Latvijas pilsoņa pase, foto no arhīva

Ja būs problēmas, nopērciet Latvijas pasi: vai iespējama pilsonības tirdzniecība

28
(atjaunots 20:19 26.10.2020)
Telekanāls Al Jazeera pieminējis Latviju skandalozā dokumentālajā filmā par Kipras "zelta pasēm". Latvijas PMLP visu noliedz un piesauc latviešu valodu. Saeimas spīkere Ināra Mūrniece ir aizvainota un pārliecināta – Latvijas pilsonība nav nopērkama.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Telekompānija Al Jazeera uzņēmusi filmu, kurā Latvija pieminēta garāmejot, tomēr nepatīkamā rakursā. Žurnālisti organizējuši izmeklēšanu par Kipras "zelta pasēm", stāsta Rus.lsm.lv.

Kā zināms, Kipra dod "cietējiem" pilsonību apmaiņā pret vērā ņemamām investīcijām.

Al Jazeera filmā žurnālists, stādoties priekšā kā Ķīnā par naudas atmazgāšanu notiesāta biznesmeņa pilnvarotais, lūdz Dimitri Siluri, tagad jau bijušo Kipras parlamenta spīkeri, palīdzēt viņa patronam saņemt pasi. Jāpiebilst, ka oktobrī pēc skandāla ap programmu pilsonības piešķiršanai apmaiņā pret investīcijām Siluris atkāpās no amata.

Investīcijas jau ir laba lieta, tomēr notiesātajiem Kipras pilsonības saņemšanas oficiālais ceļš ir slēgts. Tomēr Siluris pieļāva, ka jautājumu būtu iespējams atrisināt par labu uzņēmējam. Un šajā kontekstā viņš piemin Latviju. Sak, ja ar Kipru radīšoties problēmas, pasi varēšot nopirkt tur.

Siluris saka, ka viņam esot sakari ar citiem spīkeriem citās valstīs, un arī tur viņš varot šo to panākt.

"Es pazīstu visu parlamentu priekšsēdētājus. Es nerunāju par Zviedriju vai Dāniju. Es pazīstu Maltu, Latviju, Slovēniju," privātā sarunā paziņoja ierēdnis.

Latvija ir sašutusi un aizvainota.

Latvija reaģēja asi. Šī nianse radīja Latvijas Saeimas spīkeres Ināras Mūrnieces sašutumu. Viņa paziņoja, ka bijusi ļoti sarūgtināta, dzirdot, ka Latvija pieminēta tik neglītā kontekstā.

Hošiminas iedzīvotāji. Foto no arhīva
© Sputnik / Александр Вильф

Mūrniece apliecināja, ka Latvijas pilsonību nopirkt nav iespējams, un viņa personīgi kategoriski noliedz visu Sullira teikto.

Sarunā iesaistījās arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Tās pārstāvji uzsvēra, ka esot neiespējami nelikumīgā ceļā, apejot pieņemtās normas, saņemt Latvijas pilsonību.

Pieņemto naturalizācijas kārtību var apiet tikai tie, kam Saeima piešķīrusi pilsonību par īpašiem nopelniem. Pie tam šai procesa gaitai ikviens var sekot, jo process ir atklāts.

Vēl vairāk PMLP rūpīgi un regulāri pārbauda jaunizcepto pilsoņu datus – visus dokumentus un pierādījumus, arī latviešu valodas zināšanas.

Skandāls Kiprā

Kad klajā nāca Al Jazeera izmeklēšana, kurā Kipras augstākie ierēdņi apsūdzēti par pilsonības pārdošanu citu valstu noziedzniekiem, izcēlās milzīgs politiskais skandāls.

Līdz ar Siluri pa ādu dabūja vairāki citi pazīstami politiķi. Pat Kipras parlamenta vadītājs slēptās kameras uzņemtajos kadros sola atbalstīt pilsonības piešķiršanu minētajam neesošajam uzņēmējam no Ķīnas.

Galu galā Kiprā notika pirmais deputātu streiks vēsturē – viņi protestēja pret spīkera darbībām. Pats Siluris atkāpās no amata.

Vienlaikus Eiropas Komisija ieteica pārbaudīt, vai programmas, kas ļauj saņemt Kipras un Maltas pilsonību, atbilst Eiropas likumdošanas normām.

Maltas un Kipras valdībām divu mēnešu laikā jāatbild uz apsūdzībām. Ja EK nesaņems apmierinošas atbildes, iespējams, pret šīm valstīm tiks ieviestas sankcijas.

28
Tagi:
skandāls, Latvija, termiņuzturēšanās atļauja
Pēc temata
EK uzsākusi Kipras un Maltas Uzturēšanās atļauju programmu likumīguma pārbaudi
Latvija var pārskatīt vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem
Gribi dzīvot Latvijā? Maksā 500 tūkstošus eiro
Rīgas panorāma

Tukšums ir sliktāks par zagšanām: kāpēc veikali aiziet no Rīgas centra

10
(atjaunots 16:29 02.12.2020)
Saskaņā ar pētījuma datiem, 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā samazinājies par 40%, cilvēki izvēlas pārcelties uz piepilsētām, kur ir mierīgāk un ērtāk, – šis ir viens no vairākiem veikalu skaita samazināšanās faktoriem pilsētas centrā, kādi tad ir citi iemesli.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ielu tirdzniecības plātību segments Rīgā nav attīstīts, un tirdzniecības ielas nav iekārtotas, par to teikts Colliers Baltics pētījumā, raksta db.lv.

Taču tieši nelieli veikali un kafejnīcas daudzās Eiropas pilsētās rada neatkārtojamu kolorītu.

Vairums starptautisko apģērbu un apavu veikalu tīklu pārvākušies uz tirdzniecības centriem, retos gadījumos saglabājot reprezentatīvos veikalus pilsētas centrā. Turklāt banku filiāles un telekomunikāciju pakalpojumu operatori praktiski pilnībā ir atteikušies no tirdzniecības Rīgas centrā.

"Centrbēdzes" iedzīvotāji

Saskaņā ar statistikas datiem, pēdējo 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā ir samazinājies par 40%. Vairums iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi galvaspilsētas piepilsētās, centrā atgriežoties uz darbu, pēc dievkalpojumiem vai kultūras pasākumiem.

Šī tendence un cilvēku ieradumi arī ietekmējuši operatoru un zīmolu darbību, kuri ir pārstāvēti pilsētas centrā.

Pēdējos gados ielu tirdzniecības platības aktīvi izmanto nelieli pārtikas un diennakts veikali, kā arī kafejnīcas, kur pārsvarā piedāvāja kafiju un konditorejas izstrādājumus. Bieži vien tie atradās visdzīvākajās centra ielās. Covid-19 izraisīto ierobežojumu dēļ iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas iepirkties nelielos veikalos netālu no mājām vai Internetā.

Nedz tūristu, nedz darbinieku

"Palielinoties iepirkšanās internetā popularitātei, tirdzniecības sektors strauji mainās. Lai klienti izvēlētos apmeklēt veikalus, tiem ir jāpiedāvā unikāls produkts, ātri un ērti pieejams pakalpojums vai jāsniedz īpašas emocijas. Veikaliem pilsētas centrā gan Rīgā, gan arī citviet Eiropā ar pielāgošanos veicas grūtāk. Agrāk cilvēku plūsmu nodrošināja gan centrā iedzīvotāji, gan tie kas apmeklēja centru ikdienā dēļ darba, mācībām, vai citiem pakalpojumiem. Pandēmijas laikā dažādu luksusa preču veikaliem, kafejnīcām, restorāniem, bāriem, veselības un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem nemaz neklājas viegli. Mazie Vecrīgas veikali cieš īpaši smagus zaudējumus, jo tūristu plūsma gandrīz ir izsīkusi," pastāstīja brokeru aģentūras Colliers Baltics vadītājs Ēriks Bergmans.

Piektā daļa veikalu stāv tukši

Pētījuma autori nonāca pie secinājuma, ka īres maksa par ielu tirdzniecību Rīgā pēdējos gados samazinās, un tiek gaidīts, ka Covid-19 iespaidā samazināšanās būs vēl straujāka. Pašlaik brīvo telpu daļa Rīgas centrālajā daļā ir ļoti augsta – aptuveni viena piektā daļa visu telpu stāv tukšas.

Ņemot vērā Covid-19 cilni un ieviestos ierobežojumus, Colliers pētījuma autori secina, ka tuvākajā nākotnē situācija neuzlabosies.

10
Tagi:
Rīga, veikals
Pēc temata
"Triju trešdaļu sabiedrība": kāpēc nabagie Latvijā paliek nabagi
"Bomžu pilsēta": rīdziniekus šokē jaunais lietoto apģērbu veikals
Latvija pārvēršas par lietoto apģērbu atkritumu poligonu
"Veiksmes stāsts": rīdziniekus šokē kārtējais lietotu apģērbu veikals
Ilze Znotiņa

Nevajag daudz liecinieku un ekspertīžu: Latvijā grib ātri tiesāt par naudas atmazgāšanu

22
(atjaunots 16:21 02.12.2020)
Žurnālistu rīcībā nonācis slepena Finanšu izlūkošanas dienesta semināra ieraksts, kurā tiesnešiem skaidroja, ka procesi naudas atmazgāšanas lietās ir jāveic ātri, atturoties no liela skaita liecinieku pieaicināšanas un apjomīgu ekspertīžu nozīmēšanas.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Latvijai ir svarīgi, lai tiesu procesi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās būtu ātri, taču tiesneši var nonākt strupceļā, ja izsauks daudz liecinieku un nozīmēs apjomīgas ekspertīzes, pastāstīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa tiesībsargu mācību seminārā, raksta db.lv.

Šo apmācību Finanšu izlūkošanas dienests aizvadīja oktobra beigās. Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, prokurori un tiesneši diskutēja par bāziskajām problēmām izmeklēšanā un tiesvedībās naudas atmazgāšanas lietās.

FID norāda, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana ir valsts prioritāte. Visbiežāk šādu pārkāpumu risks ir saistīts ar citiem noziegumiem, pirmām kārtām ar korupciju, kukuļņemšanu, izvairīšanos no nodokļu samaksas, akcīzes preču un narkotisko vielu nelegālo apriti, kā arī ar noziegumiem pret īpašumu.

Praksē notiek situācijas, kad FID, izmeklētāju, prokuroru un tiesnešu domas par pietiekamu pierādījumu apjomu naudas atmazgāšanas lietās atšķiras.

"Es ceru, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācijas jomā jūs ļoti lielā, teiksim, tādā strupceļā iebrauksiet, ja sāksiet, piemēram, aicināt uz tiesu milzīgu daudzumu, teiksim, lieciniekus vai sāksiet prasīt kaut kādas milzīgi lielas apjomīgas ekspertīzes, kas ir, protams, jādara, ja mēs runājām par apsūdzībām," saka Znotiņa semināra videoierakstā, kurš nonācis žurnālistu rokās.

Pēc Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas domām, šajos jautājumos ir ļoti svarīgi, lai tiesas process notiek ātri.

"Lai ne tikai, no vienas puses, mēs izņemtu no apgrozības, no ekonomikas nelegālus līdzekļus, bet arī tādēļ, ka tas ir, protams, ļoti nopietns apdraudējums un tāds ierobežojums no cilvēktiesību viedokļa tai personai, kuru mēs turam aizdomās un kuras līdzekļus mēs aizturam," paskaidroja Znotiņa.

Viņa uzskata, ka ir jāstrādā ātri un efektīvi, izmantojot visus tos instrumentus, kuri citās valstīs ir atzīti par iespējamiem. Viņa uzskata, ka pateicoties tam citās valstīs naudas atmazgāšanas apkarošanas temats nav tik problemātisks kā Latvijā.

Plašāku skaidrojumu Finanšu izlūkošanas dienests nesniedza, taču paskaidroja ka šis seminārs bijis paredzēts konkrētai auditorijai – izmeklētājiem, specdienestu pārstāvjiem, prokuroriem un tiesnešiem. Apmācības tika organizētas dienesta vajadzībām, lai apspriestu problemātiskos izmeklēšanas un kriminālvajāšanas jautājumus, nodrošināt pieredzes apmaiņu. Mācību materiāli, ieskaitot prezentācijas un lektoru uzstāšanās, satur ierobežotas piekļuves informāciju, tai skaitā tiesībsargājošo iestāžu dienesta informāciju, tādēļ FID arī nevēlas sniegt plašākus komentārus par šo tēmu un lektoru konkrētajiem paziņojumiem.

22
Tagi:
Finanšu izlūkošanas dienests, nauda
Pēc temata
Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā
Beneficiārs – lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība
Tirgot ar Latviju nevēlas, taču brauc: ministrs pastāstīja, kas piesaista ārzemju biznesu
Apturēt "Vasiļisas lāstu": bankas piedāvā finanšu sektora "kapitālremonta" remonta plānu