SPbVU

Latvijā parādījusies bezmaksas izglītība krievu valodā

166
(atjaunots 15:55 26.10.2020)
Organizēja mītiņus, rakstīja pieprasījumus Latvijas Izglītības ministrijai, vērsās Krievijas vēstniecībā, Rīgas bijušais mērs Nils Ušakovs solīja bezmaksas papildu nodarbības krievvalodīgajiem skolēniem, bet galu galā palīdzējusi Sanktpēterburgas valsts universitāte.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Patlaban izglītība "krievu" skolās Latvijā ir kā čemodāns bez roktura – nest grūti, bet pamest žēl. Valsts valodas apguves metodikā izrāviens 10 gadu laikā nav panākts, valoda tiek apgūta, mācoties tajā citus priekšmetus. Nu, kā apgūta...

Spriežot pēc skolēnu vidējā rezultāta latviešu valoda padodas grūtāk nekā citas, sekmes visos priekšmetos ir kritušās.

Vecāki darīja visu iespējamo, lai uzlabotu situāciju un nodrošinātu bērniem papildu izglītību, kas ļautu kompensēt Latvijas izglītības sistēmas trūkumus. Arī mītiņos gāja, pieprasījumus IZM rakstīja, Krievijas vēstniecībā vērsās. Panākumu nebija.

Toreiz Rīgas bijušais mērs Nils Ušakovs solīja bezmaksas papildu nodarbības skolēniem, tomēr nepaspēja izpildīt solījumu. Tagad beidzot darbs ir sācies. Papildu izglītība krievu valodā ir pieejama. Tiesa, pagaidām ne visiem, apmēram vienam no 54 krievu skolēniem. Taču tas ir tikai sākums!

Paldies SPbVU

Pirms nedēļas skolēnu vecāku vidū izskanēja jaunums: ir iespēja pieslēgties Sanktpēterburgas valsts universitātes (SPbVU) bezmaksas papildu uzdevumiem. SPbVU jau trešo gadu izstrādā attālināto mācību programmu 10.-12. klašu krievu skolēniem visā pasaulē, šogad parādījusies programma 6.-9. klasēm.

SPbVU bezmaksas skolas darbības trijos gados par to ieinteresējušies skolēni no sešām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Spānijas, Kazahstānas, Kirgīzijas un Uzbekistānas. Pie tam citu valstu skolēni var pateikties ne tikai SPbVU – liela loma bija arī Latvijas vecāku aktivitātei.

Pirms trim gadiem SPbVU pēc palīdzības vērsās Rēzeknes aktīvists Vadims Gilis. Tagad programma 6.-9. klašu skolēniem tiek izstrādāta pēc Rīgas Vecāku biedrības pārstāves Jūlijas Sohinas lūguma. Ne velti vecāki mocījušies un klieguši par savām problēmām pa visu pasauli. SPbVU viņus ir sadzirdējusi. Vēlāk varbūt izdzirdēs vēl kāds.

Universitātes (starp citu, tā ir viena no trim labākajām augstskolām Krievijā) interese – sagatavot sev studentus, arī no ārvalstīm. Universitātes ietvaros – īsta humāna labdarība. Taču ir labums arī Krievijas valstij. Patiesībā tas ir atbalsts valsts imigrācijas politikai. Krievija bieži piedāvā iespējas iekārtoties darbā ārvalstu studentiem vietējās augstskolās.

Pašu krievvalodīgo ārvalstu skolēnu interese ir saprotama: uzlabot zināšanas dzimtajā valodā. Tomēr viņiem piedāvājas arī citu tautību skolēni, kas pievērš uzmanību studiju iespējām Krievijā, kur bez maksas ļoti kvalitatīva augstākā izglītība.

Varbūt kādu tas izbrīnīs, tomēr starp Krievijas augstskolu abiturientiem ir arī skolēni no Latvijas, latviešu skolu absolventi. Viņi bieži vien norāda, ka izvēles pamatā ir bezmaksas augstākā izglītība Krievijā un lētāka dzīve salīdzinājumā ar Eiropu. Un, protams, pašas izglītības augstā kvalitāte.

Ko profesori stāstīs skolēniem?

