Nesen AS "RB Rail" Sistēmu un ekspluatācijas departamenta vadītājs Žans Marks Bedmārs sniedza interviju. Portāls Puaro raksta, ka labākajā gadījumā to var uzskatīt par meliem, bet sliktākajā gadījumā – par idiotismu.

Lielas pilsētas, tukši vilcieni...

Žans Marks Bedmārs izteicās: "Sagaidāmais pasažieru vilcienu grafiks – viens ātrvilciens stundā katrā virzienā. Paredzēti arī reģionālie vilcieni, kas trasi izmantos tādā pašā intensitātē, reizi stundā, un kursēs ar ātrumu 200 km/h."

EDZL / Rail Baltica

Rīgā sākas grandiozi Rail Baltica būvdarbi: kas un kur tiks būvēts

Pieņemsim, vilciens kursēs dienas intervālā – 10 stundas diennaktī. Tādā diapazonā vilcieni kursē Centrāleiropā, un ir pamatoti domāt, ka Žana kungs savā intervijā aizmirsa pieminēt tieši šo skaitli.

Tagad iedomāsimies, kā starptautisks vilciens izskatās uz ātrgaitas dzelzceļa līnijas attīstītajā Eiropā. Piemēram, Polijā tie ir Siemens EuroSprinter (ES 64) klases vilcieni ar sešiem vagoniem, katrs ar 60 sēdvietām vienā vagonā vai 360 pasažieri visā vilcienā. Vācijā ir vilcieni ar 8 un 10 vagoniem, tomēr autors uzskata, ka tik milzīgi vilcieni pa Baltijas sliedēm nebrauks bieži.

Tagad iedomāsimies, cik daudz pasažieru dienā jāpārvadā ar RB vilcieniem, kas izbrauc no Rīgas, piemēram, uz Viļņu, lai Bedmara tēze par  nebūtu nepamatota. Viens vilciens stundā – 10 vilcieni dienā ar 360 pasažieru katrā – 3600 pasažieru dienā. 365 dienas gadā. 1 314 000 pasažieru gadā, un tas ir tikai uz Viļņu.

© Foto : Railbaltica

Ceļš uz nekurieni: eksperts novērtēja Lietuvas iniciatīvu projektā "Rail Baltica"

Salīdzinājumam – viena starptautiskā autobusa Rīga – Viļņa ietilpība ir aptuveni 60 pasažieri. Lai pārvadātu 3600 pasažierus ar autobusiem, mums vajadzēs 60 autobusus. Ja mēs izmantosim to pašu braukšanas diapazonu – 10 stundas dienā, tad, lai dienā pārvadātu 3600 pasažierus, autobusam no Rīgas uz Viļņu jāizbrauc ik pēc 10 minūtēm. Tomēr patiesībā tagad katru dienu no Rīgas uz Viļņu atiet tikai 5 autobusi – ne vairāk kā 300 pasažieru.

Pat, ja mēs iedomājamies, ka visi 300 ikdienas autobusu pasažieri pārsēdīsies uz RB vilcieniem, tad vilcienos joprojām paliks brīvas 3300 vietas. Nav pilnīgi skaidrs, kā Bedmāra kungs plāno aizpildīt šīs 3300 vietas. Atliek vien cerēt, ka viņš negrasās par nodokļu maksātāju naudu katru stundu no Rīgas sūtīt gandrīz pilnīgi tukšus vilcienus?

Melis vai idiots?

Nu labi, pieļāva autors, iespējams, vēl aptuveni 300 pasažieri dienā virzienā Rīga – Viļņa uz RB vilcieniem pārsēdīsies no lidmašīnām. Varbūt vēl kādi 300 pasažieri uz RB vilcieniem pārsēdīsies  no  automašīnām.

Taču, pat iedomājoties, ka 1000 cilvēki ik dienas gribēs no autobusiem, automašīnām un lidmašīnām pārsēsties vilcienos, tik un tā 2600 vietas paliks tukšas. Tie ir 43 tukši vagoni vai 7 tukši vilcieni. Katru dienu. Kā Bedmars plāno aizpildīt šo vakuumu?

© Wikipedia / GFDL / Rail Baltica Lietuva

Meževičs: Rīga, Viļņa un Tallina kļuvušas par sīviem ienaidniekiem Rail Baltica dēļ

Autors atzinās, ka papūlējies pārbaudīt, cik reizes dienā kursē vilciens Varšava – Berlīne. Tas kursē tikai piecas reizes dienā. Un tas ir vilciens, kas savieno valsti, kur dzīvo 37 miljoni cilvēku, ar otru valsti, kur dzīvo 83 miljoni

Toties vilciens, kas savienos valstis, kuru iedzīvotāju skaits ir mazāks par sešiem miljoniem, kursēs desmit reizes dienā?

No visa iepriekšminētā autors izdarīja bēdīgu secinājumu – Bedmars ir melis vai idiots. Bet, lai kā arī būtu, jau šodien ir acīmredzams, ka Rail Baltica noteikti ir vēl viena pretendente uz nākamā Latvijas "veiksmes stāsta" statusu.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

© CC0 / Photo by Mourad Saadi on Unsplash

Pierādi, ka esi latvietis: cīņas par valsts valodu negaidīti rezultāti

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Latviešu valoda ir apdraudēta – kaut kas nav kārtībā ar izglītības reformu

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.