infekciju.

Tāpat nevajag piemirst, ka Krievijā ir izstrādātas jau vairākas vakcīnas pret koronavīrusu. Un preparāta "Sputnik V" izmēģinājumu trešās fāzes ietvaros valstī jau notiek vakcinācija.

Tikmēr Latvijā, kur katru dienu inficēto skaita pieaugums izskatās nomācoši, Veselības ministrija atzina, ka ārkārtas apstākļos (MPVI noslogojums 90% apmērā) vecāka gadagājuma pacientiem (virs 75 gadiem) un hroniski slimiem ārsti var sākt atteikt ārstēšanu uz likumīga pamata.

Latvijas Veselības ministrija norāda, ka mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtu iedalīšanas principiem pandēmijas periodā ir rekomendējošs raksturs un tie ir nosprausti Valsts katastrofu medicīnas plāna pielikumā Nr.24, kurš attiecas tikai un vienīgi uz pandēmijām. Šādu iekārtu skaits Latvijā šobrīd sastāda 596 vienības.

Tāpat ir zināms, ka no 8845 valstī esošajām slimnīcu gultasvietām 19. oktobrī bija pieejamas 2323 (70-75% aizņemtība), turklāt reanimācijas gultasvietas tika aizņemtas mazākā apjomā: par 65-66%. Kopumā tās ir 272 otrā un trešā līmeņa intensīvajā terapijā un 220 pirmā līmeņa intensīvajā terapijā.

Līdz šim smagi slimo pacientu skaits bija mērāms viena cipara skaitļos, un stacionārā ievietoja vien katru desmito inficēto. Taču pie pozitīvo testu skaita pieauguma virs 3% no kopskaita epidēmijai rodas "nekontrolējams raksturs", tādēļ arī vietas slimnīcās var ātri aizpildīties.

55
Tagi:
Krievija, Latvija, Dombrava, koronavīruss
Pēc temata
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
"Nav īstais laiks imigrantiem": Dombrava piedāvā anulēt vīzas un uzturēšanās atļaujas
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
"Izsprucis no laboratorijas": Nacionālās apvienības deputāts "atklāja" Covid-19 izcelsmi
Rīgas panorāma

Tukšums ir sliktāks par zagšanām: kāpēc veikali aiziet no Rīgas centra

10
(atjaunots 16:29 02.12.2020)
Saskaņā ar pētījuma datiem, 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā samazinājies par 40%, cilvēki izvēlas pārcelties uz piepilsētām, kur ir mierīgāk un ērtāk, – šis ir viens no vairākiem veikalu skaita samazināšanās faktoriem pilsētas centrā, kādi tad ir citi iemesli.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ielu tirdzniecības plātību segments Rīgā nav attīstīts, un tirdzniecības ielas nav iekārtotas, par to teikts Colliers Baltics pētījumā, raksta db.lv.

Taču tieši nelieli veikali un kafejnīcas daudzās Eiropas pilsētās rada neatkārtojamu kolorītu.

Vairums starptautisko apģērbu un apavu veikalu tīklu pārvākušies uz tirdzniecības centriem, retos gadījumos saglabājot reprezentatīvos veikalus pilsētas centrā. Turklāt banku filiāles un telekomunikāciju pakalpojumu operatori praktiski pilnībā ir atteikušies no tirdzniecības Rīgas centrā.

"Centrbēdzes" iedzīvotāji

Saskaņā ar statistikas datiem, pēdējo 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā ir samazinājies par 40%. Vairums iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi galvaspilsētas piepilsētās, centrā atgriežoties uz darbu, pēc dievkalpojumiem vai kultūras pasākumiem.

Šī tendence un cilvēku ieradumi arī ietekmējuši operatoru un zīmolu darbību, kuri ir pārstāvēti pilsētas centrā.

Pēdējos gados ielu tirdzniecības platības aktīvi izmanto nelieli pārtikas un diennakts veikali, kā arī kafejnīcas, kur pārsvarā piedāvāja kafiju un konditorejas izstrādājumus. Bieži vien tie atradās visdzīvākajās centra ielās. Covid-19 izraisīto ierobežojumu dēļ iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas iepirkties nelielos veikalos netālu no mājām vai Internetā.

Nedz tūristu, nedz darbinieku

"Palielinoties iepirkšanās internetā popularitātei, tirdzniecības sektors strauji mainās. Lai klienti izvēlētos apmeklēt veikalus, tiem ir jāpiedāvā unikāls produkts, ātri un ērti pieejams pakalpojums vai jāsniedz īpašas emocijas. Veikaliem pilsētas centrā gan Rīgā, gan arī citviet Eiropā ar pielāgošanos veicas grūtāk. Agrāk cilvēku plūsmu nodrošināja gan centrā iedzīvotāji, gan tie kas apmeklēja centru ikdienā dēļ darba, mācībām, vai citiem pakalpojumiem. Pandēmijas laikā dažādu luksusa preču veikaliem, kafejnīcām, restorāniem, bāriem, veselības un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem nemaz neklājas viegli. Mazie Vecrīgas veikali cieš īpaši smagus zaudējumus, jo tūristu plūsma gandrīz ir izsīkusi," pastāstīja brokeru aģentūras Colliers Baltics vadītājs Ēriks Bergmans.

Piektā daļa veikalu stāv tukši

Pētījuma autori nonāca pie secinājuma, ka īres maksa par ielu tirdzniecību Rīgā pēdējos gados samazinās, un tiek gaidīts, ka Covid-19 iespaidā samazināšanās būs vēl straujāka. Pašlaik brīvo telpu daļa Rīgas centrālajā daļā ir ļoti augsta – aptuveni viena piektā daļa visu telpu stāv tukšas.

Ņemot vērā Covid-19 cilni un ieviestos ierobežojumus, Colliers pētījuma autori secina, ka tuvākajā nākotnē situācija neuzlabosies.

10
Tagi:
Rīga, veikals
Pēc temata
"Triju trešdaļu sabiedrība": kāpēc nabagie Latvijā paliek nabagi
"Bomžu pilsēta": rīdziniekus šokē jaunais lietoto apģērbu veikals
Latvija pārvēršas par lietoto apģērbu atkritumu poligonu
"Veiksmes stāsts": rīdziniekus šokē kārtējais lietotu apģērbu veikals
Ilze Znotiņa

Nevajag daudz liecinieku un ekspertīžu: Latvijā grib ātri tiesāt par naudas atmazgāšanu

22
(atjaunots 16:21 02.12.2020)
Žurnālistu rīcībā nonācis slepena Finanšu izlūkošanas dienesta semināra ieraksts, kurā tiesnešiem skaidroja, ka procesi naudas atmazgāšanas lietās ir jāveic ātri, atturoties no liela skaita liecinieku pieaicināšanas un apjomīgu ekspertīžu nozīmēšanas.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Latvijai ir svarīgi, lai tiesu procesi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās būtu ātri, taču tiesneši var nonākt strupceļā, ja izsauks daudz liecinieku un nozīmēs apjomīgas ekspertīzes, pastāstīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa tiesībsargu mācību seminārā, raksta db.lv.

Šo apmācību Finanšu izlūkošanas dienests aizvadīja oktobra beigās. Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, prokurori un tiesneši diskutēja par bāziskajām problēmām izmeklēšanā un tiesvedībās naudas atmazgāšanas lietās.

FID norāda, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana ir valsts prioritāte. Visbiežāk šādu pārkāpumu risks ir saistīts ar citiem noziegumiem, pirmām kārtām ar korupciju, kukuļņemšanu, izvairīšanos no nodokļu samaksas, akcīzes preču un narkotisko vielu nelegālo apriti, kā arī ar noziegumiem pret īpašumu.

Praksē notiek situācijas, kad FID, izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu domas par pietiekamu pierādījumu apjomu naudas atmazgāšanas lietās atšķiras.

"Es ceru, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācijas jomā jūs ļoti lielā, teiksim, tādā strupceļā iebrauksiet, ja sāksiet, piemēram, aicināt uz tiesu milzīgu daudzumu, teiksim, lieciniekus vai sāksiet prasīt kaut kādas milzīgi lielas apjomīgas ekspertīzes, kas ir, protams, jādara, ja mēs runājām par apsūdzībām," saka Znotiņa semināra videoierakstā, kurš nonācis žurnālistu rokās.

Pēc Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas domām, šajos jautājumos ir ļoti svarīgi, lai tiesas process notiek ātri.

"Lai ne tikai, no vienas puses, mēs izņemtu no apgrozības, no ekonomikas nelegālus līdzekļus, bet arī tādēļ, ka tas ir, protams, ļoti nopietns apdraudējums un tāds ierobežojums no cilvēktiesību viedokļa tai personai, kuru mēs turam aizdomās un kuras līdzekļus mēs aizturam," paskaidroja Znotiņa.

Viņa uzskata, ka ir jāstrādā ātri un efektīvi, izmantojot visus tos instrumentus, kuri citās valstīs ir atzīti par iespējamiem. Viņa uzskata, ka pateicoties tam citās valstīs naudas atmazgāšanas apkarošanas temats nav tik problemātisks kā Latvijā.

Plašāku skaidrojumu Finanšu izlūkošanas dienests nesniedza, taču paskaidroja ka šis seminārs bijis paredzēts konkrētai auditorijai – izmeklētājiem, specdienestu pārstāvjiem, prokuroriem un tiesnešiem. Apmācības tika organizētas dienesta vajadzībām, lai apspriestu problemātiskos izmeklēšanas un kriminālvajāšanas jautājumus, nodrošināt pieredzes apmaiņu. Mācību materiāli, ieskaitot prezentācijas un lektoru uzstāšanās, satur ierobežotas piekļuves informāciju, tai skaitā tiesībsargājošo iestāžu dienesta informāciju, tādēļ FID arī nevēlas sniegt plašākus komentārus par šo tēmu un lektoru konkrētajiem paziņojumiem.

22
Tagi:
Finanšu izlūkošanas dienests, nauda
Pēc temata
Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā
Beneficiārs – lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība
Tirgot ar Latviju nevēlas, taču brauc: ministrs pastāstīja, kas piesaista ārzemju biznesu
Apturēt "Vasiļisas lāstu": bankas piedāvā finanšu sektora "kapitālremonta" remonta plānu