Vācu tirdzniecības tīkla Lidl logo, foto no arhīva

Kas ir labāk: lielveikals Lidl vai gandrīz 160 koki: iedzīvotāju domas dalās

64
(atjaunots 10:56 28.10.2020)
Ziepniekkalnā ļoti trūkst zaļo zonu, taču tagad plānots izcirst 157 kokus. Tiesa, apbūvētājs sola iestādīt to vietā citus un rūpēties par jaunajiem apstādījumiem vēl desmit gadus.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Apbūvētājs "VPH Latvia" sācis jauna tirdzniecības centra būvdarbus Ziepniekkalnā, Valdeķu un Graudu ielu stūrī. Viens no šī centra nomniekiem būs mazumtirdzniecības tīkls "Lidl". Tas būs pirmais projekts Latvijā, kura ietvaros Lidl nomās telpas.

Lai uzbūvētu jauno tirdzniecības centru, nāksies nocirst 157 kokus, ziņo Neatkarīgā.

Ziepniekkalna iedzīvotāju domas dalās: vieni ir neapmierināti ar koku izciršanu un uzskata, ka veikalam varēja sameklēt arī kādu citu vietu, tomēr daudzi uzskata, ka Lidl ir izcirsto koku vērts.

Iestādīs jaunus

SIA "VPH Latvia" direktors Juris Barkāns skaidro, ka uzņēmums ir sociāli atbildīgs apbūvētājs, kurš Latvijas tirgū nodarbojas ar nekustamo objektu būvdarbiem atbilstoši pasaules labākajiem standartiem un ieviešot tos Latvijā. Jaunā tirdzniecības centra koncepciju raksturo stabili ekoloģiskie risinājumi, apkārtējo iedzīvotāju drošība, kvalitatīva un arhitektoniski pievilcīga pilsētas vide.

Viņš atklāja, ka projekta autori centušies izraudzīties tehniskos risinājumus, kas ļaus saglabāt pēc iespējas vairāk koku. Katra nozāģētā koka vietā apkaimē tiks iestādīts jauns, tuvākos desmit gadus apzaļumošanas speciālisti sekos to pašsajūtai – tā būs jauna iniciatīva Latvijā pieņemtajā praksē.

Jaunais Ziepniekkalns būvēts pagājušā gadsimta beigās, un zaļo zonu tajā ir maz. Koki tiks izcirsti pie Valdeķu un Graudu ielām, kurās fiksēta intensīva satiksme. Pret izciršanu iebilst Rīgas domes deputāts Valters Bergs. Viņš pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā pašvaldības lēmumu izsniegt būvatļauju, un 17. septembrī tiesa viņa sūdzību apmierināja. Tātad pagaidām 157 koku izciršana nedraud.

Šogad apbūvētājs pieprasīja atļauju vēl 13 koku izciršanai gar Spulgas ielu. Tie traucē ielas paplašināšanai, kas nepieciešama ērtākas piebrauktuves iekārtošanai topošajiem veikaliem. 5. oktobrī Rīgas domes apstādījumu saglabāšanas komisija atļauju izsniedza, tomēr nolēma, ka apbūvētāja pienākums būs samaksāt 3540,40 eiro par dabas daudzveidības samazināšanu.

Juris Barkāns stāsta, ka projekts paredz vienu no zaļākajām autostāvvietām, kurā būs saglabāts pēc iespējas vairāk koku – stāvvieta būs pielāgota to izvietojumam. Viņš uzskata, ka Lidl atvēršana Ziepniekkalnā palielinās lielveikalu konkurenci rajonā un paplašinās iedzīvotāju iespējas.

Neparasts lēmums

Jaunais tirdzniecības centrs Graudu un Valdeķu ielas stūrī ietvers divas ēkas: vienā būs Lidl, otru pielāgos citu nomnieku – sadzīves preču veikalu, aptieku, zooveikalu un sabiedriskās ēdināšanas iestāžu vajadzībām. Jaunā tirdzniecības centra platība sasniegs apmēram 5000 kvadrātmetrus, investīciju apjoms – 8 miljonus eiro.

Parasti Lidl pats būvē savas ēkas, tomēr korporatīvās saziņas departamenta vadītāja Dana Hasana apstiprināja, ka šoreiz ir gatavs nomāt telpu. Apbūvētājs piedāvājās uzbūvēt Lidl standartiem atbilstošu ēku.

"Novērtējot mūsu veikalu potenciālās vietas, Lidl elastīgi izraugās nekustamā īpašuma formātu. Mēs izskatām dažādus variantus, arī apbūvētāju piedāvājumus un vienojamies par piemērotāko risinājumu katrā konkrētā situācijā. Protams, saglabājot veikalu Lidl standartus. Ziepniekkalna gadījumā tas ir sadarbības projekts," pastāstīja Hasana.

64
Tagi:
Rīga, Ziepniekkalns, Lidl
Pēc temata
Kārtējais skandāls: "Lidl" Rīgā vēlas uzbūvēt veselībai bīstamā vietā
Jaunais veikals "Lidl" ir labāk jāiekļauj Āgenskalna stilistikā
"Greizs valsts tēls": par Lidl pasūdzējās sakarā ar prasību zināt krievu valodu
Pacietībai ir mērs: rīdzinieki iesniegs prasību tiesā pret Lidl
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā sākusies gada ienākumu deklarāciju sniegšana: par ko jāatceras

18
(atjaunots 16:35 02.03.2021)
VID aicina nesteigties iesniegt deklarāciju par iepriekšējo gadu marta pirmajās dienās, jo EDS var neizturēt; tiesa, vairāk nekā 62 000 Latvijas iedzīvotāju jau ir snieguši ziņas par saviem ienākumiem; kā palīdzēt tiem, kuriem ir grūti aizpildīt deklarāciju tiešsaistē.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. No 1. marta Latvijas iedzīvotāji var iesniegt ienākumu deklarāciju par 2020. gadu. Šo iespēju jau ir izmantojuši 62 414 cilvēki, pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme intervijā TV3.

Šajā gadā pandēmijas dēļ iesniegt informāciju par ienākumiem var tikai tiešsaistē, izmantojot EDS elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tā kā VID tāpat izmaksā bezdarbnieka pabalstu, dienests brīdina, ka EDS darbā ir iespējamas nelielas tehniskās pauzes, kas saistītas ar šo datu iegūšanu no šīs datu sistēmas pabalstu aprēķināšanai.

Pirmajās deklarāciju iesniegšanas dienās parasti rodas ažiotāža, kuras dēļ pastāv EDS pārslodzes risks, tāpēc VID aicina nemēģināt iesniegt ziņas par ienākumiem marta pirmajās dienās. Tiem, kuriem tas ir jādara, ir trīs mēneši līdz pirmajam jūnijam, bet tie, kuri noformē deklarāciju par 2020. gadu, lai saņemtu nodokļa atmaksu par pamatotiem ienākumiem, var iesniegt to triju gadu laikā.

VID mājaslapā sadalē Gada ienākumu deklarācija ir pieejamas ziņas un izglītojošs video latviešu valodā par to, kā pareizi aizpildīt ienākumu deklarāciju. Tāpat 9. martā VID rīkos bezmaksas tiešsaistes semināru, kur parādīs, kā pieslēgties EDS un aizpildīt deklarāciju.

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka nodokļu atmaksas noformēšanai Latvijas iedzīvotāji var iekļaut savu vecāku, vecvecāku, kā arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību. No 2020. gada deklarācijā var iekļaut izglītības un ārstniecības izdevumus arī par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta pirmās vai otrās grupas invaliditāte.

VID atgādina, ka ir arī speciālā aplikācija "Attaisnotie izdevumi", kurā vēl pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var savadīt visus maksājuma dokumentus un informāciju par tiem.

18
Tagi:
Valsts ieņēmumu dienests, Latvija
Pēc temata
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
"Lielais divdesmitnieks" pieņēma samita gala deklarāciju: ko tā paredz
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts.

Pieminekli neviens vairs neieraudzīs: nopratinātais nacionālpatriots sniedza interviju

29
(atjaunots 16:22 02.03.2021)
Viens no nopratinātajiem sakarā ar lielgabala zādzību un pieminekļa apgānīšanu Jēkabpilī paziņoja, ka "viss ir zem kontroles" un pieminekli vairs neviens neieraudzīs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Tika nozagts lielgabals, kas rotāja memoriālu. Policijas izmeklēšana pagaidām panākumiem nevainagojās - nolaupīto lielgabalu atrast neizdevies. Tāpat nav ziņu par iespējamo vandāļu aizturēšanu, raksta nra.lv.

Taču baumas par to, ka sakarā ar lielgabala zādzību policijas redzeslokā nonākušais vietējais nacionālpatriots izrādījās patiesas. Neskatoties uz policijas izmeklēšanu, "varonis" uzdrošinājās pat sniegt nelielu interviju slavenajai latviešu publicistei Elitai Veidemanei, kura iepriekš neslēpa savu sajūsmu par lielgabala zādzību un cerēja, ka tas jau guļ Daugavas dibenā.

Gundars Kalve, Jēkabpils Latviešu biedrības valdes loceklis, savulaik – Jēkabpils domes priekšsēdētājs no Nacionālās apvienības (2013.–2014.), viens no partijas "Visu Latvijai!" dibinātājiem, lauksaimnieks un patriots, uzskaita sava sarunbiedra regālijas Elita Veidemane. Savas lauksaimniecības zemes viņš nostalģiski nosauca "Abrene". "Lai Abrene man katrā mirklī ir sasniedzama," skaidro nacionālpatriots.

Savu tiešu iesaisti notikušajā publikācijas varonis neatzīst, taču Elita Veidemane atsaucas uz kādām puspatiesībām, ko viņa atradusi " krieviskajos portālos". Tāpēc kļūst skaidrs, ka Gundars Kalve nav gluži pēdējais cilvēks, kurš kaut ko zina par pazudušā pieminekļa likteni.

" Vai tā ir taisnība, ko krievu portāli raksta?" jautā Kalvi Veidemane, un stāsta nacionālpatriotam par to, ka "lielgabals tika atrasts pie latviešu nacionālista". "Vai šis latviešu nacionālists esot jūs. Ar savu traktoru norāvāt to krāmu no pjedestāla?"

"Tas mēsls ir aizvests, un tas vairs nekad neatradīsies mūsu pilsētā. Bet vai tas bija mans traktors - to es tā neapgalvotu," izvairīgi atbild Kalve.

Taču Elita Veidemane cenšas panākt skaidrību un jautā tieši, vai Kalve to izdarījis pats. Publikācijas varonis noliedz savu tiešo līdzdalību šajā vandālisma aktā, bet saka, "es visu zinu, viss ir zem kontroles". Tāpat viņš apliecina, ka viņu nopratināja policijas darbinieki.

Vai meklēt Daugavā?

Latviešu publiciste painteresējas par nozagtā lielgabala likteni, precīzāk viņu interesē nianse, vai tā ir patiesība, ka lielgabals jau esot Latvijas policijas rīcībā

"Nē, protams. Tie ir meli," atbild Gundars Kalve.

"Ceru, ka jūs izmetāt to lūzni Daugavā?", precizē Veidemane.

"To "pieminekli" neviens un nekad vairs neieraudzīs. Tas gan varētu būt Daugavas piesārņojums, bet jādomā, ka Daugaviņa - māmuliņa piedos. Tas ir tāpat kā Melnais bruņinieks savulaik tika iemests Daugavā" atkal izvairīgi paziņo nacionālpatriots.

Uz turpmākajiem precizējošajiem žurnālistes jautājumiem telefona intervijas varonis izvairās sniegt atbildes, skaidrojot, ka tālrunim ir ausis un acis, bet sola daudz ko izstāstīt personīgi, piebilstot, ka atbrauks uz Rīgu jau 16. martā.

Intervijas beigās Elita Veidemane atkal nevar noslēpt savu satraukumu par nolaupītā lielgabala atgriešanos Jēkabpilī. Taču sarunbiedrs mierina viņu, ka tie ir meli un lielgabals vairs nekad tur neparādīsies.

"Nē, nekā tamlīdzīga. Tas tur neatradīsies vairs nekad. Tā ir melīga informācija. Pat ja hipotētiski kāds varētu pieņemt tādu variantu... Mēs tomēr dzīvojam neatkarīgā valstī, un saskaņošanai jābūt, lai arī kādu pieminekli kāds vēlētos likt. Vēlreiz tur novietot kaut ko ar okupantiem saistītu - nu, tur jābūt plānprātīgiem, lai kaut ko tādu akceptētu. Ja vajadzēs, tad arī nākamais "piemineklis" tiks novākts," sola Gundars Kalve.

Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas Ārlietu ministrijai protesta notu sakarā ar vandālisma aktu attiecībā uz padomju pieminekli Jēkabpilī, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

29
Tagi:
piemineklis
Pēc temata
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Latvijā vajā Saeimas deputātu Dombravu: viņš stāsta par desmitiem izskanējušu draudu
Aleksejs Šaripovs: nacionālā politika – strupceļš Latvijas attīstībā
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu