Jānis Dombrava

Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi

550
(atjaunots 08:19 25.10.2020)
Latvijas valdība pieņēma lēmumu pastiprināt ierobežojumus saistībā ar Covid-19 izplatību, taču Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava uzskata, ka ar to ir par maz, lai apturētu vīrusu.

RĪGA, 25. oktobris – Sputnik. Piektdien, 23. oktobrī, Latvijas valdība ārkārtas sēdē atzina par neefektīviem līdzšinējos Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus.

Beigās tika pieņemts lēmums pastiprināt pasākumus. Jau no sestdienas, 24. oktobra, aizsargmaskas ir jāvalkā visās sabiedriskās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž fiksētās vietās), tostarp pašvaldības un valsts iestādēs, kur tiek sniegti pakalpojumi. Izņēmumu sastādīja tikai baseini, pirtis un akvaparki – tur maksas nevar valkāt fiziski. Joprojām bez maskām atļauts staigāt bērniem līdz 13 gadiem.

Tiek samazināts atļautais dalībnieku skaits privātos pasākumos (dzimšanas dienas, ballītes un citi): no 26. oktobra atļauts pulcēties kompānijās līdz 10 cilvēkiem. Ja pasākums tiek rīkots svaigā gaisā, dalībnieku skaits nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Sabiedriskās vietās atļauts atrasties ne vairāk kā 300 apmeklētājiem vienlaikus.

Pie daļējām tālmācībām pāriet augstākā izglītība. Lekcijas – Internetā, taču praktiskās nodarbības studentiem atļauts apmeklēt klātienē.

Tāpat valdība ierobežoja maksimālo cilvēku skaitu baznīcās (50% no kopējā atļautā skaita) ar trīs kvadrātmetru piešķiršanu katram apmeklētājam. Sejas masku lietošanas prasība turpmāk būs jāievēro arī šeit.

Visi šie pasākumi izskatās visnotaļ nopietni. Taču Saeimas deputātam no Nacionālās apvienības Jānim Dombravam šķiet, ka tie nespēs apturēt vīrusu.

Savā Twitter mikroblogā viņš uzrakstīja, ka valdības ieviestie ierobežojumi neapturēs vīrusa izplatību. Pēc deputāta domām, situācija ar Covid-19 Latvijā jau ir aizgājusi pārāk tālu, lai valsts spētu atļauties paturēt atvērtas skolas, bārus un, visbeidzot, robežas.

​Vēl vienā savā tvītā, kurš tika publicēts pirms valdības ārkārtas sēdes, Dombrava uzsvēra, ka atbildīgā ministrija nav iemācījusies novērst Covid-19 izplatības riskus klātienes izglītības  apstākļos, pakalpojumu un tūrisma jomā.

"Skumji, bet, lai apturētu vīrusa izplatību valdībai jau šodien vajadzētu pieņemt ļoti stingrus ierobežojumus," atzīmēja viņš.

​Tāpat ir vērts norādīt, ka sēdes gaitā Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš atzina, ka nelolo ilūzijas attiecībā uz to, ka Latvija spēs uzveikt koronavīrusu līdz decembrim. Ar šo vīrusu nāksies dzīvot vēl daudzus mēnešus.

Taču galvenais, kā uzsvēra Kariņš, ir saglabāt piekļuvi medicīnas pakalpojumiem, un valdība centīsies sameklēt līdzekļus testēšanas paplašināšanai un slimnīcu kapacitātes celšanai.

550
Tagi:
Dombrava, koronavīruss
Pēc temata
Otrais Covid-19 vilnis: cik Latvijas iedzīvotāju plāno ierobežot sociālos kontaktus
Covid-19: valdība pastiprina drošības pasākumus
Četras jaunas nāves un 259 inficētie: Latvijā plosās Covid-19
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Prezidents Egils Levits un viņa dzīvesbiedre Andra Levite, foto no arhīva

Latvijas Saeima nolēma nepalielināt algu valsts prezidentam

2
(atjaunots 13:01 01.12.2020)
Izpildot prezidenta Egila Levita lūgumu, Saeimas deputātu vairākums pieņēma lēmumu nepaaugstināt algu valsts vadītājam.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas Saeima pieņēma lēmumu likumprojektā par vidējā termiņa budžetu 2021., 2022. un 2023. gadam nepaaugstināt prezidenta algu. Iespējams, analoģisks piedāvājums Saeimai būs jāizskata arī apspriežot valsts budžetu 2021. gadam, vēsta tvnet.lv.

Turklāt tika pieņemts lēmums, ka netiks palielināti Prezidenta kancelejas, premjerministra un ministru reprezentācijas izdevumi.

Iepriekš Latvijas Prezidenta kanceleja palūdza Saeimas Budžeta un finanšu komisijai nepalielināt algu Egilam Levitam 2021. gadā. Attiecīgā vēstule tika nosūtīta komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija 13. novembra sēdē atbalstīja Latvijas Valsts kancelejas finansējuma palielināšanu 2021. gadā. Komisijas locekļi nolēma, ka Latvijas prezidenta alga var pieaugt līdz 6 260 eiro, savukārt viņa reprezentācijas izdevumi – līdz 1 252 eiro. Lai gan sākotnēji valsts budžeta likumprojekts 2021. gadam paredzēja, ka izmaksas prezidenta algai nepārsniegs 5 960 eiro mēnesī, savukārt ikmēneša reprezentācijas izmaksas nepārsniegs 1 192 eiro.

Komisijas lēmums par prezidenta algas palielināšanu izraisīja lielu ažiotāžu, to nosodīja gan opozīcijas deputāti, gan arī parasti Latvijas iedzīvotāji.

Pēc tam Prezidenta kanceleja nosūtīja komisijai vēstuli, kurā bija teikts, ka koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze negatīvi ietekmējusi finanšu stāvokli Latvijā, tādēļ prezidenta algu ir ieteicam saglabāt esošajā līmenī. Dokumentā teikts, ka arī pats Levits tam piekrīt.

Kopš 2017. gada Latvijas prezidenta alga katru gadu ir palielinājusies: no 4 561 eiro 2017. gadā līdz 5 121 eiro 2018. gadā, pēc tam līdz 5 520 eiro 2019. gadā un 5 960 eiro 2020. gadā.

2
Tagi:
alga, prezidents, Egils Levits
Pēc temata
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Latvijas prezidentam pacels algu? Levits varētu saņemt vairāk nekā 7500 eiro
Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas
Starptautiskā izstāde Baltic beauty

Skaistumkopšanas industrijas pārstāvji par tikšanos ar Viņķeli: mūs nesadzirdēja

6
(atjaunots 23:38 30.11.2020)
Sakarā ar valdības nevēlēšanos rast kompromisu skaistumkopšanas nozares pārstāvji būs spiesti vērsties Tiesībsarga birojā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Skaistumkopšanas industrijas pārstāvju tikšanās ar veselības ministri Ilzi Viņķeli nav nesusi nekādus rezultātus, pastāstīja Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas vadītāja Sabīne Ulberte telekanāla RigaTV24 ēterā.

Pagājušajā nedēļā skaistumkopšanas industrijas pārstāvji sarīkoja protesta akciju pie Ministru kabineta ēkas: valdība aizliedza viņiem strādāt, taču neparedzēja kompensāciju mehānismu.

Pēc Ulbertes sacītā, esošajā situācijā skaistumkopšanas nozare izrādījusies paralizēta.

"Es jūtu, cik lielu atbildību nozares pārstāvji lolo uz šo tikšanos, taču diemžēl man ir jāsaka, ka mēs netikām sadzirdēti. Saruna bija emocionāla. Mūsu industrija nav ierobežota, tā ir slēgta. Ja runa būtu tikai par ierobežojumiem, mums nebūtu nepieciešama šī tikšanās. Lai visi saprot – esmu par ierobežojumiem. Šajā situācijā tie ir nepieciešami, turklāt strikti. Taču tiem ir jābūt sabiedrībai saprotamiem, skaidri aprakstīties un kontrolējamiem. Un izpildāmiem," sacīja Ulberte.

Pēc viņas teiktā, sakarā ar valdības nevēlēšanos rast kompromisu skaistumkopšanas nozares pārstāvji būs spiesti vērsties Tiesībsarga birojā.

Viņķele intervijā atzina, ka cilvēkiem "nav skaidrības, no kā viņi dzīvos, jo pretī nav piedāvāts kompensējošais mehānisms", un bez tā skaistumkopšanas meistari aiziet pagrīdē. Pēc viņas sacītā, pārrunas par atbalsta mehānismiem notiek pārāk smagi, "jo šī fiskālās disciplīnas ietvara sajūta, ka ir jātaupa nauda, joprojām ir ļoti dzīva". Viņa uzsvēra, ka Ekonomikas ministrijai ir jāpiedāvā atbalsta mehānismi, un atgādināja, ka pagājušajā nedēļā diskusija par šo jautājumu valdībā ilga vairāk nekā piecas stundas.

6
Tagi:
Latvija, Ilze Viņķele
Pēc temata
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām
"Saņēmām tikai rēķinus": viesnīcas vadītāja par valsts atbalstu
Latvijas valdība sola neatkārtot kļūdas: nauda būšot