Palāta slimnīcā, foto no arhīva

Sirmgalvjus un "hroniskos" Latvijā neglābs. Likumīgi

164
(atjaunots 16:13 28.10.2020)
Latvijas Veselības ministrija atbildējusi uz "Saskaņas" deputātu pieprasījumu par veselības aprūpes sistēmas gatavību koronavīrusa epidēmijas otrajam vilnim.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik, Jūlija Granta. Covid-19 jaunā uzliesmojuma apstākļos Veselības ministrija atzinusi, ka ārkārtas apstākļos (MPVI noslogotas par 90%) ārsti varētu likumīgi atteikt ārstēšanu senioriem (vecākiem par 75 gadiem) un hroniskiem slimniekiem. Iepriekš par tādu scenāriju ziņoja Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija. Oficiālā atbilde partijas "Saskaņa" deputātu grupai liecina, ka koronavīrusa otrais vilnis resoram sagādājis pārsteigumu.

VM norāda, ka MPVI sadales principiem pandēmijas periodā ir ieteikumu raksturs, tie minēti Valsts katastrofu medicīnas plāna 24. pielikumā, kas attiecas tikai uz pandēmiju. Patlaban Latvijā ir 596 šādi aparāti – par 42 vairāk nekā gadu iepriekš.

Var pietrūkt gultasvietu

No 8845 valstī esošajām gultasvietām 19. oktobrī bija pieejamas 2323 (aizņemtas par 70-75%), pie tam reanimācijas vietas aizņemtas pat mazāk: par 65-66%. 2. un 3. līmeņa intensīvās terapijas nodaļās ir 272 vietas, un 220 vietas – 1. līmeņa intensīvās terapijas nodaļās. Līdz šim bija vien atsevišķi pacienti smagā stāvoklī, un stacionārā tika nogādāts tikai katrs desmitais inficētais. Taču, apstiprinošajiem testu rezultātiem pieaugot virs 3% no veiktajiem testiem, epidēmija kļūst nekontrolējama, tātad gultasvietas slimnīcās var ātri aizpildīties.

Šajā brīdī atmiņā ataust fakts, ka neatkarības periodā Latvija iegāja ar augstāko slimnīcu gultasvietu skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju starp PSRS republikām (1987. gadā – 1424 vietas), bet līdz 2014. gadam samazināja šo skaitu gandrīz trīskārt (567), bet patlaban – pat vairāk (453).

Koronavīrusa pacientus hospitalizē trijās universitātes slimnīcās un četras reģionālās. Katram gadījumam gatavas ir arī citas, mazāk apgādātas klīnikas. Pie tam tikai 15. septembrī no neparedzētiem izdevumiem paredzētajiem līdzekļiem valdība piešķīra 1,4 miljonus eiro Daugavpils reģionālās slimnīcas intensīvās terapijas nodaļas paplašināšanai, izolatoriem un pacientu plūsmu sadalei. 90 tūkstoši eiro piešķirti Vidzemes slimnīcai tādiem pašiem steidzamiem darbiem, bet reanimācijas paplašināšanai, izolatoram un pacientu plūsmu sadalei 2021. gadā piešķirs 2,8 miljonus.

Uz apropriācijas rēķina (atlikušo budžeta līdzekļu pārdale gada beigās) 6,1 miljons eiro tiks piešķirts Stradiņa slimnīcai, lai nodrošinātu jaunā korpusa A2 funkcionēšanu, kā arī veikt renovāciju 15., 32 un 109. korpusā. No nākamā gada VM sāks lielus būvdarbus galvenajā universitātes slimnīcā un piešķirs minēto korpusu renovācijai 29,5 miljonus eiro.

Bērnu republikāniskajai klīniskajai slimnīcai steidzami piešķirs 120 tūkstošus eiro – pamatkapitālā, bet 2021. gadā ieplānota ambulatorā korpusa būvdarbi ar uzņemšanas nodaļu un diagnostikas nodaļu par 10,1 miljonu eiro.

Varētu teikt, ka šajā gadījumā nelaime palīdzējusi. Pandēmijas apstākļos slimnīcām ir vieglāk saņemt naudu nepieciešamajam remonta un būvdarbiem, taču veselības aprūpes attīstības stratēģijas valstī nav vēl joprojām. Vairākas reģionālās slimnīcas (Ludzas, Bauskas) tika izremontētas un apgādātas par Eiropas naudu, pēc tam – slēgtas. Bērnu slimnīcu "Gaiļezers" slēdz, lai uzbūvētu jaunu korpusu Vienības gatvē, jo esot grūti vadāt dokumentus no vienas slimnīcas uz otru – tā pavisam nopietni tika skaidrots, kāpēc tiek likvidēta viena no mūsdienīgākajām slimnīcām valstī ar bezbarjeru telpu pacientiem, liftiem, labu infrastruktūru...

Tātad no VM atbildes kļūst skaidrs: ir gandrīz nereāli sadalīt slimnieku plūsmas lielākajās slimnīcās pašreizējā koronavīrusa uzliesmojuma gaitā. Taču resors vēsta deputātiem, ka rekomendācijas, kā rīkoties ambulatorajās iestādēs un kā soli pa solim uzvilkt un novilkt individuālās aizsardzības līdzekļus, izsūtījis Slimību kontroles un profilakses centrs un  Veselības inspekcija.

Masku pietiks. Mēnesim vai diviem?

Būtu labi, ja Veselības ministrija izsūtītu tos pašus individuālās aizsardzības līdzekļus, ko agrāk katrai slimnīcai bija jāiegādājas pašai, bet martā to iepirkums un sadale bija organizēti centralizēti. Drīz vien atgriezīsies prakse "katrs par sevi" - nesen valstī ienāca pēdējā par budžeta naudu iepirktā IAL partija. Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska sāka celt trauksmi par šo jautājumu jau pirms divām nedēļām.

Jautājums nav tikai par naudu, kuras IAL iepirkumiem pandēmijas periodā vajag daudz vairāk. Kad pieprasījums visā pasaulē pieauga, slimnīcām vienkārši nebija iespēju veikt iepirkumus.

Partneriem, kas sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus, individuālo aizsardzības līdzekļu rezerves piešķirtas līdz gada beigām, stāstīja Valsts Veselības dienesta pārstāve Ginta Ozoliņa. Viņa apgalvoja, ka ģimenes ārstu prakses un feldšeru punkti nodrošināti ar sejas maskām, respiratoriem un aizsargbrillēm, stomatologi, mājas palīdzības dienesti un sekundāro neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesti nodrošināti ar maskām un respiratoriem.

No Veselības ministrijas vēstules izriet, ka IAL rezerve vērtējama kā "apmierinoša" un ar to pietiks diviem mēnešiem vai vienam. Acīmredzot, patēriņa vērtējums tika veikts, ņemot vērā pavasara datus, ko pašreizējā statistika pārsniedz dienu no dienas.

Tāda notikumu attīstība augšpusē nebija plānota: tiklīdz situācija ar piegādēm stabilizējās, valdība nolēma nelutināt vairs mediķus ar centralizētiem iepirkumiem. Jautājums par augošo izdevumu kompensāciju vēl joprojām nav atrisināts. VM pieprasīja līdzekļus šiem mērķiem 2021. gada un tālāko gadu budžetos. Aprēķināts, ka tikai IAL vien vajadzīgi 52 miljoni eiro. Mehānisms, kas ļautu veselības aprūpes iestādēm un ģimenes ārstiem saņemt kompensācijas "tiek precizēts".  

Vienlaikus dažu iepirkumu aspektā situācija nepavisam nav stabilizējusies. Piemēram, ir grūtības ar nesterilajiem ķirurģiskajiem cimdiem. "Mēs meklējam risinājumu," apgalvo VM preses sekretāre Undīne Šulca. Līga Kozlovska ir pārliecināta, ka centralizētie iepirkumi pandēmijas periodā ir ērtāki. Jādomā, arī lētāki uz lielas partijas rēķina: iedzīvotāji jau noskaidrojuši, ka ir daudz izdevīgāk pirkt maskas internetā, nekā mazumtirdzniecībā: viena maska cena Ķīnas noliktavā ir 2 centi, aptiekās Latvijā – vismaz 75 centi.

Ģimenes ārsti pamatoti satraukušies par birokrātiskajām grūtībām ar atskaitēm par iepirkumiem – Latvija vienmēr ir izcēlusies ar prasmi sarežģīt atskaites tā, lai ne prātā nenāktu prasīt naudu no valsts.

Tomēr arī ar VM centralizētajiem iepirkumiem nebija īstas kārtības: Valsts kontrole ierosināja policijas pārbaudi pasūtījumiem marta beigās un aprīļa sākumā, kad aizsarglīdzekļiem bija iztērēti 5,7 miljoni eiro pieciem dažādiem piegādātājiem, kuru izvēle kontrolieriem radīja šaubas.

