RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Piektdien, 23. oktobrī, Latvijas valdība ārkārtas sēdē atzina par neefektīviem līdzšinējos Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus.
Beigās tika pieņemts lēmums pastiprināt pasākumus. Jau no sestdienas, 24. oktobra, aizsargmaskas ir jāvalkā visās sabiedriskās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž fiksētās vietās), tostarp pašvaldības un valsts iestādēs, kur tiek sniegti pakalpojumi. Izņēmumu sastādīja tikai baseini, pirtis un akvaparki – tur maksas nevar valkāt fiziski. Joprojām bez maskām atļauts staigāt bērniem līdz 13 gadiem.
Tiek samazināts atļautais dalībnieku skaits privātos pasākumos (dzimšanas dienas, ballītes un citi): no 26. oktobra atļauts pulcēties kompānijās līdz 10 cilvēkiem. Ja pasākums tiek rīkots svaigā gaisā, dalībnieku skaits nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Sabiedriskās vietās atļauts atrasties ne vairāk kā 300 apmeklētājiem vienlaikus.
Pie daļējām tālmācībām pāriet augstākā izglītība. Lekcijas – Internetā, taču praktiskās nodarbības studentiem atļauts apmeklēt klātienē.
Tāpat valdība ierobežoja maksimālo cilvēku skaitu baznīcās (50% no kopējā atļautā skaita) ar trīs kvadrātmetru piešķiršanu katram apmeklētājam. Sejas masku lietošanas prasība turpmāk būs jāievēro arī šeit.
Visi šie pasākumi izskatās visnotaļ nopietni. Taču Saeimas deputātam no Nacionālās apvienības Jānim Dombravam šķiet, ka tie nespēs apturēt vīrusu.
Savā Twitter mikroblogā viņš uzrakstīja, ka valdības ieviestie ierobežojumi neapturēs vīrusa izplatību. Pēc deputāta domām, situācija ar Covid-19 Latvijā jau ir aizgājusi pārāk tālu, lai valsts spētu atļauties paturēt atvērtas skolas, bārus un, visbeidzot, robežas.
Šodien valdība pieņēma stingrākus ierobežojumus - tā bija pareiza rīcība, bet šie ierobežojumi neapturēs vīrusa izplatību. Vīruss ir pārāk plaši izplatījies, lai varētu saglabāt skolas, bārus un starptautisko migrāciju atvērtu.
— Jānis Dombrava (@janisdombrava) October 23, 2020
Vēl vienā savā tvītā, kurš tika publicēts pirms valdības ārkārtas sēdes, Dombrava uzsvēra, ka atbildīgā ministrija nav iemācījusies novērst Covid-19 izplatības riskus klātienes izglītības apstākļos, pakalpojumu un tūrisma jomā.
"Skumji, bet, lai apturētu vīrusa izplatību valdībai jau šodien vajadzētu pieņemt ļoti stingrus ierobežojumus," atzīmēja viņš.
Nevēlos izraisīt asas diskusijas, bet atbildīgā ministrija nav mācējusi novērst riskus, kuri bija saistīti ar klātienes izglītību un tūrisma/pakalpojumu nozari. Skumji, bet, lai apturētu vīrusa izplatību valdībai jau šodien vajadzētu pieņemt ļoti stingrus ierobežojumus.
— Jānis Dombrava (@janisdombrava) October 23, 2020
Tāpat ir vērts norādīt, ka sēdes gaitā Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš atzina, ka nelolo ilūzijas attiecībā uz to, ka Latvija spēs uzveikt koronavīrusu līdz decembrim. Ar šo vīrusu nāksies dzīvot vēl daudzus mēnešus.
Taču galvenais, kā uzsvēra Kariņš, ir saglabāt piekļuvi medicīnas pakalpojumiem, un valdība centīsies sameklēt līdzekļus testēšanas paplašināšanai un slimnīcu kapacitātes celšanai.
RĪGA, 3. marts — Sputnik. Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka koronavīrusa krīzē vienreizējs pabalsts būtu jāpiešķir arī citām iedzīvotāju grupām, piemēram, pensionāriem un bezdarbniekiem. Tādi ir "Kantar TNS" aptaujas rezultāti, kurā piedalījās iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 60 gadiem, ziņo Skaties.lv.
Pabalstu saņēmēju loka paplašināšana atbalstīja 79% respondentu, tostarp 48% uzskata, ka tas noteikti jāpiešķir, bet vēl 31% drīzāk atbalsta šādu pasākumu.
Katrs desmitais (12%) paziņojis, ka vienreizējs pabalsts citām iedzīvotāju grupām nebūtu jāpiešķir.
9% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
1. martā valdība konceptuāli vienojās izmaksāt pensionāriem vienreizējo pabalstu 200 eiro apmērā. Iepriekš Saeima ir apstiprinājusi 500 eiro izmaksu par katru bērnu.
Koronavīrusa pirmā viļņa laikā tieši Latvija izrādījās "skopākā" Baltijas valsts, piešķirot mājsaimniecību atbalstam mazāk naudas nekā Lietuva un Igaunija.
Pēc ekonomistes Jevgeņijas Zaicevas domām, otrās ārkārtējās situācijas laikā Latvijas valdība "gandrīz izlabojusies", un naudas plūsmas tomēr tika novirzītas tiešajiem patērētājiem. Taču galvenais koronavīrusa krīzes trieciens, pēc viņas domām, vēl ir priekšā.
RĪGA, 3. marts — Sputnik. Covid-19 ierobežojumi Latvijas ekonomikā mēnesī izmaksā 100 miljonus eiro, šādus datus norāda Ekonomikas ministrijas ziņojums par aktuālo situāciju tautsaimniecībā, ziņo Тvnet.lv.
Ministrija iesniedza attiecīgus datus izskatīšanai valdībā. Ziņojumā teikts, ka pērn Latvijas IKP samazinājās par 3,6%, mājsaimniecību patēriņš samazinājās par 10%, eksports – par 2,7%, bet imports – par 3,3%. Turklāt investīciju apjoms 2020. gadā pieaudzis par 0,2%.
Ekonomikas ministrija norāda, ka joprojām pastāv nenoteiktība attiecībā uz epidemioloģiskās situācijas attīstību, tādējādi ir grūti novērtēt ekonomikas attīstības tendences vidējā termiņā. "Jo dziļaka ekonomikas recesijas 2021. gada sākumā, jo ilgāks laiks būs nepieciešams, lai ekonomika atgrieztos pie pirmskrīzes izaugsmes," secina ministrijas eksperti.
"Neviens nezina, cik ilgi nāksies sadzīvot ar vīrusu. Tomēr ekonomikai un nozarēm ir jāpielāgojas darbam Covid-19 apstākļos. Tas nenozīmē ierobežojumu mīkstināšanu vai atcelšanu, bet gan pārskatīšanu un pielāgošanu esošajiem apstākļiem," uzskata Ekonomikas ministrijā.
Lai mazinātu krīzi, Ekonomikas ministrija iesaka sniegt atbalstu eksportējošo nozaru konkurētspējai tirgus nišu saglabāšanai esošajos apstākļos.
Covid-19 izplatības ierobežošanai, Latvijā no 9. novembra līdz 6. aprīlim tika izsludināts ārkārtas situācijas režīms un noteikta virkne ierobežojumu, tai skaitā tirdzniecībā.
Atgādināsim, ka no 8. februāra veikali atsāka darbu pēc "drošās tirdzniecības" principa. Preču sortimenta ierobežojumi pārtikas un higiēnas preču veikalos tika atcelti. Tomēr klātienē var strādāt veikali, kuros pārtikas vai higiēnas preces sastāda vismaz 70% sortimenta.
Tāpat darbojas veikali un tirdzniecības vietas, kas pārdod stādus, sīpolus, gumus un sēklas, substrātus, minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus. Ļauts pārdot arī deratizācijas un dezinsekcijas līdzekļus.
Valdība pieņēmusi lēmumu, ka turpmāk varēs strādāt arī veikali, kas piedāvā tādas elektrotehnikas preces, kā vadi, pagarinātāji, uzlādes ierīces utt.
No 8. februāra darbu atsāka arī grāmatnīcas.
Tirdzniecības punktā un tirgus paviljonā katram pircējam jābūt atvēlētai vismaz 25 kvadrātmetru platībai, cilvēki tiks ielaisti veikalā pa vienam, izņemot asistentus un bērnus līdz 12 gadu vecumam, kurus var pavadīt viens pieaugušais.
Jaunie noteikumi paredz, ka kopējais veikala piešķirto pirkumu grozu vai ratiņu skaits nevar pārsniegt pircēju maksimālo skaitu.
Informācijai par maksimālo apmeklētāju skaitu jābūt izvietotai redzamā vietā pie ieejas, tāpat jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole tirdzniecības centru ieejās un izejās ar speciālo elektronisko ierīču palīdzību.
Analoģiskas prasības izvirzītas arī tirgiem.
Katrā tirdzniecības vietā jābūt atbildīgajam par epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu.
Šie cilvēki nepozē fotogrāfam vakcinācijas laikā pret Covid-19. Reportieriem visā pasaulē izdevās iemūžināt cilvēku patiesās emocijas, kad tie atnāca pēc potes. Kādu vakcinē ar pirmo komponentu, citi saņem jau otro poti. Cilvēku reakciju vakcinācijas laikā pret Covid-19 dažādās valstīs skatieties fotogalerijā Sputnik.
Serum Institute of India darbiniece saņem Indijā ražoto kompānijas AstraZeneca vakcīnu CoviShield Covid-19 profilaksei
90 gadus vecā Žustīne Batista saņem Ķīnas vakcīnu Sinovac Covid-19 profilaksei, Brazīlija
Medicīnas darbinieks Pems Pīters gatavojas saņemt otro vakcīmu Covid-19 profilaksei Floridā, ASV
Sibīrijas federālās universitātes medicīnas darbiniece saņem vakcīnu "Sputnik V" Covid-19 profilaksei
Simts gadus vecā Londonas iedzīvotāja saņem vakcīnu Oxford/AstraZeneca Covid-19 profilaksei
Medmāsa apmācības laikā Kavasaki, Japānā
Albānijas iedzīvotājs saņem vakcīnu Pfizer/BioNTech
Medicīnas darbinieks saņem vakcīnu Johnson & Johnson Dienvidāfrikas hospitālī
Vīrietis saņem vakcīnu Sinovak tirdzniecības centrā Indonēzijā
Slimnīcas darbinieks saņem vakcīnu AstraZeneca Kābulā, Afganistānā
Turīnas slimnīcas Amedeo di Savoia infekcijas nodaļas vadītājs Džovanni Di Perri saņem vakcīnu Covid-19 profilaksei, Itālijā
Sverdlovas apgabala iedzīvotājs saņem vakcīnu "Sputnik V" Covid-19 profilaksei
98 gadus vecais Henrijs (Džeks) Voukss pēc vakcinācijas ar Pfizer/BioNTech Bristolē, Anglijā
Kādas Karakasas slimnīcas mediķis saņem vakcīnu "GamKovidVak" (Sputnik V) Covid-19 profilaksei