Pie tam SPbVU ir papilnam katedru. Var izraudzīties lekcijas bērniem un viņu vecākiem. Kopā ar pieteikumiem mācībām 6.-9. klašu skolēniem notika sākotnēja anketēšana, un vecākiem (vai skolēniem) tika piedāvāta iespēja izvēlēties interesējošos priekšmetus.

Protams, priekšmetu galīgajai izvēlei tika izmantotas vairākuma vēlmes. Priekšmeti sarindojās pēc popularitātes: matemātika, krievu valoda, vēsture, bioloģija, ķīmija, fizika, literatūra, ģeogrāfija.

Bērni skolā, foto no arhīva
© Sputnik / Артем Житенев

Atzīmēšu, ka efektīvas imigrācijas politikas labad jāseko skolēnu vēlmēm (tas nodrošina interesentu plūsmu), taču jāpatur prātā arī tādi nācijas pašapziņai svarīgi priekšmeti kā vēsture un literatūra. Būt krievam – pats galvenais ir domāt kā krievam.

Starp papildu priekšmetiem jābūt gan literatūrai, gan vēsturei, jo tie liek pasaules uztveres un nacionālās morāles pamatus. 10.-12. klasēs viss sākās ar krievu valodas un literatūras (šiem priekšmetiem Latvijas izglītības reforma nodarījusi lielāko ļaunumu) un Krievijas vēstures (to Latvijā nemācās nemaz) mācībām. Pēc tam par projektu padzirdēja citu valstu skolēni un lūdza kaut ko līdzīgu, tikai papildināt priekšmetu sarakstu.

Augstskolas mācībspēki iztaujāja vecākus un papildināja programmu ar matemātiku, Krievijas ģeogrāfiju un dabas zinātnēm. Pēc tam sarakstā parādījās krievu valoda kā svešvaloda. Iespējams, nākotnē saraksts vēl pieaugs.

Tālmācības ļauj skolēniem noklausīties kvalificētu pasniedzēju kursus no Sanktpēterburgas universitātes un Fadejeva Agadēmiskās ģimnāzijas, saņemt unikālu pieredzi izglītībā un paplašināt redzesloku.

Profesūra bija pārsteigta

Uzsvēršu vēlreiz – projekts ir jauns. Pirms gada tajā piedalījās tikai 150 vecāko klašu skolēni. Šogad – 450. Interesanti, ka SPbVU skolā 6.-9. klasēm paredzētajiem kursiem, ko iniciēja Rīga, Latvijā vien pieteikušies aptuveni 1200 cilvēki.

Kas sagādāja pārsteigumu profesoriem? Pēterburga plānoja, ka ieinteresēsies aptuveni 100 cilvēki, bet pieprasījums acumirklī bija desmitkārt lielāks. Tagad reģistrācija ir slēgta – interesentu ir pārāk daudz.

Īpaši piezīmēšu, ka tāds skaits zinošu krievu nacionālistus nesatrauks. Runa ir apmēram par 2% no krievu skolēniem Latvijā. Esmu pārliecināts, ka vēlme gūt izglītību dzimtajā valodā ir daudz lielāka. Tomēr es ceru, ka SPbVU piemēram sekos arī citas Krievijas augstskolas, tāpēc krievu skolēniem Latvijā būs iespēja iegūt pienācīgu izglītību.

SPbVU mācības ritēs sestdienās. Viens priekšmets – 50 minūtes, 10 minūtes – pārtraukums. Nodarbības organizētas kā video lekcijas SPbVU platformā.

Skolēni redz skolotāju, skolotājs audzēkļus neredz. Skolēni var rakstiski uzdot jautājumus čatā, skolotājs iespēju robežās uz tiem atbild. Pēc lekciju kursa notiek pārbaudes darbi. Gada beigās tiek izsniegti sertifikāti. Vidusskolas skolēniem tie dāvā papildu punktus tālākajām studijām SPbVU.

Svarīgi ir arī tas, ka mācības dzimtajā valodā banāli dod iespēju labāk saprast priekšmetus, ko skolā māca svešā valodā.  

Pieteikties nenozīmē mācīties

Patiesībā gan jāsaka, ka ar mācībām tiešsaistē vienmēr ir vienas un tās pašas problēmas. Reālo skolēnu skaits vienmēr ir mazāks nekā pieteikušos audzēkņu skaits. Jautājums ir tikai par to, cik liela būs atšķirība. No vienas puses, vienmēr ir tie, kas priecātos par iespēju piedalīties programmā, taču nav paspējuši savlaicīgi pieteikties. Organizatori viņiem piedāvā pieteikties papildu komplektācijai>>>

Par mācību kvalitāti uztraucās ļoti daudzi krievu skolēnu vecāki. Dažkārt pēc noteiktu politiķu izteikumiem šķiet, ka Latvijas valstij vispār nevajag, lai krievu pilsoņi mācītos latviešu valodu. Vajag, lai viņi sliktāk mācītos un nevarētu masveidā pretendēt uz labu darbu.

Olimpiāžu dalībnieki un citi skolēni, kas spējīgi uz individuālām mācībām un individuālām sekmēm izglītībām Latvijai ir vajadzīgi (ja vien labi pieprot latviešu valodu). Krievu skolēnu vidējo masu daži politiķi uzskata par īstu balastu.

Statistika

Pagājušajā mācību gadā "krievu" skolās mācījās nepilni 55 tūkstoši audzēkņu – aptuveni ceturtā daļa no visiem skolēniem Latvijā.  Lai arī tādas skolas tiek uzskatītas par "krievu" skolām, patiesībā mācības lielākajā daļā priekšmetu notiek valsts valodā.

Patiesībā krievu valodā daļēji saglabājušās mācības jaunākajās klasēs. 4.-6. klasēs – krievu valodas, literatūras un vēl viena priekšmeta mācības pēc izvēles, 7.-9. klasēs proporcija samazināta līdz 80/20 – tikai 20% priekšmetu tiek mācīti dzimtajā valodā. 10.-12. klasēs dzimtajā valodā netiek pasniegts neviens priekšmets, krievu valodas nodarbību nav. Pat latviešu skolās, kur krievu valodu apgūst kā svešvalodu, tādas nodarbības ir, bet krievu bērniem tās uzskata par liekām. 

Cik lielā mērā tas sagādā problēmas krievu cilvēkiem? Daļa vecāku ir noraizējušies, viņi gribētu saglabāt savu nacionālo identitāti. Daļa, kam izglītība "krievu" skolās sagādājusi tikai vilšanos, pārved bērnus uz latviešu skolām.

Grūti nosaukt precīzu skaitu, taču, spriežot pēc IZM statistikas, sešu gadu laikā no pēdējās demogrāfiskās bedres skolās (2013.-2014.gg.) skolēnu skaits krievu skolās svārstījās divu tūkstošu robežās, bet latviešu skolās pieauga par sešiem tūkstošiem.

Daļa skolēnu, kas palielināja audzēkņu skaitu latviešu skolās, ir asimilēti krievi. Neviens nevar pateikt, cik liels ir viņu skaits. Taču gan tie, kas cīnās par krievu nacionālo identitāti, gan tie, kas cenšas asimilēties, ir mazākumā,

Lielāko daļu starp krievu skolēniem un viņu vecākiem sastāda padevīgā masa, kuri gatavi pieņemt jebkādus noteikumus un protestēt spēj tikai virtuvē. Ko lai saka...

Protams, var jau paust neapmierinātību virtuvē, Facebook vai ziņu komentāros kādā ziņu vietnē. Taču pat paši komentētāji apjēdz, ka tas neko nemaina.

Ko tad var darīt reāli? Piemēram, aizpildīt anketu prasības iesniegšanai Eiropas cilvēktiesību tiesā pret valodu reformu skolās un dārziņos: Parents.lv.

166
Tagi:
skola, izglītība, krievu valoda
Pēc temata
Igaunijā - cilvēcīgāk: EP deputāts no Latvijas salīdzināja skolu reformas
Prestižs diploms vai vienvirziena biļete: kāpēc Latvijas jaunieši dodas studēt uz Krieviju

Aptaujai par Latvijas neatkarību 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?

7
(atjaunots 16:40 05.03.2021)
Par valsts neatkarību sarīkotās aptaujas rezultāti deva ieganstu krievvalodīgo diskriminācijai par to, ka viņi neatbalsta jaunās varas kursu, taču viņu lēmums ir saprotams: krievvalodīgajiem nebija ilūziju par to, kāds liktenis viņus gaida neatkarīgajā Latvijā.

RĪGA, 5. marts — Sputnik, Andrejs Solopenko. Pirms trīsdesmit gadiem, 1991. gada 3. martā, toreizējās Latvijas PSR teritorijā notika aptauja par tās neatkarību. Aptaujas rezultāti lika pamatus tagadējai nacionālajai politikai pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Paši krievvalodīgie pārsvarā labi noprata, kāda nākotne iespējama. Līdz ar to saprotama viņu izvēle minētajā jautājumā.

Nacionālā plaisa

Republikas iedzīvotājiem ierosināja atbildēt uz jautājumu par to, vai viņi atbalsta demokrātisku un neatkarīgu Latviju. Aptaujā varēja piedalīties visi iedzīvotāji no 18 gadu vecuma, kuru pasē bija patāvīgs pieraksts Latvijas Republikas administratīvi teritoriālajā vienībā. Tātad tiesības piedalīties aptaujā bija visiem pilngadīgajiem republikas iedzīvotājiem, un absolūtais vairākums nolēma paust viedokli par notiekošo.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, aptaujas dalībnieku sarakstos bija 1 902 802 cilvēki, tajā piedalījās 1 666 128 cilvēki – 87,56% balsstiesīgo. "Jā" atbildēja 1 227 562 cilvēki – 73,68% vēlētāju. "Nē" – 411 374, jeb 24,69% cilvēku. Bez tam 27 192 balsis (1,63%) bija atzītas par nederīgām. Tiesa, aplēšot rezultātus no visu iedzīvotājuviedokļa, iznāks, ka "jā" teica 64,51% cilvēku, "nē" – 21.62%, nederīgu balsu daļa sastādīja 1,43%, bet 12,44% iedzīvotāju vispār nepiedalījās balsošanā.

Zinot "par" vai "pret" nobalsojušo un aptaujā nepiedalījušos iedzīvotāju īpatsvaru katrā valsts rajonā un republikāniskajā pilsētā, kā arī reģiona valodu sastāvu, var aplēst, ko pārsvarā izvēlējušies konkrētas iedzīvotāju grupas pārstāvji. Manāms, ka balsu daļa par neatkarību gandrīz ideāli sakrīt ar iedzīvotāju daļu, kam dzimtā ir latviešu valoda. Tas pats sakāms arī par dalību aptaujā – latviešu lauku rajonos tā pārsniedza 90%, tātad latvieši masveidā piedalījās aptaujā un atbalstīja Latvijas neatkarību.

No krievvalodīgo iedzīvotāju viedokļa dati demonstrē citādu ainu. Korelācijas elements (r) starp iedzīvotāju daļu ar dzimto krievu valodu reģionā un par neatkarību atdotajām balsīm no visiem vēlētājiem ir negatīvs un sastāda -0,995. Apmēram tāds pats ir rezultāts, analizējot krievvalodīgo dalību aptaujā. Savukārt, paskatoties uz balsojumu pret neatkarību, viss mainās – korelācijas koeficients kļūst pozitīvs un tuvojas 1. Tas norāda, ka Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji pārsvarā balsoja pret neatkarību vai aptaujā nepiedalījās.

Dumpīgā Daugavpils

1989. gadā veiktās tautu skaitīšanas dati liecina, ka lielakā daļa iedzīvotāju ar dzimto krievu valodu dzīvoja galvaspilsētā – Rīgā, kā arī citās lielās pilsētās: Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā un Jūrmalā. Starp Latvijas pilsētu iedzīvotājiem 50,3% dzimtā bija krievu valoda, 43,6% - latviešu. Vienlaikus laukos pārsvarā bija latvieši: 72,3% iedzīvotāju dzimtā bija latviešu valoda, tikai 22,1% - krievu. Tāpat lielākā daļa krievvalodīgo dzīvoja Daugavpils un Krāslavas rajonos, bet Ludzas un Rēzeknes rajonā viņu īpatsvars pārsniedza 40%.

Ja izanalizēsim karti, kurā redzams balsojums par Latvijas neatkarību atbilstoši rajoniem un republikāniskajām pilsētām, manāma līdzība. Krievvalodīgo kompaktas dzīves vietās balsu skaits par neatkarību bija manāmi zemāks, nekā rajonos, kur viņi bija mazākumā. Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī, Liepājā un četros Latgales rajonos ar lielu skaitu krievvalodīgo neatkarību atbalstīja tikai 51-60% no visiem vēlētājiem, bet Daugavpilī un Rēzeknē to pat atbalstīja mazāk nekā puse balsstiesīgo.

Interesanti, ka Daugavpils aptaujā demonstrēja absolūtu rekordu vairākos parametros. Pilsētā bija gan mazākais balsu skaits par neatkarību – 32,51% no visiem vēlētājiem, gan arī zemākā dalība – 63,39%. Kopā rezultāti pilsētā bija sekojoši: 36,61% balsstiesīgo aptaujā nepiedalījās, "jā" teica – 32,51% iedzīvotāju, "nē" – 25,27%, bet 5,61% balsu tika atzīts par nederīgām – arī tas ir rekords visā valstī.

Tātad var apgalvot, ka Daugavpils iedzīvotāji nepārprotami ignorēja aptauju, pat mērķtiecīgi bojāja vēlēšanu biļetenus. Savukārt Rīga, kur tolaik dzīvoja gandrīz puse visu republikas krievvalodīgo, nodrošināja zināmu atbalstu neatkarībai. Cisos pilsētas rajonos balsu "par" īpatsvars bija manāmi augstāks nekā iedzīvotāju daļa ar dzimto latviešu valodu, tātad zināma daļa Rīgas krievvalodīgo iedzīvotāju atbalstīja Latvijas neatkarību.

Prognozes ir piepildījušās

Tomēr apgalvojumiem par to, ka daudzi krievvalodīgie neatkarību atbalstījuši, ir zināms pamats. Kļūda parādās nepareizo aprēķinu dēļ: lielākā daļa analītiķu izmanto pamatam tikai tos, kuri piedalījās balsojumā un no kuriem 73,68% balsoja "par", bet latviešu daļa republikas iedzīvotāju vidū bija daudz mazāka. Taču, paskatoties uz vēlētāju kopskaitu, "par" īpatsvars sarūk līdz 64,51%, tātad krievvalodīgie, kas atbalstīja Latvijas neatkarību, bija absolūtā mazākumā.

Ja pieņemsim, ka visi latvieši balsoja "par", iznāk, ka neatkarību atbalstīja tikai 26% krievvalodīgo – apmēram 11% no visiem toreizējiem Latvijas iedzīvotājiem. Lielākā daļa šīs grupas pārstāvju (45%) iebilda pret neatkarību, bet 29% pat nepiedalījās aptaujā vai mērķtiecīgi sabojāja biļetenus. Aptuveni tādus pašus datus Latvijas Augstākās Padomes sēdē minēja "Līdztiesības" frakcijas vadītājs Sergejs Dīmanis, atgādinot, ka Latvijas neatkarību atbalstīja 25-30% citu tautību pārstāvju.

Viņš aicināja republikas vadību pārvērtēt attieksmi pret mazākumtautībām un atgādināja: "Ja jūs turpināsies savu politiku tādā pašā garā, mēs iebrauksim strupceļā." Diemžēl politiķa aicinājumus nesadzirdēja. Vēlākā iedzīvotāju sadalīšana pilsoņos un nepilsoņos, kā arī izglītības ierobežošana krievu valodā liecina, pa kādu ceļu uz priekšu devās valdošā elite, nobijusies no krievvalodīgajiem, kuri tās kursam nepiekrita. Daži latviešu politiķi vēl joprojām domā, ka šī iedzīvotāju grupa ir nelojāla, un norāda, ka tālaika balsojumā krievvalodīgos motivēja "pretvalstisks" vai "latviešiem naidīgs" noskaņojums.

Taču iemesli bija pavisam citādi. Daudzi krievvalodīgie labi saprata, kas viņus varētu sagaidīt, ja Latvija iegūs neatkarību, un neloloja nekādas ilūzijas.

Sociālā aptauja, ko 1990. gada pavasarī publicēja avīze "Padomju jaunatne", parādīja, ka 71% krievvalodīgo respondentu prognozēja drīzu akūtu bezdarba pieaugumu, 62% gaidīja etnisko diskrimināciju. Šie faktori noteica viņu izvēli. Tālākā situācija ar mazākumtautību tiesībām Latvijā skaidri liecina – viņu viedoklis bija pamatots.

7
Tagi:
krievvalodīgie, aptauja, Latvija
Pēc temata
"Mēs it kā dzīvojam dažādās valstīs": vai latviešu un krievu ienākumi atšķiras
Krievu valoda Latvijā XX gadsimta sākumā: uz naudas, dokumentiem un sadzīvē
Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei
B-1B-Lancer

Kāpēc Latvija ielaida Rīgas gaisa telpā amerikāņu bumbvedējus?

24
(atjaunots 16:30 05.03.2021)
Amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji, kas spēj nest kodolieročus, šķērsoja gaisa telpu virs Rīgas lidostas ar noteiktu nolūku.

RĪGA, 5. marts — Sputnik. Trešdien, pl. 15:00 ASV Gaisa kara spēku bumbvedējiem B-1B Lancer vajadzēja nolidot pārti Rīgas starptautiskajai lidostai, pastāstīja BВ.lv. Šo informāciju portāls saņēma no ASV vēstniecības Latvijā preses un kultūras nodaļas.

Tāpat izdevies uzzināt arī lidojuma mērķus. Noskaidrojies, ka, pacēlušies gaisā virs Rīgas, amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji, kas spēj nest kodolieročus, parādīja, cik lielā mērā ASV pieturas pie NATO kolektīvās aizsardzības principa. Cita starpā tika demonstrētas "paplašinātas savaldīšanas iespējas". Ko īsti plānots savaldīt un kādiem mērķiem vajadzīgas nodemonstrētās iespējas, ASV vēstniecības pārstāvji neprecizēja.

Bumbvedējs В-1В Lancer ir pirmā kara lidmašīna pasaulē, kuras konstrukcijā plaši pielietoti stealth tehnoloģijas elementi. Tā ir tehnoloģija, kuras mērķis ir padarīt kara lidmašīnas mazāk pamanāmas pretiniekam – radiolokācijas, infrasarkanajā un citās spektra daļās.

ASV Gaisa kara spēki izmanto В-1 B Lancer kopš 1985. gada 27. jūlija. Lidmašīnas B-1B galvenais ierocis sākotnēji bija maza darbības rādiusa aeroballistiskās raķetes vai kobolbumbas B28. lidmašīna varēja uzņemt 12 bumbas B28 un stratēģiskās spārnotās raķetes. Tomēr ASV GKS nolēma atteikties no spārnoto raķešu izmantošanas šī tipa lidmašīnu bruņojumā. Tā bumbvedējs pārgāja pie konvencionālajiem ieročiem.

Lidmašīnas gala versijā īstenota arī pretgaisa aizsardzības sistēmas pārraušanas koncepcija, pārvietojoties ļoti nelielā augstumā, apliecot apvides reljefu.

24
Tagi:
gaisa kara spēki, Latvija, ASV
Pēc temata
Business Insider nosaucis "spēcīgākos" NATO ieročus karam ar Krieviju
Amerikāņu bumbvedējs jau otro reizi nedēļas laikā ieradies Baltijā
"Mēs zaudējam tehniku!" Kas noticis ar ASV kara aviāciju
Mediji nosaukuši "kaujas lauku" ASV un Krievijas iespējamā karā

Ar jaunajām sankcijām Rietumi nolaiž "dzelzs priekškaru"

0
(atjaunots 16:44 05.03.2021)
Par jaunajām sankcijām, ko Rietumi vērsuši pret Krieviju, ir viegli ironizēt– pārāk daudz šķietamu pretrunu un nekonsekvences ir lēmumos, kas pieņemti Alekseja Navaļnija dēļ. Grūtāk ir sameklēt loģiku.

Nav viegli aptvert loģiku, ko izmanto ASV un Eiropa, kā arī rietumvalstu mērķus. Taču viņu soļu plānveidība un saskaņotība neatstāj ne mazākās šaubas, neskatoties uz visiem paradoksiem un pat absurdu – pamatā ir itin racionāli apsvērumi, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.

Vispirms jāatzīmē, ka jau labu laiku, - kopš 2010. gadu vidus – eiropieši un amerikāņi nav demonstrējuši tādu solidaritāti un entuziasmu jautājumā par kopīgiem soļiem pret Krieviju. Abos Atlantijas okeāna krastos sankcijas tika izsludinātas vienā dienā, gandrīz vienlaikus, tātad, neapšaubāmi, pasākums bija režisēts. Arī "artilērijas apšaude" pirms ierobežojumiem bija organizēta pēc visiem dramaturģijas noteikumiem: vairākas nedēļas tika uzpūsta spriedze, finālā solīja kaut ko grandiozu.

Eiropas Komisijas galvenā mītne Briselē, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Faktiski kārtējo reizi viss beidzās ar "čiku". "Sodu" pārsvarā saņēmuši Krievijas varas struktūru vadītāji, kuriem no aizlieguma apmeklēt rietumvalstis un hipotētisku aktīvu iesaldēšanas tur nav ne silts, ne auksts. Līdzīga ir situācija arī zinātniskajās organizācijās, kas apsūdzētas par "bioloģisko un ķīmisko ieroču ražošanu". Par īstu anekdoti var uzskatīt ASV lēmumu pārtraukt palīdzības sniegšanu Krievijai – rodas iespaids, ka amerikāņi patiešām vēl aizvien dzīvo 1999. gadā.

Pie tam pats Aleksejs Navaļnijs jau pirms dažiem mēnešiem atklāti apliecināja, ka ir bezjēdzīgas sankcijas pret "kaut kādiem pulkvežiem vai ģenerāļiem, kuri neko daudz pa pasauli neceļo un kam nav tādu lielu īpašumu vai bankas kontu Eiropā". Toreiz viņš aicināja Eiropas Savienību "pievērsties Krievijas oligarhu naudai".

Jāatzīst, ka trieciens lielajiem uzņēmējiem patiešām būtu daudz sāpīgāks – gan viņiem personīgi, gan visai nacionālajai ekonomikai. Par kopīgu stratēģisko projektu, tādu kā "Ziemeļu straume 2" slēgšanas negatīvo efektu pat nav ne runas. Tomēr Rietumi, neskatoties uz visiem "uzskrūvētajiem" rusofobajiem izteikumiem, atkal nolēmuši iztikt ar ārēji efektīviem un izaicinoši konfrontējošiem, taču, pēc būtības, absolūti bezjēdzīgiem soļiem.

Tikpat dīvains ir amerikāņu un eiropiešu viedoklis par opozicionāru, ko viņi tik nikni aizstāv.

No vienas puses, Rietumi pacēluši Navaļniju Kremļa galvenā ienaidnieka un – vienlaikus – galvenā upura rangā un izrāda viņam milzu godu. ES pat izstrādājusi jaunu globālu sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem, un izsludinātie ierobežojumi ir šī režīma pirmā izpausme vēsturē. Eiropas cilvēktiesību tiesa pat nāca klajā ar pārsteicošu lēmumu, pieprasot blogera atbrīvošanu.

No otras puses, ir skaidrs, ka ASV un ES nelolo ne mazākās ilūzijas par blogera personību. Tā pati ECT nav saskatījusi politisku zemtekstu "Iv Roše" lietā, tajā pašā, kuras dēļ Navaļnijs nonāca kolonijā Vladimiras apgabalā.

Amnesty Intern

ational nelīdzēja visa viņu izcilā morālā elastība un politiskā konjunktūra. Organizācija atteicās uzskatīt opozicionāru par "sirdsapziņas gūstekni", un tās viedolo var saprast: Navaļnija kādreizējos komentāros ir redzams burtiski kliedzošs rasisms un ksenofobija.

Starp citu, ES pat domāja piešķirt savam jaunajam sankciju režīmam Alekseja Navaļnija vārdu. Tomēr, spriežot pēc visa, arī tur kādam laikus pielēcis, ka tā darīt nevajag, ņemot vērā "varoņa" aizkulisses.

Galu galā Rietumu, it īpaši Eiropas soļi patiešām izskatās kā svārstīšanās, mēģinājums izmantot pirmos pa rokai gadījušos un ne īsti labi piemērotos ieganstus konfliktam ar Maskavu. Kopumā tā ir ārēji nekonsekventu soļu virkne.

Tomēr viss kļūst skaidrs, ja notiekošajā saskatām ārkārtēju un pat mazliet panisku aizsardzību.

Krievijas attiecības ar Eiropu un ASV patlaban pārcieš kārtējo transformāciju. Pagājušās desmitgades vidus vētrainie notikumi bija Rietumu mēģinājums galīgi nospiest uz ceļiem Krieviju, piespiest to kapitulēt gan ekonomikā, gan ģeopolitikā. Pie tam Rietumi ne mazākajā mērā nešaubījās par panākumiem. Vēl vairāk, bija pārliecināti, ka to varēs panākt ar nelieliem upuriem – ne īpaši sāpīgiem pasākumiem, jo, piemēram, Maskavas atslēgšana no SWIFT būtu ārkārtīgi nepatīkama Rietumu biznesam.

Taču Krievija atkal sagādāja pārsteigumu – tā izturēja kolektīvo spiedienu, un uz vairākiem gadiem situāca "uzkārās" nestabilā līdzsvarā. Nomināli konfrontācija saglabājās, bet sankcijas pārvērtās par profanāciju un tukšu formalitāti. Toties starp pusēm, it īpaši ar Eiropu, ātri atjaunojās sadabība.

Tomēr notikumi pāris pēdējos gados lika Rietumiem beidzot ar vēsu prātu paskatīties uz Krieviju un mainīt savus priekšstatus. Viņi aptvēra, ka runa nav par fluktuāciju – mirstošās "ļaunuma impērijas" nejaušiem panākumiem, bet gan par strauji spēkus audzējošu lielvalsti ar kolosālu potenciālu, nopietnām ambīcijām un kaudzi dūžu piedurknē (pat spēju ātri izstrādāt iespaidīgi efektīvu vakcīnu). Ir viens faktors, ar ko Eiropu patiešām var garantēti nobiedēt, – ar spēcīgu Krieviju. Spriežot pēc visa, tur patiešām ir nobijušies, redzot, kā Krievija pāriet uzbrukumā vairākos virzienos: ekonomikā, politikā, ideoloģijā un medijos.

Krievijas un ES karogi
© Sputnik / Владимир Сергеев

Tomēr Eiropai nepārprotami trūkst pārliecības par saviem spēkiem, tāpēc patlaban viņi steigšus nolaiž dzelzs priekškaru un padziļina plaisu attiecībās – tāds ir viņu pašaizsardzības paņēmiens.

Faktiski Rietumi cenšas atjaunot aukstā kara lkonfigurāciju, kad starp pretējām pusēm (it īpaši starp Padomju Savienību un Rietumeiropas valstīm) pastāvēja vairāki savstarpēji izdevīgas stratēģiskās sadarbības kanāli, bet viss pārējais bija aizklapēts ciet.

Tiesa, toreiz lielākās pūles neielaist no ārzemēm "kaitīgo ietekmi" galvenokārt pielika PSRS.

Tagad, sptiežot pēc visa, Rietumu pasaule pavisam nopietni plāno atkārtot toreizējo dziļi nesekmīgo PSRS pieredzi.

Centienus izmantot Alekseju Navaļniju šī uzdevuma risināšanai var uzskatīt par sekmīgiem. Lai arī paši Eiropas un Savienoto Valstu mēģinājumi uzkāpt uz padomju "grābekļa" rada dziļu neizpratni.

0
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība, ASV
Pēc temata
Kāpēc Lavrovs apsolīja pārtraukt komunicēšanu ar Eiropas līderiem
Jaunas sankcijas pret Krieviju: kā ES sagrauj attiecības ar Maskavu
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to
Krievijas ĀM pārstāve: Rietumi vienmēr sameklēs ieganstu sankcijām