Tomēr Latvija pievienojās Eiropas medicīnisko iekārtu un inventāra centralizēto iepirkumu platformai Clearing House, piemēram, MPVI un masveida vakcinācijas inventāra iegādēm. Izdarīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kuri nosaka zāļu krājumus stacionāros: tiem ļauts veidot rezerves trim mēnešiem uz priekšu, nevis mēnesim.

Ārsti: iztiksim ar savējiem

"Saskaņas" novatorisko ierosinājumu rekrutēt ārstus no Baltkrievijas cīņā ar koronavīrusu Veselības ministrija noraidīja ar datiem par medicīnas darbinieku rezervēm, kurus no 17. aprīļa izdevies mobilizēt ar anketēšanas palīdzību. Par gatavību iekļauties štatā ziņoja 344 cilvēki, no viņiem 109 ārsti un rezidenti, 72 māsas, 75 ārstu palīgi (studenti). Tiesa, pagaidām nav izlemts, kā noformēt darba attiecības ar tādiem brīvprātīgajiem: pieņemt vakantajās štata vietās ar darba līgumu uz nenoteiktu laiku vai noalgot uz laiku.

Ministru kabinets ar lēmumu no 2. jūnija piešķīris cīņai ar pandēmiju 120 miljonus eiro – vienu desmito daļu veselības aprūpes budžeta.

164
Tagi:
Veselības ministrija, Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (808)
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā sākusies gada ienākumu deklarāciju sniegšana: par ko jāatceras

18
(atjaunots 16:35 02.03.2021)
VID aicina nesteigties iesniegt deklarāciju par iepriekšējo gadu marta pirmajās dienās, jo EDS var neizturēt; tiesa, vairāk nekā 62 000 Latvijas iedzīvotāju jau ir snieguši ziņas par saviem ienākumiem; kā palīdzēt tiem, kuriem ir grūti aizpildīt deklarāciju tiešsaistē.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 1. marta Latvijas iedzīvotāji var iesniegt ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Šo iespēju jau ir izmantojuši 62 414 cilvēki, pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā TV3.

Šajā gadā pandēmijas dēļ iesniegt informāciju par ienākumiem var tikai tiešsaistē, izmantojot EDS elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tā kā VID tāpat izmaksā bezdarbnieka pabalstu, dienests brīdina, ka EDS darbā ir iespējamas nelielas tehniskās pauzes, kas saistītas ar šo datu iegūšanu no šīs datu sistēmas pabalstu aprēķināšanai.

Pirmajās deklarāciju iesniegšanas dienās parasti rodas ažiotāža, kuras dēļ pastāv EDS pārslodzes risks, tāpēc VID aicina nemēģināt iesniegt ziņas par ienākumiem marta pirmajās dienās. Tiem, kuriem tas ir jādara, ir trīs mēneši līdz pirmajam jūnijam, bet tie, kuri noformē deklarāciju par 2020. gadu, lai saņemtu nodokļa atmaksu par pamatotiem ienākumiem, var iesniegt to triju gadu laikā.

VID mājaslapā sadalē Gada ienākumu deklarācija ir pieejamas ziņas un izglītojošs video latviešu valodā par to, kā pareizi aizpildīt ienākumu deklarāciju. Tāpat 9. martā VID rīkos bezmaksas tiešsaistes semināru, kur parādīs, kā pieslēgties EDS un aizpildīt deklarāciju.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu atmaksas noformēšanai Latvijas iedzīvotāji var iekļaut savu vecāku, vecvecāku, kā arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību. No 2020. gada deklarācijā var iekļaut izglītības un ārstniecības izdevumus arī par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte.

VID atgādina, ka ir arī speciālā aplikācija "Attaisnotie izdevumi", kurā vēl pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var savadīt visus maksājuma dokumentus un informāciju par tiem.

18
Tagi:
Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts.

Pieminekli neviens vairs neieraudzīs: nopratinātais nacionālpatriots sniedza interviju

29
(atjaunots 16:22 02.03.2021)
Viens no nopratinātajiem sakarā ar lielgabala zādzību un pieminekļa apgānīšanu Jēkabpilī paziņoja, ka "viss ir zem kontroles" un pieminekli vairs neviens neieraudzīs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Tika nozagts lielgabals, kas rotāja memoriālu. Policijas izmeklēšana pagaidām panākumiem nevainagojās - nolaupīto lielgabalu atrast neizdevies. Tāpat nav ziņu par iespējamo vandāļu aizturēšanu, raksta nra.lv.

Taču baumas par to, ka sakarā ar lielgabala zādzību policijas redzeslokā nonākušais vietējais nacionālpatriots izrādījās patiesas. Neskatoties uz policijas izmeklēšanu, "varonis" uzdrošinājās pat sniegt nelielu interviju slavenajai latviešu publicistei Elitai Veidemanei, kura iepriekš neslēpa savu sajūsmu par lielgabala zādzību un cerēja, ka tas jau guļ Daugavas dibenā.

Gundars Kalve, Jēkabpils Latviešu biedrības valdes loceklis, savulaik – Jēkabpils domes priekšsēdētājs no Nacionālās apvienības (2013.–2014.), viens no partijas "Visu Latvijai!" dibinātājiem, lauksaimnieks un patriots, uzskaita sava sarunbiedra regālijas Elita Veidemane. Savas lauksaimniecības zemes viņš nostalģiski nosauca "Abrene". "Lai Abrene man katrā mirklī ir sasniedzama," skaidro nacionālpatriots.

Savu tiešu iesaisti notikušajā publikācijas varonis neatzīst, taču Elita Veidemane atsaucas uz kādām puspatiesībām, ko viņa atradusi " krieviskajos portālos". Tāpēc kļūst skaidrs, ka Gundars Kalve nav gluži pēdējais cilvēks, kurš kaut ko zina par pazudušā pieminekļa likteni.

" Vai tā ir taisnība, ko krievu portāli raksta?" jautā Kalvi Veidemane, un stāsta nacionālpatriotam par to, ka "lielgabals tika atrasts pie latviešu nacionālista". "Vai šis latviešu nacionālists esot jūs. Ar savu traktoru norāvāt to krāmu no pjedestāla?"

"Tas mēsls ir aizvests, un tas vairs nekad neatradīsies mūsu pilsētā. Bet vai tas bija mans traktors - to es tā neapgalvotu," izvairīgi atbild Kalve.

Taču Elita Veidemane cenšas panākt skaidrību un jautā tieši, vai Kalve to izdarījis pats. Publikācijas varonis noliedz savu tiešo līdzdalību šajā vandālisma aktā, bet saka, "es visu zinu, viss ir zem kontroles". Tāpat viņš apliecina, ka viņu nopratināja policijas darbinieki.

Vai meklēt Daugavā?

Latviešu publiciste painteresējas par nozagtā lielgabala likteni, precīzāk viņu interesē nianse, vai tā ir patiesība, ka lielgabals jau esot Latvijas policijas rīcībā

"Nē, protams. Tie ir meli," atbild Gundars Kalve.

"Ceru, ka jūs izmetāt to lūzni Daugavā?", precizē Veidemane.

"To "pieminekli" neviens un nekad vairs neieraudzīs. Tas gan varētu būt Daugavas piesārņojums, bet jādomā, ka Daugaviņa - māmuliņa piedos. Tas ir tāpat kā Melnais bruņinieks savulaik tika iemests Daugavā" atkal izvairīgi paziņo nacionālpatriots.

Uz turpmākajiem precizējošajiem žurnālistes jautājumiem telefona intervijas varonis izvairās sniegt atbildes, skaidrojot, ka tālrunim ir ausis un acis, bet sola daudz ko izstāstīt personīgi, piebilstot, ka atbrauks uz Rīgu jau 16. martā.

Intervijas beigās Elita Veidemane atkal nevar noslēpt savu satraukumu par nolaupītā lielgabala atgriešanos Jēkabpilī. Taču sarunbiedrs mierina viņu, ka tie ir meli un lielgabals vairs nekad tur neparādīsies.

"Nē, nekā tamlīdzīga. Tas tur neatradīsies vairs nekad. Tā ir melīga informācija. Pat ja hipotētiski kāds varētu pieņemt tādu variantu... Mēs tomēr dzīvojam neatkarīgā valstī, un saskaņošanai jābūt, lai arī kādu pieminekli kāds vēlētos likt. Vēlreiz tur novietot kaut ko ar okupantiem saistītu - nu, tur jābūt plānprātīgiem, lai kaut ko tādu akceptētu. Ja vajadzēs, tad arī nākamais "piemineklis" tiks novākts," sola Gundars Kalve.

Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas Ārlietu ministrijai protesta notu sakarā ar vandālisma aktu attiecībā uz padomju pieminekli Jēkabpilī, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

29
Tagi:
piemineklis
Pēc temata
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Latvijā vajā Saeimas deputātu Dombravu: viņš stāsta par desmitiem izskanējušu draudu
Aleksejs Šaripovs: nacionālā politika – strupceļš Latvijas attīstībā
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu