RĪGA, 3. marts — Sputnik. Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka koronavīrusa krīzē vienreizējs pabalsts būtu jāpiešķir arī citām iedzīvotāju grupām, piemēram, pensionāriem un bezdarbniekiem. Tādi ir "Kantar TNS" aptaujas rezultāti, kurā piedalījās iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 60 gadiem, ziņo Skaties.lv.

Pabalstu saņēmēju loka paplašināšana atbalstīja 79% respondentu, tostarp 48% uzskata, ka tas noteikti jāpiešķir, bet vēl 31% drīzāk atbalsta šādu pasākumu.

Katrs desmitais (12%) paziņojis, ka vienreizējs pabalsts citām iedzīvotāju grupām nebūtu jāpiešķir.

9% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Gandrīz izlabojusies

1. martā valdība konceptuāli vienojās izmaksāt pensionāriem vienreizējo pabalstu 200 eiro apmērā. Iepriekš Saeima ir apstiprinājusi 500 eiro izmaksu par katru bērnu.

© Sputnik / Sergey Melkonov

500 eiro pabalsti bērniem var radīt problēmas ģimenēs

Koronavīrusa pirmā viļņa laikā tieši Latvija izrādījās "skopākā" Baltijas valsts, piešķirot mājsaimniecību atbalstam mazāk naudas nekā Lietuva un Igaunija.

Pēc ekonomistes Jevgeņijas Zaicevas domām, otrās ārkārtējās situācijas laikā Latvijas valdība "gandrīz izlabojusies", un naudas plūsmas tomēr tika novirzītas tiešajiem patērētājiem. Taču galvenais koronavīrusa krīzes trieciens, pēc viņas domām, vēl ir priekšā.

RĪGA, 3. marts — Sputnik. Covid-19 ierobežojumi Latvijas ekonomikā mēnesī izmaksā 100 miljonus eiro, šādus datus norāda Ekonomikas ministrijas ziņojums par aktuālo situāciju tautsaimniecībā, ziņo Тvnet.lv.

Ministrija iesniedza attiecīgus datus izskatīšanai valdībā. Ziņojumā teikts, ka pērn Latvijas IKP samazinājās par 3,6%, mājsaimniecību patēriņš samazinājās par 10%, eksports – par 2,7%, bet imports – par 3,3%. Turklāt investīciju apjoms 2020. gadā pieaudzis par 0,2%.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Latvija zaudējusi lielu daļu no "tranzīta pīrāga": Rīgas Brīvostā zina, kas jādara

Ekonomikas ministrija norāda, ka joprojām pastāv nenoteiktība attiecībā uz epidemioloģiskās situācijas attīstību, tādējādi ir grūti novērtēt ekonomikas attīstības tendences vidējā termiņā. "Jo dziļaka ekonomikas recesijas 2021. gada sākumā, jo ilgāks laiks būs nepieciešams, lai ekonomika atgrieztos pie pirmskrīzes izaugsmes," secina ministrijas eksperti.

"Neviens nezina, cik ilgi nāksies sadzīvot ar vīrusu. Tomēr ekonomikai un nozarēm ir jāpielāgojas darbam Covid-19 apstākļos. Tas nenozīmē ierobežojumu mīkstināšanu vai atcelšanu, bet gan pārskatīšanu un pielāgošanu esošajiem apstākļiem," uzskata Ekonomikas ministrijā.

Lai mazinātu krīzi, Ekonomikas ministrija iesaka sniegt atbalstu eksportējošo nozaru konkurētspējai tirgus nišu saglabāšanai esošajos apstākļos.

Covid-19 izplatības ierobežošanai, Latvijā no 9. novembra līdz 6. aprīlim tika izsludināts ārkārtas situācijas režīms un noteikta virkne ierobežojumu, tai skaitā tirdzniecībā.

Atgādināsim, ka no 8. februāra veikali atsāka darbu pēc "drošās tirdzniecības" principa. Preču sortimenta ierobežojumi pārtikas un higiēnas preču veikalos tika atcelti. Tomēr klātienē var strādāt veikali, kuros pārtikas vai higiēnas preces sastāda vismaz 70% sortimenta.

Tāpat darbojas veikali un tirdzniecības vietas, kas pārdod stādus, sīpolus, gumus un sēklas, substrātus, minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus. Ļauts pārdot arī deratizācijas un dezinsekcijas līdzekļus.

Valdība pieņēmusi lēmumu, ka turpmāk varēs strādāt arī veikali, kas piedāvā tādas elektrotehnikas preces, kā vadi, pagarinātāji, uzlādes ierīces utt.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Latvijas IKP krities, eksports aug: ekonomists par pandēmijas nevienmērīgo triecienu

No 8. februāra darbu atsāka arī grāmatnīcas.

Tirdzniecības punktā un tirgus paviljonā katram pircējam jābūt atvēlētai vismaz 25 kvadrātmetru platībai, cilvēki tiks ielaisti veikalā pa vienam, izņemot asistentus un bērnus līdz 12 gadu vecumam, kurus var pavadīt viens pieaugušais.

Jaunie noteikumi paredz, ka kopējais veikala piešķirto pirkumu grozu vai ratiņu skaits nevar pārsniegt pircēju maksimālo skaitu.

Informācijai par maksimālo apmeklētāju skaitu jābūt izvietotai redzamā vietā pie ieejas, tāpat jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole tirdzniecības centru ieejās un izejās ar speciālo elektronisko ierīču palīdzību.

Analoģiskas prasības izvirzītas arī tirgiem.

Katrā tirdzniecības vietā jābūt atbildīgajam par epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu.