Farmaceite, foto no arhīva

Latvijā beigusies gripas vakcīna. Vai ir nozīme to gaidīt

140
(atjaunots 21:39 27.10.2020)
Latvijas iedzīvotāji saskārušies ar gripas vakcīnu deficītu. Vakcīnas pieprasījums ir vairākkārt ir pieaudzis, tomēr to atrast aptiekās ir neiespējami.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Žurnālisti mēģina noskaidrot, ar ko skaidrojams tiks augsts pieprasījums šosezon, kāpēc vakcīna nav nopērkama un vai ir vērts to gaidīt šogad, stāsta portāls Chayka.

Pretgripas vakcinācija. Foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Зарембо

Portāla lasītāja vērsusies ar jautājumu, kur pensionārs vai invalīds var bez maksas saņemt gripas vakcīnu. Kā ziņots, Veselības ministrija piedāvājusi, bet Ministru kabinets apstiprinājis lēmumu palielināt to personu skaitu, kam gripas vakcīnu valsts apmaksās pilnībā. Tagad bez maksas var vakcinēties par 65 gadiem vecāki cilvēki un personas ar hroniskām slimībām (pēc 18 gadu vecuma). Tāpat kompensācija par vakcināciju jāsaņem riska grupas pārstāvjiem – mediķiem un medicīnas iestāžu personāliem, ilgstošas sociālās kopšanas centru darbiniekiem un klientiem. Pie tam VM, ņemot vērā situāciju ar koronavīrusu, aktīvi aicināja vakcinēties no gripas, lai pasargātu sevi no šī vīrusa.

Tomēr lasītāja nav varējusi saņemt vakcīnu aptiekā, kad viņai to izrakstījis ģimenes ārsts. Aptiekā paskaidroja, ka vakcīnas vienkārši nav...

Meklēja vakcīnu aptiekās

Lai pārbaudītu informāciju, žurnālisti sazinājās ar 11 aptiekām no VM saraksta. Aptieku tīklā Apotheka apstiprināja, ka preparāta viņiem nav.

"Mēness Aptieka" pastāstīja, ka bezmaksas vakcīnu nebūs līdz decembrim, bet tagad atsevišķās filiālēs pieejamas maksas vakcīnas, un tie, kas nevēlas gaidīt, var vakcinēties par saviem līdzekļiem. Tomēr nav saprotams, kur to meklēt, jo interneta veikalā vakcīnas nav.

Pārbaudīja preparātu reģistru – Vaxigrip Tetra, Fluarix Tetra, Influvac Tetra tur nav.

Aptiekas "Benu" darbinieki pastāstīja, ka bezmaksas vakcinācijas plāns pastāv tikai uz poliklīniku bāzes, aptiekās preparātus nepiegādā. Četrvalentās vakcīnas noliktavās nav, trīsvalento vairs neražo. Paveicies tiem, kuri paspējuši to iegādāties septembrī, jo normālas vakcinācijas aspektā būtu bezjēdzīgi vakcinēties vēlāk.

Meklēja citās veselības aprūpes iestādēs

Vakcinācijas kabinetā VC4 pastāstīja, ka vakcīnas piegādes gaidāmas tikai novembra otrajā pusē. Atlikušas vakcīnas bērniem līdz 2 gadu vecumam un grūtniecēm.

Ģimenes ārsts Ivans Ņesterovs apstiprināja, ka vakcinācija notiek, ja pacienti paši atnes vakcīnu, jo viņu poliklīnika vakcīnas neiepērk.

Doktora Minčenko kabinetā Daugavpilī paskaidroja, ka sezonas gripa Latvijā parasti sākas decembra beigās, janvārī. Patlaban vakcīnas nav, domājams, tā būs novembra beigās. Vakcinēties iespējams pat decembrī, tikai inkubācijas periods sastāda divas nedēļas.

Ko stāsta ierēdņi

Žurnālisti ar jautājumiem vērsās Veselības ministrijā. Ierēdņi atbildēja, ka, saskaņā ar farmaceitisko līdzekļu ražotāju datiem, šogad Latvijā ievestas 194 238 gripas vakcīnas devas (tostarp – 90 000 vakcīnu, ko iepirkusi valsts), par 12% vairāk nekā aizvadītajā gadā, vairāk nekā pēdējos piecus gadus. Taču tie ir apmēram 10% valsts iedzīvotāju.

Pie tam jāsaprot, ka gripas vakcīnu skaitu ražotāji šogad plānojuši saskaņā ar vakcīnas patēriņa tendencēm agrākajos gados. Medikamentu ražotāji sāk gripas vakcīnu ražošanu aptuveni gadu uz priekšu, 2020./21.g. gripas sezonai paredzētās vakcīnas ražošana sākusies 2019, gada rudenī. Ņemot vērā Covid-19 infekcijas sākumu, nebija iespējams palielināt ražošanas jaudu un piegādāt ES dalībvalstīm lielāku daudzumu vakcīnu, nekā bija ieplānots 2019. gada rudenī. Tāpēc VM, analizējot pašreizējo informāciju, kā arī aptieku datus, secināja, ka gripas vakcīnu pieejamība šosezon būs ierobežota.

Tomēr 2020. gada maija sākumā Veselības ministrija sadarbībā ar Valsts veselības inspekciju vairākkārt vērsās pie ražotājiem ar lūgumu atrast iespēju piegādāt lielāku skaitu gripas vakcīnu, pārdalot tās no citām ES valstīm. Tomēr resors saņēma atteikumu, jo pieprasījums pieaudzis arī ārzemēs.

Patlaban vairumtirgotāji prognozē, ka decembrī Latvija varētu saņemt vēl 10 000 vakcīnu.

Lai informētu sabiedrību par gripas vakcīnu pieejamību, Zāļu valsts aģentūra lūdza medikamentu vairumtirgotājiem katru darba dienu no 2020. gada 1. oktobra sniegt informāciju par iepriekš piegādātajām gripas vakcīnām, norādot aptiekām un citiem klientiem piegādāto daudzumu, ieskaitot aptiekas nosaukumu, pilsētu un aptiekas adresi.

VM ieteica patērētājiem pirms apmeklējuma piezvanīt uz slimnīcu un uzzināt, vai gripas vakcīnas ir pieejamas. Resora mājaslapā pieejama veselības aprūpes iestāžu kontaktinformācija. Ieteicams pirms apmeklējuma sazināties arī ar aptieku.

VM pārstāve Jana Feldmane intervijā Latvijas radio apstiprināja, ka šogad valsts gripas vakcinācijas plāns papildināts ar divām cilvēku grupām – medicīnas darbiniekiem un sociālās aprūpes centru klientiem un darbiniekiem. Tāpat kompensāciju par vakcīnu var saņemt cilvēki ar hroniskām slimībām, bērni vecumā no 2 līdz 8 gadiem un cilvēki vecumā no 65 gadiem. Receptes pieejamas pie ģimenes ārsta.

Tomēr Feldmane konstatēja, ka vakcīnu nepietiek. Tā ir pēdējo gadu problēma, viņa atzina – ar katru gadu gripas vakcīnu pieprasījums pieaug, taču ražotāji to nevar apmierināt. Vakcīnu saražo vienai sezonai, ražošanas process ir sarežģīts un ilgs, pie tam ražotāji rēķinās ar agrāko gadu vakcīnas patēriņu katrā konkrētā valstī un uz krasu pieprasījuma pieaugumu nespēj reaģēt. Līdzīga situācija vērojama arī citās valstīs.

Vista. Foto no arhīva
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Ar mērķi profesionāli novērtēt ar vakcināciju un valsts imunizācijas politiku saistītos jautājumus un vakcīnas pasūtījumus veselības ministre sasauc Imunizācijas valsts padomi.

Pēdējo reizi šī padome sasaukta 2020. gada 13. februārī, mēnesi pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas sakarā ar Covid-19 epidēmiju. Nekādi lēmumi par vakcināciju pret gripu netika pieņemti.

140
Tagi:
Latvija, gripa, vakcīna
Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs ar budžeta projektu 2021. gadam

Ekonomikas brīnuma gaidās: Saeima apstiprināja 2021. gada budžetu

3
(atjaunots 17:40 03.12.2020)
Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 2021. gada budžetu – spriežot pēc skaitļiem un paziņojumiem, tas būs krīzes gads; pie tam, trešā daļa parlamenta atteicās atbalstīt valsts galveno finanšu likumu.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas budžeta ienākumi ir apstiprināti 9,58 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Budžeta ienākumu samazinājums, salīdzinājumā ar 2020. gadu, sastāda 328 miljonus eiro, savukārt izdevumi palielinājušies par 744 miljoniem eiro. Budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no IKP.

Būtībā, budžetu var iedalīt divās pamatdaļās. Pirmkārt, pozitīvā, sociālā. Šeit budžets iznācis salīdzinoši neslikts (to atzīst pat Saeimas opozīcija). Papildu 183 miljoni eiro piešķirti medicīnas iestāžu darbinieku atalgojuma palielināšanai. Pieaugs arī skolotāju algas. Nākamgad šim mērķim papildus atvēlēti 33,3 miljoni eiro, savukārt 2022. gadā un sekojošajos gados – 49,1 miljons eiro. Papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā piešķirts garantēto minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai valstī, 70,7 miljonus eiro novirzīs minimālo pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu paaugstināšanai.

Budžeta mīnusi, protams, skar tā ienākumu daļas veidošanu.. Pirmkārt, iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadalījuma izmaiņas, kurš tradicionāli veidoja pašvaldību ienākumu galveno daļu. Valdība novirzījusi valsts budžetā 5% šī nodokļa ienākumu, tādējādi, saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem, pašvaldības 2021. gadā pazaudēs aptuveni 90 miljonus eiro. Pieaugušo prasību fonā attiecībā uz sociālo atbalstu iedzīvotājiem un vispārējā ekonomikas krīzes stāvokļa fonā – pašvaldībām faktiski atņemta ievērojama daļa līdzekļu, kuri bija nepieciešami šo uzdevumu risināšanai. Savukārt pašvaldību budžetu izdevumu daļas sociālo izmaksu ziņā, tieši pretēji, ir pieaugušas. Jā, pašvaldībām palielināja attīstības aizdevumu saņemšanas kvotas (tā izlēma valdība), taču kredītus kaut kad nāksies atmaksāt.

Debašu laikā opozīcijas deputāti sniedza skaitļus: iedzīvotāju dzīves līmenis Rīgā sastāda 110% no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā, savukārt Latgalē tie ir tikai 40%. Pašvaldību diskriminācijas turpinājums vedīs pie tālākas cilvēku aizplūšanas no reģioniem uz galvaspilsētu, savukārt pie pirmās iespējas – no galvaspilsētas uz ārzemēm.

ES karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Vēl viens globāls mīnuss – nodokļu reforma, kuru iecerējusi valdība, atkal jau, krīzes gadā. Mikrouzņēmumu darbība faktiski tiek ierobežota līdz minimāli iespējamajam līmenim, pašnodarbinātās personas, lai arī ir nodrošinātas ar sociālo apdrošināšanu, taču ir apliktas ar nodokļu iemaksām sociālajā budžetā. Pluss – minimālās algas palielināšana no 1. janvāra no 430 līdz 500 eiro. Lielām kompānijām un valsts ierēdņiem tas, neapšaubāmi, ir pluss (ņemot vērā, ka par 1% samazinās sociālā nodokļa likme), taču mazajam biznesam, sevišķi reģionos, tas nozīmēs nodokļu palielinājumu, turklāt ne vienmēr iespējamu samaksāt. Maksimālais neapliekamais minimums, starp citu, palielināts no 250 līdz 300 eiro mēnesī.

No 1. janvāra izmaiņas ir gaidāmas arī citos nodokļos. Palielināsies akcīze tabakas izstrādājumiem. Paaugstināta transporta nodokļa likme uzņēmumiem, spriežot pēc visa, transporta nodoklis pieaugs arī privātpersonām. Toties tikt saglabāta pievienotās vērtības nodokļa likme Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām.

Nedaudz optimisma – jau nākamgada, kā paredzēts budžetā, Latvijas ekonomika atkal sāks augt. IKP ir jāpalielinās par 5,1% 2021. gadā, savukārt sekojošajos divos gados pieaugums tiek prognozēts 3% apmērā gadā.

Uzstājoties parlamentā ar runu, kura bija veltīta budžeta pieņemšanai, premjerministrs Krišjānis Kariņš salīdzināja "koronakrīzi" ar tādiem vēsturiskiem notikumiem, kā Latvijas neatkarības iegūšana vai iestāšanās NATO. Pēc premjera domām, gūstot pieredzi pirmā, pavasara Covid-19 viļņa laikā, valdība šobrīd ir izstrādājusi efektīvu ekonomikas (un iedzīvotāju) atbalsta sistēmu. Galvenais kritērijs uzņēmumiem – apgrozījuma kritums 20% apmērā novembrī, salīdzinājumā ar trim iepriekšējiem mēnešiem, un, atšķirībā no "pavasara viļņa", nav svarīgi, kādā nodokļu režīmā strādā uzņēmējs. Saskaņā ar premjera vērtējumu, pirmajā dīkstāves, algu līdzfinansējuma un apgrozījuma uzturēšanas pabalstu pieteikšanas dienā tos iesniedza gandrīz 700 uzņēmumu.

Galvanais jautājums: kad beigsies ierobežojošie pasākumi, kuri bremzē ekonomiku? Saskaņā ar premjerministra izteiktajām prognozēm, tas ir atkarīgs no tā, cik ātri izdosies saņemt vakcīnu pret Covid-19: "Latvija ir rezervējusi vakcīnas no vairākiem ražotājiem. Ir rezervēts tik plašs loks, jo nezinām, kuras vakcīnas saņems atļaujas. Bet tās, kuras saņems, esam rezervējuši. Mūsu mērķis būtu vakcinēt visus Latvijas iedzīvotājus par velti… Taču nāksies paskatīties uz nākotni. Mums būs grūti turpmākie 6-9 mēneši, ir šādi aprēķini. Kamēr vakcīnas izstrādās, kamēr tās apstiprinās, kamēr tās tiks izplatītas visā Eiropā, kamēr spēs vakcinēt visus iedzīvotājus, paies aptuveni šāds laiks – no 6 līdz 9 mēnešiem. Tas nozīmē, ka mums jāgatavojas drošības pasākumus ievērot vismaz līdz vasaras vidum."

Premjers uzsvēra reformu turpināšanas svarīgumu – gan nodokļu, gan administratīvi teritoriālās, gan izglītības reformas, tostarp no Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanas viedokļa reģionā. Tiesu reforma, sadarbība ar NATO, infrastruktūras projektu nozīme (tai skaitā Rail Baltica – lielākais, pēc premjera teiktā, projekts finansējuma apjoma ziņā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas brīža) – visi šie jautājumi paliek valdības prioritātes.

Nevar neatzīmēt pašu deputātu reakciju uz premjerministra runu. Vērtējumu spektrs bijis plašs – no pateicības paušanas valdībai par teicami padarītu darbu līdz asai kritikai.

To vidū, kas pateica premjerministram paldies, lai cik dīvaini tas nebūtu, bija opozīcijā esošās Zaļās un zemnieku savienības deputāts Māris Kučinskis, Kariņa priekšgājējs premjerministra amata. "Tikai bijušie premjeri saprot to darbu apjomu un atbildības līmeni, kurš pastāv, un valdības vadītāju… Un tikai pašreizējā premjerministra spējas sabalansēt dažādus politiskos spēkus koalīcijā ļāva valdībai joprojām pastāvēt," atzīmēja Kučinskis.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja premjeram uz to, ka budžeta apspriešanas gaitā valdības koalīcija trīs reizes samazināja debašu laiku, un viņam jau sāka rasties bažas, ka nākamgad deputātiem vispār mikrofonu: "Es jūsu vietā noteikti nepieļautu šādu praksi."

IQOS produkcija, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Vēl viens Dombrovska komentārs skāra valdības pieņemtos "uzlabotos" dīkstāves pabalstus. Jo valdības apstiprinātā "rudens" pabalstu programma – tas ir tas pats, ko parlamenta opozīcija piedāvāja jau pavasarī, kritizējot neefektīvo sistēmu, kuru toreiz piedāvāja valdība. "Tas ļauj domāt, ka valdība pēc pusgada atbalstīs arī tos grozījumus, kurus opozīcija šobrīd piedāvāja 2021. gada budžetam," ironiski secināja politiķis.

Deputāts no "Saskaņas" Igors Pimenovs atzīmēja, ka, lai gan premjers Kariņš savā runā arī sola ekonomikas brīnumu Latvijā, tomēr skaitļi liecina par pretējo. Saskaņā ar deputāta aprēķiniem, lai Latvija panāktu vidējo dzīves līmeni Eiropā, ekonomiskajai izaugsmei ir jābūt 7% gadā. Lai to panāktu, ir nepieciešamas ikgadējas investīcijas 2,7 miljardu eiro apmērā. Taču šobrīd, pēc Pimenova sacītā, vērojama tikai un vienīgi privāto investīciju aizplūšana no valsts ekonomikas.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola ieteica premjerministram aizdomāties par to, ka pieņemto nodokļu izmaiņu dēļ desmitiem tūkstošu cilvēku Latvijā nākamgad paliks bez darba, un valdība būs spiesta meklēt izejas iespējas no sarežģītās sociālās situācijas valstī.

Deputāts Aldis Gobzems pieņēma, ka premjers vienkārši nesaprot, kas patiesībā notiek valstī. Politiķis atgādināja, ka pavasarī un vasarā Kariņš kopā ar veselības ministri Ilzi Viņķeli lepojās, "kādi mēs esam čempioni cīņā ar koronavīrusu", un te pēkšņi notiek "sabrukums medicīnā" 500 aizņemtu gultasvietu slimnīcās dēļ. Gobzems pavaicāja: ko tad valdība darīs reāla mēra gadījumā, piemēram, vai ja sāktos karš?

2021. gada budžeta pieņemšana Saeimai prasījusi vēsturiski rekordlielu laika daudzumu. Darbs pie dokumentu paketes sākās 23. novembrī, kopumā Saeimai bija nepieciešamas 78 stundas, lai izskatītu 142 grozījumu. Turklāt neviens no Saeimas opozīcijas iesniegtajiem piedāvājumiem neguva valdības koalīcijas deputātu atbalstu.

3
Tagi:
budžets, IKP
Pēc temata
FM bremzē pensijas pielikumu tiem, kuri aizgājuši pelnītā atpūtā pēc 2012. gada
Lai nebūtu jānogriež algas: Rīga meklē iespējas ietaupīt 20 miljonus eiro
Pasaules diktāts latviešu valodā

Latviski bez kļūdām: cik cilvēku tika galā ar diktātu latviešu valodā

5
(atjaunots 17:40 03.12.2020)
Kļuvuši zināmi VI Pasaules diktāta latviešu valodā rezultāti, kuru lielākoties rakstīja daiļā dzimuma pārstāves.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Septītajā novembrī notika VI Pasaules diktāts latviešu valodā, kuru sarīkoja Interneta platformā Raksti.org, vēsta Mixnews.lv.

Kā var secināt pēc nosaukuma, diktātu varēja uzrakstīt ikviens cilvēks, jebkurā pasaules malā. Kopumā tika uzrakstīti 2457 darbi. Turklāt 83% diktāta dalībnieku bija sievietes.

Pēc pārbaudes rezultātiem, tikai 4 cilvēki spējuši uzrakstīt diktātu bez kļūdām. Trīspadsmit darbos bija pieļauta viena kļūda. No šiem 17 darbiem 16 uzrakstīja Latvijas iedzīvotāji un vienu – Luksemburgas iedzīvotājs.

Visus, kas uzrakstīja diktātu bez kļūdām vai ar vienu kļūdu, saņēma vērtējumu "teicami". Teicamnieku vidū ir trīs skolnieces vecumā no 14 līdz 17 gadiem un divas 60 gadus vecas sievietes.

Tāpat ir zināms, ka 249 dalībnieki pieļāva no 2 līdz 5 kļūdām savos diktātos. Vēl 805 cilvēki, kuri uzrakstīja darbus, kļūdījās no 6 līdz 10 reizēm.

No 11 līdz 20 kļūdām pieļāva 1050 cilvēki, 237 cilvēki – 21-30 kļūdas, 47 cilvēki kļūdījās 41-50 reizes, 24 cilvēki kļūdījās 51 un vairāk reižu.

Viens no dalībniekiem pieļāva 139 kļūdas.

Organizatori izrēķināja vidējo kļūdu skaitu diktātā. Tas sastādīja 13 – vidēji pa 4 pareizrakstības un 9 interpunkcijas kļūdām.

Darbu skaits bija mazāks, teicamnieku skaits – lielāks

Iepriekšējo – V Pasaules diktātu latviešu valodā, – kurš tika rīkots 2019. gada 9. novembrī, "teicami" uzrakstīja 20 no 2042 dalībniekiem, jeb 0,98%.

Seši diktāti tika uzrakstīti bez kļūdām, savukārt 14 – ar vienu kļūdu. Visi "teicamnieku" darbi tika uzrakstīti Latvijā, 10 – Internetā (8 – Rīgā, pa vienam – Kuldīgā un Kārķos), un 10 – klātienē: 4 – Liepājā, 3 – Ventspilī, pa vienam – Rīgā, Jelgavā un Valmierā. Vienus no labākajiem darbiem uzrakstīja 17 gadus jauns vidusskolnieks un 73 gadus veca pensionāre.

Vidējais kļūdu skaits, rēķinot uz katru darbu, sastādīja 18: 8 pareizrakstības un 10 interpunkcijas kļūdas. Maksimālais kļūdu skaits, kas tika pieļauts vienā darbā, bija 239. Pārbaudei netika pieņemti 34 darbi, jo bija uzrakstīti tikai daļēji. Diktāta garums sastādīja 300 vārdus. Jaunākajam diktāta dalībniekam bija 8 gadi, vecākajam – 74.

5
Tagi:
latviešu valoda
Pēc temata
Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei
Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā